ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas ekonomika: šodien, reformās, rīt. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.01.1998., Nr. 16/17 https://www.vestnesis.lv/ta/id/46681
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Nozaru ziņas
Latvijas ekonomika: šodien, reformās, rīt
No Ekonomikas ministrijas 1997.gada ziņojuma par Latvijas tautsaimniecības attīstību
Saturā
1. Tautsaimniecības ekonomiskā stāvokļa īss raksturojums
2. Ārējā ekonomiskā vide
3. Ekonomiskā un sociālā attīstība
4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika
5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas
6. Rekomendācijas uz ekonomisko izaugsmi orientētas ekonomiskās politikas īstenošanai
3.3. Maksājumu bilance
un ārējās tirdzniecības apgrozījums
3.3.2. Ārējās tirdzniecības
apgrozījums pa preču grupām un pakalpojumu eksports
un imports
Jāatzīmē, ka 1997. gada beigās jāpieaug importētā benzīna un dīzeļdegvielas apjomiem tā paša iemesla dēļ, ievērojami palielinot preču gada importu ceturtajā ceturksnī.
1997. gadā bija vērojama tāda pozitīva tendence kā kapitālpreču importa straujais pieaugums. Šo preču importa apjoms 1997. gada pirmajā pusgadā bija par 52% lielāks nekā iepriekšējā gadā tajā pašā periodā, bet patēriņa preču imports - par 36,5%. Importa struktūru pēc plašo ekonomisko kategoriju klasifikācijas raksturo 3.5. zīmējums.
3.12. tabula
Latvijas importa struktūra pa galvenajām preču grupām*
(CIF cenās)
| 1996.g. I-IX | 1997.g. I-IX | |||
| milj. latu | īpatsvars | milj. latu | īpatsvars | |
| procentos | procentos | |||
| Kopā | 894,1 | 100,0 | 1106,4 | 100,0 |
tai skaitā:
metālapstrādes un mašīnbūves
| produkcija | 206,2 | 23,1 | 305,9 | 27,6 |
| ķīmiskās rūpniecības, tās | ||||
| saskarnozaru produkcija, plastmasas | 138,4 | 15,5 | 172,4 | 15,6 |
| lauksaimniecības un pārtikas produkti | 127,2 | 14,2 | 160,1 | 14,5 |
| energoresursi (minerālais | ||||
| kurināmais, nafta, dabasgāze) | 132,1 | 14,8 | 103,3 | 9,3 |
| vieglās rūpniecības preces | 79,9 | 8,9 | 99,5 | 9,0 |
| transporta līdzekļi | 55,1 | 6,2 | 85,4 | 7,7 |
| koksnes papīrmasa; papīrs un kartons | 41,9 | 4,7 | 51,1 | 4,6 |
| elektroenerģija | 32,3 | 3,6 | 16,4 | 1,5 |
| pārējās rūpniecības preces | 81,0 | 9,0 | 112,3 | 10,2 |
* Pēc Speciālās tirdzniecības sistēmas shēmas
3.5. zīmējums
Imports pēc plašo ekonomisko kategoriju klasifikācijas
(saistībā ar nacionālo kontu pamatiedaļām,
faktiskajās FOB cenās, milj. latu)
Latvijas stipri negatīvo preču tirdzniecības bilanci daļēji nosedz pozitīvais pakalpojumu saldo (skatīt 3.13. tabulu). Bet pēc statistikas publicētās maksājumu bilances datiem redzams, ka pakalpojumu eksports 1997. gada pirmajā pusgadā ir samazinājies par 9,3%, bet imports savukārt pieaudzis par 5,9%. Tādējādi pakalpojumu bilance ir pasliktinājusies, kaut arī palikusi pozitīva. Galvenokārt samazinājies finansu pakalpojumu eksports - par 78% un pārvadājumu eksports - 3,5%. Finansu pakalpojumu eksporta samazinājumu grūti izskaidrot. Pārvadājumu eksportā 1997. gadā īsti korekti nav atspoguļoti pārvadājumi pa dzelzceļu. Daļa šo pakalpojumu summas ietverta citu dienesta pakalpojumu summā, nevis vedmaksas sadaļā.
