Projekti. Koncepcijas. Plāni — Pašvaldībās

Turpinājums.

Sākums “LV" 24.01.98., nr.20

Rīgas rajona plānojums

(līdz 2003.gadam)

9.Veselības un sociālā aprūpe

9.1. Esošā situācija veselības un sociālās aprūpes jomā

Sociāli aprūpējamo iedzīvotāju skaits Rīgas rajonā 1996.gada decembrī apkopots 2.tabulā.

2.tabula

Sociāli aprūpējamo iedzīvotāju skaits

Rīgas rajonā 1996.gada decembrī

Pašvaldība Pensionāri Invalīdi Bā- Aiz- Černo- Maz- Bez-

Kopā Vien- Nepie- Pie- Bēr- re bild- biļas turī- darb-

tuļi cie- au- ni ņi nie- avā- gie nieki

šams gu- cībā rijas iedzī-

pansi- šie esošie inva- votāji

onāts bērni līdi

Allaži 310 1 4 50 5 4 3 1 1638 73

Ādaži 1170 76 7 149 18 13 20 5 1578 85

Babīte 1152 178 5 210 17 7 8 2 1832 55

Carnikava 750 57 5 128 12 12 9 - 1110 60

Daugmale 169 11 1 28 2 - 2 - 257 5

Garkalne 716 72 4 72 6 10 6 2 972 30

Inčukalns 810 110 3 119 8 15 19 1 1244 91

Krimulda 710 85 2 115 7 - 10 - 1027 122

Ķekava 1650 155 7 407 38 7 17 3 2617 125

Mālpils 815 110 5 86 16 12 10 - 1203 110

Mārupe 1510 315 3 150 9 2 14 6 2547 96

Olaines pag. 355 17 5 157 13 3 10 4 660 175

Ropaži 997 157 4 137 25 2 13 7 1584 71

Sala 175 51 2 34 3 1 1 - 325 19

Sēja 537 61 2 50 7 - 7 - 814 9

Siguldas pag. 750 97 3 89 20 7 9 3 1168 75

Stopiņi 1250 27 7 160 28 15 9 6 1699 93

Baldone 1475 137 6 110 10 6 14 - 1926 48

Baloži 752 27 5 165 7 - 3 6 1084 72

Olaine 2507 253 10 466 30 4 37 5 3885 695

Saulkrasti 1210 101 7 196 17 17 14 3 1697 54

Sigulda 1970 362 9 344 42 42 27 2 3429 247

Salaspils 2908 137 8 754 50 50 28 22 4584 634

Vangaži 689 131 7 130 7 7 9 5 1127 173

Rīgas rajons 25337 2728 121 4306 397 236 299 83 40007 3217

Piezīmes:

1) represēto personu skaits tiek precizēts pārreģistrācijas gaitā līdz 01.03.97.;

2) psihoneiroloģiskajos pansionātos atrodas: Allažos — 151, Ropažos — 37 Rīgas rajona iedzīvotāji; 7 personas vēl jāievieto tajos.

Turpmākajos gados būtu nepieciešams:

• veco ļaužu aprūpes iestādēs paredzēt vismaz 250 vietas, iekārtojot arī tādas, kurās būtu paaugstināts komforta līmenis maksātspējīgiem;

• bērnunamos (bāreņiem un bez vecāku apgādības palikušajiem bērniem) paredzēt vismaz 300 vietas;

• sekmēt darbavietu skaitu palielināšanu rajonā, lai samazinātu mazturīgo (no sociālās palīdzības līdzekļiem atbalstāmo) iedzīvotāju skaitu.

9.2. Valstī sāk risināt jautājumu

par obligāto veselības apdrošināšanu

Rajonā liela vērība tiek veltīta iedzīvotāju sociālajai aprūpei, t.sk. stacionāros. Ir darbības programma 1996.—1997.gadam.

Inčukalna pagastā uz feldšeru — vecmāšu punktu bāzes neaizņemtajās bērnudārza telpās ar 1997. gada 5.jūniju uzsācis darbu veselības centrs “Gaujaī, kurā jau darbojas doktorāts un 32 sociālās gultas, bet pēc celtniecības darbu pabeigšanas to skaits palielināsies līdz 50.

