Kad Latvijas padoms aiziet pasaulē

Par pašvaldību ārējiem sakariem un starptautisko sadarbību

Iekļaujoties Eiropas valstu vidū, Latvijai pavērušās plašas iespējas līdzdarboties dažādās starptautiskās organizācijās un apvienībās, iegūt sadraudzības un sadarbības partnerus citās zemēs un sniegt mūsu pieredzi kādam, kas pēc tās vaicā. Arī Latvijas pašvaldībām līdz ar dzelzs priekškara krišanu pavērusies iespēja smelties pieredzi no citu valstu pašvaldībām, kurās demokrātijai ir senākas tradīcijas. Pieredzes apmaiņa dod iespējas pilnveidot vidi, uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus. Šobrīd Latvija īsteno daudzus starpvalstu sadarbības projektus, iesaistās starptautiskās institūcijās, kuru dalībnieki neliedz padomu. "Latvijas Vēstnesis", sekojot līdzi aktivitātēm, jau vairākkārt informējis par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) starptautisko darbību (skat., piemēram, 1998. gada 7. augusta "LV" Nr. 228/229, 1998. gada 17. decembra "LV" Nr. 374, 1999. gada 5. marta "LV" Nr. 64/65, 2000. gada 9. novembra "LV" Nr. 399/400 u.c.).

Tomēr — vai visas pašvaldības izmanto šodienas sniegtās iespējas? Kas traucē sadarboties ar citām zemēm? Vai Latvija spēj arī ko dot citām valstīm un dalīties pieredzē? Par to "Latvijas Vēstnesim" stāsta LPS sadarbības ar ārvalstīm koordinatores, jo LPS ir organizācija, kas apvieno un pārstāv Latvijas pašvaldību vairākuma viedokli.

Ligita Začesta, Latvijas Pašvaldību Savienības (LPS) atbildīgā sekretāre,

Dace Damkevica, LPS ārējo sakaru koordinatore, — "Latvijas Vēstnesim"

Darbība starptautiskās

organizācijās

Viens no LPS uzdevumiem ir veicināt sadarbību ar pašvaldībām un to organizācijām ārzemēs. Runājot par darbību starptautiskās organizācijās pirmkārt jāmin darbība Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo varu kongresā ( Congress of Local and Regional Authorities of Europe) , kurā LPS ir trīs balsstiesīgās vietas. Latvijas pašvaldības kongresā tiek pārstāvētas jau kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Padomē 1995.gadā. Delegāciju veido LPS sadarbībā ar Ārlietu ministriju, un parasti delegācijas sastāvā tiek iekļauti cilvēki, kas pārstāv visus pašvaldību veidus – pilsētas, pagastus, rajonus. Kongress notiek reizi gadā.

1999. gadā iestājāmies arī Eiropas municipalitāšu un reģionu padomē ( CEMR— Council of Municipalities and Regions ), kas ir Pasaules pašvaldību savienības ( IULA— International Union of Local Authorities ) Eiropas nodaļa. Izmantojam informāciju par citu valstu pašvaldību pieredzi.

Sadarbības ar tādu starptautisku organizāciju kā ICLEI (International Council for Local Environmental Initiatives ) ietvaros iztulkojām "Agenda 21"starptautiskus pašvaldībām nozīmīgus dokumentus, taču šajā organizācijā neesam biedru pulkā. ICLEI biedri ir vairākas Latvijas pašvaldības, piemēram, Rīga un Jūrmala.

Tā kā Latvijas mērķis ir integrācija ES, tad LPS jau pirms vairākiem gadiem sāka sadarbību ar ES Reģionu komiteju. Šajā organizācijā balsstiesības ir tikai ES dalībvalstu pārstāvjiem, tomēr ir izveidota atsevišķa komiteja, kuras uzdevums ir sadarboties ar asociētajām dalībvalstīm un pašvaldību asociācijām šajās valstīs.

