Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vad”tājs. Labr”t, godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas 1998. gada 22. janvāra Saeimas plenārsēdi!

Ir ienācis viens iesniegums par izmaiņām darba kārt”bā. Pieci deputāti — Ernests Jurkāns, Edmunds Gr”nbergs, Viesturs Gredzens, Guntars Gr”nblats un Edgars Bāns — ierosina saskaņā ar Saeimas Kārt”bas ruļļa 117. panta 4. daļu iekļaut Saeimas lēmuma projekta par l ikumprojekta “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums” nodošanu Tautsaimniec”bas, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbild”gajai komisijai šā gada 22. janvāra plenārsēdes darba kārt”bā uzreiz pēc ziņojumiem par saņemtajiem likumprojektiem. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Vai kādam ir iebildumi? Kā jūs, kolēģi, atceraties, šo likumprojektu “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums” mēs pagājušajā nedēļā ceturtdienā, 15. janvār”, nodevām atbild”gajām komisijām, un te ir priekšlikums par atbild”go komisiju noteikt Tautsaimniec”bas, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Ja deputātiem nav iebildumu un runāt neviens par šo jautājumu nevēlas, tad mēs varam to iekļaut mūsu darba kārt”bā kā 8. darba kārt”bas jautājumu, tas ir, pēc pēdējā sept”tā saņemtā likumprojekta. Deputātiem iebildumu, kā es saprotu, nav. Paldies! Esam vienojušies.

Tad sāksim izskat”t Prezidija akceptēto Saeimas š”sdienas plenārsēdes darba kārt”bu. Pirmais darba kārt”bas jautājums — par saņemtajiem likumprojektiem. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Veldres un Kazāka iesniegto likumprojektu “Groz”jumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbild”gā komisija. (No zāles: “Balsot!”) Pieteicies par šo jautājumu runāt ir deputāts Kārlis Čerāns. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Strikts varas dal”šanas princips starp likumdevēju, izpildvaru un tiesu varām ir demokrātiskas valsts iekārtas pamats. Un katrai no š”m trijām varas struktūrām ir jābūt ar savām noteiktām funkcijām un katrā no tām ir jādarbojas citiem cilvēkiem kā sabiedr”bas interešu pārstāvjiem. Un kas gan notiktu tādā situācijā, ja viena persona piesavinātos sev ties”bas sabiedr”bas vārdā gan izdot likumus, gan savu izdoto likumu noteiktajā kārt”bā r”koties ar valsts nodokļu maksātāju naudu, gan ar” vēl pēc tam būt par pēdējo instanci, kas nosaka, vai šie l”dzekļi ir iztērēti likum”gi. Tā būtu absurda diktatūra.

Diemžēl nav tālu l”dz absurdam ar” tādas situācijas, kad noteiktai personai ir ties”bas pārstāvēt divas no varām, kas veido klasiskās demokrātijas sistēmas pamata stūrakmeņus, proti, likumdevēja varu un izpildvaru. Jo šai personai ir ties”bas gan lemt likumus, gan ar” pēc tam r”koties ar valsts l”dzekļiem pašas noteiktajā kārt”bā. Es saprotu, ka šādā veidā attiec”gās amatpersonas var labāk bez citu personu nevajadz”gas iejaukšanās realizēt savas intereses vai ar” savu patronu — naudas devēju — un to pārstāvēto grupējumu intereses. Tomēr es gribu aicināt deputātus ķerties vienreiz nopietni pie valsts tiesiskās sakārtošanas un veidot tādas varas struktūras, kuras vislabāk atbilst sabiedr”bas interesēm, nevis dažu politiķu un grupējumu iegribām.

Ir piln”gi skaidrs, ka ministrs, kas vienlaic”gi ir ar” deputāts, atrodas šādā divu krēslu sēdētāju jeb likumdevēja un izpildvaras pārstāvja lomā, un tādējādi šis cilvēks bauda nepamatoti plašu varu sabiedr”bas interešu pārstāvniec”bā. Un l”dz ar to ar” korumpējot pašu šo pārstāvniec”bas ideju. Un diemžēl pārāk bieži cilvēkiem mūsu valst” nākas pārliecināties, ka tautas ievēlētā vara nekalpo tautas interesēm. Tā ir šodienas realitāte. Un šeit ir viens no cēloņiem, kuru mums ir iespēja ar savu balsojumu gan šodien, gan ar” turpmākajā darbā ar šiem groz”jumiem novērst.

Otra problēma, kuru Tautas kust”ba “Latvijai” piedāvā ar šo groz”jumu risināt, ir nepieciešam”ba noteikt rūp”gu ministru kandidātu izvērtēšanu Saeimā, pirms šie cilvēki sāk pild”t ministru pienākumus. Tas panākams, nosakot, ka Saeimai ir jābalso par katru ministra kandidātu atsevišķi vald”bas apstiprināšanas gad”jumā. L”dz ar to partijas, kas veido vald”bu, būs spiestas daudz rūp”gāk izvērtēt savus piedāvātos kandidātus ministru amatiem, un ir piln”gi skaidrs, ka valsts interesēm tas var nākt tikai par labu.

Un šis ar” ir pietiekami nopietns jautājums — vald”bas apstiprināšana — un tam velt”tais Saeimas laiks, tas noteikti atmaksāsies.

Nu un visbeidzot — kāpēc tieši Satversmes groz”jumi? Šādus iebildumus ir nācies dzirdēt, tomēr atbilde ir ļoti vienkārša — abi minētie frakcijas “Latvijai” izvirz”tie jautājumi gan par to, ka deputātam, kurš ir ievēlēts par ministru, ir jānoliek deputāta mandāts uz ministra amata pild”šanas laiku, gan ar” par nepieciešam”bu balsot par katru izvirz”to ministra kandidātu atsevišķi vald”bas apstiprināšanas gad”jumā — abi šie jautājumi ir reglamentēti uz šo br”di Latvijas Republikas Satversmes l”men”, un, ja mēs gribam mūsu valst” kaut ko main”t, tad mums ir jāgroza Satversme.

Tātad es aicinu nobalsot par šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — nodot šo likumprojektu “Groz”jumi Latvijas Republikas Satversmē” komisijām un, tālāk pie tā strādājot, atrast optimālo redakciju un pieņemt, un atrisināt š”s problēmas. Paldies!

Sēdes vad”tājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Es negribu šeit apspriest šo projektu pēc būt”bas, es gribu tikai norād”t, ka tā iesniedzēji nav kā nākas izlas”juši Satversmi. Jo, ja šādu Satversmes groz”jumu pieņemtu, tad rastos Satversmē iekšējas pretrunas, jo Satversmē ir divi citi panti — 32. un 63. — kurus lasot, mēs skaidri redzam, ka Satversme paredz, ka ministrs var vienlaikus būt Saeimas loceklis. Ja iesniedzēji gribēja šo jautājumu risināt, tad viņiem vajadzēja iesniegt groz”jumus visos šajos trijos pantos. Vēlāk izskat”šanas laikā šo kļūdu nevar labot, jo visi Satversmes groz”jumi par katru pantu atsevišķi ir jāizlasa trijos las”jumos. Tāpēc, lai neizdar”tu Satversmē iekšējas pretrunas, es aicinu šo priekšlikumu noraid”t.

Sēdes vad”tājs. Paldies! Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas rež”mu! Un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 44, atturas — 12. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārt”bas jautājums — Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Ciltsdarbu likums” nodot Tautsaimniec”bas, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbild”gā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Vai kādam ir iebildumi? Iebildumu nav? Runāt deputāti nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums — Prezidijs ierosina deputāta Čepāņa, Amerika, Jirgena, Bērziņa, Krastiņa un citu iesniegto likumprojektu “Groz”jumi Saeimas Kārt”bas rull”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbild”gā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Šis likumprojekts lieliski parāda, ka virknei Saeimas deputātu un konkrēti — Čepānim, Amerikam, Jirgenam, Bērziņam, Krastiņam, Druvam un Rudz”tim, kā ar” ac”mredzot viņu pārstāvētajām politiskajām partijām — Demokrātiskajai partijai “Saimnieks”, “Tēvzemei un Br”v”bai”, “Latvijas ceļš”, Latvijas Zemnieku savien”bai un Nacionālo reformu partijai — vairāk rūp viņu partijiskās intereses par valstiskajām. Vai tad citādi būtu parād”jies šis kārtējais mēģinājums Saeimas Kārt”bas rulli sagroz”t tādā veidā, lai liegtu tieši opoz”cijas deputātiem konstrukt”va darba iespējas un iespējas argumentēti izklāst”t savu viedokli tajos jautājumos, kuros opoz”cija piedāvā savus konstrukt”vus priekšlikumus, kas ir alternat”vi valdošās elites realizētajai politikai. Šis ir atkal tas pats prozaiskais jautājums par debašu laika sa”sinājumu, skatot likumprojektu otrajā un trešajā las”jumā, kas l”dz šim bijusi praktiski vien”gā iespēja opoz”cijai savus priekšlikumus iesniegt un aizstāvēt normālā debašu kārt”bā. Vald”ba par savu politiku var motivēt gan ministru l”men”, gan ar” sniedzot detalizētu informāciju likumprojektu skat”šanas br”d” pirmajā las”jumā. Šeit ar” tiek piedāvāts saglabāt vismaz desmit minūšu runāšanas iespēju. Opoz”cija tiek ar šo likumprojektu ierobežota uz piecām minūtēm, tas ir vismaz netaisn”gi.

Piln”gi ir skaidrs ar” tas, ka šādu likumprojektu pieņemšana, šo groz”jumu Saeimas Kārt”bas rull” pieņemšana padar”s Saeimas darbu paviršāku, un dažiem, protams, tas var būt izdev”gi, jo tie jau ir visu nolēmuši savā Sadarb”bas padomē, bet skaidrs, ka likumu kvalitātei šāds darba rež”ms par labu nu nekādi nenāks. Šo likumprojektu parakst”jušie deputāti šajā reizē ir izcēlušies, nu jāsaka, ar” ar apbr”nojamu liekul”bu, paredzot budžeta izskat”šanai uz otro las”jumu ilgāku laiku debatēm nekā citu likumu un to groz”jumu izskat”šanas gad”jumā. Protams, budžets ir ļoti svar”gs likumprojekts, bet man ir jautājums, kur jūs bijāt, godātie likumprojekta autori, tajā br”d”, kad š” pati 6. Saeima pirms pusotra mēneša nobalsoja, ka runas laiks debatēs par priekšlikumiem 1998. gada valsts budžetam būs 1 minūte, runājot pirmo reizi, un 30 sekundes, runājot otro reizi. Tagad jums te vajag 10 minūtes. Nu tas jau viss ir saprotams, lai tikai opoz”cija netiktu pie vārda. No jūsu partijisko interešu viedokļa jums varbūt ir taisn”ba, jo Tautas kust”bai “Latvijai” visos šajos gad”jumos ir bijis ko teikt, un to jūs vislabprātāk padar”tu par nepateiktu, bet tomēr ir skaidrs, ka no valstisko interešu viedokļa šādi jūsu priekšlikumi neiztur nekādu kritiku.

Un vēl. Es saprotu, ka man ar Čepāņa kungu un citiem iesniedzējiem ir dažāds viedoklis par to, vai dr”kst deputātu administrat”vi, disciplināri vai vēl kā citādi sod”t par to, ka šim deputātam ir noteikti politiskie uzskati un viņš Saeimas plenārsēžu zālē konsekventi pauž šos savus uzskatus un r”kojas atbilstoši šiem saviem uzskatiem. Es uzskatu, ka nedr”kst deputātu sod”t par viņa politiskajiem uzskatiem. Jo katrs deputāts ir suverēns tautas pārstāvis, un tieši vēlētāji ir tie, kuriem deputātam ir jāatskaitās par katru viņa padar”to un ar” nepadar”to darbu.

Un šajā kontekstā absurds ir jau vismaz trešo reizi šajā Saeimā atkārtotais un, paldies Dievam, l”dz šim atbalstu neguvušais priekšlikums par pēdējās balsošanas uzskat”šanu par deputātu reģistrāciju tajā gad”jumā, kad sēde tiek slēgta deputātu kvoruma trūkuma dēļ. Deputātam ir ties”bas savu politisko pārliec”bu paust tādā veidā, ka viņš nepiedalās balsošanā par vienu vai otru politiski, populistiski, bet savā dziļākajā būt”bā absurdu priekšlikumu. Un tieši vēlētāji ir tie, kuriem viņam ir jāpaskaidro sava r”c”ba vienā vai otrā gad”jumā, bet nevis Saeimas priekšsēdētājs, kurš to vien gaida, lai kādam nepaklaus”gākajam uzliktu disciplināru sodu. Augsti godātie deputāti! Nebūsim šeit bērnudārzs un noraid”sim šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vad”tājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (TSP). Cien”jamie kolēģi! Šodien es diemžēl nevaru piekrist mūsu kolēģim, lielākās opoz”cijas pārstāvim no “Latvijas” kust”bas, Čerāna kungam. Čerāna kungs, es saprotu, ka jums kā lielākajai opoz”cijas grupai ir bail, ka jums tiks atņemtas š”s ties”bas izteikties, bet es kā ar” viens no opoz”cijas pārstāvjiem varu tomēr uzskat”t, ka iespējas izteikties būs vienmēr. Ja mums cien”jamais Prezidijs neļaus izteikties šeit, tad, iespējams, mēs varēsim iet ārā pie tautas, un es domāju, Čerāna kungs, jums jāņem ar” Rubika kunga piemērs, biežāk jātiekas ar tautu, un tauta tad labāk saprat”s pirms sept”tajām Saeimas vēlēšanām, par ko būs jābalso.

Tas, ka mūsu Prezidijs ir ļoti talant”gs un vienmēr cenšas rad”t jaunu darbu, un šajā gad”jumā ar” ar šiem priekšlikumiem, es domāju, ka mums, cien”jamie kolēģi, noteikti vajag par šo jautājumu nopietni diskutēt komisijās. Es ceru, ka gan Juridiskā komisija, gan ar” Piepras”jumu komisija, gan visas pārējās komisijas šo projektu saņems, un attiec”gi mēs, cien”jamie kolēģi, varēsim nopietni izanalizēt šo jautājumu. Tādēļ es ar” ceru, ka visi deputāti kārt”gi iesaist”sies diskusijā, un tādēļ es ceru, ka š” diskusija būs kvalitat”va, un gan jau ar” opoz”cija mācēs aizstāvēt savus jautājumus. Tāpat es ceru, ka varbūt diskusijas laikā gan cien”jamais Jirgena kungs pārdomās kā savā laikā “Tēvzeme”, kad atradās opoz”cijā un boikotēja atsevišķus balsojumus pilson”bas jautājumā. Ko tad dar”s “Tēvzeme” nākošā Saeimā, ja viņa atkal nokļūs opoz”cijā, tad jums būs jābaidās, ka varat zaudēt algu? Tāpat es domāju ar” cien”jamo Krastiņa kungu, ko jūs dar”siet tad, kad nāks vēlēšanu likums un jums vairs nebūs ties”bu boikotēt balsojumus, jo citādāk jums, iespējams, noņems algu. Tāpat es ar” domāju par krist”giem demokrātiem, cien”jamo Druvas kungu, ja viņš vēl pagaidām atrodas Krist”gos demokrātos un nav pārgājis uz jaunu partiju. Ko jūs dar”siet ar 7% barjeru, kad būs Vēlēšanu likums? Tāpat mēs varam aizmirst Civilapdrošināšanas likumu, kurā bija garas diskusijas, kurā ļoti lielos grēkos apvainoja opoz”ciju par kvorumu, jautājumā par Satversmi, kur atkal opoz”cija bija vain”ga, bet dabiski, ka šie jautājumi, protams, mūsu Latvijas parlamentā ir mazsvar”gi. Bet šajā gad”jumā es aicinu atbalst”t mūsu vadošās un talant”gākās grupas iniciat”vu, Prezidija iniciat”vu, un nosūt”t visām Saeimas komisijām. Kā es jau teicu, un ilgstošā periodā labi izdiskutēt, es ceru, ka visiem būs daudz labu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vad”tājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas rež”mu. Izlemsim jautājumu balsojot, vai Saeima ir bērnudārzs vai nav. Par likumprojekta nodošanu komisijām, Juridiskajai komisijai, bet, godātie kolēģi, tā kā Lujāna kungs ierosināja nodot visām komisijām, izlemsim varbūt vispirms šo jautājumu. Rakstisku priekšlikumu nekādu nebija, Lujāna kungs izteica priekšlikumu... Atsauciet, lūdzu, balsojumu! Lujāna kungs izteica priekšlikumu nodot šo likumprojektu visām komisijām. Vai es pareizi jūs sapratu, godājamais kolēģi, ka jūs piepras”jāt nodot šo likumprojektu visām komisijām? Paldies! Tātad jāizlemj vispirms šis jautājums. Tā kā domas dalās, izlemsim ar” šo jautājumu balsojot. (No zāles: “Par ko mēs balsosim?”) Vispirms izlemsim, godātie kolēģi, par to, vai likumprojekts ir nododams visām komisijām saskaņā ar deputāta Lujāna ierosinājumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas rež”mu. Lūdzu izteikt attieksmi par kolēģa Lujāna priekšlikumu — nodot likumprojektu visām komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 25, atturas — 10. Balsis sadal”jušās l”dz”gi, jābalso otro reizi. 14 deputāti nav piedal”jušies balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu. Vēlreiz balsošanas rež”mu. Lūdzu vēlreiz deputātus izteikt savu attieksmi par Lujāna kunga priekšlikumu — nodot likumprojektu visām komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 23, atturas — 15. Lēmums pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārt”bas jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Rubina, Kalnbērza, Grinovska, Kreituses, Ādamsona un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Groz”jums Pilson”bas likumā” nodot Cilvēkties”bu komisijai, Izgl”t”bas, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbild”gā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Vēlas runāt Juris Dobelis, apvien”bas “Tēvzemei un Br”v”bai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cien”tie kolēģi! Protams, kārtējais uzbrukums Pilson”bas likumam. Diemžēl ne sevišķi pārdomāts šoreiz, jo jau trešo reizi mēs izskatām šo divas reizes noraid”to projektu. Un gribētos atgādināt, ka pa šo laiku ir pienācis 1998.gada 1.janvāris, kad saskaņā ar Pilson”bas likuma 14.panta pirmās daļas 3.apakšpunktu personas, kuras dzimušas Latvijā un kurām ir l”dz 30 gadu, var naturalizēties vispārējā kārt”bā, tad kāds jautājums vairs ir par kaut kādiem ”paši augstskolu beigušajiem, kurus vēlas ietilpināt kā jau automātiski esošus Latvijas Republikas pilsoņus. Ac”mredzot vienam otram, mācoties latviešu plūsmā, tomēr ir izdevies kārtot eksāmenus krievu valodā, censties neapmeklēt latviešu lekcijas, kā viens otrs no šiem studentiem dar”ja, un tagad, protams, ar to latviešu valodu tā ir kā ir. L”dz ar to jāmēģina apiet šo iespēju nolikt eksāmenu un kaut kādā veidā automātiski tikt pie pilson”bas. Negribas rād”t publiski savu latviešu valodas nezināšanu. Šis labojums, tas ir jau novecojis, turklāt tam vairs nav nekādas ”pašas jēgas. Protams, zināmā mērā var teikt, ka ”patnējs ir šoreiz parakst”tāju sastāvs, ja par dažiem no tiem nav nekādu ”pašu domu vai pārdomu, viss tur ir kārt”bā, tie parasti to dara, tad citu starpā ir iekl”duši ar” vien”gie un ”stenie latviešu tautas aizstāvji, kuri nesen runāja, ka 5.un 6.Saeimai ar tām pilnvarām neesot viss kārt”bā, ka viņi nākšot pie varas 7.Saeimā, tad nu tās pilnvaras būšot ”stas un vēl daudz ko citu, lielie deokupanti vārdos, kur tad nu ir to vārdu un to darbu saskaņa? Kaut kā grūti paman”t, ac”mredzot ar” ”stenajiem latviešu aizstāvjiem ir sagribējies pilsoņu nelatviešu balsis ar” kaut kā pazvejot pirms 7.Saeimas vēlēšanām. Es piedāvāju šo nepārdomāto tekstu, kuram praktiski vairs nav nekādas jēgas, nenosūt”t uz komisijām.