1997.gadā rajonā darbojās 14 ambulances (doktorāti); perspektīvā tiks izveidotas ārstu prakses. Rajonā jau ir 62 ārsti, kas ieguvuši vai tuvākā laikā iegūs ģimenes ārsta sertifikātus.

9.3. Rīgas reģiona veselības aprūpes koncepcija

9.3.1. Pašreizējā laika posmā, kad pārmaiņas skārušas valsts veselības aprūpes sistēmu un tuvojas adminstratīvi teritoriālās reformas īstenošana, ir visai grūti prognozēt valsts jaunās veselības aprūpes sistēmas darbību pilnā apjomā.

Tomēr 1996.gadā Rīgas Domes Veselības pārvalde kopā ar Rīgas rajona Veselības un sociālās aprūpes daļu ir pabeigusi Rīgas reģiona veselības aprūpes koncepcijas izstrādi, kas ir apstiprināta ar Rīgas rajona padomes 1997.gada 28.janvāra lēmumu Nr.583 “Par Rīgas reģiona veselības aprūpes koncepcijas apstiprināšanuī.

Reģionālā veselības attīstības koncepcija paredz pakāpenisku pāreju uz jauno veselības aprūpes sistēmu — atbilstošu valstī notiekošajiem pārkārtojumiem veselības aprūpes jomā.

Rīgas reģiona veselības aprūpes sistēma sastāv no vairākiem līmeņiem un posmiem — primārā un sekundārā aprūpe, neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas darbība reģionā.

9.3.2. Dokuments “Rīgas reģiona veselības aprūpes koncepcijaī satura ziņā sastāv no šādām sadaļām:

• Pašreizējā stāvokļa raksturojums;

• Veselības aprūpes reģionalizācija;

• Rīgas reģiona veselības aprūpes sistēma:

Primārā veselības aprūpe,

Sekundārā veselības aprūpe,

Neatliekamā un ātrā medīciniskā palīdzība,

Katastrofu medicīna,

Finanses,

Izglītošana.

Teritoriālie aspekti (kuros,starp citu, ir iekļauts arī šāds pamatprincips “Reģionālā veselības koordinācijas padome izveido ciešu sadarbību ar reģiona teritoriju plānotājiem, līdzdarbojas to jautājumu risināšanā, kuri attiecas uz veselības aprūpes sistēmas attīstībuī).

Ar Rīgas reģiona veselības aprūpes koncepcijas pilnu tekstu var iepazīties dokumentā “Rīgas rajona veselības un sociālās aprūpes attīstība līdz 2003.gadam.ī

10. Sabiedriskā satiksme

un transporta infrastruktūra

10.1. Transporta nozares esošās situācijas novērtējums

Transports ir viens no galvenajiem infrastruktūras elementiem, kas nodrošina ekonomisko attīstību valstī kopumā un katrā reģionā atsevišķi.

Rīgas rajons atrodas Rīgas reģiona centrālajā daļā. Līdz ar to rajonu šķēršo praktiski Latvijas visas galvenās transporta maģistrāles. Samērā labi attīstīts vietējo ceļu tīkls.

Rajona teritorijā uzbūvēts Rīgas apvedceļa pusloks no Jūrmalas autoceļa līdz Vidzemes autoceļam, kā arī autoceļš uz lidostu “Rīgaī, kas teritoriāli izvietots Mārupes pagastā. Vēl rajonā bija divi vietējās nozīmes vispārējās aviācijas lidlauki — Krimuldas un Ķekavas pagastā. Faktiski tie ir nosēšanās laukumi, kas nav sertificēti un pašlaik lidojumiem nav izmantojami. Attīstības plāns paredz rezervēt Krimulas pagastā esošo teritoriju vietējās nozīmes lidlauka izveidei.

Saulkrastu lauku teritorijā Zvejniekciemā, Aģes upes grīvā,izvietojusies t.s. mazā osta — Skultes osta, kas veic zvejas ostas un kokmateriālu transporta punkta funkcijas. Perspektīvā paredzēts izveidot jahtas piestātni.

Rīgas zonā valsts autoceļu kopējais garums ir 1203 km, tai skaitā galvenie ceļi 288 km, maģistrālās ielas 131 km, 1.šķiras ceļi 267 km un 2.šķiras ceļi 517 km. Vietējo ceļu kopgarums — 1080 km.

