Valsts ieņēmumu dienesta informācija

Par VID administrēto valsts pamatbudžeta ieņēmumu 1997.gada plāna izpildi

1997.gadā VID administrētie nodokļi valsts budžetā iekasēti 540,9 milj. latu, tajā skaitā valsts pamatbudžetā ieskaitīts 504 milj. latu, speciālajos budžetos ieskaitīti 36,9 milj. latu, 1997.gada VID administrējamo valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns 478,4 milj. latu, tātad plāns pārsniegts par 25,6 milj. latu jeb 5,35%.

VID administrētie pamatbudžeta ieņēmumi 1997.gadā (milj. Ls)

Ieņēmu- Faktis- No- Izpilde

mu gada kie ie- vir- pret ga-

plāns ņēmumi ze da plā-

1997.g. 1997.g. nu (%)

PVN 292,0 288,5 -3,5 98,8

UIN 60,4 78,6 +18,2 130,2

Akcīzes

nodoklis 84,0 83,0* -1 98,8

Muitas

nodoklis 16,3 22,0 +5,7 134,6

Citi 25,7 31,9 +6,2 124,1

Kopējie

ieņēmumi 478,4 504,0* +25,6 105,35

....................................

*Bez tam 36,9 tūkst. pārskaitīti speciālajos budžetos.

Budžeta ieņēmumu plāna izpildi (galvenokārt — ieņēmumus no PVN) ietekmē arvien pieaugošās PVN atmaksas, kas pārsvarā saistītas ar kokmateriālu eksportu. Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāna izpildi ietekmē arī tas, ka 1/5 no kopējām pārmaksām tiek izmantota pašvaldību un speciālo budžetu nodokļu maksājumu segšanai, kā arī likumā paredzētajā kārtībā veiktās atmaksas uz uzņēmumu kontiem aptuveni 1/5 no kopējām pārmaksām.

Arī brīvo ekonomisko zonu izveide Latvijā ir ietekmējusi nodokļu ieņēmumus. Administrēšanas pieredze Rīgas tirdzniecības brīvostā un Ventspils brīvostā parādīja, ka nodokļu ieņēmumi Rīgas brīvostā 1997.gada otrajā pusgadā, salīdzinot ar 1996.gada attiecīgu laika posmu, ir samazinājušies par 6,7% jeb par 597,9 tūkst. latu, bet Ventspils brīvostā 1997.gadā, salīdzinot ar 1996.gadu, — par 2350 tūkst. latu tai skaitā PVN uz robežas — 1300 tūkst. latu un iekšzemē — 900 tūkst.; ievedmuita — 50 tūkst. latu; akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu — 100 tūkst. latu).

Audita rezultātā 1997.gadā papildus aprēķināti 27155,1 tūkst. latu, faktiski iekasēts valsts pamatbudžetā un vietējos budžetos — 11556,2 tūkst. latu.

Faktori, kas sekmējuši nodokļu ieņēmumu pieaugumu:

I. Inflācija

Kopējā inflācija 1997.gadā — 7 procenti.

II. Nodokļu likmju pieaugums

Akcīzes nodokļu likmes palielinājušās:

— ar 1997.gada 1.janvāri sāka iekasēt akcīzes nodokli par alu ar etilspirta saturu virs 5,5 tilpumprocentiem līdz 7,0 tilpumprocentiem (ieskaitot) par vienu hektolitru Ls 4, (01.01.97. — 23.03.97. — Ls 3,50);

— ar 1997.gada 1.jūliju noteikta paaugstināta akcīzes nodokļa likme par rektificēto etilspirtu — par absolūtā alkohola vienu litru Ls 4 (01.06.96.–01.07.97. — Ls 3,50);

— ar 1997.gada 1.jūliju sāka iekasēt akcīzes nodokli par petroleju (par vienu litru Ls 0,08);

— ar 1998.gada 1.janvāri ir paaugstināta akcīzes nodokļa likme par benzīnu un dīzeļdegvielu, kā arī par to aizstājējproduktiem un komponentiem (dīzeļdegvielai, petrolejai un svinu nesaturošam benzīnam par Ls 0,02; svinu saturošam benzīnam par Ls 0,03).