Sēdes vad”tājs. Par vēlas runāt Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Mēs, tajā skaitā tr”s profesori — profesors Rubins, profesors Kalnbērzs, profesors Grinovskis, docente Kreituse, docents Ābele, deputāti Ādamsons, Jānis Jurkāns un citi, ierosinām papildināt Pilson”bas likuma 2.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā: “Personas, kuras dzimušas Latvijā, kuru pastāv”gā dz”vesvieta ir Latvijā, kuras reģistrējušās likumā noteiktā kārt”bā un pēc 1990.gada 4.maija ieguvušas augstāko izgl”t”bu latviešu valodas māc”bu plūsmā, Latvijas augstākās māc”bu iestādēs, var saņemt Latvijas pilson”bu.” Tas ir atkārtots ierosinājums, kurš tika noraid”ts pagājušā gada apr”l”, un pa šo laiku, gandr”z gadu, ir daudz kas pazaudēts. Pazaudēta ir uztic”ba, kas ir vissvētākais pilsoniskai un demokrātiskai valstij, kurā nebūtu slim”gas intereses par cilvēku taut”bu. Pašlaik mēs to lūdzam atkārtot vēsturiskā laikā. Pirmkārt, Barikāžu atceres dienās, kad netika šķiroti cilvēki pēc taut”bas, šajā barikāžu pusē. Otrkārt, dienā, kad R”gā sabrauc visu valstu vad”tāji, kas dz”vo Baltijas jūras krastos. Un mēs gribam smaid”t ne vien Kolam, bet ar” Černomirdinam, un gribam atrisināt gan robežjautājumus, uzturēt labas kaimiņattiec”bas, att”st”t tirdzniec”bu, gan ekonomiskās problēmas, gan cilvēciskās attiec”bas. Un pēdējās ir vissvar”gākās. Tas bērniņš, kas pirms 20 vai 25 gadiem piedzima Latvijā, māc”jās Latvijā, dz”voja ar mums kopā, runā latviski, ieguva augstāko izgl”t”bu, un š” zeme, ko sauc par Latviju, ir viņa dzimtene, vai mēs gribam viņu atkārtoti atstumt? Viena jauna cilvēka izgl”tošana, vienalga vai tas ir latvietis, polis, ebrejs vai krievs, Latvijai izmaksā ap 100 tūkstošiem latu. Ja mēs viņus atgrūžam, tad ne tikai mēs ekonomiski un morāli zaudējam, bet krājam sev karstas ogles uz galvas. Šo tautas naidu ar smalkām metodēm ar” Latvijā ieviesa Staļins un staļinisti, tātad, ja kāds ir pret vai atturas, viņus var uzskat”t šajā jomā par Staļina tiešajiem ideoloģijas mantiniekiem. Es apjautāju simts latviešu studentu, un viņi visi piekr”t man, un tie ir jauni cilvēki, kas turpinās mūsu darbu. Mums ir jāstrādā nākotnei, ierosinu nosūt”t Pilson”bas komisijai. Paldies!

Sēdes vad”tājs. Paldies! Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas rež”mu! Izteiksim attieksmi par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 26, atturas — 22. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārt”bas jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Tomašūna, Kreituses, Prēdeles, Dilbas un Lamberga iesniegto likumprojektu “Groz”jumi Latvijas Administrat”vo pārkāpumu kodeksā” nodot Izgl”t”bas, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbild”gā komisija. Vai deputātiem... Vēlas runāt Andris Tomašūns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Tomašūns (LC). Cien”jamais Prezidij un kolēģi! Šie groz”jumi un papildinājumi Latvijas Administrat”vo pārkāpumu kodeksā ir radušies ilgākā laika gaitā, pētot, kā tiek dz”vē realizēti tie likumi, kurus esam paši pieņēmuši, sākot no 1990.gada, izgl”t”bas jomā. Un šie priekšlikumi ir tapuši sadarb”bā ar skolu inspekciju, kas savā praksē, gribēdami strādāt tā, lai š” likumdošana, ko mēs esam rad”juši, ar” darbotos, saduras ar veselu virkni dažādu problēmu, ka nevar piepras”t no atbild”gām amatpersonām to likumu izpildi tikai tāpēc, ka nav šāda soda sankcija. Un tāpēc jūsu vērtēšanai tiek nodoti šie sagatavotie labojumi un papildinājumi, kurus es lūdzu šodien ar” nodot Administrat”vo pārkāpumu kodeksa papildināšanai. Ņemot vērā, ka šis likumu kodekss šobr”d ir atvērtā stāvokl”, tātad tur jau notiek dažādu papildinājumu un labojumu ievietošana, es domāju, ka to ir iespējams apvienot kopā ar visiem šiem pārējiem labojumiem. Lūdzu balsot par.

Sēdes vad”tājs . Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cien”jamie deputāti! Es gribu vērst likuma iesniedzēja vēr”bu uz to, ka mums Administrat”vo pārkāpumu kodekss ir atvērts, mums šobr”d ir tr”s likumprojekti otrajā las”jumā un viens trešajā las”jumā, tāpēc es domāju, ka daudz ātrāka šā likumprojekta virz”ba būtu, ja nesāktu atkal šeit ar izskat”šanu komisijās, pirmo las”jumu un tā tālāk šos attiec”go pantu labojumus, ja tie iesniegti Juridiskajai komisijai kā priekšlikumi atvērtajam likumam. Viņi paši šādā veidā vien”gi novilcina šā likumprojekta izskat”šanu un noved pie tā stāvokļa, ka šis likums nekad netiek aizvērts. Tāpēc es ierosinātu noraid”t šo priekšlikumu.

Sēdes vad”tājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas rež”mu! Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 23, atturas — 23. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārt”bas jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Liepas, Gr”nberga un Veldres iesniegto likumprojektu “Groz”jums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gad”jumā”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbild”gā komisija. Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Šis ir likumprojekts, kuru pieņemot mēs varētu kaut nedaudz uzlabot vienas būtiskas sociālās grupas stāvokli mūsu valst” — tā ir bezdarbnieku sociālā grupa.

Diemžēl mums š” grupa ir valst” izveidojusies tik liela, kāda tā mums šodien ir, sevišķi atsevišķos Latvijas novados bezdarba un jo sevišķi ilgstošā bezdarba problēmas ir ļoti saasinātas, un šo problēmu risināšana, neapšaubāmi, pelna ar” pienāc”gu Saeimas uzman”bu.

Viena no lielākajām problēmām, kas ir saist”bā ar bezdarbniekiem, tieši konkrēti ar viņu sociālo nodrošinājumu un ar viņu dz”ves iespējām, šobr”d ir tā, ja bezdarbniekam, ka viņš ir strādājis ar” sabiedriskos darbos, pašvald”bas organizētos darbos, un viņš ir saņēmis ar” par to samaksu, tad tajā br”d”, kad saskaņā ar likumu viņam šie darbi ir jāpārtrauc, viņam ar” tālāk vairs nav iespējas saņemt bezdarbnieku pabalstu. Bet skaidrs, ka šis bezdarbnieku pabalsts viņam ir absolūti nepieciešams, lai būtu kaut kādi l”dzekļi iztikai un lai varētu ar” tālāk iet dažādās pārkvalificēšanās programmās, apgūt jaunas profesijas, bet, ja cilvēkam nav šādu absolūti minimālu l”dzekļu iztikai, tad viņam nav faktiski ar” šādas iespējas un nav ”sti skaidrs, no kā šis cilvēks vispār lai dz”vo.

Protams, es negribu aizstāvēt to, ka būtiska mūsu budžeta daļa tiktu novirz”ta tikai bezdarbnieku sociālo vajadz”bu apmierināšanai, bet mēs nevaram neredzēt to, ka mūsu valst” pastāv š” ilgstošā bezdarba problēma un ar” tiem cilvēkiem ir no kaut kā jādz”vo. Tāpēc es aicinu nodot šo frakcijas “Latvijai” izstrādāto likumdošanas iniciat”vu uz komisijām, tas ir groz”jums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gad”jumā”, tātad nodot to komisijām, komisijā izvērtēt un tomēr rast kaut kādu risinājumu tam, lai ar” tie bezdarbnieki, kas ir bezdarbnieki ilgstoši, kuriem ir pagājis jau liels laiks no tā br”ža, kad viņi ir ieguvuši šo bezdarbnieka statusu, un viņi ir bezdarbnieki ne jau sava kūtruma dēļ, bet tāpēc, ka attiec”gajās teritorijās vispār nepastāv reālas darba iespējas, tātad lūgums nodot šo likumprojektu uz komisijām un komisijās izvērtēt tomēr, kādas iespējas valst” ir sniegt ar” kaut vai pavisam minimālu, bet tomēr piln”gi konkrētu sociālo pal”dz”bu šiem cilvēkiem. Es lūdzu nodot šo likumprojektu komisijām. Paldies!

Sēdes vad”tājs. Vairāk deputātu pret šo iesniegumu runāt nevēlas. Vai ir vajadz”ba balsot? Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas rež”mu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 5, atturas — 39. Nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, L”banes, Seiksta, Kristovska un Leiškalna iesniegto likumprojektu “Groz”jumi likumā “Par ”pašuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvald”bas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbild”gā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Nevēlas. Iebildumu ar” nevienam nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais izskatāmais jautājums, godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu vienošanos ir Saeimas lēmuma projekts, kurš izklāst”ts dokumentā nr. 3651, par likumprojekta “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums” nodošanu komisijām. Teksts jums ir dokumentā redzams. Vai kāds vēlas runāt par vai pret. Vēlas runāt deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Jūsu priekšā ir Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr. 3651. Tautsaimniec”bas, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā es aicinu jūs piekrist nodot likumprojektu “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums” Tautsaimniec”bas, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, jo šis likums cieši korelē ar likumprojektiem un likumiem, kurus izskata mūsu komisija. Mazāk piekrit”gs tas būtu Valsts pārvaldes un pašvald”bas komisijai. Paldies par uzklaus”šanu, un aicinu jūs balsot par Saeimas lēmuma projektu.

Sēdes vad”tājs. Paldies, godātie kolēģi! Jānis Bunkšs vēlas runāt. Frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Bunkšs (LC). Cien”jamā Saeima! Mēs pagājušajā Saeimas sēdē pieņēmām lēmumu, ka šis likumprojekts tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvald”bas komisijai kā atbild”gajai komisijai. Tāpēc man nedaudz izsauc neizpratni, kāpēc šis lēmums būtu jāmaina, jo tāda ir būt”ba piedāvātajam lēmuma projektam.

Katrā gad”jumā no Valsts pārvaldes un pašvald”bas komisijas viedokļa šis iepriekšējais lēmums nebūtu jāmaina, jo, ja mēs paskatāmies uz šo likumprojektu pēc būt”bas, tad būt”ba jau nav paša šā monopolstāvokļa noteikšanā vai, teiksim, jautājumi, kas būtu saist”ti ar problēmām par šādas regulēšanas institūcijas pašu būt”bu vai izveidošanu, jo šobr”d mums ir vesela virkne jau dažādu uzraudz”bas komiteju, kā, piemēram, Monopoldarb”bas uzraudz”bas komiteja. Saskaņā ar likumu “Par konkurenci” ir ar” tāda institūcija paredzēta kā Konkurences padome, Siltumenerģijas tarifu regulēšanas padome, tālāk, kas attiecas uz “Lattelekom” sniegtajiem pakalpojumiem, Tarifu padome, tā ka pati š” problēma pēc būt”bas, manuprāt, ir atrisināta. Taču galvenā problēma, kas paliek šim likumam, ir — kādā veidā sakārtot š”s dažādās pārvaldes iestādes. Un, ja paskatāmies uz pašu likuma tekstu, tad vismaz divas trešdaļas no šā likuma manā skat”jumā ir velt”tas tieši šādiem valsts pārvaldes sakārtošanas jautājumiem. Gan pašas padomes izveidošana, gan, teiksim, š”s padomes ties”bu, padomes uzdevumu, padomes darb”bas atklāt”bas noteikšana, kā ar” jautājumi, kas ir saist”ti ar padomes locekļu kandidātiem, padomes locekļu stāšanos amatā, Tarifu padomes funkciju deleģēšana, tāpēc Valsts pārvaldes un pašvald”bas komisijas vārdā mēs šobr”d esam noteikti kā atbild”gā komisija, es lūdzu piedāvāto lēmuma projektu nepieņemt un iepriekšējo Saeimas lēmumu nemain”t.

Sēdes vad”tājs . Godātie kolēģi, atbildot Bunkša kungam, es atbildu, ka saskaņā ar Kārt”bas ruļļa 117.panta ceturto daļu pieci deputāti ierosināja šo jautājumu šodien iekļaut darba kārt”bā. Mēs ar” tā dar”jām, jūs tā pārmetoši noskat”jāties uz Prezidiju, man radās iespaids, ka jūs gribat atkal Prezidijam izteikt kaut kādas nelikum”gas izdar”bas. Tātad divi deputāti ir runājuši. Lēmuma projekts ir iesniegts. Vairāk debatēs runātāji nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas rež”mu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu, kurš izklāst”ts dokumentā nr. 3651. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 11, atturas — 25. Saeima pieņēmusi lēmumu par likumprojekta nodošanu komisijām.