Autoceļu, dzelzceļu un ūdensceļu shēma ir attēlota 2.9., 2.22. zīm.

Rīgas rajonā ir samērā labi attīstīts un vienmērīgi izveidots degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkls. Staciju saraksts apkopots 3. tabulā. Atsevišķās DUS ir jāveic rekonstrukcijas darbi, lai tās atbilstu Eiropā pieņemtajiem standartiem.

10.2. Transporta attīstības tendences un iespējas

Atbilstoši Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Transporta attīstības nacionālās programmas (1996.—2010.g.) nostādnēm Rīgas rajonā varētu tikt uzbūvēti vairāki jauni autoceļi un Rīgas dzelzceļa mezgla apvedceļš no Salaspils līdz Baložiem (Rīgas — Jelgavas līnija).

Latvijā kā tranzītvalstī varētu attīstīties starptautiskie darījumi un ar tiem saistītās transporta funkcijas, veidojot transporta koridoru no Austrumiem uz Rietumiem caur Rīgas jūras ostu un lidostu “Rīgaī. ( 2.17 zīm.).

Lielas ekonomiskās attīstības perspektīvas ir saistītas ar Rietumu— Austrumu transportēšanas koridoru. Koridora ģeogrāfiskā orientācija ir maršruts Ventspils — Rīga — Jēkabpils — Rēzekne —Veļikije Luki— Maskava. Šim koridoram mūsu speciālisti neoficiāli ir piešķīruši “10. koridoraī kodu. Transporta koridora “mugurkauluī veido plūsmas: dzelzceļš—jūra un autoceļi—jūra.

Palielinoties lidostas “Rīgaī kā starptautiska tranzīta punkta nozīmei, palielināsies pasažieru plūsma un kravu apgrozījums. Tas neizbēgami ir saistīts ar lidostas teritorijas paplašināšanos un jaunu ēku un citu būvju nepieciešamību. Būs vajadzība attīstīt infrastruktūru ap lidostu (ceļi, darījumu centri utt). Tas nozīmē, ka jāveic nopietna plānošana, lai nodrošinātu lidostas funkcijas un — vienlaicīgi — maksimāli saglabātu vidi, un mazinātu tehnikas kaitīgo ietekmi uz apkārtnes apdzīvotām vietām.

Ievērojot iepriekšminētās iespējamās aktivitātes, ap Rīgas rajonā esošajiem autoceļiem varētu veidoties darījumu zonas, kas pozitīvi ietekmētu Rīgas rajona ekonomisko attīstību. Tas ir komplekss darbs, ko var panākt, uzturot transporta infrastruktūru atbilstošā kvalitātē, pilnveidojot pasažieru un kravas pārvadāšanas procesu, saistot satiksmes tīklu vienā sistēmā, palielinot transporta caurlaidību un paaugstinot satiksmes drošību uz ceļiem.

Lai veiktu satiksmes tīklu savstarpējo sasaisti un atslogotu Rīgas centrālo daļu no pārmērīgas transporta plūsmas, tuvākajā nākotnē Rīgas apkārtnē būs nepieciešams izbūvēt vairākus auto un dzelzceļa apvedceļus, pievedceļus jūras ostai, lidostai un dzelzceļa preču stacijām. Līdz ar to, kā jau iepriekš minēts, rajona teritorijā attīstīsies kravas staciju, kravu sadales centru un noliktavu saimniecības būvniecība un ekspluatācija.Visi šie iepriekšminētie pasākumi reāli veicinās Rīgas reģiona integrāciju Transeiropas transporta sistēmā. Šādā skatījumā perspektīvs varētu būt bijušais Krievijas Federācijas objekts — apdzīvotā vieta Mucenieki.

Izmantojot Rīgas rajona padomes rīcībā esošo informāciju, var prognozēt, ka rajona teritorijā tiks rekonstruēti vai uzbūvēti no jauna vairāki autoceļi: Latgales šoseja (koridors Rīga —Maskava); Via Baltica posms no Dūčiem Skultes pagastā līdz Ķekavai, apejot Saulkrastus un Baltezeru; apvedceļš ap Salaspili, Rīgas pilsētas Ziemeļu un Dienvidu tilta pievedceļi, jauns autoceļš uz lidostu “Rīgaī, pievedceļš Dubultu tiltam un 2001.—2010. gadam ir paredzēta Rīgas dzelzceļu mezgla apvedceļa izbūve. Šo pasākumu īstenošanai būs nepieciešami vismaz 50 milj. Ls.

