PROBLĒMAS

Dzimstības svārstības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā

Dr.oec., prof. Bruno Mežgailis, Statistikas institūta

vadošais pētnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Sievietēm bērni dzimst noteiktā (bioloģiski ierobežotā) vecumā. Katram vecumam ir savs dzimstības biežums. Mainoties dzimstībai katrā vecuma grupā, tā mainās dažādos tempos: ātrāk vai lēnāk. Šos procesus vislabāk var izsekot, novērtējot dažādus dzimstības koeficientus ( skat.1.tabulu — 11.lpp. ).

Dzimstības koeficienti dažādās vecumgrupās rāda, ka vecums, kad sievietei visbiežāk dzimst bērni, ir 20 — 24 gadi. Tas ir maksimālais bērnu dzimstības vecums. Ne pirms tā, ne vēlākā vecumā tik daudz bērnu kā 20 — 24 gadu vecumā nedzimst. Kaut arī bērnu dzimstības biežums 90.gados ir mainījies (samazinājies), tā proporcijas pa vecuma grupām nemainījās.

Dzimušo bērnu skaitu visu vecumu sievietēm (15 — 49 gadu vecumā) sauc par speciālo dzimstības koeficientu. Tas labi raksturo 90.gados notikušās pārmaiņas samazināšanās virzienā (no pāri par 50 līdz 30 dzimušajiem uz 1000 iedzīvotājiem).

Dzimstības biežumu vislabāk raksturo summārais dzimstības koeficients, kas rāda vidējo bērnu skaitu, kuri varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā. Ja sievietei viņas dzīves laikā piedzimst mazāk nekā divi bērni, tas nozīmē, ka viņas paaudze pilnībā netiek nodrošināta pēc apjoma.

Latvijā 90.gados summārais dzimstības koeficients stabili ir zem diviem bērniem. 90.gadu otrajā pusē šis koeficients tuvojas vienam. Tas nozīmē, ka nākamajām paaudzēm cilvēku skaits būs (gandrīz) par pusi mazāks, nekā tas bija šajās paaudzēs. Tas ir ļoti nelabvēlīgs raksturotājs.

Līdzīgu apstiprinājumu ļoti zemam dzimstības līmenim sniedz arī bruto un neto atražošanās koeficienti. Bruto koeficients rāda vidējo meiteņu skaitu, kas piedzimst vienai sievietei, pastāvot attiecīgā gada dzimstības vecumu koeficientiem. Neto koeficients savukārt rāda to vidējo meiteņu skaitu, kuras varētu piedzimst vienai sievietei un kuras nodzīvotu līdz vidējam mātes vecumam.

Latvijā kā bruto, tā neto koeficienti bija nepietiekami augsti (zem viena) jau 90.gadu sākumā, un tie 90.gadu gaitā pazeminājās gandrīz par pusi. Arī šie rādītāji liecina par ļoti negatīvām tendencēm dzimstības jomā.