Tranzītpārvadājumi un ostu pakalpojumi Latvijas preču un pakalpojumu eksportā sastāda apmēram 1/4 daļu. Tā kā šo pakalpojumu nozīmību ekonomikā nav iespējams pārvērtēt, jādara viss, lai uzlabotu ostu darbību, saglabātu to konkurētspēju. Tranzīta pakalpojumu apjomi ir pārāk atkarīgi no politiskiem un ekonomiskiem procesiem Austrumos, tāpēc preču eksporta diversificēšanai un veicināšanai būtu pievēršama ne mazāka uzmanība, jo preču eksports nav tik cieši saistīts ar kādu noteiktu valsti.
| Pakalpojumu eksports un imports* | 3.13. tabula | |||||
| (milj. latu) | ||||||
| 1996.g. 1.pusg. | 1997.g. 1.pusg. | |||||
| Eksports | Imports | Saldo | Eksports | Imports | Saldo | |
| Pakalpojumi - pavisam | 312,2 | 188,4 | 123,8 | 283,2 | 199,6 | 83,6 |
| tai skaitā: | ||||||
| Pārvadājumi | 197,0 | 45,1 | 151,9 | 190,0 | 56,9 | 133,1 |
| - jūras transports | 118,0 | 10,4 | 107,6 | 118,8 | 9,6 | 109,2 |
| - gaisa transports | 5,9 | 9,1 | -3,2 | 12,7 | 15,4 | -2,7 |
| - pārējais transports | 73,1 | 25,6 | 47,5 | 58,5 | 31,9 | 26,6 |
| Ceļojumi | 50,0 | 88,6 | -38,6 | 50,3 | 94,4 | -44,1 |
| Finansu pakalpojumi | 44,4 | 13,0 | 31,4 | 9,9 | 4,1 | 5,8 |
| Citi dienesta pakalpojumi | 11,2 | 15,9 | -4,7 | 18,5 | 9,7 | 8,8 |
| Pārējie pakalpojumi | 9,6 | 25,8 | -16,2 | 14,5 | 34,5 | -20,0 |
* Pēc Speciālās tirdzniecības sistēmas shēmas.\
3.3.3 Ārējās tirdzniecības
apgrozījums pa valstīm
1997. gada deviņos mēnešos Latvija veica tirdzniecības darījumus ar 133 valstīm: eksportēja preces uz 102 valstīm, importēja no 122 valstīm.
Vislielākais apgrozījums ir ar ES valstīm (skatīt 3.6. zīmējumu). 1997. gada deviņos mēnešos preču eksports uz šīm valstīm pieauga straujāk nekā uz citām valstīm. Galvenā eksporta prece uz šīm valstīm ir koksne - 55% no kopīgā Latvijas eksporta uz ES valstīm (skatīt 3.14. tabulu). Uz ES valstīm tiek eksportēti 90,5% no visas Latvijas eksportētās koksnes. Galvenā koksnes importētāja ir Lielbritānija, Zviedrija un Vācija.
Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 3.6. zīmējums
1997. gada pirmajos 9 mēnešos*
(procentos no kopīgā eksporta un importa)**
* Pēc Speciālās tirdzniecības sistēmas shēmas.
** Ar valstīm, kurām ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Latviju kopējā īpatsvarā ir
ne mazāks par 6%.
Latvijas galvenie ārējās tirdzniecības partneri 3.14. tabula
Eksports un imports pa preču grupām 1997. gada 9 mēnešos*
| Struktūra | 1997. gada 9 mēneši pret | |||||||
| (procentos) | 1996. gada 9 mēnešiem | |||||||
| (pieaugums procentos) | ||||||||
| Kopā | tai skaitā | Kopā | tai skaitā | |||||
| ES | NVS | Pārējās | ES | NVS | Pārējās | |||
| valstis | valstis | |||||||