Paredzēts veikt Skultes ostas nodrošinājumu ar dzelzceļa pievedceļu, veidojot 2 km atzaru no Zvejniekciema stacijas.

Izskatot ar dzelzceļa transportu saistītās problēmas, Rīgas rajona padome uzskata, ka nav lietderīgi likvidēt pašreiz nenoslogotās lokālās kravas stacijas Inčukalnā, Garkalnē, Vangažos, Olainē un citur, bet tās visas jāsaglabā. Esošo kravas (un arī pasažieru) staciju izvietojums Rīgas rajonā attēlots 2.22.zīm. “Rīgas rajona dzelzceļu un staciju shēmaī.

3.tabula

Rīgas rajona teritorijā izvietoto degvielas uzpildes staciju saraksts

(1997.gadā)

Pagasts Nr.p.k. Juridiskais nosaukums

Babītes 1. SIA “10 dālderi"

2. “Latvijas nafta" Nr.57

3. SIA “Kaftoil"

Mārupes 4. Mārupes mehāniskās darbnīcas

5. SIA “Shell"

6. SIA “Latvian Traffic Service"

Ķekavas 7. SIA “Kalnakrogs"

8. SIA “Solders"

9. SIA “Latvian Traffic Service"

10. SIA “Ripo—Serviss"

Olaine 11. “Zemgales nafta"

Olaines pag. 12. “Zemgales nafta"

Baldone 13. SIA “Oktāns—A"

14. SIA “Tilpums"

Daugmales 15. SIA “Augstceltne"

Salaspils 16. SIA “Vikoil"

17. SIA “Energosakari" (degvielas bāze)

18. SIA “Vova"

19. Koop.sab. SMPC “Līvzeme"

Stopiņu 20. SIA “Laume"

21. SIA “OVI"

22. SIA “Gellog"

23. PVU “Latvijas nafta" DUS Nr.3

24. “Lukoil"

25. SIA “Augstceltne" (DUS un degvielas bāze)

26. “Lukoil" Rumbulā

27. SIA “Energosakari" (Degvielas bāze)

Ropaži 28. SIA “DSE"

29. SIA “DSE"

Mālpils 30. SIA “Oktāns 95"

31. “Latvijas nafta" DUS —56

Inčukalna 32. DUS Vangažos

33. “Lido nafta" (Naftas bāze)

34. DUS (pirms “Sēnītes")

35. a/s “Virši"

36. SIA “ES un partneri"

Garkalne 37. SIA “RĀ—2"

38. SIA “Shell"

39. PVU “Latvijas naftaī" DUS — 10

40. PVU “Latvijas nafta" DUS— 12

41. SIA “Rink—L"

Ādažu 42. SIA “DSE"

43. IR komercfirma “Magnuss"

44. SIA “Viadaī"

45. SIA “Vikoil"

Carnikava 46. SIA “Vikoil"

Saulkrasti 47. SIA “A Nete"

48. SIA “Harta"

49. SIA “Vova"

50. SIA “Roja"

Krimuldas 51. SIA “Engelharte"

52. SIA “Brāļi Ermansoni"

53. PVU “Latvijas nafta"

Siguldas 54. SIA “Magnēts—S"

55. SIA “Sezam''

Ropažu 56. PVU “Latvijas nafta"

57. a/s “Grauss"

Ceļa posmā Saulkrasti — Ķekava tuvākā laikā nepieciešams izvērtēt Daugavas šķērsošanas iespējas — pāri Rīgas HES ūdenskrātuvei pie Saulkalnes, pa esošo HES aizprostu braucamo daļu vai pa jaunbūvējamo Rīgas Dienvidu tiltu pie Katlakalna.

Strauji pieaug individuālo transporta līdzekļu skaits kā rajonā, tā Rīgas pilsetā. Lielā mērā visa šī plūsma noslogo un dažviet pat pārslogo valsts un rajona nozīmes ceļus, tādējādi pasliktinot ceļu seguma stāvokli. Tas traucē normālas sabiedriskās satiksmes kustības organizāciju.