Latvijas Pašvaldību savienības ārējo sakaru koordinatore Dace Damkevica

Latvijas Pašvaldību savienības atbildīgā sekretāre Ligita Začesta

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

2000. gadā Latvijā notika konference, kurā dalībvalstu reģionu pārstāvji iepazīstināja ar pašvaldību problēmām pēc iestāšanās ES. Viņi pievērsa mūsu uzmanību tam, ko varam paveikt vēl pirms iestāšanās ES, kā strādāt ar ES finansēm. LPS pārstāvis Briselē ir mūsu iespēja saņemt jaunāko informāciju, direktīvu un citu normatīvo aktu projektus, kas tiek gatavoti pieņemšanai. Tādējādi LPS tiek dota iespēja izteikt viedokli par projektiem, kaut dažkārt nav iespējams viedokli sagatavot kapacitātes trūkuma dēļ. Lai aizstāvētu savas intereses, mums jāsadarbojas ar Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, veidojot sadarbības tīklu, jo valstij bez domubiedriem savu viedokli ES Reģionu komitejā ir ļoti grūti aizstāvēt. Ar ES Reģionu komiteju sadarbojas arī CEMR, kas organizē tikšanās, lai kandidātvalstu pārstāvjiem būtu iespējas izteikties. Lai arī mums nav tik lielas pieredzes un sava lobija ES, cenšamies apgūt paņēmienus, kā varētu ietekmēt ES. Tas pagaidām ir viens no galvenajiem uzdevumiem — saprast, kā strādāt, veidot pārstāvniecību, kādām ES jābūt visām dalībvalstīm.

LPS darbojas arī Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības organizācijā ( BSSSC — Baltic Sea States Subregional Co–operation ) jau kopš konferences dibināšanas 1993. gadā. Katru gadu vienā no Baltijas reģiona valstīm notiek BSSSC konference, kuras ietvaros vietējām un reģionālām pašvaldībām tiek dota iespēja tikties un diskutēt par aktuāliem jautājumiem Baltijas jūras reģionā. Šogad oktobrī konference notiks Rīgā. Piedalīsies ap 400 dažādu valstu pārstāvji, un konferences rīkošanai iegūta arī lielākā daļa finansējuma no "Phare" Baltijas mazo projektu fonda. Konferencē iecerēts parādīt Baltijas jūras reģiona valstu vienotību, kur valstis nedarbojas tikai katra par sevi, bet domā par savstarpēju sadarbību. Tikai spēcīgam reģionam būs iespējams ietekmēt ES. Tāpēc konferences mērķis šogad ir parādīt veiksmīgākos Baltijas jūras valstu reģiona un pašvaldību sadarbības projektus, kuru pieredze tiks apkopota vienā izdevumā. Sadarbība ir ļoti daudzveidīga, tikai līdz šim informācija nekur nav tikusi apkopota, mūsu mērķis ir to izdarīt. Otrs konferences mērķis ir veicināt pašvaldību ekonomisko attīstību. Līdz konferencei tiks savākta un apkopota informācija par to, kā pašvaldības var atbalstīt uzņēmējdarbību savas pašvaldības teritorijā.

Katru gadu tiek sagatavota atskaite par iepriekšējā gada darbību un paveikto. LPS mājaslapā var iepazīties arī ar starptautiskās darbības plānu un pasākumiem, kuros iespējams piedalīties. Darbības pārskats tiek publicēts LPS žurnālā, un reizē tā ir iespēja pārliecināties par mūsu darbības nozīmīgumu un panākumiem.

Divpusējā sadarbība

CEMR ietvaros darbojamies sadraudzības pilsētu tīklā ( twinning ), tiek īstenoti dažādi projekti, kā, piemēram, projekts LOGON, kura mērķis ir informēt ES asociēto valstu pašvaldību asociācijas par problēmām, ar kurām saskarsies valstis un pašvaldības pēc iestāšanās ES.

