Frakciju viedokļi

Pēc 22.janvāra plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš"): Jāteic, ka tiešām veicās ļoti raiti un ne ar kādiem dramatiski svarīgiem iekšpolitiskajiem notikumiem šī diena neiezīmējās. Šodien, pēc visa spriežot, Latvijai ir vairāki nozīmīgi ārpolitiski notikumi, tādi kā ASV un Baltijas valstu hartas parakstīšana un Baltijas jūras valstu premjeru tikšanās Rīgā. Bet nu tāda ir dzīve, un vieni notikumi nomaina citus, tāpēc nākamnedēļ mēs atkal pieņemsim vairāk likumu nekā šonedēļ.

Šoreiz man interesantāki likās daži no tiem projektiem, kas bija iekļauti darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi", tātad — tikko saņemti, tikko deputātu vai valdības iesniegti, kas pirmo reizi tiek virzīti uz komisijām.

Nodošanai komisijām bija divi projekti, kurus gribētu analizēt sīkāk. Pirmais, kas netika nodots komisijām, bija opozīcijas iesniegtie “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Otrs tika nodots, un tas bija “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī", kur galvenā doma ir tāda, ka parlamentā būtu jāpieņem vairāk lēmumu, mazāk jārunā, vairāk jāklausās un jābalso. Tātad tiek piedāvāts runas laiku, kas šobrīd ir 15 minūtes debatētājiem un stunda ministriem, saprātīgi saīsināt. Uz otro un trešo lasījumu, kur ir runa par vieniem laikiem, ministriem stundas vietā būs četrdesmit minūtes, piecu minūšu vietā — trīs, ja nemaldos, otro reizi runājot. Protams, pie šī projekta tiks strādāts, bet katrā ziņā es nepievienojos opozīcijas iebildēm, jo domāju, ka ne jau runas ilgums ir tas, kas nosaka tās kvalitāti, un 5–10 minūšu laikā pilnīgi iespējams izteikt savu domu un nekavēt pārējos kolēģus ar garām pļāpām.

Kas attiecas uz grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, esmu pārliecināta, ka par to runās arī iesniedzēju pārstāvis — mans kolēģis K.Čerāna kungs, bet es gribu pateikt tikai vienu. Diemžēl pēc tiesiskā sastāva un valsts iekārtas principiem, kas šobrīd eksistē Latvijā, pēc Ministru kabineta iekārtas likuma burta un gara nav iespējams apstiprināt valdību, par katru ministru balsojot atsevišķi. Kāpēc? Tāpēc, ka valdība ir noteiktu likumu subjekts, tā ir komanda un tiek apstiprināta kopumā, un pat tad, ja mēs pieļaujam situāciju, ka kādreiz, jaunu valdību apstiprinot, kāda ministra vieta vēl ir brīva, tad tas nenozīmē, ka šo ministra vietu turpina pildīt tas ministrs, kas bija iepriekšējā valdībā vai iepriekšējā premjera laikā — tad to uzdod pildīt kādam jaunās valdības ministram, un tāpēc, pat teorētiski pieļaujot balsojumu par katru ministru atsevišķi, mēs varam radīt situāciju, ka nav iespējams tiesiski skaidri un precīzi pateikt, vai valstij ir vai nav apstiprināta valdība. Šī iemesla dēļ “Latvijas ceļš" balsoja pret šiem grozījumiem — lai kāda arī būtu mūsu vēlme kādreiz izteikt savu konkrēto attieksmi pret vienu vai otru politiķi, kurš kandidē uz ministra amatu.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai"): Tautas kustība “Latvijai" uzskata, ka mums ir nepieciešams vēl šīs Saeimas darbības laikā sakārtot valsts pārvaldes mehānismus un sākt ar augšējiem līmeņiem, tas ir, ar Ministru kabinetu un Saeimu, novēršot tajos virkni to absurdo lietu, kas būtu nepieņemamas normālā demokrātiskā valstī.

Piemēram, fakts, ka Saeimas deputāts vienlaicīgi var būt arī ministrs, ir izsaucis daudzu cilvēku neapmierinātību. Arī mēs uzskatām, ka šādu jautājumu vajadzētu risināt tā, kā tas noteikts Satversmē, kura uz šo brīdi pieļauj iespējas deputātam būt par ministru, bet, vienlaicīgi savienojot šos amatus, būtu jānosaka, ka to darīt nevar.