| Eksports - kopā: | 100,0 | 50,0 | 28,8 | 21,2 | 21,8 | 38,2 | -3,9 | 33,0 |
| Koksne un tās izstrādājumi | 30,4 | 27,5 | 0,6 | 2,3 | 52,7 | 61,1 | -33,7 | 17,4 |
| Tekstilmateriāli | 15,8 | 9,4 | 4,1 | 2,3 | 13,4 | 30,5 | -7,2 | -0,3 |
| Lauksaimniecības un | ||||||||
| pārtikas produkti | 14,6 | 1,7 | 10,2 | 2,8 | 1,6 | -19,4 | -4,2 | 63,4 |
| Mašīnas un mehānismi | 8,9 | 2,2 | 4,5 | 2,2 | 13,2 | 18,7 | 7,0 | 22,0 |
| Metāli un to izstrādājumi | 8,6 | 2,1 | 1,4 | 5,1 | 54,6 | 66,9 | 12,4 | 66,5 |
| Pārējās rūpniecības preces | 21,7 | 7,1 | 8,0 | 6,5 | 6,3 | 6,2 | -6,4 | 27,7 |
| Imports - kopā: | 100,0 | 53,5 | 19,5 | 27,0 | 23,7 | 32,5 | -2,1 | 31,6 |
| Mašīnas un mehānismi | 19,3 | 13,7 | 1,0 | 4,6 | 42,7 | 47,0 | -13,4 | 50,9 |
| Ķīmiskās rūpniecības | ||||||||
| preces, plastmasas | 15,6 | 7,8 | 2,7 | 5,1 | 24,6 | 29,6 | -3,0 | 37,0 |
| Lauksaimniecības un | ||||||||
| pārtikas produkti | 14,5 | 7,7 | 0,6 | 6,2 | 25,9 | 33,9 | -62,5 | 48,8 |
| Minerālie produkti | 13,5 | 1,9 | 9,2 | 2,5 | -18,5 | -17,9 | -9,8 | -40,0 |
| Metāli un to izstrādājumi | 8,1 | 3,0 | 3,0 | 2,1 | 60,5 | 34,4 | 79,8 | 83,0 |
| Tekstilmateriāli | 7,9 | 5,5 | 0,8 | 1,6 | 23,0 | 17,6 | -0,6 | 71,2 |
| Transporta līdzekļi | 7,7 | 5,5 | 0,9 | 1,3 | 55,0 | 54,3 | 37,7 | 75,1 |
| Pārējās rūpniecības preces | 13,4 | 8,4 | 1,3 | 3,6 | 30,9 | 29,2 | 20,2 | 39,3 |
Pieaug arī ķīmiskās rūpniecības produkcijas, tekstilmateriālu, dažādu mašīnu un mehānismu, optisko ierīču un aparātu eksports uz ES valstīm. Lielākā eksporta partnere šajā valstu grupā ir Vācija. Eksports uz Vāciju 1997. gada deviņos mēnešos bija 14% no visa Latvijas preču eksporta.
Samazinās Latvijas eksports uz NVS valstīm, kaut gan starp valstīm vēl arvien vislielākā Latvijas preču importētāja ir Krievija. 1997. gada deviņos mēnešos Krievija saņēma 20,1% no visa Latvijas preču eksporta, un tajā ievērojamu daļu sastāda lauksaimniecības un pārtikas produkti - apmēram 40 procentu.
Visvairāk preču Latvija importēja no ES valstīm - 53,5% (skatīt 3.6. zīmējumu). Pārsvarā tās ir mašīnas un mehānismi, tekstilmateriāli, ķīmiskās rūpniecības preces, transporta līdzekļi.
Tāpat kā eksportā, arī importā visapjomīgākā Latvijas tirdzniecības partnere ir Krievija. Latvija no Krievijas importē galvenokārt minerālos produktus (nafta un naftas pārstrādes produkti, dabasgāze). 1996. gadā tie sastādīja 66% no produkcijas, kura importēta no Krievijas.
Pēc brīvā tirdzniecības līguma ieviešanas Baltijas valstīs pieaug Latvijas preču eksports uz Igauniju un Lietuvu, bet imports pieaug vēl straujāk, it īpaši no Lietuvas. Tāpēc Latvijas tirdzniecības bilances ar Lietuvu un Igauniju ir pasliktinājušās (skatīt 3.15. tabulu).