Godātie kolēģi, pirms sākam izskat”t otrās sadaļas darba kārt”bas jautājumu, mums ir ienācis 10 deputātu parakst”ts piepras”jums Ministru prezidentam un labklāj”bas ministram. Motivācijai vārdu lūdz deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Piepras”juma iesniedzēji uzskata, ka vald”bai ir jāuzņemas atbild”ba par reorganizējamo slimokasu parādu nomaksu vesel”bas aprūpes iestādēm. Šobr”d mūsu valst” ir izveidojusies absurda situācija, ka tiek veikta slimokasu reforma, un šajā reorganizācijā dažādas slimokases tiek apvienotas, bet š”s reformas paradokss ir tāds, ka tie parādi, kas slimokasēm ir attiec”bā pret vesel”bas aprūpes iestādēm, dažādām slimn”cām, ka šie parādi netiek pārņemti tālāk uz jaunajām reorganizētajām slimokasēm. Tātad veidojas absolūts paradokss, ka ārsti un slimn”cas ir sniegušas savus pakalpojumus, padar”jušas savu darbu un l”dzšinējās slimokases nav ar slimn”cām par šo darbu norēķinājušās, un tagad š”s slimokases tiek reorganizētas, un jaunajām slimokasēm vairāk nav nekādas dar”šanas par šiem parādiem. Mēs uzskatām, ka tas absolūti tā nevar palikt, vald”bai ir jāuzņemas atbild”ba par to, lai mediķi šo savu samaksu par savu padar”to darbu saņemtu. Tāpēc mēs ar” pieprasām detalizētu informāciju tieši par to, cik lielas ir tās summas, kuras slimokases ir parādā vesel”bas aprūpes iestādēm, un ar” to, kas ir katrā konkrētajā gad”jumā atbild”gs par šā parāda rašanos. Valsts, ac”mredzot, šo naudu ir paredzējusi medic”nas pakalpojumu apmaksai. Te ir jautājums: kur š” nauda ir pazudusi? Un ja ir gad”jums, ka kāds slimokasēs šo naudu ir kaut kur izvazājis, tad viņš ir jāsauc pie piln”gi konkrētas atbild”bas. Un ar” ir piln”gi skaidri jāpasaka vesel”bas aprūpes iestādēm, kādā veidā un kad tās saņems samaksu par viņu padar”to darbu.

Tāpat, ja mēs redzam šo jauno, tā saucamo reģionālo slimokasu veidošanos, tad mēs redzam, ka tur atkal šajā sistēmā nav piln”gi nekādas loģikas. Š”s reģionālās slimokases pēc mūsu r”c”bā esošās informācijas ir kaut kādas SIA — sabiedr”bas ar ierobežotu atbild”bu, ar statūtkapitālu 2000 latu, kaut ar” viņu uzdevums būs virz”t l”dz medic”nas darbiniekiem, l”dz vesel”bas aprūpes iestādēm naudas summas, kas ir izsakāmas miljonos. Tad rodas jautājums: kādā veidā vald”ba domā nodrošināt tālāk uz priekšu šo slimokasu atbild”bu par valsts vesel”bas budžeta l”dzekļu reālu novirz”šanu l”dz medic”nas darbiniekiem, kas veic šo faktisko vesel”bas aprūpi?

Un jautājums: kādā veidā vesel”bas aprūpes iestādes var tiesiskā ceļā panākt, lai jaunizveidotās slimokases norēķinātos par to saist”bām?

Es saprotu, ja kāda slimn”ca sūdzēs kādu slimokasi tiesā par saist”bu neizpildi, tajā gad”jumā atkal izrād”sies, ka šai slimokas”tei nav naudiņas un ir palikuši tikai šie 2000 lati, kuri ir statūtkapitālā, bet tie miljoni, kuri nav samaksāti varbūt, pie tiem slimn”cai atkal nebūs nekādu iespēju tikt klāt. Un ir jautājums: kam ir izdev”gi veidot valst” šādu sistēmu, kas faktiski atļauj, teiksim, izsaimniekot medic”nai domāto naudu? Es domāju, ka šeit ir piln”gi skaidra politiskā atbild”ba par to, ka tiek rad”ta sistēma, š” sistēma ir pastāvējusi tāda, kura nav darboties spēj”ga, un š” jaunā sistēma ir ar” tāda, kura nav spēj”ga darboties, un tā ir piln”gi konkrētā politiskā atbild”ba š”m amatpersonām. Un tas ir pietiekami nopietns jautājums, jo tas skar vesel”bas aprūpi visā valst”. Un l”dz ar to es aicinu nodot šo piepras”jumu Piepras”jumu komisijai un tomēr pēc būt”bas to izvērtēt un ar” virz”t tālāk kā Saeimas piepras”jumu, lai panāktu š”s problēmas risinājumu un ieviestu kaut kādu kārt”bu medic”nas iestāžu finansēšanā. Paldies!

Sēdes vad”tājs. Nododam piepras”jumu Piepras”jumu komisijai.

Nākamais darba kārt”bas jautājums no otrās sadaļas par amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu, iecelšanu. Ir sagatavots ar 13 deputātu parakstiem Saeimas lēmuma projekts “Par deputāta Modra Lujāna ievēlēšanu Saeimas Pilson”bas likuma izpildes komisijā” . Vai kāds deputāts vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas rež”mu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 3, atturas — 15. Deputāts Modris Lujāns ievēlēts Saeimas Pilson”bas likuma izpildes komisijā.

Nākamais darba kārt”bas jautājums. Lēmuma projekts “Par I.Markovas apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Gr”nblats.

M.Gr”nblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.3628. Tieslietu ministrs atbilstoši likumam “Par tiesu varu” sakarā ar to, ka Saeima pirms diviem gadiem iecēlusi Ilonu Markovu par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi uz diviem gadiem un viņas termiņš šajā laikā beidzas, iesaka apstiprināt turpmāk bez pilnvaru ierobežojuma. Juridiskā komisija tiesnesi ir uzklaus”jusi, atbalst”jusi un iesaka ar” Saeimai balsot par š”s tiesneses apstiprināšanu.

Sēdes vad”tājs . Paldies! Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas rež”mu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 6. Ilona Markova apstiprināta par Ventspils tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārt”bas jautājums no trešās sadaļas — Likumprojektu izskat”šana. Likumprojekts “Groz”jums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” . Pirmais las”jums. Tautsaimniec”bas, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jānis Rāzna.

J.Rāzna (DPS). Cien”jamais Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3533. Mēs izskatām pirmajā las”jumā Tautsaimniec”bas, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Groz”jums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Praktiski deputātiem tiek piedāvāts viens groz”jums 10.panta pirmās daļas 3.punkta pēdējā teikumā. Būt”bā šis teikums skan, ka zeme, kas piešķirta juridiskajām personām lauksaimniec”bas vajadz”bām, var tikt izpirkta par kompensācijas sertifikātiem vai naudu pēc pircēja izvēles. Šis groz”jums nosaka, ka zemi, kas juridiskajām personām piešķirta pastāv”gā lietošanā lauksaimniec”bas vajadz”bām, tan” skaitā ar” zeme, kas izmantojama lauksaimniec”bas ražotņu apguvei un uzturēšanai, š”s juridiskās personas var izpirkt par privatizācijas sertifikātiem vai latiem pēc pircēja izvēles. Būt”bā tātad nāk klāt, ka juridiskās personas var izpirkt zemi zem lauksaimniec”bas ražotnēm un to uzturēšanai un ar” lauksaimniec”bas ražošanas vajadz”bām par privatizācijas sertifikātiem. Nevis kā agrāk bija — par kompensācijas sertifikātiem. Š”s izmaiņas ir izdar”jusi Tautsaimniec”bas komisija, pamatojoties uz Paju sabiedr”bu asociācijas iesniegumu. Un proti, vairāku mot”vu vad”ta.

Pirmkārt, tāpēc, ka lauku cilvēki vēl nav izlietojuši savus privatizācijas sertifikātus un būt”bā viņiem ar” nav kur izlietot. Otrkārt, tāpēc, ka juridiskās personas, it sevišķi paju sabiedr”bas, kurām ir lielas lauksaimniec”bas zemes plat”bas, praktiski par sertifikātiem l”dz likuma stāšanās spēkā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” būt”bā vispār nevarēja izpirkt zemi par sertifikātiem. Treškārt, ņemot vērā to, ka šo paju sabiedr”bu priekšteči, tas ir, kolhozi un sovhozi, savas pastāvēšanas gados ir uzbūvējuši daudz infrastruktūras objektu — skolas, bērnudārzus, ceļus, transformatorus, elektrisko t”klu pārvadus, un privatizācijas gaitā viņi šos objektus visus nodeva vai nu pašvald”bām vai nu valstij, pamatā nesaņemot par to nekādu samaksu. Ņemot vērā šos apstākļus, Tautsaimniec”bas komisija lūdz atbalst”t šo likumprojektu un lūdz ar” to virz”t kā steidzamu.

Sēdes vad”tājs. Paldies! Vēl Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts, vēlas runāt par likumprojekta steidzam”bu. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Mēs daudz ko šajā Saeimā esam dar”juši nakts tumsā, kad tauta nedzird. Mēs daudz ko ļaunu esam dar”juši ar steidzam”bu tā, lai it kā neviens neapķeras, ko mēs darām. Lielākai daļai no mums, kas gāja balotēties 6.Saeimā, bija svēts, ka mūsu zemi neizdos par s”knaudu svešiem. Un tagad ar steidzam”bu un atkal, kā vienmēr, pirms izmeklēšanas komisijas, jo ar 7.Saeimu būs izmeklēšanas komisija. Kuri tad ir tās juridiskās personas, kurām ir iedotas tās milzu lauku zemes? Vai tajā starpā nebūs Gata Krūzes “Canadien Agra”, Vagra un vai tur starpā nebūs vēl kaut kāda jaunbagātniekam piešķirta zeme lietošanā? Kādam tie saraksti ir. Kāds zin, kuram cik hektāru ir lietošanā un ka viņš tos varēs nopirkt it kā par 28 latiem. Bet viņš būs samaksājis par tiem 28 latiem varbūt tikai 50 sant”mus.

Sadarb”bas padomei tādi saraksti ir. Bet mēs ar steidzam”bu aizbrauksim tam garām. Un jūs, kas šeit sol”jāt, par tautu un sol”jāt svēt”t un sargāt mūsu zemi, to pārdosiet jebkurai juridiskajai personai par lētiem sertifikātiem un saprotat, kad man septiņus astoņus gadus atpakaļ stāst”ja, ka 65 cilvēki strādāja pilnu laiku Ojāra Blumberga pakļaut”bā, lai izdomātu, kā mūsu tautu patais”t par ubagiem. Viņiem bija zināms, ka šodien, varbūt ne šodien, bet viņiem bija zināms, ka nāks likuma projekts, kad zeme, kura ir iedota it kā lietošanai, ka to varēs nopirkt par s”knaudu. Š” nodev”ba, kura ir ilgi un gari plānota, šodien tiks kulminēta šeit Saeimā jeb vismaz lielā daļā ar steidzam”bu. Es domāju, ka mums vajadzētu šodien Saeimā nolemt un veidot izmeklēšanas komisiju, lai tautai būtu skaidrs, kuri dabūs to zemi par šo s”knaudu. Es domāju, ka mums šito likumprojektu būtu jānoraida, l”dz kamēr tāda izmeklēšanas komisija to dara. Un Rāznas kunga zemes komisija varētu mums, es domāju, samērā ātri tādu sarakstu sagādāt. Neskat”simies tur, ka tur tikai 100 hektāri. Bet skat”simies tur, ka ir tie 1000 hektāru gabali. (No zāles: “Pareizi!”)

Lai Rāznas kungs mums sagādā 100 lielāko juridisko personu vārdus, 100 lielākos ”pašniekus. Un tad apskat”sim, kam mēs kādas dāvanas dodam. Jūs, kas šeit spied”siet tās pogas, jūs neapšaubāmi būsiet vain”gi šajā zemes izlaup”šanas procesā. Jo nav nekādu šaubu par to, ko mēs šeit darām. Un tad uzdr”kstieties iet tautā un stāst”t, ka jūs sargājat šo zemi. Es jums lūdzu noraid”t steidzam”bu. Es nākšu atpakaļ un runāšu par likuma pantu tad, kad runāsim par likumprojektu. Bet, manuprāt, kamēr Rāznas kungs vismaz mums parād”s 100 lielāko zemes ”pašnieku lietošanas ties”bu sarakstu, mēs šo jautājumu tālāk nedr”kstam virz”t uz priekšu.

Sēdes vad”tājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis. Labi. Paldies!

Sēdes vad”tājs . Debatēs ir pieteikusies deputāte Ilga Kreituse. Bet vai par steidzam”bu? Nav vairs pieteikusies. Paldies! Izlemsim jautājumu vispirms par... Jūs gribat runāt, Stikuta kungs, debatēs vai runāt par steidzam”bu? (No zāles deputāts V.Stikuts: “Debatēs!”) Mums pirms debatēm saskaņā ar Kārt”bas rulli ir jāizlemj jautājums par steidzam”bu. Jūs gribat debatēs. Paldies! Piesakieties! Vai kāds vēl vēlas runāt par vai pret steidzam”bu? Nevēlas. Dilbas kungs vēlas runāt, es saprotu, par, jo pret ir viens jau runājis. Lūdzu!

R.Dilba (LZS, KDS). Cien”jamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es uzskatu, ka ir jāsakārto mums šis jautājums attiec”bā ar” par juridiskajām personām. Un jo ātrāk mēs paveiksim zemes reformu, jo ātrāk varēs visi nopietni saimniekot. Un tāpēc es aicinātu, lai mēs nobalsotu par steidzam”bu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vad”tājs . Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas rež”mu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atz”šanu par steidzamu.

(Deputāts G.Valdmanis no zāles kaut ko saka — nesaprotami.)

Sēdes vad”tājs. Dr”kst, Valdmaņa kungs, tas Kārt”bas rull” ir rakst”ts. Vajadzētu palas”t. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 9, atturas — 6. Likumprojekts atz”ts par steidzamu. Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte Anna Seile, LNNK un “Tēvzemes un Br”v”bas” frakcija. Lūdzu!

A.Seile (TB/LNNK). Cien”jamie deputāti! Es gribu nedaudz runāt par mot”viem, kas Tautsaimniec”bas komisijai lika pievērsties š” nesen pieņemtā likuma labojumiem. Lieta ir tāda, ka laukos lauku cilvēkiem ir saglabājušies tā saucamie nodz”voto gadu sertifikāti, kuri praktiski ir pielietojami vairāk daudzu rūpniec”bas objektu privatizācijai, bet sakarā ar šā likuma redakciju, kuru mēs Saeimā esam pieņēmuši, par tiem vairs nevarēja izpirkt pastāv”gā lietošanā piešķirto zemi. Jā, šeit ir minēts šis vārds “juridiskās personas”, kurām zeme ir piešķirta pastāv”gā lietošanā. Es varu jūs informēt, ka Valdmaņa kungs izteicās neprec”zi, jo pastāv”gā lietošanā zeme vairs neturpinās un netiek piešķirta š”m juridiskajām personām. Viss šis skaits ir zināms. Tie ir mūsu pašu latviešu zemnieki, kuri strādā dažādos SIA, kooperat”vajās sabiedr”bās, paju sabiedr”bās un nevar ieguld”t savus sertifikātus zemes izpirkšanā, viņiem tā ir jāpērk par naudu vai par ”pašumu privatizācijas sertifikātiem, kamēr tajā pašā laikā ”pašumu kompensācijas sertifikātiem ir daudz plašāks pielietojums, par tiem var nopirkt dz”vokļus, privatizēt, un šādā sakar”bā, lai mūsu lauku cilvēkiem dotu iespēju ieguld”t savus nodz”voto gadu sertifikātus zemes izpirkšanā, kura viņiem jau ir piešķirta lietošanā, mēs izdarām šajā likumā to groz”jumu.

Otrs labums, kas rodas, šādā veidā paplašinot sertifikātu izmantošanas loku, ir tāds, ka varētu tomēr celties sertifikātu cena, jo pašlaik diemžēl š” sertifikātu cena tiem cilvēkiem, kuri grib saņemt naudu par savu sertifikātu, ir ārkārt”gi zema. Tikai pašās pēdējās dienās apmēram par puslatu ir pieaugusi vidējā sertifikātu pirkšanas–pārdošanas cena, un šajā gad”jumā atcerēsimies ar” visi to, ka ir vajadz”gi l”dzekļi, lai varētu dzēst ”pašuma kompensācijas sertifikātus, saņemot samaksu naudā.

Diemžēl man šeit jāsaka, ka mēs kā valdošās frakcijas esam pieļāvuši diezgan lielu kļūdu, ka nebijām savlaic”gi ievērojuši, ka Ekonomikas ministrijas sagatavotie priekšlikumi pašā gada nogalē liedza saņemt politiski represētajām personām un gados veciem zemes ”pašniekiem kompensāciju par sertifikātiem naudā, jo no Privatizācijas fonda šim nolūkam iedal”tajiem l”dzekļiem pašā gada pēdējā mēnes” tika atņemti 2 miljoni.

Es nepārtraukti saņemu, un es domāju, ka ar” ļoti daudzi citi deputāti saņem protesta vēstules no iedz”votājiem. Es gribētu tikai jums dažus citātus nolas”t. “Mēs, politiski represētie, Sib”rijas aukstumā salušie un pazemotie, visi vienādi esam malti asiņainā maltuvē un lūgušies visu vareno izdz”vot. Toreiz izdz”vojām, bet ko dar”t šodien, kad pārsvarā jādz”vo no dārzā izaudzētā un vakarā ilgi jādomā, ko r”t ēd”sim, vai pietiks eļļas, margar”na un cukura. Ilgi, nesekm”gi gaidām uz zemes kompensācijas sertifikātu atmaksu naudā. Sekojam laikrakstos teiktajam, bet atbildes ir dažādas, izvair”gas un neiepriecinošas.” Un 9. janvāra “Neatkar”gās R”ta Av”zes” numurā š” rakst”tāja ir ievērojusi Māra Avota rakstu, kurš raksta: kompensācijas sertifikāti — vai tiks dzēsti? Šo rakstu izlasot, vēstules autore saka: “Sastinga mana vecā sirds, zūd cer”bas saņemt naudu, sertifikātu termiņš ātrāk notecēs, nekā naudu dabūs.”

