Droš”bas šķietam”ba pārvēršas par droš”bu

Turpinājums

no 1.lpp.

Ārlietu ministrs Dr. Valdis Birkavs:

Attiec”bās ar Baltijas valst”m pirmais nopietnais solis šajā virzienā bija Baltijas r”c”bas plāna (Baltic Action Plan) izstrāde 1996.gada otrajā pusē, kura pamatelementi bija: daudzpusējā un reģionālā sadarb”ba; attiec”bu veicināšana ar Krieviju; ASV un Baltijas divpusējās attiec”bas.

ASV un Baltijas harta faktiski izauga no Baltijas r”c”bas plānā definētajiem principiem un ir uzskatāma par apliecinājumu kvalitat”vi jauna posma sākumam Baltijas valstu un ASV attiec”bās. Parakst”tā dokumenta noz”m”gumu var vērtēt divās nosac”tās dimensijās: globālā un bilaterālā.

Globālā dimensija

Aplūkojot Latvijas un ASV attiec”bu turpmākās att”st”bas perspekt”vas pēc hartas parakst”šanas, atslēgjēdziens ir “sabiedrotie”. Latvija un ASV ir un paliks sabiedrotie š” vārda plašākajā noz”mē. “Būt sabiedrotajiem” Latvijas izpratnē neaprobežojas tikai ar š” jēdziena militārpolitisko noz”mi, jo šajā noz”mē par ”stiem sabiedrotiem mēs kļūsim, tikai iestājoties NATO.

Galvenās jomas, kuras mūs vieno, ir šādas:

a) vērt”bas un principi.

Harta apstiprina mūsu valstu uztic”bu demokrātijas, cilvēkties”bu un br”vā tirgus vērt”bām. Š” uztic”ba tiks apliecināta ar konkrētu Latvijas r”c”bu valsts un sabiedr”bas veidošanā saskaņā ar š”m vērt”bām;

b) kop”gs jaunās Eiropas redzējums.

Tas balstās kop”gā pagātnes rūgto māc”bu izpratnē un kop”gā apņēm”bā nekad vairs nepieļaut tās kļūdas, kuras tikai šajā gadsimtā Eiropā noveda pie desmitiem miljonu cilvēku izn”cināšanas un Eiropas sadal”juma. Š” redzējuma neatņemama sastāvdaļa ir Eiropas un transatlantisko politisko, ekonomisko, droš”bas un aizsardz”bas struktūru paplašināšana, iekļaujot tajās visas Eiropas demokrātijas, kuras vēlas un spēj uzņemties šo institūciju dal”bnieku pienākumus. Eiropa nebūs droša, kamēr katra no Eiropas valst”m, ieskaitot Baltijas valstis, nebūs droši integrētas Rietumu demokrātiju saimē;

c) Krievijas iesaist”šana.

Latvijas un ASV kop”gs uzdevums ir pal”dzēt Krievijai atvērties pasaulei — ekonomiski, politiski, gar”gi. Latvija ir gatava veicināt šo procesu, būt par Krievijas vārtiem uz Eiropu un Rietumu vārtiem uz Krieviju. Mēs gribam, lai mūs uztvertu un saprastu nevis kā “tuvās ārzemes”, “placdarmu agresijai” vai “buferzonu”, bet gan kā sadarb”bas, partner”bas tirdzniec”bas “vārtus”, kā “trampl”nu” Rietumu un ASV lēcienam Krievijas tirgū un otrādi.

Tieši sadarb”ba labklāj”bas sasniegšanai ir viens no svar”gākajiem Latvijas droš”bu veicinošiem faktoriem. Veiksm”ga šādas sadarb”bas att”st”ba visdažādākajās jomās var veidot to savstarpējās uztic”bas un izpratnes pamatu, kura vēl pietrūkst Latvijas un Krievijas attiec”bās.

Bilaterālā dimensija

Hartas parakst”šanas laikā ASV prezidents paziņoja par Baltijas un ASV partner”bas fonda (Baltic — American Partnership Fund) dibināšanu (pamatkapitāls 15 milj. dolāru). Tā mērķis ir turpināt ASV pal”dz”bu Baltijas valst”m ekonomikas jomā, jo l”dzšinējās pal”dz”bas programmas “US AID” ietvaros savu darb”bu dr”z izbeigs. Fonda uzdevums būs ar” pal”dzēt nevalstiskajam sektoram akt”vāk iesaist”ties valsts pārvaldē, kā ar” padziļināt demokrātiskās un ekonomiskās reformas valst”, kā tas jau bijis l”dzšinējo programmu ietvaros.