Tāpat, lai palielinātu ministru personiskās atbildības momentu un arī partiju atbildību par saviem izvirzītajiem valstsvīriem valdībā, mēs ierosinājām Saeimai noteikt to, ka valdības apstiprināšanas laikā par katru ministru jābalso atsevišķi.

Diemžēl šie priekšlikumi atsaucību nav guvuši. Šeit jau K.Lībanes kundze runāja par to, ka šādi Satversmes grozījumi varētu nonākt pretrunā ar mūsu valstī spēkā esošajiem likumiem. Es gan domāju, ka likumi ir pakārtoti Satversmei un ka arī šajā gadījumā mums nāksies rūpīgi izvērtēt, vai pašreiz spēkā esošais Ministru kabineta iekārtas likums, kas pieļauj Ministru prezidenta biedru esamību, kas nepilda konkrētu ministru pienākumus, nav pretrunā ar Satversmi. Ja mēs šādu pretrunu konstatēsim, tad loģisks turpinājums būs lietas iesniegšana Satversmes tiesā, ko arī vajadzētu darīt.

Runājot par grozījumiem Saeimas Kārtības rullī, par ko jau minēja iepriekšējā runātāja, tas tos var vērtēt tikai viennozīmīgi — kā Saeimas Prezidija mēģinājumu atkal ierobežot opozīcijas tiesības aizstāvēt savus priekšlikumus un konstruktīvās idejas, jo pozīcijas deputātiem, aizstāvot valdības pozīciju, likumprojekta pirmajā lasījumā tiek paredzēts viens runas laiks, bet tad, kad nāk opozīcijas deputātu priekšlikumi uz otro vai trešo lasījumu, kas, sevišķi uz otro lasījumu, bieži vien ir ne mazāk konceptuāli un ar ne mazāk detalizētu analīzi, tad šeit jau būs pavisam citi runas laiki.

Tāpat, protams, šis Saeimas Kārtības ruļļa grozījums izceļas atkal arī ar mēģinājumiem uzlikt deputātiem sodu par to, ka viņi konsekventi pauž un realizē savus politiskos uzskatus.

Šodienas Saeimas sēdē opozīcijas deputātiem nācās iesniegt pieprasījumu par situāciju veselības aprūpes jomā, kas saistīta ar slimokasu reformu un jauno reģionālo slimokasu veidošanos. Esam saņēmuši signālus no mediķiem, ka situācija veidojas absolūti absurda — ja vecās slimokases nav samaksājušas kaut kādu naudu slimnīcām, tās reorganizē, un izrādās, ka jaunās slimokases vairs nepārņem saistības, kas bija vecajām. Līdz ar to mediķi ir strādājuši, bet viņiem par darbu nav samaksāts. Izrādās, ka turpmāk neviens vairs nevarēs prasīt to, lai par jau padarītu darbu samaksā. Domāju, ka, ja būtu tāda situācija, ka deputātiem kāds nesamaksātu par viņu padarīto darbu, tad attieksme šeit būtu pavisam cita. Mums tomēr jāskatās līdzi arī tiem procesiem, kas notiek valstī un skar gandrīz ikvienu tās iedzīvotāju. Tāpēc tapa pieprasījums valdībai par to atbildību. Šo pieprasījumu skatīs Pieprasījumu komisijā, un es ceru, ka pēc tam tas tiks virzīts valdībai un panākts kaut kāds risinājums.