Es gribētu, cien”jamie deputāti, lai mēs šo lietu turpinātu risināt un ar” sekm”gi nobalsotu šodien iesniegto likumprojektu, es iesaku jums ieklaus”ties šajos skaitļos: pavisam naudu par ”pašuma kompensācijas sertifikātiem ir piepras”jušas tikai 5900 personas, kopā š” summa aprēķināta, izvērtēta, sastāda 13 miljonus latu. Tātad šos 13 miljonus mēs saviem visnabadz”gākajiem cilvēkiem esam vēl joprojām parādā. Bijušajiem ”pašniekiem, tie ir gados ārkārt”gi veci cilvēki, kuriem tika sol”ts samaksāt par šiem kompensācijas sertifikātiem jau pagājušajā gadā, pienāktos tikai 2,4 miljoni latu, viņi nav to saņēmuši. Nākošā grupa — politiski represētie mantinieki. Ar” pārsvarā gados ļoti veci cilvēki, daudzi ap 70, 80 gadu vecumā. Šo Privatizācijas fonda izmantošanas kārt”bas izmaiņu dēļ nevarēja saņemt 7,1 miljonu latu. Tās ir 3800 fiziskās personas. Pārējās personas, tā saucamie pirmās šķiras mantinieki, kuri ļoti savlaic”gi bija zemi piepras”juši, bet dažādu konfliktu dēļ nevarēja savu zemi atgūt, tie bija neapmierinātie piepras”jumi, kuri zemi piepras”juši l”dz 1991. gada 20. jūnijam, un uz viņu zemes vai nu bija citai personai uzcelta māja, vai ar” š” zeme tika iedal”ta tā saucamajiem Breša zemniekiem. Šādu personu skaits ir apmēram 2000, un viņu atl”dz”bai būtu nepieciešami 4 miljoni latu. Lai šis sertifikātu tirgus sakustētos, lai tie cilvēki, kuri grib savus sertifikātus pārdot, varētu to izdar”t, šodien tiek izdar”ts šis labojums un es lūdzu jūs visus par to balsot, lai kustās sertifikātu tirgus, lai mūsu lauku zemnieki var vienkārši ar saviem iekrātajiem sertifikātiem šo zemi nopirkt. Paldies par uzman”bu!

Sēdes vad”tājs . Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, padomes kalpi un tautas kalpi! Man priekšā ir balsošanas rezultāti par steidzam”bas jautājumu. Kā jūs visi labi zināt, ar discipl”nu ir kārt”bā. Sadarb”bas padome spēj un veiksm”gi strādā. Bravo frakcijas vad”tājiem! Latvijas Zemnieku savien”ba un krist”gie demokrāti nolēma, ka šito net”ro darbu ir jādara ar steidzam”bu. Demokrātiskā partija “Saimnieks” — tāpat. “Latvijas ceļš”, sveiks, L”banes kundze, apsveicu! “Tēvzemei un Br”v”bai” viens baltais zvirbulis — Jirgena kungs nobalsoja, ka viņš atturas, taču visi citi noturēja discipl”nu. Apsveicu jūs tautas vārdā! Un, Seiles kundze, man pat”k, ka jums tie dati ir, bet jūs varat mums atnākt un lepoties ar to, ka sertifikātiem ir tirgus. Tā ir vislielākā nekaun”ba, un ir daudz nekaun”bas Latvijā — tas ir sertifikātu tirgus. Ir tie, kas ir kautkād”gi tikuši pie naudas, sapirkuši lielus vezumus sertifikātu. Un viņiem tagad neatmaksās tikai zeltā, bet zemē. Mūsu senču asinis, kas tur ir, tiek pārdotas ne tikai par zeltu, bet par sertifikātiem, kur lielāko daļu mūsu tautas okupanti un okupantu ieceltie cilvēki ir savākuši šitos sertifikātus un dabū mūsu senču asiņu pilno zemi par sertifikātiem. Un skatiet, kā Sadarb”bas padome spēj noturēt šitan” tautas svētā jautājumā discipl”nu! Es jums katram novēlu iet pie tautas, skat”ties viņiem ac”s un teikt — es pild”ju manu sol”jumu un sargāju manu tēvu zemi. Gr”nblata kungs, kādi bija tie vārdi 11. novembr” krastmalā. Laikam kautkād”gi šitā jūsu dzejnieks las”ja: ka es sēlis, ne latgalis, ne kaut kas cits... zemgals laikam nepārdos, neatdos ne gabalu no mūsu zemes... It kā mēs bijām ar mieru par viņu mirt, bet tagad mēs to zemi atdosim par lētu drukātu sertifikātu, kurš jau ir devalvēts desmit reizes no izdošanas laika. Un jūs, godājamie valsts pārstāvji un sargi, tās podziņas spiežat...

Augsti godājamais Tabūna kungs, kas nespēj pild”t savus pienākumus Piepras”jumu komisijā, rāda ar pirkstu, ka viņš ir traks... saprotu to sajukumu, Tabūna kungs. Es domāju, ka šitā nekaun”ba, ko mēs šodien darām, ka mēs jebkurai juridiskajai personai, un Seiles kundze zina, kur tās lielās ir, es būtu ar mieru saderēt, ka starp simt lielākajām juridiskajām personām, kurām lielumu mērot pēc tā, cik viņām ir piešķirta zeme lietošanā, tur puse būs privātie ”pašnieki vai ārzemnieki, vai ārzemju kontrolētas firmas. Šitā runāšana, ka tie ir mūsu kolhozi... bet mēs zinām, cik kolhozi nevienmēr”gi tika privatizēti, tās ir blēņas, draugi. Mēs esam beidzot mūsu zemi novērtējuši. Ne tikai par simt latu hektārā, ka viņai vajadzētu būt simtu tūkstošu latu hektārā... bet tagad par simt latu sertifikātos. Kauns, draugi!

Es saprotu, ka balsojums būs par, jo discipl”na darbojas, man ir prieks, ka mēs esam tāda disciplinēta tauta, kas tik labprāt tautu nodod, savus sol”jumus, savu goda vārdu nodod un pārdod mūsu zemi jebkurai juridiskajai personai, kurai viņa tika iepriekš iedota. Un Seiles kundzes paskaidrojums, ka uz priekšu jau nevienam lietošanā nedos, ka tas ir tikai atpakaļejošs... Tur jau tā sazvērest”ba. Ja tagad kāds latvietis, saprazdams, ka viņš var nopirkt par sertifikātiem to zemi, ietu un lūgtu, lai viņam dod lietošanā, bet to viņš nevar, to jau ir paņēmuši sazvērest”bās iepriekšējie, kas zināja, kas notiks. Tā zeme viņiem ir izdal”ta, un tur nav nekāda attaisnojuma, ka vairs uz priekšu nevarēs dabūt to zemi lietošanā. Tā zeme ir izdal”ta, tā sazvērest”ba ir piln”ga, un šodien jums atliek nospiest pogu vienreiz, otrreiz un trešo reizi, un dar”jums ir izdar”ts. Bravo Sadarb”bas padomes discipl”nai! Bet l”dz 7. Saeimas ievēlēšanai būs izmeklēšanas komisija, un tie, kas zina, kas tan”s simt lielākos sarakstos ir, un, ja būs, kā mēs redzam, viņi tiks tiesāti par šito tautas nodev”bu. Paldies!

Sēdes vad”tājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es jūs gribētu aicināt atbalst”t šo likumprojektu, tas ir patiešām nepieciešams un steidzams, lai varētu sakārtot Latvijā lauku ražošanu un vienlaic”gi ar” lai beidzot varētu nolikt god”gās konkurences priekšā šobr”d vēl eksistējošās, ļoti grūtos un sarežģ”tos apstākļos Latvijā palikušās paju sabiedr”bas un zemnieku kooperācijas.

Šeit ļoti skaistu runu teica Valdmaņa kungs, tikai man diemžēl jāatz”st, ka viņš aizstāvēja tieši tos kanādiešus, kuri visiem spēkiem cenšas izputināt Tērvetes paju sabiedr”bu, tas ir, manu dzimto pusi, paju sabiedr”bu, kura dod darbu daudziem cilvēkiem, kura eksistē, bet kurai nav 400 dolāru, ko samaksāt par hektāru. Paju sabiedr”ba, kura varētu izpirkt šo zemi savā ”pašumā par sertifikātiem, turpināt ražošanu un att”st”t Latvijas laukus.

Otra lieta, kam ir jāpievērš uzman”ba. Jā, tas lauku iedz”votājiem patiešām ar” dotu iespēju, kā saka vienkāršā valodā, tikt vaļā no saviem privatizācijas sertifikātiem un iegūt vai nu reāli kā ”pašnieki zemi, ja viņi ir šajā paju sabiedr”bā, tātad daļu š”s zemes, vai ar” saņemt naudā, ja viņi šos sertifikātus realizē. Jo šodien jau Latvijā ir izveidojusies š” piln”gi nenormālā situācija, kuru vajadzēja prognozēt tad, kad mēs pieņēmām lēmumu par kompensācijas izmaksu... par naudas izmaksu par kompensācijas sertifikātiem par zemi. 1997. gada novembr” Ministru kabinets ar ”pašu lēmumu, tātad pagājušā gada pirmspēdējā mēnes”, izmaksājamo kompensācijas summu 4,4 miljoni, kas bija paredzēta gada sākumā, samazināja uz 2 miljoniem, bet tas vēl nebija viss. Pēc tam sekoja ekonomikas ministra Sausn”ša kunga pavēle, kuras rezultātā no šiem 2 miljoniem uz šobr”di ir saņemti tikai 1,5 miljoni. Un jaunākā saņēmēja, kas ir saņēmusi naudu par šiem zemes kompensācijas sertifikātiem, ir 82 gadus veca, 1915. gadā dzimusi sieviete. Visa kopējā summa, kā norāda Att”st”bas aģentūras vad”tājs Ēlerta kungs, ir 13,5 miljoni aptuvenā summa, kas ir vajadz”ga. Tātad mēs jau šos cilvēkus, kam valsts ir sol”jusi naudu, ja ies tādā tempā, kā šobr”d, desmit gadus nevarēsim viņiem atl”dzināt to, kas ir pieņemts ar likumu. Tātad viena cilvēku daļa jau ir apdal”ta, un šie sertifikāti ir... tie ir kļuvuši par ķ”lu šim likumam un šobr”d esošās vald”bas darb”bai, jo, kā es sapratu, tad 1998.gadam, pēc Ēlerta kunga sniegtās atbildes, vispār vēl nauda šai procedūrai — kompensācijas sertifikātu dzēšanai — vispār nav izdal”ta, tā ka šobr”d ar” tas nenotiek. Tad nevajadzētu ar likumu vēl vienu cilvēku kategoriju, kam ir privatizācijas sertifikāti, jo iet runa par lauku apvidiem, par lauku zemi un lauksaimniecisko ražošanu, nevajadzētu vēl vienu cilvēku kategoriju ar likumu atdal”t un viņu sertifikātus padar”t par pap”r”šiem, kas nevienam nav vajadz”gi.

Sēdes vad”tājs. Roberts Dilba — LZS, KDS frakcija.

R.Dilba (LZS, KDS). Cien”jamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Un cien”jamais Valdmaņa kungs! Es gribētu pievērst ”pašu uzman”bu tam, ka savā laikā, 1992.gadā, ir pieņemts šis likums par zemes reformu laukos, un š” zemes reforma būtu jāpabeidz, un, jo ātrāk mēs pabeigsim, jo ātrāk situācija laukos uzlabosies un sāksies nopietna saimniekošana. Es domāju, ka Valdmaņa kungam jāsaprot tiešām, ka šeit š” likuma ietvaros mēs radām vienl”dz”gu situāciju tiem pašiem latviešiem, kas ir visu laiku dz”vojuši laukos, strādājuši, kas ir veidojuši š”s statūtsabiedr”bas, varbūt nosac”ti savā laikā kolhozi, bet tagad, pārveidojoties par statūtsabiedr”bām vai par kooperat”viem, jārada š” iespēja ar” viņiem iegādāties šo zemi. Tātad no tā mēs varam redzēt daudzus pozit”vus momentus. Tas ir pirmkārt. Statūtsabiedr”bai kooperat”vu biedri var savus privatizācijas sertifikātus ieguld”t, lai iegādātos šo zemi sava kooperat”va vajadz”bām, tātad šis kooperat”vs kā juridiskā persona var kļūt par zemes ”pašnieku bez diskriminācijas, kas šajā l”dzšinējā situācijā bija. Kā jūs atceraties, pagājušā gadā tika pieņemtas likuma izmaiņas, ka bija iesniegumi iegādāties par kompensācijas sertifikātiem, kas ar” pirms tam bija diskriminētā stāvokl”. Tagad vismaz ejam uz priekšu un radām iespēju iegādāties par privatizācijas sertifikātiem.

Otrs būtiskais moments ir tas, ka ir iespēja cilvēkiem šos privatizācijas sertifikātus likt lietā jeb ar” iespēja viņiem tos pārdot tiem, kas vēlas iegādāties, lai varētu ieguld”t juridisko personu zemes iegūšanai. Jums jāsaprot ar” tas, ka zeme jau ir piešķirta lietošanā, kā jūs atceraties, šo darbu ir padar”jušas pagastu zemes komisijas, kas strādāja ilgus gadus, lai sakārtotu, lai atgrieztu ”pašniekiem zemi, lai atdotu zemi, kas nav ”pašniekam piederējusi jeb nav pieteikušies, juridiskām personām un fiziskām personām. Un šis ir jautājums, kas sakārto tieši juridisko personu statusu un zemes lietošanu, un l”dz ar to mums būs iespējas pabeigt šo zemes reformu. Es aicinātu deputātus balsot par š” likuma pieņemšanu pirmajā las”jumā!

Sēdes vad”tājs . Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lujāna kungs neatrodas zālē. Vārdu zaudē Jānis Mauliņš, Tautas kust”ba “Latvijai”. Mauliņa kungs, vai jums pietiks ar astoņām minūtēm, kas ir l”dz pārtraukumam? (No zāles deputāts J.Mauliņš: “Jā!”) Paldies!

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Mēs dzirdējām ļoti skaistu runu no Annas Seiles, tikai vienu viņa bija aizmirsusi, ka par to jautājumu Tautas kust”ba “Latvijai” jau ir neskaitāmas reizes runājusi, gan uzdodot jautājumus, gan izvirzot likumprojekta groz”jumus. Par to, ka netaisn”ga attieksme bija pret fiziskām personām un paju sabiedr”bām, kooperat”viem, sabiedr”bām ar ierobežotu atbild”bu, kādu laukos ir pietiekoši, to mēs visi zinām, bet jūs bijāt nedzird”gi, un jāsaka tā, lielākā daļa sm”kņājāt, kad mēs uzdevām jautājumus. Un tad, kad mēs ar” izvirz”jām nepieciešam”bu budžeta pieņemšanas laikā, tas jau bija pagājušā gada decembr”, kāpēc tad Anna Seile nenokārtoja šo jautājumu ar savas frakcijas biedriem, ar savas partijas biedriem Krastu, ar Z”li? Un jautājums bija par to, ka jāietilpina ir šie vajadz”gie l”dzekļi budžetā, lai varētu izmaksāt represētiem cilvēkiem par sertifikātiem. Šeit netika izpild”ts likums un neviens nedomāja par likuma izpild”šanu. Kāpēc tagad no trib”nes tik skaisti dzied dziesmiņas, ja toreiz praktiski netika dar”ts nekas vai runāts pret”? (No zāles: “Beidz, beidz!”) Visi to zina, un pašlaik, protams, ir iespējas to labot, un mēs — Tautas kust”ba “Latvijai” — ļoti priecājamies un atbalstām šo priekšlikumu un šo likumu, un, ja mēs runājam par tirgus ekonomiku, par demokrātiju un par l”dz”giem apstākļiem normālā konkurencē, tad jāatceras, ka ne tikai šajā jautājumā, citos jautājumos ar” tās kooperat”vās formas, kas varētu tad būt gan sabiedr”ba ar ierobežotu atbild”bu, tāpat paju sabiedr”ba vai kooperācijas, nav nostād”tas vienādos apstākļos ar parastām zemnieku saimniec”bām, un, ja mēs gribam, lai att”stās normāla tirgus ekonomika un normāli atlasās labākās saimniekošanas formas, kā tas notiek Eiropā un citur, tad ar” par to nākošo jāpadomā, par ko mēs ar” esam daudz runājuši, un es ceru, ka beidzot ar” jūs atmod”sities, jo tuvojas vēlēšanas, un atmosties tā kā būtu laiks, lai jūs gal”gi neizsvilptu tauta. Paldies par uzman”bu!

Sēdes vad”tājs. Gundars Valdmanis. Otro reizi.