III. Iekasēto nodokļu apjoma

pieaugums

1997.gadā VID administrējamie valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi (tai skaitā pārskaitīts Valsts autoceļu fondā un Valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā), salīdzinot ar 1996.gadā faktiski iekasēto (t.sk. Valsts autoceļu fondā un Zemkopības ministrijai pārskaitītie), ir pieauguši par 81,8 milj. latu jeb 17,8%. Uzlabojot nodokļu administrēšanu, pamatbudžeta ieņēmumi (ieskaitot pārskaitījumus speciālajos budžetos), pieauguši par 5,2 procentu punktiem, kas veido 26,2 milj. latu. Nodokļu ieņēmumu pieaugumu sekmē arī nodokļu ieņēmumu analīze un prognozēšana katrā VID teritoriālā iestādē, kas tiek veikta, pamatojoties uz rīcības plānos izvirzītiem uzdevumiem, to izpildes stratēģiju un izpildes indikatoriem.

(milj. Ls)

1996.g. 1997.g. No- Novir-

fakts fakts virze ze (%)

PVN 267,7 288,5 +20,9 +7,8

UIN 57,3 78,6 +21,3 +37,2

Akcīzes n. 87,7 119,9 +32,2 +36,7

Muitas n. 18,7 22,0 +3,34 +17,6

Citi 27,7 31,9 +4,2 +15,2

Kopā 459,1 540,9 +81,8 +17,8

UIN ieņēmumi

Faktiskie UIN ieņēmumi — 78,6 milj. latu (1997.gada plāns — 60,4 milj. latu). UIN plāna izpilde sasniedz 130,2% jeb iekasēts par 18,2 milj. latu vairāk, nekā plānots. UIN plāna pārpildi ietekmējuši šādi faktori:

— nozīmīga UIN plāna pārpilde apstiprina faktu, ka 1996. un 1997.gadā ir sākusies ekonomikas augšupeja — reālais IKP pieaugums 1997.gada 9 mēnešos, salīdzinot ar 1996.gada 9 mēnešiem, ir 5,6 procenti. Līdz ar to uzņēmumu peļņa, uz kuru balstās avansa maksājumi, ir palielinājusies;

— 1996.gadā uzņēmumiem, kuriem tiek piemēroti atvieglojumi, balstoties uz likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikāī, atvieglojumu piemērošanas termiņš ir beidzies;

— pamatlīdzekļu paātrinātās norakstīšanas aprēķināšanas metodes maiņa (tiek lietota regresīvā aprēķināšanas metode);

— audita rezultātā 1997.gadā papildus aprēķināts UIN 3117,9 tūkst. latu, faktiski valsts pamatbudžetā iekasēti 972,2 tūkst. latu (peļņas nodokļa parādi 1015,9 tūkst. latu, faktiski iekasēts — 882,1 tūkst. latu).

Akcīzes nodokļa ieņēmumi

Faktiskie akcīzes nodokļa ieņēmumi 119,9 milj. latu. Valsts pamatbudžetā ieskaitīti 83 milj. latu (1997.gada plāns — 84 milj. latu), jo Valsts autoceļu fondā ieskaitīti 33 milj. latu un 3,9 milj. latu pārskaitīts Valsts speciālā veselības aprūpes budžetā. Akcīzes nodokļa plāna izpilde ir 98,8% jeb iekasēts par 1 milj. latu mazāk, nekā plānots. Plāna neizpilde saistīta ar to, ka 1996.gada novembrī un decembrī dīzeļdegvielas imports brīvam apgrozījumam sastādīja 90%, bet benzīnam — 16% no gada patēriņa normas.

Saskaņā ar Ministru labineta 1997. gada 13.maija noteikumiem nr.183 1997.gadā zemes lietotājiem atmaksāts akcīzes nodoklis par izlietoto dīzeļdegvielu 5,4 milj. latu apmērā. Audita rezultātā 1997.gadā papildus aprēķināts akcīzes nodoklis 662,1 tūkst. latu, faktiski iekasēts valsts pamatbudžetā 238,5 tūkst. latu.

PVN ieņēmumi

1997.gada faktiskie PVN ieņēmumi 288,5 milj. latu (1997.gada plāns 292 milj. latu) PVN plāna izpilde sasniedz 98,8% jeb iekasēts par 3,5 milj. latu mazāk, nekā plānots. PVN plāna neizpildi ietekmējuši šādi faktori:

— koksnes un tās izstrādājumu eksporta pieaugums 1997.gada 1.pusgadā, salīdzinot ar 1996.gada analogu laika posmu, palielinājies par aptuveni 60% (1/3 no kopējām PVN atmaksām saistītas ar koksnes un to izstrādājumu eksportu);

— tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksporta pieaugums (15% no kopējām PVN atmaksām);

— šā gada PVN pārmaksu izmantošana citu nodokļu maksājumu segšanai, kārtējo nodokļu maksājumu segšanai vai arī tās var tikt atmaksātas uz uzņēmumu kontiem;

— iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās par 5,5% (1997.gada 9 mēnešos pēc mājsaimniecību budžeta apsekojumu datiem).