CEMR periodiski aicina kopā arī programmatiskā dokumenta "Agenda 21" izpildes nacionālos koordinatorus, un arī LPS ir iespēja apgūt citu valstu pieredzi vides rīcības plānu izstrādāšanā. Šī programma dod iespēju pašvaldībām iepazīties ar citu valstu pieredzi šajā jomā, iesaistīties informācijas apmaiņā un atrast sadarbības partnerus jau divpusēju projektu īstenošanā. Piemēram, kopīgi ar Zviedrijas vietējo pašvaldību asociāciju tādējādi tika īstenots projekts, kura rezultātā piecās Latvijas pašvaldībās tika izstrādāti "Agenda 21" plāni, kas saistīti ar ilgtspējīgu attīstību, resursu taupīšanu, vides sakopšanu. Paša projekta mērķis ir "Agenda 21" praktiska īstenošana. Iespējas ir daudzas un dažādas. Tā ir iespēja sakopt vidi, iesaistot pašvaldības iedzīvotājus, piemēram, izmēģinot atkritumu šķirošanu, organizējot bateriju vai dienasgaismas izlietoto spuldžu savākšanu noteiktā vietā. Cēsīs projekta ietvaros tika izveidots "Agenda 21" informācijas centrs, kura darbā iesaistās skolēni, Vidzemes Augstskolas studenti. Iegūtā pieredze ir apkopota rokasgrāmatā, tikai tā vēl nav izplatīta visiem, kas varbūt gribētu ar to iepazīties. Vajadzētu apkopot arī citu pašvaldību pieredzi, kas iesaistījušās dažādos sadarbības projektos ar ārvalstu partneriem.

LPS sadarbojas arī ar dažādu valstu pašvaldību asociācijām. Pēdējā laikā ciešāka sadarbība izveidojusies ar Zviedrijas pašvaldību asociāciju. 2000. gads Zviedrijā bija Baltijas valstu pašvaldību gads, kura ietvaros notika vairāki starptautiski pasākumi vairākās Latvijas pašvaldībās. Piemēram, Cēsīs 2000.gada rudenī notika Latvijas – Zviedrijas konference, kurā varēja iepazīties ar Zviedrijas pašvaldību pieredzi un kopīgi īstenoto projektu rezultātiem.

Šobrīd LPS sadarbībā ar Zviedriju sākusi kopīgu projektu, ar kuru tiks atbalstītas bērnu un jauniešu riska grupas un ģimenes. Projektu īstenos sadarbībā ar ieinteresēto Latvijas pašvaldību pārstāvjiem, lai uzlabotu sociālo aprūpi, ieguldot minimālus resursus. Problēmas sagādā Latvijas puses finansējums, jo nav valdības atbalsta fonda pašvaldību projektiem. Līdzfinansējuma dēļ projektos iesaistās tikai tās pašvaldības, kas to var atļauties, tāpēc lielām pilsētām ir daudz vairāk sadarbības projektu nekā mazām pašvaldībām. Ir cerība, ka nākotnē valstī tiks izveidoti nacionālie fondi valsts attīstības projektiem, kas, piemēram, Skandināvijas valstīs darbojas ļoti veiksmīgi. Arī ar citiem ir vieglāk sadarboties, ja ir valsts atbalsts. Latvijā diemžēl nav pieejami līdzekļi aktivitātēm, ko mēdzam dēvēt par "demokrātijas veicināšanu".

2000. gadā tika noslēgts līgums starp LPS, īpašu uzdevumu ministru valsts reformu lietās Jāni Krūmiņu un Stokholmas–Mēlaru reģionu Zviedrijā. Izveidotas darba grupas, kas strādās pie projektiem, un viens no pirmajiem veicamajiem darbiem ir mācību vizīte Zviedrijā, kuras laikā plānošanas reģionu pārstāvji varēs iepazīties ar Zviedrijas attīstības aģentūru darbu. No Ziemeļvalstīm ciešāka sadarbība izveidojusies arī ar Dānijas vietējo pašvaldību asociāciju un Dānijas Ārlietu ministriju. Pēdējais no projektiem, ko īstenojām šīs sadarbības ietvaros, bija informācijas par ES izplatīšana Latvijā. Tika apmācīti speciālisti ES jautājumos un jau vairākkārt izdots informatīvs materiāls par ES. Sadarbībā ar Dānijas vietējo pašvaldību asociāciju sagatavoti projektu pieteikumi nākamajām aktivitātēm.

Izveidojusies arī laba sadarbība ar Somijas vietējo pašvaldību asociāciju. Šogad tiks īstenots abu valstu kopīgs projekts, kas būs vērsts uz LPS attīstību, proti, LPS darbiniekiem tiks dota iespēja iepazīties ar Somijas vietējo pašvaldību savienības pieredzi un uzzināt, ko dara padomnieki, kā ieviest ES direktīvu prasības, kā pašvaldības tiek informētas par ES.