G.Valdmais (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji un tauta! Tautas kopa “Br”v”ba” nav pret lauksaimnieku, pret lauku zemes strādātāju, vai viņš ir Tērvetē vai Latgalē, bet mēs labi apzināmies, ka ar konkrētu plānu sistemātiski mūsu lauki tika un tiek izn”cināti. Ne vairs mūsu zeme, ne vairs mūsu lauku strādnieks ir rentabls. Un tur ir vain”gs prezidents un viņa partija kā Sadarb”bas padome. Eiropas Savien”ba nav pras”jusi, lai mūsu lauki c”nās br”vā tirgū pret to, ko Eiropa dempē ārpus tās robežām. Un tad, kad lietas normalizēsies, Latvijas zeme, ka viņa atgūs to vērt”bu, ko Dievs deva, būs vērta simts tūkstoš latu par hektāru. Bet kā privatizācijas process Latvijā, tā mūsu lauku izpārdošana notiek sistemātiski, nodzen rentabilitāti uz nulli un tad atdod par sertifikātiem draugiem. Un šitā bezkaun”ba, kas notiek visā mūsu zemē, ir t”ra mūsu zemes, mūsu lauku cilvēku izlaup”šana, mēs to ikkatrs zinām. Tas notiek sistemātiski.

Tai zemei ir jāpieder latviešiem, kas to zemi strādā, bet tur nedr”kst būt nevajadz”gas nastas uzliktas tai rentabilitātei, bet mēs esam redzējuši, kas ir noticis. Mums ir viltus muitas, kur neviens nemaksā, tikai patērētājs, un neviens lauku produkts netiek sargāts. Mums jāsacenšas ar Eiropas br”vo tirgu produkciju. Mums ir jāmaksā neticami augsti procenti priekš tehnikas. Mums izārd”ja lauku ražotnes kārt”bu, izputināja to uz visām malām, un mūsu lauki šodien, ja mēs 7.Saeimā neiztaisām apvērsumu, ir izn”cināti. Tas cilvēks, kas laukos šodien strādā un it kā ir mazs uzņēmējs, un tāpēc viņam nav nekāda sociālā apdrošināšana, viņš desmit gados no šodienas nesaņems to pensiju. Un tas lauku veikals, viņam nebūs, kam ko pārdot, mēs esam mūsu laukus un tātad ar” mūsu pamatnāciju, esam viņai esam uzlikuši nāves sodu, un šodien mēs uzliekam tai zemei nulles vērt”bu, jo tā ir smiekl”ga vērt”ba. Kādus pāris sertifikātus par hektāru, un viņa aizies ne jau tiem cilvēkiem, kas god”gi kalpoja mūsu tautas sapnim, bet aizies tiem, kas to spekulāciju jau sen zināja, kas tajā spekulācijā piedalās un kas atbalsta mūsu Sadarb”bas padomes discipl”nu šajā jautājumā.

Vai patiešām jūs varat tēlot, ka jūs esat latvieši, ka jūs sargājat šo zemi, ka jums š” tauta ir svēta, jūs varat iet tautā bez apsardzes it kā starp draugiem kā godāti cilvēki. Jūs dzirdat, ko cilvēki saka, ka viņi vairs nenāktu uz barikādēm, ka mēs visi šeit esam žuļiki, ka tie, kas sauca it kāda mūsu svētākos saukļus Saeimā, ka viņi bija otrā pusē no barikādēm. Jūs saprotat, cik zemu tādi kā Vidiņa kungs, kas tur roku krata un runā pret”, ir krituši, un vai mēs patiešām nevarētu, vai nevarētu notikt tāds br”nums, ka mēs uzmostos vienu r”tu un pateiktu — nē, man šitās draņķ”bas nav vajadz”gas, es labprāt atdotu savu dz”vi par mūsu tautu, es stāvēšu pret”, es nepieļaušu šitās nekaun”bas. Es nākšu uz Tautas kopu “Br”v”ba” un c”n”šos tautas labā. Lūk, jums tomēr ir vēl drusku gars, atrodiet viņu un balsosim pret šito nejēdz”bu. Paldies!

Sēdes vad”tājs. Godātie kolēģi, pirms pārtraukuma ir vārds diviem paziņojumiem — Jānim Ādamsonam par balsojumu. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts) . Godātais Prezidij! Cien”jamie kolēģi! Ir ieviesusies kļūda balsojumā, es esmu atbalst”jis un parakst”jis groz”jumus Pilson”bas likumā, un tāpēc ar” lūdzu, lai tas būtu stenografēts. (No zāles: “Ņemsim vērā!”) Otrs. Man ir lūgums tomēr Prezidijam ņemt vērā manu iepriekšējo paziņojumu. Es nekad neesmu bijis un netaisos būt “Tēvzemei un Br”v”bai”/LNNK biedrs. Paldies! (No zāles: “Sociāldemokrāts!”)

Sēdes vad”tājs. Godātie kolēģi, Prezidijs ar tādu paziņojumu nav uzstājies. Pēteris Tabūns — par komisijas sēdi.

P.Tabūns. Cien”jamie kolēģi! Piepras”jumu komisijas locekļi, aicinu tūl”t, sākoties starpbr”dim, pulcēties Piepras”jumu komisijas telpās. Paldies!

Sēdes vad”tājs. Godātie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kart”tēm, izņemot un ievietojot tās balsošanas aparatūrā. Māri Rudz”ša kungu lūdzu nolas”t reģistrācijas rezultātus, bet pa to laiku, godātie kolēģi, sveicam mūsu kolēģi Oskaru Gr”gu, kuram 20.datumā palika 55 gadi. (Aplausi.) Debates par apspriežamo likumprojektu turpināsim pēc pārtraukuma.

M.Rudz”tis (Saeimas sekretāra biedrs). Cien”jamie deputāti! Nav reģistrējušies: Roberts Z”le, Māris V”tols, Andrejs Naglis, Jānis Rubulis, Ervids Grinovskis, Jānis Kazāks, Jānis Mauliņš, Aleksandrs Bartaševičs, Andris Ameriks, Ludmila Kuprijanova, Pēteris Apinis, Inese Birzniece, Edv”ns Inkēns, ķirts Valdis Kristovskis, Vents Balodis, Jānis Straume, Andrejs Krastiņš.

Sēdes vad”tājs. Pārtraukums l”dz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vad”tājs. Turpinām Saeimas sēdi. Turpinām izskat”t apspriežamo jautājumu. Nākamais debatēs pieteicies Pēteris Tabūns, apvien”bas “Tēvzemei un Br”v”bai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (TB).Cien”jamie kolēģi! Žēl, ka dažos Saeimas deputātos valda neizpratne ne tikai par šo likumprojektu, bet, it ”paši tas attiecas uz Valdmaņa kungu, neizpratne par Latvijā notiekošo vispār. Man liekas, ka Valdmaņa kungam derētu ierakst”t savu runu platē, un mēs te atrastu modernu tehniku, kur katrreiz ieslēgtu un atskaņotu vienu un to pašu runu, ka Latvija ir izlaup”ta, ka notiek tā, un notiek šitā. Valdmaņa kungs, Kanādā dz”vodams, laikam jūs tā ar” neesat sapratis, un es šaubos, ka jūs pēkšņi esat tik briesm”gs ģēnijs, ka labāk saprotat, kas te ir noticis, nekā mēs, kuri dz”vojuši, un visādā veidā strādājuši un dar”juši visu iespējamo, ar”, lūk, lai Latvija izc”n”tu neatkar”bu. Un jūs, staigādams ”sās biks”tēs, šeit tagad esat tas lielais gudrinieks. Vienreiz taču atjēdzieties un pārtrauciet šo smiekl”go runāšanu, un nepārtraukti vienu un to pašu. Vienu un to pašu par absolūti jebkuru jautājumu.

Runājot par Mauliņa kungu. Es gribētu sac”t, d”vaina, lūk, ir š”s opoz”cijas nostāja — kritizēt par katru cenu. Vienalga, vai tas nāk lietai par labu, vai par sliktu. Mauliņa kungs pārmet Seiles kundzei, ka, lūk, tiek risināta š” problēma, kas ir jāatrisina par šiem kompensācijas sertifikātiem. Par to, lai cilvēki saņemtu naudu par kompensācijas sertifikātiem, tiem, kuriem pienākas un paredzēts pēc likuma. Cilvēki ļoti gaida. Tādu ir, kā jau teica, pāri par pieciem tūkstošiem. Un vairums no tiem ir represētie. Vai tad, Mauliņa kungs un Z”gerista partijas cilvēki, nav jārisina š” lieta? Vai cilvēkiem nav jāpal”dz saņemt nauda par šiem kompensācijas sertifikātiem? Jūs negribat to? Kā tad ir galu galā? Un lūk, tagad jūs nākat trib”nē, un tā sakot, mēģināt pierād”t, jo jūs, redziet, esat pirmie bijuši, kuri sākuši runāt par to. Laikam jau nepārliecinoši runājāt, slikti runājāt, un tāpēc jūs neviens neņēma vērā. Un tāpēc šobr”d tiek piedāvāts šis likumprojekts, un es lūdzu to atbalst”t. Opoz”cijai un Valdmaņa kungam vienreiz vajadzētu saprast, kas te ir noticis, kas te notiek, un nerunāt vienu un to pašu kā papagailim. Paldies!

Sēdes vad”tājs. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cien”jamie kolēģi! Šin” gad”jumā, no vienas puses, daļēji man gribētos piekrist Tabūna kungam. Pie manis ar” ir griezušies daudzi cilvēki, kuriem ir šie kompensācijas sertifikāti. Viņi uzdod jautājumu: “Kad beidzot valdošais vairākums beigs melot? Kad beigs pras”t tās izziņas — gandr”z ka, lūk, tas cilvēks ir gājis bojā lēģeros, un kad beidzot tie astoņdesmitgad”gie, septiņdesmitgad”gie cilvēki reāli saņems šo naudu, kādu kompensāciju”. Es saprotu, ar” šin” gad”jumā patiešām mēs varam realizēt un mēģināt šo mehānismu, ko ar” Seiles kundze piedāvā, tas ir, to, lai šie cilvēki varētu vismaz br”vajā tirgū pārdot šos savus kompensācijas sertifikātus. Cits jautājums — cik par tiem maksās?

Vēl viens jautājums ir tikpat labi, Tabūna kungs, jūs varat varbūt Robertam Z”les kungam, tāpat ar” Sausn”ša kungam pajautāt, vai mēs nevarētu savā bezdefic”ta budžetā atrast nelielu naudas summiņu šiem cilvēkiem, lai viņiem tiešā veidā kompensētu materiāli šos kompensācijas sertifikātus. Vajadzētu šo jautājumu daudz nopietnāk, Tabūna kungs, padomāt. Tas jau ir jūsu elektorāts, šie vismaz 5 tūkstoši. Jūs šin” gad”jumā, atvainojiet, šo jautājumu necilājat, jo tas jums ir neizdev”gs. Bet mēs runājam tikai, ko es ar” piekritu, ir jāatļauj, lai vismaz šos sertifikātus var br”vā tirgū firmām pārdot. Bet to vērt”ba, mēs labi saprotam, būs pietiekami zema. Kaut vai varbūt patiešām šim septiņdesmitgad”gajam cilvēkam, vecajam cilvēkam kaut vai tie pāris lati, ko samaksās tā firma vai paju saimniec”ba, būs tomēr nauda, kas dos viņam iespēju pāris dienas šin” br”vajā Latvijā padz”vot ilgāk, aiziet pie ārsta vai nomaksāt kādus parādus. Tā ir realitāte kaut vai pēc būt”bas, Tabūna kungs, runāsim reāli, jūsu nekaun”ba, jūsu partijas bezprincipialitāte rada to, ka šie cilvēki nesaņems nekad pilnu summu. Viņi gaid”s no viena gada uz nākošo gadu, uz trešo gadu. Es jau nerunāšu par to, ka ar šo likumu ir ļoti māksl”gi ierobežots, lai šos kompensācijas sertifikātus vispār nesaņemtu. Kad stāsta te par pieciem tūkstošiem, man ar” cilvēki nāk un stāsta to, kā pagasta padomes vai valdes, vai domes r”kojas, lai šie cilvēki nevarētu dabūt šos kompensācijas sertifikātus. Tā ar” ir vesela atsevišķa epopeja. Un tie, kas tomēr ir kaut kā izsitušies cauri, jūs nerisināt jautājumu pēc būt”bas.

Bet šin” gad”jumā es nepiekr”tu Valdmaņa kungam, jo tomēr ir jādod šiem cilvēkiem kaut vai priekš tā zārka, lai viņš pārdod to pap”r”ti. Jo tad, kad viņš nomirs, tas pap”r”tis viņam nebūs vairs vajadz”gs. Un tādēļ, Valdmaņa kungs, šodien mēs labāk atļausim, labi, es saprotu, viņš pārdos uzpircējam vai vēl kaut kam. Bet viņš paliks dz”vs un dz”vos. Un varbūt š”s vēlēšanas vēl sagaid”s. Un varbūt patiešām, vai nu viņš nobalsos ļoti m”ļos tautiskās dziesmas un pastaliņu dancotājus par tēvemi. Bet varbūt nobalsos ar” par jums, Valdmaņa kungs, par br”v”bu, cerot uz kaut kādu br”v”bu nākotnē pēc 7.Saeimas vēlēšanām. Es aicinu šin” gad”jumā šo projektu atbalst”t, bet beigt vairākumam šeit ķēmoties un tēlot tautas labdarus.

Sēdes vad”tājs. Jevgēņijs Zaščerinskis, Zemkop”bas ministrijas parlamentārais sekretārs.

J.Zaščerinskis (Zemkop”bas ministrijas parlamentārais sekretārs). Cien”jamie deputāti! Es gribētu pievienoties Tabūna kungam un Lujāna kunga izteiktajai domai, ka tās karstās debates, kas šeit izskanēja, varbūt zināmā mērā radušās neizpratnes rezultātā. Tāpēc varbūt atļaujiet nedaudz komentēt Zemkop”bas ministrijas viedokli un izteikt attieksmi pret Tautsaimniec”bas komisijas priekšlikumu. Pirmkārt, Tautsaimniec”bas komisijas priekšlikumā tiek runāts par zemi, kas bija jau 1992.gadā piešķirta paju sabiedr”bām lietošanā. Otrkārt, tiek runāts par to zemes daļu, kuru nav piepras”juši bijušie ”pašnieki vai par kuru bijušajiem ”pašniekiem ir izmaksāta kompensācija. Tātad runājam par to zemes daļu, kas it kā pašlaik skaitās br”va. Absolūti nav nekāda pamatojuma izteiktajai domai, ka ar šo priekšlikumu var veicināt zemes pārdošanu ārzemniekiem. Es gribētu teikt, ka tieši otrādi. Ja šo br”vo zemi, kas pašlaik ir, nevarēsim piešķirt jeb pārdot par privatizācijas sertifikātiem, daudzas paju sabiedr”bas, daudzi mūsu cilvēki nevarēs to nopirkt, un tieši tad, pērkot par latiem, prioritāte būs iedota ārzemniekiem, kas jau zināmā mērā Zemgales pusē notiek. Un vēl varbūt viens papildinājums. Šis priekšlikums var veicināt to neizmantoto plat”bu, kas pašlaik varbūt aizaug, izmantošanu. Tāpēc lūdzu atbalst”t Tautsaimniec”bas komisijas priekšlikumu, un izdar”siet labu darbu. Paldies!

Sēdes vad”tājs. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Jānis Rāzna.

J.Rāzna (DPS). Cien”jamie kolēģi! Es šeit dzirdēju daudz motivāciju vēl bez tā, ko es teicu. Un tomēr es vēl mazliet gribu dažus vārdus pateikt pie š”. Pirmkārt, Valdmaņa kungam. Valdmaņa kungs, es no jums dzirdēju vienu pareizu frāzi visā jūsu runā. Un tā skanēja tā: zemei jāpieder tiem, kas to apstrādā! To taču mēs ar” šodien darām, ka mēs atdodam tiem cilvēkiem, kas šo zemi apstrādā. Es vēl jums gribu pateikt, ka mums Latvijā vēl ir 350 000 ha lauksaimniec”bā izmantojamās zemes, kuru neviens nav piepras”jis. Par to mums laikam šeit vairāk būs jādebatē un jārunā, kā mēs ar to r”kosimies.

Kas attiecas uz fiziskajām personām, tad fiziskās personas varēja piepras”t zemi jau l”dz 1991.gada 20.jūnijam — bijušie ”pašnieki, un ar” visu šo laiku. Un nevienam praktiski nav atteikts, ja šo zemi bija iespējams iedot vai ar”, ja nebija iespējams, tad šo zemi varēja piešķirt ar” citā vietā.

Ja mēs runājam šeit par juridiskajām personām, šeit neviens nepieminēja, ka, manuprāt, viens no svar”gākajiem mot”viem ir ekonomiskais mot”vs. Š” zeme š”m paju sabiedr”bām ir piešķirta lietošanā, un neviens viņiem šo zemi nevar atņemt. Un lietas būt”ba šeit ir tā, ka šo zemi viņi, izpērkot par sertifikātiem, pēc tam var ieķ”lāt un saņemt kred”tus, kas dos iespēju viņiem straujāk att”st”ties un vienlaic”gi ar” straujāk att”st”t mūsu lauksaimniec”bu. (No zāles: “Kam pieder bankas?”) Tāpat ar”, Ozoliņa kungs, jums bija dotas iespējas šeit nākt un runāt.

