Mūsu hipotēkas. Pie to kreditēšanas pamatiem

Saskaņā ar vald”bas deklarētajiem programmatiskajiem mērķiem un 1997. gada novembr” Ministru kabinetā apstiprināto koncepciju, izveidojot nepieciešamo likumdošanas bāzi un veicot citus nepieciešamos priekšdarbus, jau šogad Latvijā iecerēts likt pamatu jaunam kreditēšanas veidam — hipotekāro jeb nodrošināto kred”tu sistēmai. Jau tuvāko nedēļu laikā darba grupā izstrādātais likumprojekts tiks apspriests Ministru kabineta Komitejā, Ministru kabineta sēdē un virz”ts tālāk iesniegšanai Saeimā. Par hipotekārās kreditēšanas sistēmas izveides gaitu piektdien, 23. janvār”, žurnālistus informēja darba grupas pārstāvji — Finansu ministrijas valsts sekretāre Valent”na Andrējeva un Vērtspap”ru tirgus komisijas Emitentu uzraudz”bas un regulēšanas pārvaldes vad”tājs Māris Gr”nbergs.

Hipotekārās kreditēšanas sistēma reālu darb”bu Latvijā, iespējams, sāks jau š” gada vasarā un būs noz”m”ga ar to, ka hipotekārās kreditēšanas ietvaros vidēji nodrošinātam iedz”votāju slānim tiks piedāvāta iespēja pret nodrošinājumu saņemt ilgtermiņa kred”tus ar zemu procentu likmi. Kā uzsvēra V.Andrējeva, š” sistēma pavērs plašam iedz”votāju lokam l”dz šim nepieejamas iespējas, piemēram, jaunu dz”vojamo māju celtniec”bu vai esošo atjaunošanu.

Atbilstoši likumprojektā iekļautajam formulējumam hipotekārā ķ”lu z”me būs bankas emitēts parāda vērtspap”rs, kas segts ar hipotēkām vai citu likumā paredzēto segumu. Veidojamā hipotekārās kreditēšanas sistēma balst”ta Vācijā un Dānijā gūtajā pieredzē — tās ir valstis, kur šis kreditēšanas veids darbojas visveiksm”gāk Eiropā.

Atšķir”bā no novembr” akceptētajā koncepcijā ietvertā nodoma — pirmajā hipotekārās kreditēšanas gadā ar to izmēģinājuma veidā piedāvāt nodarboties tikai vienai bankai — pašlaik izstrādātais variants paredz iesaist”t šajā darb”bā visas bankas, kas izpild”s likumā noteiktās pras”bas. Šāds lēmums pieņemts nolūkā novērst iespējama vienas bankas monopolstāvokļa veidošanos jaunajā kreditēšanas veidā. Hipotekārās kreditēšanas uzsākšanai nebūs nepieciešama ar” nekāda ”paša licencēšana, kas ar” noz”mētu uzņēmējdarb”bas ierobežošanu. V.Andrējeva nosauca četrus kritērijus, kuru izpilde būs vien”gais, tomēr, viņasprāt, pietiekami stingrais nosac”jums tam, lai banka varētu uzsākt ar hipotekāro kreditēšanu saist”to darb”bu, ir šāds: bankas pašu kapitāls pārsniegs piecus miljonus latu; savā darb”bā tā ievēros Kred”tiestāžu likumu un no š” likuma izrietošos Latvijas Bankas noteikumus; tai būs atļauts veikt visas Kred”tiestāžu likuma 1. panta 4. punktā minētās operācijas bez jebkādiem Latvijas Bankas noteiktiem ierobežojumiem — tātad pieņemt ar” privātpersonu depoz”tnoguld”jumus; Vērtspap”ru tirgus komisija būs akceptējusi š”s bankas piedāvātos hipotekārās kreditēšanas noteikumus.

Vēlmi uzsākt hipotekāro kreditēšanu ir izrād”jušas un, kā uzskata V. Andrējeva, pašlaik ar” visiem likumprojektā iestrādātajiem atlases kritērijiem varētu atbilst 4 — 5 Latvijas kred”tiestādes: “Unibanka”, R”gas komercbanka, “Pareksa banka”, Baltijas Tranz”tu banka un Latvijas Hipotēku un zemes banka.

Komentējot likumprojekta izstrādes principus, V. Andrējeva atzina, ka tā plašums pamatojams ar autoru vēlmi likumu veiksm”gi iekļaut jau esošo normu sistēmā un veidot to tā, lai pēc pieņemšanas nebūtu vajadz”gi būtiski groz”jumi citos, saist”tos likumos — Likumā par vērtspap”riem, Kred”tiestāžu likumā un Civilprocesa likumā. Pagaidām likumprojektā nav iekļauta ar” vēl l”dz martam izstrādājamā koncepcija par nodokļu atvieglojumiem, kurus saņems hipotekāro kred”tu saņēmēji. Pēc V.Andrējevas domām, šie atvieglojumi varētu skart iedz”votāju ienākuma nodokļa likmi, kā tas ir Vācijā un Dānijā, tomēr šis jautājums vēl tiks konceptuāli apspriests vald”bā.

Māris Gr”nbergs analizēja hipotekāro kreditēšanu no vērtspap”ru tirgus uzraudz”bas viedokļa. Viņaprāt, hipotekārā ķ”lu z”me būs drošākais vērtspap”rs — tā iemesls būs likumā noteiktais nodrošinājums jeb segums. Bankas — hipotekāro ķ”lu z”mju emitentus — pārraudz”s gan Latvijas Banka kā Latvijas banku uzraudz”bas institūcija, gan Vērtspap”ru tirgus komisija. Uzraudz”ba tiks koncentrēta galvenokārt uz ķ”lu z”mju seguma nodrošinājumu. Pirms ķ”lu z”mju emisijas bankai Vērtspap”ru tirgus komisijā būs jāiesniedz emisijas prospekts — tāpat kā citu vērtspap”ru emisijas gad”jumos. Kā hipotēka varēs tikt izmantots nekustamais ”pašums — 60 procentu apjomā no tā tirgus vērt”bas hipotēkas dibināšanas br”d”. Tirgus vērt”bu noteiks licencēti nekustamā ”pašuma speciālisti.

Hipotekārās ķ”lu z”mes pēc to emisijas ar brokeru vai banku starpniec”bu tiks tirgotas ar” sekundārajā tirgū. Ar” to, tāpat kā citu vērtspap”ru tirgu, uzraudz”s Vērtspap”ru tirgus komisija. Kā iespējamos šo nodrošināto vērtspap”ru pircējus preses konferences dal”bnieki minēja ieguld”jumu sabiedr”bas un pensiju fondus — tātad pircējus, kas meklētu ilgstošu un drošu piesaist”to resursu ieguld”juma veidu, nepretendējot uz ”paši augstiem un ar risku saist”tiem peļņas procentiem.

Dina Gail”te,

“LV” Saeimas un vald”bas lietu

redaktore