Tiks izveidota divpusējā darba grupa ekonomiskajos jautājumos. Spēc”gu impulsu ekonomiskās sadarb”bas att”st”šanai un ekonomiskās darba grupas efekt”vas darb”bas uzsākšanai dos Latvijas vald”bas vad”tāja Guntara Krasta apr”l” paredzētā viz”te ASV.

Harta paredz ar” Partner”bas komisijas izveidošanu, kura izvērtēs divpusējās sadarb”bas rezultātus. Mēs jau esam ierosinājuši pirmo Partner”bas komisijas sēdi organizēt R”gā š” gada maijā vai jūnijā.

Ciešu Latvijas un ASV attiec”bu veidošana un att”st”ba vienmēr ir bijusi viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm, un tagad š” virziena perspekt”vas ir piln”gi skaidras.

Pēc R”gas

Ārpolitikas reģionalizācija

Attiec”bas reģionā var aplūkot kā koncentriskus apļus: sākot ar tuvākajiem kaimiņiem Igauniju un Lietuvu, pēc tam sadarb”bu ar Ziemeļvalst”m, kas ir kļuvusi paz”stama ar apz”mējošo formulu “3+5”, un visbeidzot par visplašāko reģionālās sadarb”bas forumu — Baltijas jūras valstu savien”bu.

Vispirms — par Baltijas valstu sadarb”bu. 1997. gads bija nopietns pārbaud”jums Baltijas valstu sadarb”bai vai, pareizāk sakot, mūsu valstu politiķu un sabiedr”bas uztverei par š”s sadarb”bas noz”mi un mērķiem.

Domāju, ka Baltijas valstis ir izturējušas šo pārbaud”jumu, kuru rad”ja Eiropas Komisijas ieteikums uzsākt iestāšanās sarunas tikai ar Igauniju. Luksemburgas lēmums — un tas lielā mērā ir Latvijas un Lietuvas diplomātu nopelns — nosaka intens”vākas sadarb”bas nepieciešam”bu Baltijas telpā un rada priekšnoteikumus, lai kop”gi deklarētie mērķi tiktu sasniegti.

Esmu vienmēr akcentējis Baltijas valstu sadarb”bas noz”mi mūsu integrācijas procesā Eiropas Savien”bā, kad mēs šaurākā telpā ”stenojam tos mērķus, bez kuriem nav iedomājama Baltijas valstu integrācija kopējās Eiropas ekonomiskajās, politiskajās un droš”bas struktūrās. Tajā pašā laikā vēlos uzsvērt, ka Baltijas sadarb”ba ir vērt”ba pati par sevi, jo tās sekm”ga ”stenošana piešķir papildu politiskos un praktiskos resursus Baltijas valstu sadarb”bai ar citām valst”m, kas katrai valstij atsevišķi būtu grūtāk sasniedzams mērķis.

Šeit vēlos ”paši izcelt ASV un Baltijas hartas parakst”šanas faktu, kā ar” to politisko dialogu, kas, papildus neapšaubāmi intens”vām un individualizētām divpusējām attiec”bām katrai Baltijas valstij atsevišķi ir izveidojies ar Vāciju tā sauktās formulas “3+1” ietvaros.

Baltijas valstu tr”spusējā sadarb”ba ir balst”ta reālu mūsu valstu ekonomisko, politisko un droš”bas interešu apziņā. Tās raksturs ir ievērojami main”jies sal”dzinājumā ar mūsu atjaunotās neatkar”bas sākuma posmu.

Politiskas deklarācijas, kas atbilstošā ārpolitiskajā kontekstā joprojām būs noz”m”gas, ir atdevušas savu kādreizējo prioritāro vietu konkrētiem uzdevumiem tr”s valstu izpildinstitūcijām, kuros atspoguļoti reāli sasniedzami mērķi un definēti to sasniegšanas veidi.

No Latvijas viedokļa prioritārie tuvākās nākotnes uzdevumi paliks tr”spusējās ekonomiskās sadarb”bas nostiprināšana, ceļš uz Baltijas kopējo tirgu, sadarb”ba iekšlietu un tieslietu jomā, ekoloģisko problēmu risināšanā, aizsardz”bas un droš”bas jautājumi.