3.15. tabula
Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Lietuvu un Igauniju
(milj. latu)
| Eksports | Imports | Saldo | ||||
| 1996 I-IX | 1997 I-IX | 1996 I-IX | 1997 I-IX | 1996 I-IX | 1997 I-IX | |
| Lietuva |
Lauksaimniecības un pārtikas
| produkti | 3,0 | 7,5 | 4,1 | 14,0 | -1,1 | -6,5 |
| Minerālie produkti | 0,8 | 0,7 | 25,1 | 16,3 | -24,3 | -15,6 |
| Ķīmiskās rūpniecības preces, | ||||||
| plastmasas | 8,0 | 11,6 | 9,0 | 12,4 | -1,0 | -0,8 |
| Vieglās rūpniecības produkcija | 11,1 | 9,0 | 2,4 | 4,1 | 8,7 | 4,9 |
| Metāli un to izstrādājumi | 4,6 | 5,6 | 3,1 | 5,7 | 1,5 | -0,1 |
| Mašīnas un mehānismi, | ||||||
| transporta līdzekļi | 9,7 | 9,8 | 5,2 | 10,1 | 4,5 | -0,3 |
| Pārējās rūpniecības preces | 6,9 | 7,8 | 5,3 | 8,2 | 1,6 | -0,4 |
| Kopā | 44,1 | 52,0 | 54,2 | 70,8 | -10,1 | -18,8 |
| Igaunija | ||||||
| Lauksaimniecības un pārtikas | ||||||
| produkti | 6,0 | 7,0 | 6,3 | 9,6 | -0,3 | -2,6 |
| Minerālie produkti | 0,4 | 0,3 | 13,3 | 8,8 | -12,9 | -8,5 |
| Ķīmiskās rūpniecības preces, | ||||||
| plastmasas | 4,2 | 5,9 | 10,4 | 12,8 | -6,2 | -6,9 |
| Vieglās rūpniecības produkcija | 1,7 | 3,4 | 3,0 | 4,7 | -1,3 | -1,3 |
| Metāli un to izstrādājumi | 3,0 | 4,1 | 3,8 | 7,4 | -0,8 | -3,3 |
| Mašīnas un mehānismi, | ||||||
| transporta līdzekļi | 1,9 | 3,4 | 6,4 | 12,5 | -4,5 | -9,1 |
| Pārējās rūpniecības preces | 3,0 | 3,9 | 7,8 | 9,2 | -4,8 | -5,3 |
| Kopā | 20,2 | 28,0 | 51,0 | 65,0 | -30,8 | -37,0 |
| 3.3.4. Ārējās tirdzniecības |
politika
Pasaules ekonomikas attīstībai ir, raksturīga pieaugoša starptautiskā integrācija un sadarbība. Līdz ar to Latvija nevar realizēt autonomu ekonomisko politiku tajā skaitā arī ārējā tirdzniecībā. Ņemot vērā to, ka atsevišķas valsts ietekme uz globāliem ekonomiskiem un politiskiem procesiem ir niecīga, valstis apvienojas blokos, kas palīdz tām veidot tirdzniecības attiecības uz līdztiesīgiem pamatiem. Sevišķi svarīgi Latvijai kā nelielai valstij ir iesaistīties daudzpusējās tirdzniecības organizācijās, tādās kā Pasaules tirdzniecības organizācija (PTO).
Latvijas reģionālās ekonomiskās integrācijas politikas pamatā ir Latvijas ārējās tirdzniecības politikas (skatīt 3.3. ielikumu) prioritāte kļūt par Eiropas savienības dalībvalsti (skatīt 3.4. ielikumu), līdz tam veidojot Baltijas vienoto tirgu. Tāpēc vidēja termiņa perspektīvā Latvija pamatā orientēsies uz dziļāku integrāciju ar ES un valstīm (valstu grupām), kuras atrodas integrācijas procesā ar ES, un no šīm prioritātēm izrietošo brīvās tirdzniecības līgumu sagatavošanu un slēgšanu.
Ārējās tirdzniecības nacionālā programma 3.3. ielikums
Ekonomikas ministrijā ir uzsākta ārējās tirdzniecības nacionālās programmas izstrāde. Šī programma definēs ārējās tirdzniecības politikas uzdevumus un mērķus, kā arī noteiks līdzekļus, ar kuriem tie būtu sasniedzami.
Veidojot ārējās tirdzniecības nacionālo programmu, tiek ņemti vērā gan politiskie, gan ekonomiskie faktori, kas nosaka Latvijas attīstību un iekļaušanos starptautiskajā tirdzniecības apritē, kā arī integrāciju Eiropas savienībā.
Ievērojot ekonomiskos nosacījumus, programmas izveidē ir ņemta vērā Latvijas ekonomiskās intereses un starptautiskās saistības un pienākumi. Latvijas ekonomiskās intereses ietver vairākus stratēģiski svarīgus nosacījumus:
- Latvijas eksporta veicināšanu un tirdzniecības bilances uzlabošanu;
- investīciju piesaistīšanu;
- jaunu darba vietu radīšanu;
- finansiālo stabilitāti un ekonomiskās situācijas uzlabošanos valstī.
Ārējās tirdzniecības nacionālajā programmā tiks piedāvāti risinājumi Latvijas preču konkurētspējas un eksportpotenciāla paaugstināšanai pasaules tirgū. Tajā tiks noteiktas esošo un potenciālo tautsaimniecības nozaru salīdzinošās priekšrocības un attīstības perspektīvas un pasākumi to konkurētspējas un eksportpotenciāla palielināšanai.