Audita rezultātā 1997.gadā papildus aprēķināts PVN 6087,3 tūkst. latu, faktiski iekasēts valsts pamatbudžetā 2820,7 tūkst. latu.

IV. Nodokļu maksātāju izglītības

līmeņa paaugstināšanās nodokļu jomā

To sekmē gan VID darbinieku darbs ar nodokļu maksātājiem, to apmācību organizēšana, dažādu konsultāciju sniegšana nodokļu jautājumos, gan dažādu biznesa struktūru organizētie semināri un kursi par nodokļu likumdošanas piemērošanu, kā arī par citiem jautājumiem. Piemēram, katru mēnesi dažādos masu informācijas līdzekļos tiek piedāvāti apmēram 50 dažādi kursi un semināri nodokļu jautājumos.

V. VID darbinieku darba kvalitātes celšana

No vairāk nekā 4000 VID darbinieku augstākā izglītība ir 37%, vidējā speciālā — 38%, vidējā — 25%. VID vajadzīgi augsti kvalificēti, nepārtraukti pašizglītoties spējīgi un komunikabli darbinieki, kas korekti pildītu amata pienākumus. 1997.gadā 2582 VID strādājošie ir paaugstinājuši savu profesionālo izglītības līmeni 34 kvalifikācijas celšanas kursos, bet 30 semināros 1540 VID darbinieki ir paaugstinājuši un pilnveidojuši savu profesionālās izglītības līmeni atbilstoši aktuālajām vajadzībām. Notiek konsultācijas un semināri PHARE un ESAO programmas vadītājiem un Baltijas valstu pārstāvjiem par nodokļu un muitas darbinieku mācībām un mācību sistēmas pilnveidošanu. 1997. gadā Rīgā — divi mācību kursi (piedalījās 36 VID darbinieki), ārvalstīs — 20 mācību kursi un semināri (piedalījās 74 VID darbinieki).

VI. Informācijas sistēmas

modernizācijas uzsākšana

VID Informācijas sistēma (IS) ir līdzeklis nodokļu administrācijas un muitas funkciju veikšanā. No tās kvalitātes ir atkarīga valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanas kvalitāte un kvantitāte. Viens no svarīgākajiem sistēmas faktoriem ir nodokļu uzskaites sistēmas sakārtošana, muitas informatīvās sistēmas izveide, jaunā Muitas likuma prasībām atbilstošas maksājumu uzskaites un kontroles sistēmas izveide.

1997.gadā pamatā pabeigta nodokļu maksātāju reģistra jaunās versijas izveide. Izstrādātas lietotājprasības visam nodokļu administrācijas ciklam, kā arī nodokļu uzskaites centrālā datu bāze, kurā ar 1998.gada septembri tiks apkopoti dati no visām teritoriālajām iestādēm.

VII. Muitas modernizācijas

pasākumi

1997.gada laikā modernizēta Rīgas muitas reģionālā muitas sistēma, izveidota muitas centrālā datu bāze, kurā apvienotas visu iepriekšējo gadu datu bāzes. Ieviesta centrālās muitas informatīvā sistēma, bet muitas kontroles punktos šīs sistēmas ieviešana kavējas, jo nav pieņemti MK noteikumi par preču deklarēšanu. Muitas modernizācijas pasākumi sekmē ekonomiskās robežas drošības nodrošināšanu, kas savukārt ietekmē legālā biznesa palielināšanos valstī.

Realizējot šos pasākumus, palielinājies uz robežas iekasēto nodokļu apjoms, kā arī iekšzemē iekasēto nodokļu apjoms. Faktiskie muitas nodokļa ieņēmumi 1997.gadā ir 22 milj. latu (1997.gada plāns — 16,3 milj. latu). Muitas nodokļa plāna izpilde sastāda 134,6% jeb iekasēts par 5,7 milj. latu vairāk — nekā plānots. Audita rezultātā 1997.gadā papildus aprēķināts muitas nodoklis 234,9 tūkst. latu, faktiski iekasēts valsts pamatbudžetā — 42,7 tūkst. latu.

VID Pamatdarbības analīzes stratēģiskās plānošanas un attīstības daļa