Galvenie aizvad”tā gada panākumi:

* kopējo robežkontroles punktu izveides uzsākšana,

* l”guma par ārpustarifu barjeru likvidēšanu parakst”šana,

* br”vās tirdzniec”bas l”guma ar lauksaimniec”bas precēm stāšanās spēkā,

* sarunu uzsākšana par l”gumiem par br”vo darbaspēka kust”bu un l”gumu par br”vu pakalpojumu kust”bu.

Tieši panākumi šo mērķu ”stenošanā būs tas, kas kļūs par Baltijas sadarb”bas “veiksmes stāstu”, nevis paziņojumi par abstraktas vienot”bas nepieciešam”bu

Par formulu “5+3”

Reģions, kas sastāv no Baltijas valst”m un Ziemeļvalst”m un kas ir Baltijas jūras reģiona sastāvdaļa, kļūst par noz”m”gu elementu Eiropas Savien”bas politiskajā un ekonomiskajā sistēmā.

Baltijas un Ziemeļvalstu sadarb”ba ir ļoti noz”m”ga Latvijai. L”dz šim tik veiksm”gā sadarb”ba sakņojas valstu vienotā globālo vērt”bu izpratnē, kop”bās vēsturiskajā un kultūras mantojumā, trad”cijās, kā ar” vēlmē veidot attiec”bas reģionā uz sadarb”bas, demokrātijas un br”vā tirgus principiem.

Latvija atzin”gi novērtē Ziemeļvalstu prioritātes sadarb”bai ar Baltijas valst”m, kas noteiktas Ziemeļvalstu Ministru padomes stratēģijā Ziemeļvalstu attiec”bām ar kaimiņu reģioniem. Prioritātes tiek ”stenotas ar kop”gu apmāc”bas projektu pal”dz”bu.Ir svar”gi, ka sadarb”ba pēc formulas “5+ 3” notiek visos l”meņos: starp vald”bām, starp pašvald”bām, starp nevalstiskām organizācijām. Vēl vairāk — izcili daudzpusēji kļuvuši t”ri person”gie, cilvēciskie kontakti.

Pagājušajā vasarā Bergenā formulu 5 + 3 papildināja main”gais + 1, proti - ASV. Tas apliecināja ASV interesi. Taču š” formula vēl nav pastāv”ga un ar” citām valst”m iespējams kļūt par formulas 5+3+1 main”go +1

Par Baltijas jūras

valstu padomi

Baltijas jūras valstu reģiona vitalitāte slēpjas tā dažād”bā un ģeopolitiskajā novietojumā, tā Rietumus un Austrumus vienojošajā funkcijā. Š” potenciāla att”st”bu noteiks, pirmkārt, stabilas demokrātijas att”st”ba Krievijā, otrkārt, valstu gatav”ba veidot atklātu un uzticēšanās pilnu sadarb”bu savā starpā, treškārt, reģiona valstu spēja sekm”gi iesaist”ties globalizācijas procesos. Reģionā 1000 kilometru radiusā ap R”gu dz”vo vairāk nekā 100 miljoni iedz”votāju un ir izvietoti milz”gi dabas resursi. Ja mēs pareizi sakārtosim ekonomiskās struktūras, tad ar” politiskās struktūras būs daudz vieglāk būvēt. Baltijas jūras valstu padome ir tieši tas forums, kurā visefekt”vāk iespējams atrais”t šos milz”gos dabas, finansu, darbaspēka un citus resursus.

Mūs ”paši interesē aktivizēt BJVP darb”bu ekonomiskā, tajā skaitā enerģētiskā, transportā — sevišķi ostu att”st”bā, transporta koridoru att”st”bā, kā ar” tirdzniec”bas paplašināšanā un invest”ciju piesaistē un c”ņā ar noziedz”bu.

Pagājušajā nedēļā notikus” BJVP valstu ministru prezidentu sanāksme R”gā bija noz”m”gākais ārpolitiskais pasākums, kāds noticis atjaunotajā Latvijā. Ar” diskutētie jautājumi un pieņemtie lēmumi ir ļoti noz”m”gi.