Programmā tiks iekļauta un paplašināta Latvijas attīstības aģentūras izstrādātā eksporta veicināšanas stratēģija, kā arī, analizējot citu valstu pieredzi šajā jomā, definēti Latvijai piemērotākie eksporta veicināšanas instrumenti, noteikts, kā veidot Latvijas eksporta veicināšanas infrastruktūru.
Tirdzniecības režīma piemērošanas uzdevums ir radīt tiesisku un labvēlīgu vidi ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības attīstībai starpvalstu līmenī. Starptautiskā tirdzniecībā pastāv trīs režīmi: brīvās tirdzniecības režīms (BTR), vislielākās labvēlības režīms (VLR) un tirdzniecības režīms, kad nav starpvalstu līgumu, kuri paredz VLR vai BTR piešķiršanu.
1997. gadā Latvija realizēja BTR ar ES, Eiropas brīvās tirdzniecības asociāciju (EBTA), Slovēniju, Slovākiju, Čehiju, Igauniju, Lietuvu un ar Ukrainu par tirdzniecību ar rūpniecības precēm, savukārt vislielākās labvēlības režīmu - tirdzniecībā ar Armēniju, ASV, Austrāliju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Indiju, Kanādu, Kazahiju, Kipru, Kirgīziju, Krieviju, Kubu, Ķīnu, Moldovu, Rumāniju, Tadžikiju, Turkmēniju, Uzbekiju, Vjetnamu, Ungāriju, Poliju, Ukrainu (ar lauksaimniecības precēm).
Divpusēji tirdzniecības līgumi uz vislielākās labvēlības režīma principiem būs nepieciešami tikai ar tādām valstīm, kuras vēl kādu laiku nebūs gatavas kļūt par daudzpusējo tirdzniecības līgumu (PTO) dalībvalstīm, piemēram, NVS, Ķīnu, kā arī dažām Tuvo austrumu valstīm. 1997. gadā tika parafēts BTL ar Poliju un Turciju un uzsāktas sarunas ar Ungāriju, kā arī ar Ukrainu par brīvu tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm. 1998. gadā iecerēts uzsākt sarunas ar Bulgāriju, Rumāniju un Izraēlu.
3.4. ielikums
Integrācija Eiropas savienībā (skatīt arī 5.2. nodaļu) Latvijai ir gan politiska, gan ekonomiska prioritāte, un tā tiek veikta šādos posmos:
- brīvās tirdzniecības līgums, kas ir spēkā no 1995. gada 1. janvāra;
- asociācijas dalībvalsts statusa iegūšana, stājoties spēkā Asociācijas līgumam ar ES. Tas nozīmē jau esošā brīvā tirdzniecības līguma turpmāku darbību un iekļaušanu šī līguma sastāvā, kā arī vienošanās par tirdzniecību ar pakalpojumiem, kapitālu kustību, kā arī darbaspēku. Šobrīd Asociācijas līgumu ir ratificējušas visas ES dalībvalstsis, un paredzams, ka līgums stāsies spēkā 1998. gada I ceturksnī;
- Latvijas sarunu uzsākšana par pievienošanos ES un tās dalībvalsts statusa iegūšana laika periodā pēc 2000. gada, kas nozīmēs iesaistīšanos vienotajā tirgū.
1997. gada novembrī tika parafēts brīvās tirdzniecības līguma protokols par tirdzniecību ar tekstilprecēm starp Latviju un ES, kurš paredz abpusēji atcelt muitas tarifus, sākot ar 1998. gada 1. janvāri.
Sākot ar 1997. gada aprīli, Latvija ir iekļāvusies Paneiropas kumulācijas sistēmā. Prognozējamie ieguvumi ir labāka preču iekļūšana ES un EBTA valstu tirgos, Centrāl- un Austrumeiropas valstu tirdzniecības un ekonomiskās kooperācijas intensitātes paaugstināšana, paplašinātas materiālu un izejvielu piegādes iespējas, paaugstināta preču konkurētspēja, kas savukārt palielina eksporta iespējas un veicina jaunu investīciju piesaisti. Šobrīd ir nodrošināta kumulācija ar 24 valstīm (ES valstis, EBTA valstis, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Igaunija, Lietuva).