10.3. Sabiedriskā transporta pakalpojumi

Rīgas rajona padomes mērķis ir sakārtot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu un ērtu sabiedriskā transporta sistēmu Rīgas rajonā.

10.3.1. Situācijas raksturojums

Atbilstoši LR likumiem “Par pašvaldībāmī un “Autopārvadājumu likumsī rajonu pašvaldību funkcijās ietilpst sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā rajona teritorijā. Līdz ar to rajona plānojumā jāparedz sabiedriskā transporta pakalpojumu tīkla nepieciešamā un pietiekamā attīstība, it sevišķi rajona pastāvīgajiem iedzīvotājiem nozīmīgos maršrutos, kas saistīti ar viņu pārvietošanās nepieciešamību — pašvaldību pārvaldes iestāžu, skolu, veselības un sociālās aprūpes, tiesu sabiedriskās sargāšanas institūciju regulāru apmeklēšanu noteiktos laikos un nokļūšanu darbvietās un atgriešanos no tām rīta un vēlās vakara stundās.

Rīgas rajona iedzīvotāji pamatā izmanto dzelzceļa un autobusa transporta pakalpojumus. Gandrīz pilnīgi izzuduši upju transporta sniegtie pakalpojumi pasažieru pārvadāšanā. Vajadzētu kopā ar Rīgas Domi veicināt upju transporta kā sabiedriskā transporta paveida atjaunošanu un attīstību pa Rīgas apkārtnes ūdensceļiem, izstrādājot speciālus tūrisma maršrutus un aprīkojot piestātnes. Par perspektīvu ir uzskatāma pasažieru līnijas izveidošana maršrutā Rīga— Saulkarsti—Skultes osta.

Rīgas reģionā pasažieru pārvadājumiem gandrīz visās dzelzceļa līnijās izmanto elektrisko vilcienu sastāvus. Izņēmums ir līnijas Rīga—Sigulda un Rīga—Suntaži. Šajā sabiedriskā transporta nozarē pagaidām principiālu problēmu nav, izņemot to, ka pastāv nopietni draudi dzelzceļa posma Cekule— Ērgļi likvidācijai.

Liels pasažieru daudzums Rīgas rajonā tiek pārvadāts ar sabiedriskās satiksmes autobusiem un maršruta taksometriem uz mikroautobusa bāzes.

Šobrīd sabiedriskā autotransporta pakalpojumu līmenis ir visai neapmierinošs. To zināmā mērā var izskaidrot ar vēsturiskajām un tām atbilstošajām ekonomiskajām izmaiņām Latvijā.

Līdz ar LR likuma “Autopārvadājumu likumsī pieņemšanu izveidojās iepriekšējo pasažieru autopārvadātāju diktēts monopols, kas sāka negatīvi ietekmēt autopasažieru pakalpojumu līmeni. Tā uzņēmums “Tālavaī pakāpeniski sāka atcelt, viņuprāt, nerentablus maršrutus un reisus Rīgas rajona teritorijā. Rajona padome, meklējot izeju, sāka piesaistīt individuālos uzņēmējus un citas autopārvadātāju firmas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai. Sākot ar 1996.gadu, tika ieviests noteikums, ka jebkuram pasažieru autopārvadātājam ir jānoslēdz līgums ar Rīgas rajona padomi par pasažieru pārvadāšanu. Tas nedaudz ir uzlabojis pārvadātāju atbildību šajā svarīgajā transporta nozarē. Situāciju, iespējams, uzlabos dotāciju mehānisma prakstiskā realizācija.

Pašreiz Rīgas rajonā pasažieru komercpārvadājumus veic 24 firmas. Tas ir mainīgs skaits, un nākotnē labākas satiksmes organizācijas dēļ, iespējams, samazināsies.

Galvenie pasažieru pārvadātāji šobrīd ir RPPU “Tālava" un “Imanta'', Rīgas taksometru parks, komercfirmas “ESTELLA" un “ VITA—2", SIA “EKSPRESS—Ādaži", “TAKSI DJ", “STALLEKS", VAS “CATA".