Un otrs moments. Tas pats ir ar” ar zemi zem ražošanas objektiem, kas praktiski ir 10 reizes dārgāka. Šo zemi, izpērkot par sertifikātiem, vienlaic”gi ar” ražošanas objektus ierakstot zemesgrāmatā, š”m paju sabiedr”bām atkal ir iespēja tos ieķ”lāt un saņemt kred”tus. Protams, pievienojot visu to motivāciju, kas šeit izskanēja no š”s trib”nes, un plus vēl klāt šo ekonomisko faktoru, es aicinu jūs balsot par šo likumprojektu pirmajā las”jumā.

Sēdes vad”tājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas rež”mu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Groz”jums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” pieņemšanu pirmajā las”jumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā las”jumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumiem.

J.Rāzna. Paldies, cien”jamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka šis likums sāka darboties tikai 27.novembr”, un ar” to, ka š”s juridiskās personas šo zemi par sertifikātiem varēs izpirkt tikai vienu gadu, es jūs lūgtu nobalsot šodien ar” otrajā un gal”gajā las”jumā. Ja nav iebildumu, protams.

Sēdes vad”tājs. Vai nevienam no deputātiem nav iebildumu pret izskat”šanu otrajā las”jumā tūl”t? Iebildumi ir deputātam Valdmanim. Mums ir jānosaka tomēr priekšlikumu iesniegšanas un izskat”šanas termiņš.

J.Rāzna. Tādā gad”jumā priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 29.janvāris. Un izskat”šanas termiņš — 5.februāris.

Sēdes vad”tājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosauktajiem termiņiem? Deputāts Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Es lūgtu pārdomāt. Es gribētu pateikt, ka, manuprāt, mums trūkst informācijas, šeit ir šādas un tādas pretenzijas. Es gribētu redzēt to sarakstu, kuri no Saeimas deputātiem dabūs iespēju zemi br”vi tagad dabūt. Es gribētu redzēt to sarakstu — 100 lielākie zemes gabalu lietotāji, kuri dabūs šito zemi lietot. Un tad varbūt mēs varēsim prāt”gāk spriest. Nav jautājums, ka vajadzētu katram sertifikātam būt 28 latu vērt”bā, to vald”bai būtu jāizmaksā. Un, manuprāt, Vien”bas partija kādreiz iestājās, un Tautas kopa “Br”v”ba” iestājās, ka zemes tirgu būtu jāveido caur Hipotēku un zemes banku. Es domāju, ka mums vajadzētu šitās domas pārdomāt un izdomāt. Pirms mēs ejam tālāk ar, manuprāt, šito nejēdz”go likumprojektu. (No zāles: “Runā par lietu!”) Paldies!

Sēdes vad”tājs. Par termiņu, Valdmaņa kungs, jums ir kādi priekšlikumi?

G.Valdmanis. Ja Rāznas kungs mums var apgalvot, ka viņš publicēs to sarakstu, ko es lūdzu, kuri no deputātiem dabūs zemi lētāk un kuri ir tie 100 lielākie, tad es esmu ar mieru pieņemt, ka mēs dienu pēc tam to jautājumu spriežam. Lai Rāznas kungs atnāk un paskaidro, kad viņš to var izdar”t. Un tad vienu dienu pēc tam mēs varētu par to jautājumu turpināt. Paldies!

Sēdes vad”tājs. Tā kā citu priekšlikumu nav, priekšlikums par iesniegšanas termiņu ir 29.janvāris. Un izskat”šanas termiņš — 5.februāris. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārt”bas jautājumu — likumprojekts “Ķ”misko vielu un ķ”misko produktu likums” . Pirmais las”jums. Tautsaimniec”bas, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Jānis Ābele, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Ābele (LC). Augsti godājamais priekšsēdētāj! Augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3489. Likumprojekts nr.955 “Ķ”misko vielu un ķ”misko produktu likums”. Likumprojekts izstrādāts Vides aizsardz”bas un reģionālās att”st”bas ministrijā un 2.decembr” akceptēts Ministru kabinetā.

Likuma mērķis ir reglamentēt darb”bas ar ķ”miskajām vielām un novērst kaitējumu, ko ķ”miskās vielas var nodar”t cilvēka vesel”bai, ”pašumam vai dabiskajai videi. Ar šiem normat”vajiem aktiem Latvijā tiks ieviestas Eiropas Savien”bā pastāvošās pras”bas ķ”misko vielu kontroles jomā. Likumprojekts izskat”ts 1988.gada 14.janvār” Tautasaimniec”bas, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un vienbals”gi akceptēts. Lūdzu jūs komisijas vārdā akceptēt šo likumprojektu pirmajā las”jumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vad”tājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas rež”mu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā las”jumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus otrajam las”jumam.

J.Ābele. Komisijas vārdā lūdzu jūs iesniegt priekšlikumus l”dz 3.februārim.

Sēdes vad”tājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Ābeles kunga minēto termiņu — 3.februāris? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. Paldies par uzman”bu!

Sēdes vad”tājs. Godātie kolēģi, nākamais darba kārt”bas jautājums ir likumprojekts “Groz”jumi likumā “Par mēr”jumu vienot”bu”” . Pirmais las”jums. Tautsaimniec”bas, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Edmunds Gr”nbergs.

E.Gr”nbergs (TKL). Cien”jamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3526 “Groz”jumi likumā “Par mēr”jumu vienot”bu””. Šos groz”jumus esam saņēmuši no Ministru kabineta, un likumā iesniegto groz”jumu būt”ba ir šāda: turpmāk ir paredzēts, ka Valsts metroloģisko uzraudz”bu veiks valsts metroloģiskā inspekcija. L”dz šim valsts metroloģisko uzraudz”bu un kontroli veica Valsts metroloģiskais centrs. Valsts metroloģiskā inspekcija vairs nebūs metroloģiskā centra struktūrvien”ba, kura darbojas saskaņā ar Metroloģiskā centra nolikumu, bet gan Ekonomikas ministrijas pārraudz”bā esoša civiliestāde.

Tāpat paredzēts, ka Valsts metroloģisko inspekciju turpmāk finansēs no valsts budžeta. Šie būtu galvenie ierosinājumi, kādēļ šo likumprojektu izskatām. Komisijas vārdā lūdzu konceptuāli atbalst”t šos iesniegtos groz”jumus likumprojekta pirmajā las”jumā.

Sēdes vad”tājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas rež”mu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā las”jumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā las”jumā ir pieņemts. Lūdzu, Gr”nberga kungs, kādi ir jūsu priekšlikumu par otro las”jumu?

E.Gr”nbergs. Priekšlikumus lūdzu iesniegt l”dz 29.janvārim.

Sēdes vad”tājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu — 29.janvāris? Priekšlikumu iesniegšanai otrajam las”jumam. Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

E.Gr”nbergs. Paldies!

Sēdes vad”tājs. Nākamais darba kārt”bas jautājums. Likumprojekts “Groz”jumi likumā “Par budžetu un finansu vad”bu”” . Pirmais las”jums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Valdis Nagobads.

V.Nagobads (DPS). Godāto priekšsēdētāj! Kolēģi! Strādājam ar izskatāmo dokumentu nr. 3517 “Groz”jumi likumā “Par budžetu un finansu vad”bu””, kuru izstrādājusi Finansu ministrija un iesniedzis Saeimā izskat”šanai Ministru kabinets. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā sēdē 14.janvār” izskat”ja šo likumprojektu un lūdza Saeimu to atbalst”t pirmajā las”jumā.

Dažos vārdos par likumprojekta groz”jumu būt”bu. Sakarā ar to, ka pašreiz spēkā esošais likums “Par budžetu un finansu vad”bu” piln”bā neatspoguļo visas budžeta un finansu vad”bas norises valst”, ir nepieciešami papildu skaidrojumi gan terminos, gan ar” izklāst”t budžeta vad”bas principus papildus un ar” dot skaidrojumu mūs visus interesējošos jautājumos, kas ir saist”ti ar likumprojektu par gadskārtējā valsts budžeta iesniegšanu un izskat”šanu Saeimā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē tika izskat”tas vairākas iebildes, tika ierosinātas vairākas iebildes šim likumprojektam, ar” tajā pašā terminu skaidrojumā un ar” vairākos pantos, tagad šie ierosinājumi attiecas uz likumprojekta izskat”šanu otrajā las”jumā. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā las”jumā. Paldies!

Sēdes vad”tājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas rež”mu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā las”jumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 5. Likumprojekts pirmajā las”jumā ir pieņemts. Lūdzu noteikt termiņus priekšlikumu iesniegšanai otrajam las”jumam.

V.Nagobads. Otrajam las”jumam ierosinu priekšlikumus iesniegt l”dz 5.februārim.

Sēdes vad”tājs. Vai nav iebildumu pret nosaukto termiņu — 5.februāris? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads. Paldies!

Sēdes vad”tājs. Nākamais darba kārt”bas jautājums. Likumprojekts “Groz”jumi Kred”tiestāžu likumā” . Otrais las”jums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris V”tols. Lūdzu!

M.V”tols (LZS, KDS). Godātā sēdes vad”ba! Godātie kolēģi, Saeimas deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3641, “Groz”jumi Kred”tiestāžu likumā” izskat”šana otrajā las”jumā, kā to sagatavojusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Izskatām iesniegtos priekšlikumus priekšlikumu iesniegšanas sec”bā. Tātad pa pantiem. 1. ir tieslietu ministra priekšlikums, kurš ir atbalst”ts.

Sēdes vad”tājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbild”gās komisijas slēdzienu par pirmo priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. Ar” nākamais tieslietu ministra priekšlikums ir atbalst”ts.

Sēdes vad”tājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbild”gās komisijas slēdzienu par otru Rasnača kunga priekšlikumu? Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. Nākamais priekšlikums, kas skar terminoloģijas precizēšanu, ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš nav atbalst”ts.

Sēdes vad”tājs. Vai deputāti piekr”t komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu — aizstāt terminu, sv”trot skaidrojumā terminu “kred”ts” un aizstāt to ar vārdu, izslēgt vārdu “atl”dz”ba”. Nav iebildumu. Tiek pieņemts komisijas viedoklis. Paldies!

M.V”tols. Nākamais ir ekonomikas ministra priekšlikums, kurš nav atbalst”ts.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t atbild”gās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. Pie š” punkta komisija ir atbalst”jusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vad”tājs. Deputāti ar” atbalsta atbild”gās komisijas slēdzienu. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. 3.lappusē ir neatbalst”ts ekonomikas ministra priekšlikums.

Sēdes vad”tājs. Vai deputāti piekr”t komisijas atzinumam? Paldies! Piekr”t. Pieņemts.

M.V”tols. Ar” deputāta Straumes priekšlikums nav atbalst”ts.

Sēdes vad”tājs. Ar” šim komisijas atzinumam deputāti neiebilst. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. Komisija ir atbalst”jusi pie terminu sadaļas Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu. Pieņemts.

M.V”tols. 4.lappusē komisija ir atbalst”jusi ekonomikas ministra priekšlikumu.

Sēdes vad”tājs. Deputāti komisijas atzinumam par ministra Sausn”ša priekšlikumu piekr”t. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. Šajā pašā lappusē nākamais priekšlikums, kuru iesniedzis ministrs, nav atbalst”ts.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. 5.lappusē Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalst”jusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vad”tājs. Ar” deputāti to atbalsta. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. Un ar” vald”bas priekšlikumu, kas ir iesniegts, ar” to ir atbalst”jusi.

Sēdes vad”tājs. Deputāti atbalsta atbild”gās komisijas priekšlikumu par Ministru kabineta priekšlikumu — izteikt 2.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. 6.lappusē komisija nav atbalst”jusi tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vad”tājs. Deputāti komisijas atzinumu neapstr”d. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. 7.lappusē komisija ir atbalst”jusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vad”tājs. Deputāti ar” atbalsta šo atzinumu. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. 8.lappusē ir deputāta Jāņa Straumes priekšlikums, kurš ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kuru komisija ir atbalst”jusi. Es vēršu deputātu uzman”bu uz to, ka beidzamajā ailē ir ieviesusies tehniska kļūda un redakcija prec”zi neatbilst tai redakcijai, kura ir atbalst”ta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, kuru mēs redzam otrajā ailē, tātad beidzamajā ailē jābūt tai pašai redakcijai, kādu mēs redzam 2. ailē.

Sēdes vad”tājs. Paldies! Kopumā deputāti piekr”t atbild”gās komisijas atzinumam par deputāta Straumes priekšlikumu un par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteikto redakciju. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. Nākamais ir deputāta Straumes priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalst”jusi.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. Ar” nākamo deputāta Straumes priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalst”ja 9.lappusē.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalst”jusi priekšlikumu — papildināt ar 50.1. pantu redakciju, kādu jūs redzat tabulā 9.lappusē.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumam un ieteiktajai redakcijai — papildināt ar 50.1. pantu šādā redakcijā.

M.V”tols. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalst”ts.

Sēdes vad”tājs. Deputāti ar” atbalsta šo priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. Atbalst”ts ir ar” vald”bas iesniegtais priekšlikums 10.lappusē.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t Ministru kabineta priekšlikumam — sv”trot 60.panta otro, trešo un ceturto daļu. Pieņemts.

M.V”tols. 11.lappusē komisija nav atbalst”jusi labklāj”bas ministra priekšlikumu.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

M.V”tols. 12.lappusē komisija ir atbalst”jusi Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t atzinumam par 63.panta pirmās daļas papildināšanu ar 5.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

M.V”tols. 13.lappusē komisija ir atbalst”jusi Ministru kabineta priekšlikumu — izslēgt 74.pantu.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t sv”trot likumprojekta 74.pantu. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. 14.lappusē komisija nav atbalst”jusi deputāta Straumes priekšlikumu.

Sēdes vad”tājs. Vēlas runāt par šo priekšlikumu deputāts Aigars Jirgens, apvien”bas “Tēvzemei un Br”v”bai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Jirgens (TB/LNNK). Cien”jamie kolēģi! Es tomēr gribētu lūgt V”tola kungu izskaidrot šo situāciju, jo pēc tā, kas ir redzams pēdējā ailē, kur ir tātad komisijas atbalst”tā redakcija, tā vārds vārdā sakr”t ar deputāta Straumes priekšlikumu, kaut ar” šeit ir rakst”ts, ka priekšlikums nav atbalst”ts. Nav saprotams, kāds tad ir komisijas viedoklis bijis un kāpēc ir šāds pārpratums?

Sēdes vad”tājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Paldies! Komisijas vārdā — V”tola kungs.

M.V”tols (LZS, KDS). Tātad, ja komisijas attieksme ir neatbalst”t, tādā gad”jumā ir kļūda, un beidzamajā ailē būtu jāsaglabājas pirmā las”juma redakcijai. (Jirgens no zāles kaut ko skaidro.)

Sēdes vad”tājs. Tā... godātie kolēģi. Tā, debatēs vairāk nav pieteikušies. Vai Jirgena kungs pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu? Vai ir jānoskaidro... tur ir, kā es saprotu, kāda tehniska kļūda ieviesusies. Tad noskaidrosim. Tas ir otrais las”jums, uz trešo las”jumu to var palabot. Paldies! Ejam tālāk.

M.V”tols. 16. lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums par nodaļas virsrakstu, kurš ir atbalst”ts Budžeta komisijā.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t izteikt 9. nodaļu jums iesniegtajā redakcijā? Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. Budžeta komisija ir atbalst”jusi ar” tieslietu ministra iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vad”tājs. Ar” deputāti atbalsta? Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. 17. lappusē — Juridiskā biroja priekšlikums pie 128. panta. Tas ir atbalst”ts.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t atzinumam? Pieņemts.

M.V”tols. Un Budžeta komisija ir atbalst”jusi ar” Juridiskā biroja priekšlikumu pie 129. panta.

Sēdes vad”tājs. Deputāti ar” atbalsta komisijas atzinumu par biroja priekšlikumu 129. pantā. Pieņemts.

M.V”tols. 18. lappusē Budžeta komisija ir atbalst”jusi Juridiskā biroja priekšlikumus pie 132. panta 1. daļas un ar” atbalst”jusi pie 132. panta 2. daļas.

Sēdes vad”tājs. Paldies! Deputāti piekr”t komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumiem 132. pantā un š” panta 1. daļas 2. punktā. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. 19. lappusē Budžeta komisija nav atbalst”jusi ekonomikas ministra Sausn”ša kunga priekšlikumu.

Sēdes vad”tājs . Deputāti piekr”t komisijas atzinumam? Paldies! Tas ir pieņemts.

M.V”tols. Ir atbalst”ts Budžeta un finansu komisijas priekšlikums.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t Budžeta un finansu komisijas atzinumam? Pieņemts.

M.V”tols. 20. lappusē ir atbalst”ts ekonomikas ministra iesniegtais priekšlikums.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Pieņemts.

M.V”tols. Pie 135. panta komisija ir atbalst”jusi Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t? Pieņemts.

M.V”tols. Un nav atbalst”jusi ekonomikas ministra iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t ar” šim komisijas atzinumam par priekšlikumu? Pieņemts.

M.V”tols. 22. lappusē ir ekonomikas ministra priekšlikums, kurš ir daļēji iestrādāts Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalst”ts.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t komisijas atzinumam par priekšlikumiem likumprojekta 138. panta 3. daļā. Paldies! Tie ir pieņemti.