Interesants ir LOGIN ( Local Government Information Network ) projekts, kas nozīmē vietējo pašvaldību informācijas tīklu. Projekts tiek īstenots gandrīz visā Austrumeiropā — Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā, Polijā un Slovēnijā. To atbalsta Eiropas Padome, Atvērtās sabiedrības institūts, ASV Starptautiskā attīstības aģentūra un Pasaules banka. Projekta rezultātā tiks izveidota vienota informācijas datu bāze visām projektā iesaistītajām valstīm. Katras valsts pašvaldību asociācijas mājaslapā būs pieejama informācija par katras valsts pašvaldībām un to darbību regulējošiem likumiem, par projektu iespējām, pašvaldību attīstību, par mācību iespējām un dažādu fondu piedāvātajām iespējām, par ES aktualitātēm. Šobrīd tiek izstrādāta datu bāzes programmatūra, LPS viens cilvēks apkopo datu bāzē ievietojamo informāciju par Latvijas pašvaldībām. Informācija LPS mājaslapā būs latviešu valodā, taču iespēju robežās to mēģināsim pārtulkot angļu valodā, lai ar to varētu iepazīties arī citas valstis. Latvijas pašvaldībām problēma ir pieeja internetam, un, iespējams, sākumā datu bāzes informāciju vairāk izmantos valsts pārvaldes iestāžu darbinieki, studenti. Ja tiks izveidota pašvaldību vienotās informācijas sistēma, tad pašvaldībām būs pilnvērtīgas iespējas likt lietā šo informāciju.

Piedalāmies arī pašvaldību darbinieku izglītības un kvalifikācijas celšanai domātās programmās. Piemēram, divpusējās sadarbības ietvaros izglītojam pašvaldību vadītājus, politiķus un darbiniekus pašvaldību vadības, politikas un ES jautājumos. Tieši izglītība ir būtisks kavēklis pašvaldību attīstībai, jo Valsts administrācijas skola pašvaldību darbiniekus neizglīto, kaut pašvaldību vadītāju un izpilddirektoru funkcijas līdzinās valsts civildienesta ierēdņu funkcijām.

Problēmas un iespējas

No LPS budžeta līdzekļi sadarbībai netiek ieplānoti. Mēs cenšamies izmantot dažādus starptautiskus fondus un programmas, lai iegūtu finansējumu. Nepieciešamo līdzfinansējumu nodrošinām ar savu darbu. LPS dažkārt sedz komandējumu un sakaru izmaksas. Sadarbību ar starptautiskām institūcijām un darbu ar projektiem LPS veic trīs cilvēki, kuriem no LPS budžeta tiek maksātas algas. Darba ir ļoti daudz, mēģinām aptvert visas iespējas, kas varbūt ne vienmēr izdodas tā, kā gribētos. Tiešais finansējums no biedra naudas, ko LPS maksā tās biedri — pašvaldības, ir pietiekams, lai saskaņotu likumdošanu, samaksātu algas darbiniekiem, padomniekiem.

Sadarbība nav tikai vienpusēja. Arī Latvija no savas puses var sniegt pieredzi un zināšanas citiem. Piemēram, asociētās dalībvalstis ir ieinteresētas vairāk uzzināt par LPS sarunu sistēmu ar valdību, kas mums ir nostiprināta likumdošanā un veiksmīgi darbojas. Tāpēc arī būtu jāīsteno LOGIN projekts, lai ar Latvijas pieredzi iepazītos citas valstis. Pagaidām Latvijas pieredzi vairāk izmanto Austrumeiropas valstis. Pašvaldību asociāciju līmenī sadarbojamies ar Lietuvu un Igauniju, kad vienai vai otrai pusei nepieciešams padoms. Šādas konsultācijas un informācija tiek sniegta arī citām valstīm, tikai pagaidām nav nostiprinājusies atgriezeniskā saikne — trūkst informācijas, vai tiešām mūsu pieredze tiek izmantota.