Rajonā pasažieru komercpārvadājumus veic rajona nozīmes maršrutos. Ik dienu notiek 1020 satiksmes autobusu un maršrutu taksometru reisi gandrīz uz visām lielākajām apdzīvotajām vietām rajonā. Reisu skaits ir mainīgs atkarībā no sezonas. Ik dienu liela pasažieru plūsma vērojama maršrutos Rīga—Ulbroka, Rīga— Ķekava, Rīga —Jaunmārupe, Rīga—Skulte un daļēji Rīga—Piņķi. Vasaras sezonas laikā strauji palielinās pasažieru daudzums maršrutā Rīga—Mežsētas.

Rīgas rajona sabiedriskā transporta shēma attēlota 2.23.zīm.

10.3.2. Sabiedriskā transporta pakalpojumu pilnveidošana

Rīgas rajonā pārvadāto pasažieru daudzuma ziņā arī turpmāk pirmajā vietā paliks piepilsētas dzelzceļa satiksmes līnijas. Pasažieru pārvadājumu dēļ jaunu dzelzceļa līniju būve nav nepieciešana. Ja tiks realizēta ideja par Rīgas dzelzceļa mezgla apvedceļa būvi no Salaspils līdz Baložiem, būs iespējams izskatīt pasažieru pārvadājumu nepieciešamību šajā posmā. Nākotnē aktuāla varētu būt dzelzceļa posma Rīga—Sigulda elektrifikācija. Galvenais kritērijs šeit ir izmaksas.

Turpmākā pasažieru pārvadājumu dzelzceļa pakalpojumu uzlabošana — galvenokārt ir sasitīta ar dzelzceļa transporta koordināciju un kooperāciju ar sabiedrisko autotransportu (saskaņoti kustību grafiki, vienoti tarifi), pasažieru apkalpošanas kultūras un komforta līmeņa paaugstināšanu.

Lai nodrošinātu pēc iespējas pietiekamus dzelzceļa transporta pakalpojumus, valsts pārvaldes institūciju līmenī būtu jāatrisina jautājums par pasažieru pārvadājumu dotēšanu atsevišķos dzelzceļa posmos un reisos.

Otrs nozīmīgākais transporta pakalpojumu veids Rīgas rajonā ir un paliks sabiedriskais autotransports — satiksmes autobusi un maršruta taksomteri.

Tā kā vairs nepastāv valsts monopolstāvoklis pasažieru komercpārvadājumu jomā, arvien lielāks skaits privāto pārvadājumu tiecas iesaistīties sabiedriskā autotransporta maršrutu apkalpošanā.

Šim procesam ir savas pozitīvās un negatīvās puses. Pozitīvais, galvenokārt, ir tas, ka rodas konkurence, kam vajadzētu nodrošināt pasažieru pārvadājumu pakalpojumu kultūras uzlabošanu, ierobežot nepamatotu braukšanas maksas paaugstināšanu, uzlabot transporta līdzekļu tehnisko stāvokli, regulāri atjaunot autobusu parku. Līdzšinējā pieredze, diemžēl, pierāda, ka pagaidām līdz tam vēl tālu. Pašreiz vēl privātie pārvadātāji, izņemot atsevišķas firmas, to nodrošināt nespēj. Galvenie iemesli tam ir: savu spēju pārvērtēšana, atbilstošas materiāli tehniskās bāzes trūkums, neliels viņu rīcībā esošais transporta līdzekļu skaits un neapmierinošs tehniskais stāvoklis, zema pasažieru apkalpošanas kultūra. Bez tam šie pārvadātāji cenšas paņemt peļņas ziņā izdevīgākos reisus un maršrutus. Ir vēl citi pārkāpumi — neievēro braukšanas grafikus, netiek izsniegtas biļetes, netiek maksāti nodokļi.

Lai novērstu šos un vēl iespējamos citus tehniska un finansiāla rakstura pārkāpumus, ko sistemātiski piekopj nesen autokomercpārvadājumu jomā iesaistījušies privātie pārvadātāji, rajonā ir jāpilnveido sabiedriskā transporta pakalpojumu organizācija un kontrole — atbilstoši LR Autopārvadājumu likumam un citiem normatīvajiem aktiem.

Turpinājums — seko

2.9.zīm. Autoceļu un ūdensceļu shēma

2.22.zīm. Rīgas rajona dzelzceļu un staciju shēma

2.17.zīm. Rīgas rajona galvenie sauszemes satiksmes koridori

2.23.zīm. Rīgas rajona sabiedriskā transporta shēma

.