M.V”tols. 22. lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalst”jusi.

Sēdes vad”tājs. Par 10. nodaļas virsrakstu jums iesniegtajā redakcijā deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. Nākamais ir ekonomikas ministra priekšlikums, ko Budžeta un finansu komisija nav atbalst”jusi.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. Budžeta un finansu komisija nav atbalst”jusi Juridiskā biroja priekšlikumu 23. lappusē.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t komisijas atzinumam? Pieņemts.

M.V”tols. Un ir atbalst”jusi Juridiskā biroja ierosinājumu — otrajā daļā precizēt 1. punkta redakciju .

Sēdes vad”tājs. Deputāti komisijas atzinumam par šo priekšlikumu piekr”t? Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. Budžeta komisija ir atbalst”jusi Juridiskā biroja priekšlikumu par 143. panta 1. punkta redakciju.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t likumprojekta 143. panta 1. punkta redakcijai. Pieņemts.

M.V”tols. Budžeta un finansu komisija ir atbalst”jusi 25. lappusē Juridiskā biroja priekšlikumu pie 146. panta.

Sēdes vad”tājs. Deputāti ar” atbalsta. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. Pie 147. panta ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir iestrādāts Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā un tā ir atbalst”jusi.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t komisijas atzinumam par priekšlikumiem 147. pantā? Pieņemti.

M.V”tols. 26. lapaspusē ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalst”ts komisijā.

Sēdes vad”tājs. Deputāti ar” atbalsta? Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. 27. lappusē ir ar” Juridiskā biroja priekšlikums pie 151. panta, ko komisija ir atbalst”jusi.

Sēdes vad”tājs. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas atzinumu nav? Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. Budžeta un finansu komisija ir atbalst”jusi Juridiskā biroja ierosinājumu pie 152. panta.

Sēdes vad”tājs. Deputāti ar” atbalsta? Pieņemts.

M.V”tols. Un nav atbalst”jusi tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t atbild”gās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

M.V”tols. 28. lappusē komisija ir atbalst”jusi ekonomikas ministra priekšlikumu pie 153. panta.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t likumprojekta 153. panta 3. punkta papildināšanai. Pieņemts.

M.V”tols. Budžeta komisija ir atbalst”jusi Juridiskā biroja priekšlikumu pie 154. panta.

Sēdes vad”tājs. Deputāti ar” atbalsta? Pieņemts.

M.V”tols. Un ir ar” atbalst”jusi tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vad”tājs. Ar” deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. 30. lapaspusē ir tieslietu ministra priekšlikums, kuru komisija nav atbalst”jusi.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t atbild”gās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

M.V”tols. 31. lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalst”jusi.

Sēdes vad”tājs. Deputāti ar” atbalsta. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. Komisija nav atbalst”jusi ekonomikas ministra priekšlikumu ar” šajā 31. lappusē pie 161. panta 2. daļas.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t atbild”gās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. Komisija ir atbalst”jusi 32. lappusē Juridiskā biroja priekšlikumu

Sēdes vad”tājs. Deputāti ar” atbalsta komisijas atzinumu? Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. 37. lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums par 13. nodaļas virsrakstu, ko Budžeta komisija ir atbalst”jusi.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t 13. nodaļas nosaukumam “Kred”tiestādes sanācija”. Pieņemts.

M.V”tols. Budžeta komisija ir atbalst”jusi ar” nākamo Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t papildināt 176. pantu ar otro teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

M.V”tols. 38. lappusē Budžeta un finansu komisija nav atbalst”jusi ekonomikas ministra iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t komisijas atzinumam par ierosinājumiem izmain”t 179. panta redakciju. Paldies, pieņemts komisijas viedoklis.

M.V”tols. Budžeta un finansu komisija atbalst”jusi Juridiskā biroja priekšlikumu pie 181. panta.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t papildināt 181. panta 2. daļu ar tekstu, kas jums ir redzams. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. 40. lappusē Budžeta un finansu komisija ir atbalst”jusi Juridiskā biroja ierosinājumu — izteikt savādākā redakcijā nodaļas nosaukumu.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t likumprojekta 14. nodaļas nosaukumam. Pieņemts.

M.V”tols. Nākamo Juridiskā biroja priekšlikumu Budžeta komisija ir atbalst”jusi.

Sēdes vad”tājs. Deputāti ar” atbalsta. Pieņemts.

M.V”tols. Ar” nākamo Juridiskā biroja priekšlikumu 41. lappusē komisija atbalsta.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t papildināt 187. panta pirmo teikumu pēc vārda un tālāk kā tekstā. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. Budžeta un finansu komisija neatbalsta tieslietu ministra iesniegto priekšlikumu 41. lappusē.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. Budžeta un finansu komisija nav atbalst”jusi ar” nākamo tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vad”tājs. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav. Pieņemts komisijas viedoklis.

M.V”tols . 43. lappusē ir virkne priekšlikumu, konkrēti Juridiskā biroja priekšlikums, kas iestrādāts Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā, finansu ministra divi priekšlikumi, ar” tr”s priekšlikumi, kuri ir iestrādāti Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā, kuru tā ir atbalst”jusi par 192. panta redakciju.

Sēdes vad”tājs. Vai deputāti piekr”t komisijas atzinumam par visiem priekšlikumiem, kuri izteikti par 192. pantu? Paldies! Piekr”t. Pieņemts komisijas atzinums par šiem priekšlikumiem.

M.V”tols. Un beidzamajā lappusē ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem, kuru tā ir atbalst”jusi.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t papildināt pārejas noteikumus ar jauniem punktiem jums iesniegtajā redakcijā. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. L”dz ar to visi saņemtie priekšlikumi ir izskat”ti, un es aicinu Saeimu nobalsot par likuma pieņemšanu otrajā las”jumā!

Sēdes vad”tājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas rež”mu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā las”jumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 6. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo las”jumu.

M.V”tols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam las”jumam l”dz 5. februārim.

Sēdes vad”tājs. Vai nav iebildumu par minēto termiņu — 5. februāris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

M.V”tols. Paldies!

Sēdes vad”tājs. Nākamais darba kārt”bas jautājums — likumprojekts “Groz”jumi Valsts droš”bas iestāžu likumā” . Pirmais las”jums. Aizsardz”bas un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS). Cien”jamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr. 3633 un 3500. Iesniegtais likuma groz”jums Valsts droš”bas iestāžu likumā paredz turpināt sakārtot mūsu droš”bas iestādes. Pēc būt”bas šis groz”jums paredz, ka militārās pretizlūkošanas dienests tiek apvienots ar NBS izlūkdienestu un šobr”d tiks pakļauts NBS komandierim. Šo jautājumu Aizsardz”bas un iekšlietu komisija izskat”ja savā 14. janvāra sēdē un konceptuāli atbalst”ja un lūdza ar” jūs, deputāti, atbalst”t šo pirmajā las”jumā.

Sēdes vad”tājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas rež”mu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā las”jumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 5. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otrā las”juma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

K.J.Druva. Es lūdzu papildu groz”jumus iesniegt l”dz 29. janvārim.

Sēdes vad”tājs. Vai nav iebildumu pret Druvas kunga minēto termiņu — 29. janvāris? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārt”bas jautājums — likumprojekts “Groz”jumi Prokuratūras likumā” . Pirmais las”jums.

Aizsardz”bas un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS). Cien”jamie kolēģi, mēs strādāsim šobr”d ar dokumentiem nr. 3634 un 3490. Iesniegtais groz”jums Prokuratūras likumā paredz, ka tiks sakārtots jautājums par noziedz”gās naudas atmazgāšanu. Šeit ir paredzēts groz”jumos, ka prokuratūra būs vien”gā iestāde, kura varēs pēc būt”bas piepras”t informāciju par nelegālās naudas atmazgāšanas mēģinājumiem zināmām finansiālām iestādēm, un šo jautājumu mēs izskat”jām Aizsardz”bas un iekšlietu komisijā un konceptuāli atbalst”jām. L”dz ar to mēs ar” lūdzam visus deputātus atbalst”t šos groz”jumus pirmajā las”jumā.

Sēdes vad”tājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas rež”mu, un balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā las”jumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu, kādi priekšlikumi par nākamo las”jumu?

K.J.Druva. Es lūdzu deputātus iesniegt papildu groz”jumus l”dz 29. janvārim.

Sēdes vad”tājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 29. janvāris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārt”bas jautājums — likumprojekts “Groz”jumi Latvijas Kriminālkodeksā” . Pirmais las”jums. Aizsardz”bas un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS). Cien”jamie kolēģi! Šobr”d mēs strādāsim ar dokumentiem nr. 3492 un 3635. Šie groz”jumi Latvijas Kriminālkodeksā ir iesniegti, lai ar” varētu apkarot noziedz”gi iegūtos l”dzekļus un to atmazgāšanas mēģinājumus. Šo jautājumu ar” mēs izskat”jām Aizsardz”bas un iekšlietu komisijā 14.janvār” un konceptuāli atbalst”jām. L”dz ar to mēs lūdzam ar” deputātus atbalst”t pirmajā las”jumā.

Sēdes vad”tājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošana rež”mu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā las”jumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 4. Pieņemts. Lūdzu, kādi ir jūsu priekšlikumi par otro las”jumu?

K.J.Druva. Es lūgtu 29.janvāri.

Sēdes vad”tājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 29.janvāris? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Tas ir pieņemts.

Nākamais darba kārt”bas jautājums. Likumprojekts “Par 1991.gada barikāžu dal”bnieku piemiņas z”mi” , pirmais las”jums. Valsts pārvaldes un pašvald”bas komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Es aicinātu jūs paņemt dokumentu nr.3556. Tātad likumprojektu “Par 1991.gada barikāžu dal”bnieku piemiņas z”mi” ir iesnieguši desmit dažādu frakciju Saeimas deputāti. Šo likumprojektu ir izskat”jusi atbild”gā Valsts pārvaldes un pašvald”bas komisija, Aizsardz”bas un iekšlietu komisija, kā ar” Cilvēkties”bu un sabiedrisko lietu komisija. Atbild”gā komisija, izskatot minēto likumprojektu, tāpat kā Aizsardz”bas un iekšlietu komisija, konstatējusi vairākus trūkumus, par ko ar” jūs varat las”t komisiju iesniegtajos atzinumos. Tomēr atbild”gā Valsts pārvaldes un pašvald”bas komisija, uzskatot, ka minētais likumprojekts pēc savas būt”bas un uzbūves ir ļoti vienkāršs un viegli labojams otrā un trešā las”juma stadijās, uzskata, ka šobr”d likumprojekts pirmajā las”jumā būtu pieņemams. Tāpat es gribētu jūs informēt, ka Valsts pārvaldes un pašvald”bas komisija ir nosūt”jusi šo likumprojektu atzinuma sniegšanai Valsts prezidentam, finansu ministram, iekšlietu ministram, tieslietu ministram un aizsardz”bas ministram. Ņemot vērā atbild”gās komisijas lēmumu, es aicinātu šo likumprojektu šodien atbalst”t pirmajā las”jumā. Paldies!

Sēdes vad”tājs. Paldies! Atklājam debates. Runās Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Šis ir ar” diezgan svar”gs un, manuprāt, sarežģ”ts jautājums, pie kura būtu ļoti prāt”gi jāstrādā. Vakar vai aizvakar bija barikāžu dienas, un av”zēs lasām un pa radio un telev”ziju dzirdam, ka tie, kas šodien pauž, ka viņi ir lieli tautas varoņi, ka viņi it kā esot bijuši otrā pusē no tām barikādēm. Mēs lasām av”zēs un cilvēku liec”bās, ka vairākus gadus pirms barikādēm tie, kas it kā tēloja varoņus barikāžu laikā, bija piln”gi pret Latvijas neatkar”bu. Nākot pie trib”nes, man kāds gudrinieks saka, Valdmani, ko tu par barikādēm, vai tad tu šeit biji? Nebiju. Bet tieši tur jau tā lieta. Latvijas br”v”bas c”ņas nenotika tikai R”gā pie barikādēm. Katru 18.novembri tā vecā māmiņa, kas lika savā logā sarkanbaltsarkanās sveces, tie, kas trimdā gāja demonstrācijās pie krievu vēstniec”bas vai kārtējās melnās lentas dienas, tie ar” piedal”jās šitan” neatkar”bas c”ņā.

Bet ko mēs tagad varbūt izdar”sim un no kā būtu jāizvairās? Kad mēs sāksim godināt, dot z”mes tiem, kam tās nepienākas, kas atnāca uz barikādēm spēlēt teātri, vai tie, kas apzināti nāca uz barikādēm, jo viņi jau bija sagatavoti, kā tautu aizvest postā. Un mēs izdosim tāpat kā mūsu Tr”s Zvaigžņu ordeņus dažiem ļoti vērt”giem cilvēkiem, kas patiešām ir kaut ko tautas labā un tautas neatkar”bas labā dar”juši, bet mēs devalvējam to z”mi, to ordeni ar to, ka mēs viņu dodam daudz dažādiem cilvēkiem. Es nezinu, vai nav par agru, jo tas, ko mēs gribējām panākt Latvijas neatkar”bas, br”v”bas c”ņās, tas ir kļuvis par murgu, tā c”ņa nav beigusies. Es domāju, ka varbūt pēc 7.Saeimas vēlēšanām, ja mēs būsim atklājuši tos, kas tautu ir veduši uz purvu, uz nabadz”bu, uz izn”c”bu, jo mūsu tauta ir ļoti tuvu pie tās kr”zes, mēs viņus varbūt būsim labāk atmaskojuši, un tad varbūt mēs labāk zināsim, kam un kurus mēs godināsim. Bet ir viens cits jautājums. Vai mums vispār ir tāda z”me jādod, jo mēs taču ikkatrs zinām, ko mēs esam upurējuši, ko mēs esam dar”juši, un mūsu draugi to zina. Bet iedot vienam cilvēkam ties”bas aiziet svešos un teikt, skat, man ir Tr”s Zvaigžņu ordenis vai man ir barikāžu z”me, es esmu patriots. Mūsu tauta, mūsu zāle šeit ir pilna ar viltus patriotiem un tajā pašā laikā pārpilna ar ”stiem patriotiem, cilvēkiem, kam sāp, cilvēki, kas bija tan” lāģer”, cilvēki, kuri cieta un nebija komunistu partijā, un tāpēc viņu karjeras gāja bojā, cilvēki, kas ir atteikušies no augstiem amatiem un laba dz”ves veida, lai nāktu šeit strādāt. Un tad ir tādi, kas šeit kļūst bagāti un saka, ka viņi ir nākuši kalpot tautai, un viņiem droši tie varas v”ri, kas lems, kam dot to z”m”ti, viņi dabūs, bet tā vecā māmiņa, kas ar savām lūgšanām šeit bija klāt, kas viņai dos to barikādes z”mi, ordeni un paldies? Ja mēs nebūtu tik izšķērd”gi ar latviešu pilson”bu, ja mēs r”kotos pretēji, ja mēs izslēgtu no mūsu tautas, no mūsu varoņu pilnās tautas tos nodevējus, kas mūsu starpā ir, tad nevienam nebūtu jādod tā medaļa, jo latviešu tauta ir pilna ar varoņiem, ar tādiem, kas glabāja mežabrāļus, ar tādiem, kas audzēja uz Sib”riju aizvestos, kur vecāki uz Sib”riju bija aizvesti, audzēja tos bērnus, bija varoņi, kas nestājās partijā, bija varoņi, kas tās svec”tes dedzināja.

Bet pārņēmuši varu ir okupācijas kalpi, un viņi tagad domā, ka viņiem vajadzētu būt ties”bām atkal noz”mēt vienu varoņu slāni. Es domāju, ka mums dziļi dziļi būtu jāpārdomā, tautai būtu jāpārdomā, vai mēs respektējam to Tr”s Zvaigžņu ordeni un vai mēs respektēsim šito dz”vi, ko dos gudrie, bet ne varbūt patroti citiem. Būs ļoti smagi pēc šitā likumprojekta jāpiestrādā, kam būs ties”bas dot šito varoņa z”mi un diez vai mūsu varturiem tādas ties”bas vajadzētu būt.

To varētu tā vecā, represētā māmuļa, to varētu varbūt kādi izlases leģionāri, bet diez vai mums šodien kaut kur Latvijā ir tāda varas struktūra, kurai varētu būt ties”bas godināt savu izlasi ar kaut ko tik svētu kā Latvijas br”v”bas c”ņas ordeni. Es balsošu pret šito likumu ne tāpēc, ka tos cilvēkus nav jāgodina, bet tāpēc, ka godināšanas formula, kurā būs tādi, kas tautas intereses internacionāli neaizstāv, kurā būs tādi, kas ir iztais”juši tādus likumus un ieveduši tautu tādā purvā, kā tauta šodien ir, tiem nav ties”bu pateikt, kuri ir tie tautas varoņi, jo tad būs tā problēma, kas ir ar Tr”s Zvaigžņu ordeni, kad ir cien”jami un ļoti daudzi necien”jami. Tr”s Zvaigžņu ordeni ir dabūjuši tādi cilvēki, kas ir atbild”gi par mūsu monetāro politiku un tiem bankas krahiem, un tajā pašā laikā patiešām vērt”gi latviešu cilvēki. Un kā mēs nodrošināsim, ka šitas te, ko mēs tagad mēģinām ieviest, ka patiešām mēs izsijāsim un dosim pareiziem un neatļausim ar šitām dz”vēm spēlēties neliešiem. Es domāju, mēs neesam gatavi. Tauta vēl nav mūs izsijājusi, es ceru, ka 7.Saeimā mēs to izdar”sim, bet tauta vēl nevar dot mandātu šitai Saeimai un mūsu Saeimas noz”mētiem dot papildus varoņu z”mes. Paldies!