Valstu vad”tāji apstiprināja, ka reģions turpina att”st”t savu reģionālo identitāti. Identitāti, kura sevišķi noz”m”ga būs eirointegrācijas procesos, kad Baltijas jūrai būs jāsacenšas ar citiem reģioniem — ap Vidusjūru un Melno jūru izvietotiem.

Reģionam jābūt drošam. Gan plašākā — starpvalstu attiec”bu kontekstā, gan ar” šaurākā — tā, lai ikviens iedz”votājs person”gi varētu justies droši. Un šo droš”bu var panākt, gan uzlabojot valstu iedz”votāju labklāj”bu, gan sekm”gi kopdarbojoties c”ņā ar organizēto noziedz”bu un nelegālo imigrāciju. Šie jautājumi bija prioritāri BJVP vald”bu vad”tājiem.

No praktiskiem darbiem noteikti jāatz”mē mazā un vidējā biznesa un vienota enerģijas loka att”st”ba reģionā. Nacionālajām vald”bām būs jāķeras pie kopēja darba projektu ”stenošanai. Š” ir vistiešākā sadarb”ba un viens no veiksm”gākajiem paraugiem, kas parād”s, kā Baltijas jūras austrumu krasts tuvojas daudz att”st”tākajam rietumkrastam.

Taču BJVP R”gas sanāksmes noz”me ir ne tikai lēmumos, bet ar” faktā, ka tā pirmoreiz notika Baltijas valst”s, ka pirmoreiz Baltijas valst”s bija Vācijas kanclers Helmūts Kols, ka R”gā bija Krievijas premjerministrs Viktors Černomirdins, ka vairāk nekā 350 žurnālistu nesa R”gas vārdu pasaulē, ka mēs apliecinājām savu spēju nevainojami organizēt šāda mēroga pasākumu.

Latvija un Krievija

Latvija piecu gadu sadarb”bas laikā ar Krieviju ir izveidojusi stabilas starpvalstu attiec”bas. Par to liecina gan akt”vais politiskais dialogs, gan ar” sekm”gā saimnieciskā sadarb”ba. Patlaban Latvijas un Krievijas dialogs sasniedzis jaunu att”st”bas pakāpi: sagatavoti starpvalstu l”gumi, notikušas augsta l”meņa tikšanās, turpinās regulāras politiskās un konsulārās konsultācijas starp Ārlietu ministrijām, ir plānota Starpvald”bu komisijas sanāksme, mana viz”te Krievijā, un vēl joprojām dienas kārt”bā ir ar” Latvijas Valsts prezidenta viz”te Krievijas Federācijā, kuras laikā varētu parakst”t l”gumu par starpvalstu robežu.

Mēs vienmēr ļoti uzman”gi sekojam Krievijas saimnieciskajai transformācijai, jo esam ieinteresēti, lai mūsu kaimiņi būtu stabili un pārtikuši. Krievijai kā tuvam un ekonomiski spēc”gam kaimiņam ir ievērojama vieta Latvijas ekonomikā: piektā daļa mūsu eksporta un importa saist”ta ar Krieviju. Pagājušajā gadā tr”s Latvijas lielākajās ostās pārkrāva 50 miljonus tonnu kravas,un š”s transporta maģistrāles “Rietumi — Latvija — Krievija” potenciāls vēl nebūt nav izsmelts. Kā viens no svar”giem elementiem starpvalstu sadarb”bas stiprināšanā minama kontaku intensifikācija Latvijas, Krievijas un Igaunijas pierobežas reģionu starpā. Š”s sadarb”bas rezultātus vislabāk var sajust tieši pierobežas rajonu iedz”votāji. Veiksm”gie sadarb”bas piemēri ļauj mums piesaist”t ar” starptautisko organizāciju finansu l”dzekļus.

Pievēršoties mūsu sadarb”bas politiskajiem aspektiem, atcerēsimies, ka ar lielu interesi Latvijas sabiedr”ba uzņēma pagājušā gada beigās izteiktos Krievijas priekšlikumus par to, kā veicināt droš”bu un stabilitāti Baltijas jūras reģionā. Š”s iniciat”vas tieši norāda uz Krievijas augošo ieinteresēt”bu mūsu reģiona att”st”bā.