Frakcijas “Latvijai" deputāti šodien iesniedza arī grozījumu projektu likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumos", tajā paredzot normu, ka arī ilgstošie bezdarbnieki var saņemt bezdarbnieku pabalstu tad, ja viņi deviņus mēnešus strādājuši pašvaldību organizētajos sabiedriskajos darbos. Šobrīd diemžēl daudzās vietās šādu pabalstu nesaņemt, un tā šajās pašvaldībās ir ļoti nopietna problēma. Tāpēc rodas jautājums: no kā lai šie cilvēki dzīvo? Skaidri apzinoties, ka šai problēmai jāatrod kāds risinājums, mēs iesniedzām šo likumprojektu. Diemžēl arī tas nav guvis Saeimas vairākuma atbalstu. Acīmredzot tas būs jārisina nākotnē, kad tiks izveidota nākamā Saeima, un visiem cilvēkiem, kas saistīti ar šīm problēmām un nejēdzībām, kas šobrīd pastāv valstī un kuras nevar atrisināt tiesiskā ceļā, jo tiesu iestādes bieži vien ir neiejūtīgas pret cilvēku interesēm un nespēj vai negrib panākt taisnīgu lietas izkārtojumu rašanu, visus šos cilvēkus es aicinu apzināties, ka pie šīs nekārtības un haosa ir vainīga šobrīd valdošā politiskā elite, un izdarīt konkrētus secinājumus attiecībā uz nākotni, tas ir, ka ir reālas iespējas kaut ko mainīt un vērst par labu.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Vispirms es gribētu runāt par lauku cilvēku aizsardzību. Te ir ļoti daudz dažādu diskusiju, un pēdējā laikā, piemēram, par to ažiotāžu, kā un kur zemniekiem kaut lopiņus un putnus. Runa ir par to, ka zemnieks, sākot ar šo gadu, lopiņu var nokaut, lai aizvestu uz tirgu vai nodotu pārstrādei, tikai speciālās kautuvēs. Tas ir ļoti būtiski, sevišķi zemniekam, jo viņš ar to sastopas visu laiku. “Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija šodien sagatavoja un aizsūtīja vēstuli Ministru prezidentam G.Krasta kungam, un es to nolasīšu:

“6. Saeimas deputātu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija ir izvērtējusi Valsts veterinārā dienesta darbību un atzinusi, ka nepietiekami principiāla un aktīva ir tā darbība, nodrošinot kvalitatīvu gaļas un tās produktu ieguvi patērētāju veselības aizsardzības interesēs. Īpaša uzmanība būtu pievēršama lopu sanitārai kaušanai, lai pasargātu iedzīvotājus no inficētas vai nekvalitatīvas gaļas lietošanas uzturā, kā arī kontrabandas gaļas ienākšanai Latvijas tirgū.

Lai nodrošinātu zemnieku — gaļas ražotāju — interešu aizsardzību, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija iesaka izdarīt grozījumus Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu nr.109 “Dzīvnieku kaušanas noteikumi" 4.punktā, izsakot to šādā redakcijā:

“Noteikt, ka mājas apstākļos kautus mājputnus un sīklopus — trušus, cūkas, aitas, kazas un piena teļus — atļauts realizēt tirgos, kuros ir pastāvīga valsts veterinārā uzraudzība.""

Tātad, noteikt, ka mājas apstākļos kautus mājputnus un sīklopus — trušus, cūkas, aitas, kazas un piena teļus — atļauts realizēt tirgos, kuros ir pastāvīga valsts veterinārā uzraudzība. Kā jūs zināt, šobrīd tas vairs nav atļauts.

“Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāti tikās ar Veterinārā departamenta vadītāju Rimeicāna kungu un konstatēja, ka departaments viņa vadībā ir pamaz darījis, lai sakārtotu lietas šajā virzienā, kas zemniekiem ir ļoti, ļoti nozīmīgs.

Tagad par to, kas šodien notika Saeimā. Kaut sēde jau beigusies, par to varētu runāt daudz, bet nupat K.Čerāna kungs sūdzējās par labojumiem, kas iesniegti Kārtības rullī. Gribu teikt pavisam vienkārši — vai tad opozīcijai, tātad K.Čerāna kungam ir liegts izteikties? Domāju, ka K.Čerāna kungu jūs dzirdat vairāk par visiem citiem. Tātad ir skaidrs, ka tas nav liegts un var izteikties, cik vien nāk prātā.

