PROBLĒMAS

Dzimstības svārstības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā

Dr.oec., prof. Bruno Mežgailis, Statistikas institūta vadošais pētnieks, - "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

Latvijā 90.gados bērni dzimst divas reizes mazāk, nekā tas būtu vēlams normālai paaudžu ataudzei. Sevišķi izteikta zema dzimstība ir Latvijas pilsētās, īpaši Rīgā, kur piedzimst tikai nepilna puse no vēlamā bērnu skaita. Lai gan lauku teritorijās dzimstības līmenis ir augstāks nekā pilsētās, arī tur bērnu dzimst par maz, lai nosegtu to iztrūkumu, kas veidojas pilsētās, sevišķi lielajās.

Tā kā pārmaiņas dzimstības līmenī notika 90.gados, tad jānoskaidro, kāpēc tās radušās: vai nu dzimstības intensitātes samazināšanās rezultātā, vai arī varbūt samazinājies tas sieviešu kontingents, no kura dzimstība ir atkarīga. Noskaidrosim, kādas pārmaiņas notikušas auglīgā vecuma kontingentos.

No visiem Latvijas iedzīvotājiem 1989.gadā - 2 666 567 cilvēkiem sievietes 15 - 49 gadu vecumā bija 653 824 cilvēki jeb 24%. 1996.gadā iedzīvotāju skaits bija 2 490 765 cilvēki, no kuriem attiecīgā vecuma sievietes bija 608 113 cilvēki jeb 24,4%. Tātad šajā periodā auglīgā vecuma sieviešu kontingents saglabājās 1989.gada līmenī.

Bet kā no visām sievietēm saglabājās 15 - 49 gadu vecuma sieviešu kontingents? 1989.gadā sieviešu skaits bija 1 427 761. Tas nozīmē, ka 15 - 49 gadu vecumā bija 45,2%. 1996.gadā sieviešu skaits samazinājās līdz 1 337 439 sievietēm, no kurām auglīgais vecums bija 45,5%. Tātad arī starp visām sievietēm 15 - 49 gadīgās savā īpatsvarā nav samazinājušās.

Vēl jānoskaidro pašu auglīgāko vecumu kontingenta pārmaiņas no visām 15 - 49 gadus vecām sievietēm. No 15 - 49 gadus vecajām sievietēm 1989.gadā 90 015 sievietēm bija 20 - 24 gadi, t.i. pašā auglīgākajā vecumā. Tās šajā gadā veidoja 13,8% no visām 15 - 49 gadu vecumā. 1996.gadā 20 - 24 gadu vecumā bija 82 537 sievietes jeb 13,6% no visām 15 - 49 gadu vecumā. Tātad arī šis `'ražīgākais'' kontingents bija palicis bez pārmaiņām.

Visbeidzot ņemsim kopā abas intensīvākās dzimstības vecuma grupas - 20 - 24 un 25 - 29 gadu vecuma grupas. 1989.gadā tās veidoja 194 462 cilvēkus jeb 29,1%, bet 1996.gadā 168 111 sievietes jeb 27,6%. Tātad tikai nedaudz mazāk nekā 1989.gadā.*

No tā var secināt, ka tie sieviešu kontingenti, no kuriem visvairāk (tieši) atkarīga dzimstība, savus apjomus pārmainījušas tādās pašās proporcijās kā visi iedzīvotāji, visas sievietes. Tas nozīmē, ka ne jau dzemdēt spējīgo sieviešu īpatsvars šajā `'kritiskajā'' laika posmā bija par iemeslu straujajai dzimstības krišanai. Dzimstība 90.gados Latvijā, arī citās Baltijas valstīs, samazinājās tikai ar dzimstības intensitātes krišanos - dzimušo bērnu skaita samazināšanos.

Par to, ka tieši dzimstības intensitāte 90.gados samazinājās Latvijas pilsētās un laukos, labi liecina viens no raksturīgākajiem dzimstību raksturojošajiem rādītājiem - specālais dzimstības koeficients (skat. 2.tabulu).