Krievijas garantiju piedāvājums atkal izvirz”ja priekšplānā Baltijas droš”bas jautājumu. Latvija augstu vērtē prezidenta Jeļcina apgalvojumu, ka Krievija nekad neapdraudēs Baltijas valstis un ka Krievija ir gatava to garantēt. Šāds apgalvojums pats par sevi ir apsveicams, jo tas neapšaubāmi uzlabos droš”bas un politisko klimatu reģionā un Eiropā kopumā.

Kas attiecas uz vienpusējām droš”bas garantijām, Latvija vēlas skaidri pateikt, ka tā nekad nav lūgusi nevienai valstij — vai tā būtu Krievija vai kāda cita kaimiņvalsts, vai kāda no NATO valst”m — lai tā garantētu mūsu droš”bu. Vienpusējas vai daudzpusējas t.s krusteniskās garantijas nav veids, kā risināt droš”bas jautājumus divdesmitā gadsimta beigās. Tāpēc tas nav un ar” nebūs Latvijas ārpolitikas un droš”bas politikas dienas kārt”bā.

Apsveicams ir Krievijas paziņojums par bruņoto spēku personālsastāva samazināšanu par 40 procentiem Krievijas ziemeļrietumu apgabalos, ieskaitot Kaļiņingradas apgabalu. Tas ir vērtējams kā vērt”gs savstarpēju uzticēšanos un droš”bu veicinošs solis no Krievijas puses. Pat ja to daļēji izsauc Krievijas aizsardz”bas budžeta problēmas. Pozit”vi vērtējams fakts, ka Krievija l”dz ar to ir atzinusi, ka vismazāk problēmu tai var sagādāt tieši tās ziemeļrietumu kaimiņi.

Paralēli droš”bas garantijām Krievija piedāvāja visām trim Baltijas valst”m un ar” Ziemeļvalst”m Somijai un Zviedrijai izveidot ”pašu droš”bas rež”mu reģionā, kas sastāvētu no virknes droš”bu un uzticēšanos veicinošiem pasākumiem militāri politiskajā, ekonomikas, humanitārajā, vides aizsardz”bas jomā. Krievija šo pasākumu kompleksu ierosina Baltijas reģionam fiksēt speciālā droš”bas un stabilitātes paktā .

Attiec”bā uz paktu jārunā vismaz par divām problēmām.

Pirmā — Latvija vienmēr ir uzskat”jusi un pastāvējusi uz to, ka mūsu reģiona droš”ba nevar tikt atdal”ta no visas Eiropas droš”bas un tās att”st”bas procesiem, ieskaitot ar” stratēģisko kontekstu. Runājot par jauno Eiropas droš”bas arhitektūru, jārunā par droš”bu visā kontinentā, visā eiroatlantiskajā telpā, jo droš”bu nevar sadal”t vai fragmentēt vai apgalvot, ka vienam reģionam ir viena droš”ba, citam — cita, nedaudz savādāka.

Otrā problēma — gandr”z visi Krievijas piedāvātie pasākumi tā vai citādi ”stenojas kādā no starptautiskajiem forumiem vai, kā Latvijas gad”jumā, ir bilaterālās starpvald”bu komisijas dienas kārt”bā. Virkne pasākumu ekonomiskās, humanitārās un vides aizsardz”bas jomā vai nu jau ir Baltijas jūras valstu padomes dienas kārt”bā, vai var tur tikt realizēti, piedaloties visām reģiona valst”m. Un šādus jautājumus sekm”gāk var risināt kopējiem visa reģiona spēkiem un ne tikai Baltijas valstu un Krievijas starpā.

Ar” militāros savstarpēju uzticēšanos un droš”bu veicinošos pasākumus apspriež V”nē — Eiropas droš”bas un sadarb”bas organizācijas Droš”bas sadarb”bas forumā.

L”dz ar to Latvija nesaskata lietder”bu tam, lai faktiski jau notiekošā sadarb”ba tiktu institucionalizēta vēl kādā, gandr”z paralēlā formā, kas attiektos tikai uz kādu reģiona daļu. L”dz”ga nostāja ir ar” mūsu kaimiņvalst”m Igaunijai un Lietuvai, kā ar” Somijai un Zviedrijai. Mēs principā atzin”gi novērtējam Krievijas centienus uzlabot sadarb”bu ar tās kaimiņvalst”m Baltijas jūras reģionā, taču vēlamies šo sadarb”bu ”stenot pēc iespējas plašākā formātā.