Šodien diezgan nopietna diskusija bija par to, ka nepieciešamie labojumi likumprojektā, kas skar zemes lietas, kur daudz darījusi mūsu partijas biedre deputāte A.Seiles kundze, lai beidzot sakārtotu dažas lietas, kas diemžēl netika sakārtotas iepriekšējā likuma redakcijā. Minēšu kaut vai to, ka beidzot nepieciešams izdarīt tā, lai cilvēki, kuriem paredzēts saņemt naudu par kompensācijas sertifikātiem, to arī saņemtu. Tādu ir nedaudz pāri 5000, no kuriem vairums ir represētie. Tāpēc tiek darīts viss, lai šie cilvēki tomēr saņemtu naudiņu par šiem kompensācijas sertifikātiem. Es runāju arī debatēs, īpaši uzstājoties pret G.Valdmaņa kungu, kurš kā parasti kāpj tribīnē un ir pret šādiem priekšlikumiem, kas vērsti, lai palīdzētu cilvēkiem. Bet viņš, diemžēl neizprotot šīs lietas, runā pavisam par kaut ko citu — par zemes izpārdošanu un tā tālāk, un tā joprojām, kas nav nemaz saistīts ar šo likumprojektu.

Un vēl pavisam īsi par pēdējām dienām, kas aizritējušas vai kam vismaz vajadzēja aizritēt zem barikāžu zīmes. Gribētu izteikt savu personīgo viedokli, ka man ir drusciņ skumīgi, ka daudzi jo daudzi aizmirsuši to, ko mēs, latvieši, nedrīkstam aizmirst — līdz ar uzvarām 1991.gada barikādēs cīņa par neatkarīgu Latviju nav beigusies. Daudzi to jau aizmirsuši un nepulcējas, bet šajās barikāžu atceres dienās derētu sapulcēties, lai smeltos spēku turpmākajām cīņām, kas vēl būs ļoti nozīmīgas. Es piedalījos vairākos pasākumos, bet diemžēl cilvēku nebija visai daudz. Bet cīņa turpinās ļoti nopietni!

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas frakcija): Man diemžēl jārunā par tādu ļoti izplatītu 6.Saeimas slimību kā politisko nekonsekvenci. Visu tās laiku, kopš strādājam dažādiem specifiskiem, es teiktu, speciāliem un profesionāliem likumiem, tā vai citādi tiek cilāti jautājumi, kas regulējami tikai vienā, proti, Pilsonības likumā. Visbiežāk tie, kas par šo jautājumu runā un izvirza jaunas un jaunas idejas, kā varētu grozīt Pilsonības likumu, ir “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" partijas un frakcijas pārstāvji. Tajā pašā laikā uz atklātu diskusiju, konkrēti runājot par šo ļoti svarīgo problēmu visiem pilsoņiem un nepilsoņiem, kas 1991.gadā bijuši uz barikādēm, visiem, kas grib, lai pastāvētu Latvijas valsts un lai tā neizzustu no pasaules valstu kartes, tas ir ļoti būtisks jautājums, un visi gaida precīzas atbildes uz jautājumiem šajā sakarā.

Diemžēl šodien iesniegtais likumprojekts, kas atvērtu atklātu diskusiju ne kuluāros vai kaut kur pa stūriem, kā notiek mums parlamentā, bet lai visi radioklausītāji un arī cilvēki, kas vēlējuši vienu vai otru politiķi vai viņu pārstāvēto partiju, varētu izvērtēt viņu pozīciju. Diemžēl šī iespēja jau kārtējo reizi netika dota, un tā ir liela nelaime visiem cilvēkiem, kam liegta iespēja aktīvi iedarboties uz politiķiem, kam viņi uzticējušies. Domāju, ka lielākā daļa vēlētāju gribētu šo likumu mainīt uz vienu vai otru pusi, bet solītais nāk, un tas ir bijis gan no “Latvijas ceļa", jo viņi pat bija sarīkojuši vienu konferenci jautājumam par politiskās nācijas veidošanas iespējām. Pēc manis runās Ernests Jurkāns, kurš ir “Saimnieka" frakcijas vadītājs, un šī frakcija vienā balsī runā par nepieciešamību atklāt diskusiju. Bet, redziet, diskusiju parlamentāriešiem reglamentē gan Kārtības rullis, gan Satversme. Mums šī diskusija jāveic nevis kaut kur pa stūriem vai ārā, bet tas noteikti jādara šeit, Saeimas zālē, atklāti un no tribīnes. Mēs šodien mēģinājām to uzsākt, bet tas neizdevās, jo, manuprāt, ļoti nekonsekventi rīkojās pirmām kārtām lielās un liberālās partijas — “Latvijas ceļš" un “Saimnieks".