Sēdes vad”tājs. Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (TKL). Godājamie kolēģi! Frakcijas “Latvijai” deputāti aicina balsot par š” likumprojekta pieņemšanu pirmajā las”jumā, taču vienlaic”gi mēs gribam norād”t uz vairākiem, mūsuprāt, nepieņemamiem momentiem, kas ir jāizlabo uz otro las”jumu, apspriežot likumprojektu tālāk komisijā, un frakcija “Latvijai” ar” aicina visus deputātus pie tiem... dažādu frakciju deputātus pie šiem labojumiem domāt un ar” iesniegt savus priekšlikumus. Un konkrēti es gribētu vērst uzman”bu uz to — tā kā tas ir valstisks apbalvojums, tas ir valsts apbalvojums, tad tomēr nebūtu ac”mredzot tā kārt”ba regulējama tā, ka šo apbalvojumu valsts vārdā pasniedz sabiedriska organizācija. Ac”mredzot mēs novērtētu Barikāžu atbalsta fonda darb”bu, visādā veidā stimulētu un sadarbotos ar to, ac”mredzot Barikāžu atbalsta fonds būtu tas, kas apkopotu visu nepieciešamo informāciju un priekšlikumus un tad dotu tālāk. Taču šeit, ja mēs redzam, 6.pantā ir minēts, ka Barikāžu atbalsta fonda valde izlemj, kam piešķirt piemiņas z”mi, un šajā valdē ar balssties”bām piedalās pa vienai Valsts prezidenta un Ministru prezidenta pilnvarotai personai, es domāju, ka akcenti te būtu jāliek citādāki, ka tā varbūt ir viena speciāla komisija, kurā ir Iekšlietu ministrijas pilnvarots pārstāvis, Aizsardz”bas ministrijas pilnvarots pārstāvis, Valsts prezidenta un tā tālāk, un piedalās Barikāžu atbalsta fonda pārstāvis ar” ar balssties”bām, Barikāžu atbalsta fonds iesniedz šo informāciju šai attiec”gajai komisijai, kas to izlemj, bet tai būtu jābūt valsts amatpersonu pilnvarotai komisijai vai pat varbūt viena valsts institūcija, pieņemsim, Iekšlietu ministrija vai Aizsardz”bas ministrija, bet to varētu lemt deputāti, pārdomājot priekšlikumus uz otro un trešo las”jumu. Es tikai gribētu vērst uzman”bu uz to, ja tas ir valsts apbalvojums, tad nevajadzētu lemšanas ties”bas uzticēt sabiedriskai organizācijai, kurā blakus tad var atnākt un piedal”ties valsts varas pārstāvji. Tātad, ja šos akcentus mēs mainām, es domāju, ka visā visumā viss pārējais tajā likumprojektā ir pareizs un atbalstāms. Tāpēc frakcija “Latvijai” aicina balsot par tā pieņemšanu pirmajā las”jumā.

Sēdes vad”tājs. Paldies! Juris Dobelis, apvien”bas “Tēvzemei un Br”v”bai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cien”tie kolēģi! Es gribētu vienkārši ieviest nelielu skaidr”bu te, klausoties vienu daiļrunātāju. Pirmkārt, jautājums ir ļoti vienkāršs, vai mēs gribam atcerēties savu pagātni un noteiktus vēsturiskos br”žus vai mēs to negribam dar”t. Mēs esam nolēmuši jau šeit, ka mēs to gribam dar”t un ka mums ir 20.janvāris, š” Barikāžu notikumu atceres diena. Tātad runa ir par kaut ko noteiktu, un es domāju, ka šie desmitiem un vēl vienu reizi desmitiem tūkstoši cilvēku, kuri piedal”jās, tieši piedal”jās barikāžu notikumos, viņi jau ir šie barikāžu dal”bnieki. Es tomēr lūgtu tā saucamos kritiķus izlas”t vismaz likumprojekta nosaukumu, ja tālāk nav spēj”gi las”t, tā ir barikāžu dal”bnieka piemiņas z”me un nevis kaut kāds privileģētu personu apbalvojums. Tālāk pie tās asarainās runas piebilstot, es atgādināšu 5.panta tekstu. Izlasiet, lūdzu, 5.panta tekstu! Ka š”s piemiņas z”mes piešķiršana nedod nekādas priekšroc”bas. Tā kā šeit nevajadzētu runāt, ka tas nu nezin kam tiks piešķirts un tie ar to kaut kur ies un kaut ko iegūs. Nevajadzētu kariķēt un ņirgāties par tām dienām, kas mūsu tautas atmiņā ir palikušas kā svētas dienas.

Un vēl vienu reizi atgādinu, ka tā ir cieņas izteikšana visiem barikāžu dal”bniekiem, visiem, kas piedal”jās. Un es ceru, ka šo z”mi praktiski tie visi ar” dabūs. Ja ir jārunā par to, kas piešķirs, tur es piekr”tu, ka ir nepieciešama zināma diskusija, bet tā tiešām būs uz otro las”jumu. Es aicinu atbalst”t un tālāk varbūt piestrādāt pie š” konkrētā projekta!

Sēdes vad”tājs. Debates beidzam. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs, lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Es pateicos visiem, kas izteica konkrētus ierosinājumus likumprojekta uzlabošanai otrajam un trešajam las”jumam. Es aicinātu balsot par š” likumprojekta pieņemšanu pirmajā las”jumā.

Sēdes vad”tājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas rež”mu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi par likumprojekta pieņemšanu pirmajā las”jumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 1, atturas — 5. Pieņemts. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, apsvērumu par otro las”jumu.

J.Lagzdiņš. Atbild”gās komisijas vārdā es aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 20.februāri.

Sēdes vad”tājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu — 20.februāris? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Pusvad”tāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardz”bas likums” . Otrais las”jums. Tautsaimniec”bas, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Imants Liepa.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cien”jamie kolēģi! Lūdzu pievērs”sim uzman”bu dokumentam nr.3642. “Pusvad”tāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardz”bas likums”, otrais las”jums. Pavisam ir iesniegti 27 priekšlikumi, un laika ietaup”šanai sac”šu, ka visus tos ir iesniedzis mūsu Juridiskais birojs. Un ka visi tie ir redakcionālas vai precizējošas dabas. Un tā. 1.priekšlikums 2.lapaspusē. Precizē iepriekšējo tekstu. Komisija atbalsta.

Sēdes vad”tājs. Deputāti ar” piekr”t komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 2.priekšlikums. Komisija atbalsta šo precizējumu.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 3.priekšlikums. Komisija atbalsta precizējumu.

Sēdes vad”tājs. Deputāti ar” atbalsta. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 4.priekšlikums — komisija atbalsta precizējumu.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. Ar” 5.priekšlikumu komisija atbalsta kā precizējumu.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 6.priekšlikums — komisija atbalsta kā precizējošu.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 7.priekšlikums. Komisija atbalsta kā precizējošu.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t izdar”t izmaiņas 4.panta trešajā daļā. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. Tālāk ir 8.priekšlikums. Komisija atbalsta šo precizējumu.

Sēdes vad”tājs. Deputāti ar” atbalsta izdar”t izmaiņas 6.panta pirmajā daļā. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 9.priekšlikums — 8.panta pirmo daļu precizēt. Komisija atbalsta.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t papildināt 8.panta pirmo daļu. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. Ar” 10.priekšlikums ir precizējoša rakstura, un komisija to atbalsta.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t main”t 10.panta pirmajā daļā vārdus, tālāk kā tekstā. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 11.priekšlikums ir redakcionālas dabas, un komisija to atbalsta.

Sēdes vad”tājs. Deputāti ar” atbalsta. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 12.priekšlikums ar” ir redakcionālas dabas, un komisija atbalsta.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t izdar”t izmaiņas 11.panta sestajā daļā. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 13.priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisija atbalsta.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t komisijas atzinumam par 13.priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 14.priekšlikums precizē terminoloģiju, un komisija atbalsta.

Sēdes vad”tājs. Deputāti ar” atbalsta. Paldies! Pieņemts.

I.Liepa. 15.priekšlikums ar” ir precizējoša rakstura, un komisija atbalsta.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t aizstāt panta pirmās daļas 2.punktā vārdus, un tālāk kā tekstā. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 16.priekšlikums ar” precizējoša rakstura, un komisija atbalsta.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t komisijas atzinumam — izteikt 12.panta trešo daļu šādā redakcijā. Pieņemts.

I.Liepa. 17.priekšlikums ar” precizē terminoloģiju, un komisija atbalsta.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t 13.panta trešās daļas redakcionālajiem precizējumiem. Pieņemts.

I.Liepa. 18.priekšlikums precizē, un komisija atbalsta.

Sēdes vad”tājs. Ar” deputāti piekr”t komisijas atzinumam par precizējumiem 15.panta pirmajā daļā. Pieņemts.

I.Liepa. 19.priekšlikums ar” precizē iepriekšējo tekstu, un komisija atbalsta.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t komisijas atzinumam par 15.panta otrās daļas pirmo rindkopu. Pieņemts.

I.Liepa. 20.priekšlikums tas pats. Precizē iepriekšējo tekstu, un komisija atbalsta.

Sēdes vad”tājs. Paldies! Deputāti piekr”t komisijas atzinumam — izteikt 15.panta otrās daļas 5.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

I.Liepa. 21.priekšlikums ar” precizē iepriekšējo...

Sēdes vad”tājs. Profesor, piedodiet! Godātie kolēģi! Ļaujiet vismaz man klaus”ties, ko runā ziņotājs. Lūdzu, turpiniet!

I.Liepa. Komisija atbalsta.

Sēdes vad”tājs. Deputātiem pret komisijas atzinumu par 20.priekšlikumu iebildumu nav. Paldies, pieņemts. Par 21.priekšlikumu...

I.Liepa. Ar” tas precizē iepriekšējo tekstu, un komisija atbalsta.

Sēdes vad”tājs. 16.panta pirmajā daļā precizējums. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. Tas pats jāsaka par 22.priekšlikumu. Ar” komisija atbalsta.

Sēdes vad”tājs. Ar” š” 16.panta otrajā daļā deputāti izmaiņas atbalsta. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 23.priekšlikumā ar” precizē 16.panta trešo daļu, un komisija atbalsta.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t 16.panta trešās daļas redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbild”gā komisija. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 24.priekšlikumā ar” precizē tekstu, un komisija atbalsta.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t sv”trot 17.panta pirmās daļas pēdējo rindkopu un izteikt pirmo rindkopu šā pantā pirmajā daļā jums iesniegtajā redakcijā. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 25.priekšlikums ar” precizē tekstu, un komisija to atbalsta.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t komisijas atzinumam — izteikt 19.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

I.Liepa. 26.priekšlikums. Ar” precizē tekstu, un tas attiecas uz 19.panta trešo un ceturto daļu, un komisija to atbalsta.

Sēdes vad”tājs. Deputāti piekr”t komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu nr.26. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. 27. un pēdējais priekšlikums ar” precizē tekstu, un komisija to atbalsta.

Sēdes vad”tājs. Deputāti ar” atbalsta komisijas atzinumu — aizstāt 20.panta otrajā daļā vārdus, tālāk kā tekstā. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. L”dz ar to, cien”jamie kolēģi, komisijas vārdā aicinu nobalsot par otro las”jumu

Sēdes vad”tājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas rež”mu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā las”jumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 2, atturas — nav. Likumprojekts otrajā las”jumā pieņemts. Lūdzu, profesor, apsvērumus par trešo las”jumu.

I.Liepa. Komisija iesaka 5.februāri, l”dz kuram iesniegt trešajam las”jumam groz”jumus.

Sēdes vad”tājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Liepas kunga minēto termiņu — 5.februāris? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Liepa. Paldies!

Sēdes vad”tājs. Izskatām pēdējo darba kārt”bas sadaļu — Patstāv”gie priekšlikumi. Lēmuma projekts “Par Elv”ras Ozoliņas uzņemšanu Latvijas pilson”bā par ”pašiem nopelniem Latvijas labā” . Pilson”bas komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par Elv”ras Ozoliņas uzņemšanu Latvijas pilson”bā par ”pašiem nopelniem Latvijas labā”. Elv”ra Ozoliņa. Jums visi dokumenti ir uz rokas. Atgādināšu pavisam ”si. Olimpiskā čempione, tr”skārtēja pasaules čempione, tr”skārtēja Latvijas rekordiste. Pēdējo reizi pasaules čempiones titulu izc”n”jusi 1997.gadā veterānu mačos.

Sēdes vad”tājs. Paldies! Vai deputāti vēlas runāt? Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas rež”mu. Izlemjam jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 1. Elv”ra Ozoliņa uzņemta Latvijas pilson”bā par ”pašiem nopelniem Latvijas labā. Paldies!

Nākamais jautājums — lēmuma projekts “Par Nikolaja Fiņenko uzņemšanu Latvijas pilson”bā par ”pašiem nopelniem Latvijas labā” . Komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par Nikolaja Fiņenko uzņemšanu Latvijas pilson”bā par ”pašiem nopelniem Latvijas labā”. Komisijas lēmums ir pozit”vs pirms virz”šanas un Saeimas sēdi. Kā galvenais nopelns, kas tiek atz”mēts Nikolajam Fiņenko, lai varētu saņemt šo pilson”bu par ”pašiem nopelniem, ir viņa augsti profesionālā un patriotiskā r”c”ba 1991.gada augusta dienās, aizstāvot un organizējot lidostas “R”ga” darbu.

Sēdes vad”tājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas rež”mu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 3, atturas — 1. Nikolajs Fiņenko uzņemts Latvijas pilson”bā.

Nākamais darba kārt”bas jautājums — lēmuma projekts “Par Vjačeslava Koržānova uzņemšanu Latvijas pilson”bā par ”pašiem nopelniem Latvijas labā” . Komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par Vjačeslava Koržānova uzņemšanu Latvijas pilson”bā par ”pašiem nopelniem Latvijas labā”. Komisijas lēmums ir pozit”vs pirms virz”šanas uz Saeimas sēdi, iesniedzēji kā galveno uzsver Vjačeslava Koržānova lielo ieguld”jumu cietuma administrācijas darbā un to, ka pēc viņa stāšanās sardzes pulka komandiera posten” ir strauji uzlabojies personālsastāva darbs, discipl”na, kas nodrošina ar” mūsu droš”bu, apsargājot noziedzniekus.

Sēdes vad”tājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas rež”mu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 4, atturas — nav. Vjačeslavs Koržānovs uzņemts Latvijas pilson”bā.

Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrācijas rež”mu ar identifikācijas kart”tēm! Lūdzu deputātus reģistrēties, izņemot un ievietojot atpakaļ balsošanas sistēmā identifikācijas kart”tes. Tā, notiek reģistrācija, kas tiek iesniegta grāmatved”bā. Lūdzu Rudz”ša kungu nolas”t reģistrācijas rezultātus!

M.Rudz”tis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cien”jamie deputāti! Kamēr izdrukājas rezultāti...

Sēdes vad”tājs. Māris Rudz”tis vēlas dot ar” paziņojumu. Lūdzu, Rudz”ša kungs!

M.Rudz”tis. Ķ”nas—Latvijas starpparlamentārās grupas dal”bniekus pēc sēdes beigām lūdzu šeit uz 5 minūtēm Dzeltenajā zālē! (Vēl kaut ko saka, bet nevar saprast, jo Alfreds Čepānis runā virsū.)

Sēdes vad”tājs. Kamēr tiek gatavota izdruka, paziņojumu vēlas sniegt ar” Andris Tomašūns. Par Norvēģijas — Latvijas deputātu grupu.

A.Tomašūns (LC). Sakarā ar to, ka ātrāk beidzās sēde, lūdzu Norvēģijas—Latvijas deputātu grupu tūl”t pēc balsojuma rezultātu paziņošanas sapulcēties Dzeltenajā zālē.

Sēdes vad”tājs. Paldies! Lūdzu rezultātu! Reģistrācijas rezultātu! Lūdzu uzman”gi kolēģus klaus”ties!

M.Rudz”tis. Roberts Z”le, Roberts Dilba, Ervids Grinovskis, Jānis Kazāks, Alfreds Čepānis... (Zālē smiekli.)

Sēdes vad”tājs. Es patiešām biju.

M.Rudz”tis. Grinbergs Ojārs, Kuprijanova Ludmila, Dzintars Ābiķis, ķirts Valdis Kristovskis, Vents Balodis, Aida Prēdele, Jānis Straume, Jānis Jurkāns.

Sēdes vad”tājs. Paldies! Godātie kolēģi, Latvijas Republikas Saeimas 22.janvāra sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā sēde, godātie kolēģi, 29.janvār” pulksten 9.00. Vakara sēde šodien sakarā ar vald”bas locekļu aizņemt”bu nav izziņota. Paldies! Uz redzēšanos!