Speciālais dzimstības koeficients 2.tabula

(dzimušie uz 1000 sievietēm 15-49 gadu vecumā)

Speciālais dzimstības koeficients 1990.gadā nofiksēts ar 100%. Katru gadu tas samazinājās Latvijai kopumā, pilsētās, tai skaitā Rīgā, un laukos. Visstraujāk tas kritās Rīgā, kur jau 1996.gadā dzimstības speciālais koeficients bija noslīdējis zem puses no 1990.gada. Arī pilsētās šis koeficients kritās straujāk, tas ir, dzimstība samazinājās straujāk nekā laukos. Taču arī laukos dzimstības krišanās tempi neatpalika tālu no pilsētām, bez tam krišanās joprojām turpinās bez norādes uz šīs krišanās samazināšanos.

Par nelabvēlīgu tendenci dzimstībā liecina arī tas, ka paaugstinās dzimstība laulībā nesastāvošajām sievietēm. Ja kopējais dzimstības līmenis pazeminās un aug to jaundzimušo īpatsvars mātēm, kuras nesastāv reģistrētā laulībā, tad laulībā sastāvošajām sievietēm, ģimenes mātēm dzimstība krīt vēl straujāk, nekā to rāda kopējais dzimstības koeficients.

Dzimušo skaits un īpatsvars laulībā nereģistrētajām sievietēm redzams 3.tabulā.

3.tabula

Dzimuši laulībā nesastāvošām sievietēm (procentos)

Ja kopējais dzimušo skaits Latvijā pēdējos gados samazinās, tad laulībā nesastāvošajām sievietēm tas pat aug. Vēl vairāk nekā skaits palielinājās ārlaulībā dzimušo īpatsvars. Tas 90.gados kā kopumā, tā pilsētās un laukos savā īpatsvarā ir dubultojies. Pēdējos gados laulībā nesastāvošās sievietes visā dzemdētāju skaitā veido ap trešdaļu. Bērnu dzimstība kopumā krītas, bet ārlaulībā dzimstības īpatsvars strauji kāpj. Tas liecina par pārmaiņām morāles normās. Tas arī nozīmē, ka vīriešu uzņēmība (stāties laulībā) pazeminājusies, kamēr sieviešu uzņēmība (radīt bērnus bez stāšanās laulībā) pieaugusi. Laiki mainās, cilvēki tiem līdzi, bet ģimenes prestižs krītas.

Mūsu valstī samērā augstais ārlaulībā dzimušo bērnu skaits ir samērā jauna parādība. Taču tā tas nav Igaunijā. Tur jau no 1992.gada ārlaulībā dzimušo bērnu skaits pārsniedz trešdaļu no visiem dzimušajiem. Šis īpatsvars audzis. 1996.gadā Igaunijā no visiem dzimušajiem ārlaulības bērni bija 48,1%. Eiropā ir valstis, kurās laulībā nesastāvošajām sievietēm bērni dzimst vairāk nekā laulībā sastāvošām: Zviedrija (53%) un Islande (60%), tuvu tam ir arī Dānija (47%). Toties katoļticīgajā Lietuvā ārlaulībā dzimušie bērni ir 10-12%.

Par to, ka starp mūsu trijām valstīm ir daudz kā kopēja, liecina arī paaudžu vidējais vecums. To rāda tabula.

Dati rāda, ka visās trijās valstīs sievietes vidējais vecums vidējā bērna dzimšanas laikā ir gandrīz vienāds - 25 gadi. Tomēr zināmas pārmaiņas notiek katrā no tām, proti, vidējais vecums sistemātiski, kaut nedaudz, visās trijās valstīs aug. Tas nozīmē, ka sievietēm bērni sāk dzimt nedaudz vēlāk nekā 90.gadu sākumā. Dzemdētājas sāk kļūt vecākas. Turklāt visās trijās valstīs vienā un tajā pašā laikā un ātrumā: arī šajā ziņā starp šīm valstīm noris paralēli procesi.

Paaudzes vidējais vecums

(sievietes vecums vidējā bērna

dzimšanas laikā) (gadi)