Otra politiskā nekonsekvence, mūsuprāt, būtu tas, ka joprojām pastāv sēdēšana uz vairākiem krēsliem. Proti, mums ir deputāti ministri. Manuprāt, no tā cieš viņu darbs parlamentā, jo mēs viņus reti šeit redzam, otrām kārtām, komisiju darbs un arī viņu darbs ministrijās. 5.Saeimas laikā bija tāda ētiska prakse, manuprāt, ļoti normāla, ka cilvēki nolika savus mandātus, kad viņus no deputātu vidus ievēlēja par ministriem, uz laiku, kamēr pildīja ministra pilnvaras. Diemžēl šodien ļoti ciniski un negodīgi pret saviem vēlētājiem un arī partiju biedriem, kas sarakstā ir nākamie aiz viņiem, šie deputāti mandātus nenoliek.

Visbeidzot, mūsuprāt, pozitīvi vērtējams tas, ka šodien loģiski grozījumi tika izdarīti zemes reformas pabeigšanas sakarā. Cilvēki, kas šodien nomā zemi, varēs to privatizēt par sertifikātiem. Līdz ar to radīsies iespēja atlīdzināt lauku cilvēkiem, kas šodien visvairāk stāv ārpus lielā privatizācijas procesa, kas saistās ar lielajiem uzņēmumiem. Tas radīs iespēju iegūt kaut kādu naudu sava jau tā skopā ģimenes budžeta lāpīšanai.

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija): Jaunajā Saeimas sēžu zālē darbs veicās tik labi, ka pirmo reizi, kamēr šos divus gadus esmu Saeimā, visi jautājumi tika izskatīti jau līdz pusdienlaikam.

Citās reizēs mēs ar visiem netiekam galā, un dažkārt pat netiekam līdz pusei. Te vairs daudz nebūtu ko piebilst, jo citi par to jau runāja.

Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas vārdā gribu izteikt mūsu viedokli par joprojām sabiedrībā nenoklusušo aktualitāti, tas ir, par Liepājas ārsta Kristsona it kā noziegumu. Mēs uzskatām, ka neviens nav tiesīgs sodīt ārstu Kristsonu tik ilgi, kamēr Ministru kabinetā nav izstrādāti un pieņemti noteikumi par ārstiem šādā situācijā. No savas puses varu vēl piebilst, ka mani šis gadījums aizskar. Esmu to rakstītāju un tautas pusē, kas atbalsta dakteri Kristsonu, un tāds ir lielum lielais vairākums. Bet, runājot par dažiem žurnālistiem, kas diezgan smagi mēģināja kritizēt gan ārstu, gan avīžu redaktorus, jāteic, ka visnotaļ patīkamais un veiklais žurnālists Ozoliņa kungs šoreiz nonācis par līdz demagoģijai. Nedaudz, varbūt negribot, ar demagoģiju saskaras arī mans kolēģis dakteris A.Požarnovs, kas izpaužas tādējādi, ka viņi abi savās kritikās raksta, ka ārsts Kristsons publicējis tuberkulozes slimnieku sarakstu. Tā nav taisnība, jo ārsts Kristsons publicējis rupju likuma pārkāpēju sarakstu, kas neievēro ne tikai ārstēšanās režīmu, bet pat bēg no slimnīcas. Arī šodien, tāpat kā padomju laikos, vislielākā uzmanība no valsts puses tiek veltīta tuberkulozes slimniekiem — viņiem par ārstēšanos nav jāmaksā, dārgas zāles arī nav jāapmaksā, bet viņi tās nedzer! Es dzīvoju blakus mūsu republikas tuberkulozes slimnīcai un zinu visas tās nejēdzības, ko šie, gandrīz gribētos teikt — noziedzīgie slimnieki dara. Protams, ne jau visi šajā slimnīcā ir tādi — varbūt no daudziem simtiem ir pieci, seši vai desmit, bet tāds iespaids nu ir izveidojies — ka viņi lieto alkoholu, smēķē, un kāda jēga tad ir, piemēram, ārstēt, ja smēķēšana visu apgriež otrādi, un pēc tam šāds slimnieks vēl aizbēg no slimnīcas, neierodas ārstēties un apdraud veselos cilvēkus. Un, kad tiek runāts par cilvēktiesībām, arī tā ir demagoģija, jo cilvēktiesības ir, lūk, šim nedisciplinētajam likumu pārkāpējam slimniekam, kas ir staigājoša baciļu kaste, bet tādas pašas cilvēktiesības nesaslimt ar tuberkulozi ir veselajiem un bērniem.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas “Saimnieks" frakcija):