Politiski un ekonomiski nozīmīgs ir Latvijas un EBTA (Šveice, Lihtenšteina, Islande, Norvēģija) brīvās tirdzniecības līgums (spēkā no 1996. gada 1. jūnija). Tādējādi tiek iegūta brīvās tirdzniecības telpa gandrīz visā Eiropā. Līguma ietvaros Apvienotās komitejas sēdē 1997. gada 4. jūnijā līgumslēdzējas puses vienojās par kvantitatīvo ierobežojumu atcelšanu un tālāku pakāpenisku tirgus atvēršanu investīcijām un tirdzniecībai ar pakalpojumiem.
Latvijas ārējās tirdzniecības attiecības ar Krieviju tiek realizētas uz vislielākās labvēlības režīma pamata. Lai veicinātu ārējās tirdzniecības aktivitāti, Ekonomikas ministrija slēdz līgumus par ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību ar Krievijas Federācijas (KF) subjektiem. Šādi līgumi palielina iespējas piekļūt Krievijas Federācijas subjektu valsts iepirkumam un samazina problēmas, šķērsojot LR un KF muitas robežu, jo preču atmuitošana notiek reģionālajās muitas iestādēs.
Ekonomikas ministrija ir noslēgusi līgumus par ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību ar Sahas Republiku, Mari El Republiku, Omskas apgabala administrāciju, Čuvašijas Republiku, Baškortostānas Ārējo sakaru ministriju un Maskavas apgabala Administrāciju. Sagatavots parakstīšanai šāds sadarbības līgums ar Kirova apgabala Administrāciju.
Latvijas un Krievijas ekonomisko attiecību veicināšanai 1996. gadā ar Ministru kabineta rīkojumu izveidota Latvijas-Krievijas starpvaldību komisija. Latvijas puse ir sagatavojusi un iesniegusi parakstīšanai vienošanos par savstarpēju kvalitātes un drošības sertifikātu atzīšanu, vienošanos par sadarbību un savstarpēju palīdzību eksporta kontroles jomā un starpvaldību nolīgumu par sadarbību ražošanas jomā. Šo līgumu parakstīšanas termiņš atkarīgs no Krievijas puses atzinumiem.
Brīvais tirdzniecības režīms ar Ukrainu tiek realizēts daļēji, t.i., tikai rūpniecības precēm, kurām ir atcelti muitas tarifi. Notiek sarunas par brīvo tirdzniecības režīmu lauksaimniecības precēm. Līdz ar to šobrīd lauksaimniecības precēm ir vislielākās labvēlības režīms. Latvijas un Ukrainas ekonomisko attiecību pilnveidošanai ir izveidota starpvaldību komisija.
Baltijas valstu ekonomiskā integrācija notiek paralēli integrācijas procesam ES. Brīvās tirdzniecības telpas tiesiskais pamats ir brīvās tirdzniecības līgums, kas atceļ muitas tarifus visām rūpniecības un lauksaimniecības precēm tirdzniecībā starp Baltijas valstīm, izmantojot vienotus preču izcelsmes noteikumus. 1997. gada. 20. novembrī parakstītais līgums par netarifu barjeru atcelšanu starp Baltijas valstīm atvieglos sertifikācijas un atbilstības novērtēšanas procedūras, tādējādi veicinot savstarpējo tirdzniecību.
Kā nākamā reģionālās integrācijas pakāpe tiek plānota Baltijas muitas ūnijas izveidošana, kas ir saistīta ar kopējas ārējās tirdzniecības politikas realizēšanu pret trešajām valstīm un vienota tirgus izveidošanu (brīva preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka kustība).
Baltijas valstu turpmākās reģionālās integrācijas realizācijas etapus var iedalīt šādi:
- līgums par pakalpojumu brīvu tirdzniecību;
- līgums par brīvu darbaspēka kustību;
- līgums par stratēģisko eksporta-importa preču kontroli;
- vienotas Baltijas tranzīta telpas izveidošana.
Latvijas iestāšanās process Pasaules tirdzniecības organizācijā tuvojas nobeigumam, un Latvija kā pilntiesīga dalībniece PTO varētu būt, sākot ar 1998. gada martu. Līdz ar to tiktu pabeigts ļoti būtisks likumdošanas harmonizācijas un pilnveidošanas darba posms, kā arī apliecināta Latvijas gatavība iekļauties pasaules tirdzniecības apritē, akceptējot vienotus spēles noteikumus.
Turpinājums - seko
Turpinājums. Sākums - "LV" 13.01.98., nr. 8; 14.01.98., nr. 9; 16.01.98., nr.11/12;
21.01.98., nr.15.