Citas valstis interesējas par reģionālo pašvaldību modeli un to, kā tiek īstenota deleģētā vara rajonu padomēs, kaut arī Latvijā šī sistēma šodien netiek atzīta par efektīvu un tiek domāts par reformām. Ir arī interese par pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēmu un tās darbību. Piedaloties Atvērtās sabiedrības institūta projektos un apkopotās informācijas izdevumu veidošanā, iespējas izplatīt informāciju un pieredzi kļūst arvien plašākas. Te interesanti minēt, ka Dānijas pašvaldību asociācija izmanto mūs kā veiksmīgu piemēru Āfrikā, Ugandā. 1999. gadā vairākas reizes Latvijā viesojās Ugandas pašvaldību pārstāvji, kas apguva Latvijā izveidojušās pašvaldību sistēmas pamatprincipus. Dānijas eksperti uzskata, ka Latvijā pašvaldības un demokrātija desmit gados ir būtiski pilnveidojusies, tāpēc ar mūsu pieredzi iepazīstina arī mazākattīstītu valstu pārstāvjus citur pasaulē.

Sadarbības teorētisko un praktisko pusi nevar nošķirt, jo tiek īstenoti abi sadarbības aspekti. LPS uzdevums ir veicināt pašvaldību attīstību, taču reizē ar to redzami arī praktiskie darbības rezultāti — rokasgrāmatas, semināri, iespējas piedalīties projektos un tos īstenot. Piedāvājumi tiek izvērtēti pēc tā, cik tie aktuāli mūsu pašvaldībām, veicinot gan teorētisko, gan praktisko dialogu.

Pieredzi, ko gūstam sadarbībā, pēc iespējas cenšamies nodot Latvijas pašvaldībām ar LPS žurnāla "Logs" un iknedēļas LPS informācijas lapas starpniecību, informācija ir atrodama arī LPS mājaslapā www.lps.lv. Arī LPS padomnieki un priekšsēdis darba vizītēs pašvaldībās cenšas izplatīt informāciju tālāk, padomnieki lasa lekcijas. Tie, kas informāciju saņem, atzīst, ka tā esot pietiekami apjomīga. Tomēr, kaut arī žurnālu "Logs" abonē lielākā daļa Latvijas pašvaldību, ne vienmēr tas un reizē arī informācija nonāk pie cilvēka, kas būtu ieinteresēts kādu projektu īstenot un aktīvi darboties savas pašvaldības interesēs. Arī informācijas lapas nevaram nosūtīt katrai pašvaldībai pa pastu katru nedēļu, tāpēc izmantojam elektroniskā pasta pakalpojumus. Arī tas diemžēl ir pieejams tikai 5 procentiem pašvaldību. Tas nav pietiekami, lai varētu teikt, ka visas piedāvātās iespējas tiek izmantotas pilnvērtīgi un ir nepieciešamā atdeve un iesaistīšanās no mūsu puses piedāvātajā. Daudz atkarīgs arī no pašvaldību vēlēšanās darboties — ir aktīvākas un pasīvākas pašvaldības, no kurām pirmās arī vairāk izmanto tām piedāvātās iespējas. LPS ir iecere izveidot bibliotēku, kurā katrs varēs saņemt interesējošo informāciju.

Protams, ne visas pašvaldības ir gatavas iesaistīties, daudz atkarīgs no pašvaldības finansiālajām iespējām un cilvēku resursiem, no pašvaldības vadītāja ieinteresētības. Lielākoties ārvalstu pašvaldības, kas meklē līdzvērtīgus sadarbības partnerus Latvijā, ir diezgan lielas. Latvijas daudzās mazās pašvaldības nav līdzvērtīgi iespējamās sadarbības partneri. Taču šo trūkumu var novērst, veidojot pašvaldību sadarbības apvienības, kurās apvienojas vairāki mazi pagasti, lai īstenotu kādu kopīgu projektu. Nevar apgalvot, ka būtu nepieciešama pašvaldību apvienošanās, lai piesaistītu investīcijas un iesaistītos starptautiskos projektos. Piemēri rāda, ka sadarbība iespējama arī starp mazu pašvaldību sadarbības apvienību un nopietnu ārvalstu partneri.

Kristīne Valdniece,

"LV" nozares redaktore