Ir pēcpusdiena, un pēc neliela pārtraukuma es griežos pie jums ar to, ko esam izdarījuši pa šo laiku. Noteikti esat lasījuši presē un dzirdējuši, ka ir dažādi viedokļi par mūsu iniciatīvām. Sākšu ar, manuprāt, diezgan būtisku Saeimas lēmumu. Ja atceraties, pagājušo ceturtdienu Saeima pieņēma izskatīšanai likumprojektu, kas saucās “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likumsī, kas būtībā ir jautājums par vienu tā saucamo regulatoru. Šodien Saeima vēlreiz pieņēma lēmumu, ka par šī likumprojekta izskatīšanu atbildīgā būs Tautsaimniecības, vides un reģionālās politikas komisija, kuru no otrdienas kolēģi uzticējuši vadīt man. Tas ir ļoti būtiski, ņemot vērā to, ka mēs runājam par tarifiem, kas ir ļoti aktualizēti attiecībā uz siltumu, telekomunikācijām un tā tālāk. Domāju, ka, ja tiks pieņemts labs likums, būs radīts vienāds regulators, kas katrā nozarē spēs kvalificēti un neatkarīgi izvērtēt tarifu pamatotību un pieņemt pamatotu lēmumu, kas atbilst kā ražotāju, tā katra cilvēka interesēm.

Vēl par vienu būtisku jautājumu. Jūs atceraties, ka es daudzreiz esmu runājis, bet tagad atkārtošu, ka pagājušā gada septembrī pēc mūsu iniciatīvas tika sasaukta ārkārtas sēde, kura izskatīja lauku vides attīstības jautājumus un problēmas un pieņēma attiecīgu lēmumu. Pēc tās mēs esam sagatavojuši 11 likumprojektus, kas attiecas uz šo lēmumu realizāciju, no kuriem četri ir pieņemti, seši ir izskatīšanā, bet viens tika noraidīts. Pagājušo nedēļu mūsu frakcija izskatīja un akceptēja likumprojektu, kas saucās “Likums par lauku pašpārvaldi". Jūs zināt, ka tas ir ļoti aktuāls jautājums, jo pie mums griezusies zemnieku federācija, un mēs šo likumprojektu kopā ar speciālistiem esam izskatījuši, izvērtējuši un izstrādājuši, esam izsūtījuši uz visiem pagastiem, tā ka varat griezties tur un paskatīt šo likumprojektu. Tas nav garš, bet es domāju, pietiekami konkrēts. Protams, tajā būs nepilnības, tāpēc mēs būtu ieinteresēti, lai mums rakstītu un zvanītu uz Saeimu, Saeimas Kanceleju vai Demokrātiskās partijas “Saimnieks" frakciju. Gaidīsim iebildes, papildinājumus un priekšlikumus.

Bez tam jūs noteikti esat ieklausījušies un jūtat līdzi mūsu aktualitātēm attiecībā uz privatizācijas procesa nobeiguma posmu. Tas, protams, saistās ar regulatoru, par ko tikko runāju. Rīt mēs sniegsim vēl vienu paziņojumu attiecībā uz privatizācijas jautājumiem, bet jau ar konkrētiem priekšlikumiem, jo jūs zināt, cik asa bija cīņa, cik dažādi politiski viedokļi, bet redzams, ka mums ir taisnība, jo faktiski Sadarbības padome vakar piekrita, ka bija nepieciešams likumprojekts par izmaiņām likumprojektā par Privatizācijas aģentūras darbību, kurā būtu pateikts, ka atsevišķu valstiski svarīgu objektu, piemēram, “Latvijas kuģniecības" un “Latvenergo", privatizācijas noteikumus apstiprina nevis Privatizācijas aģentūras valde, bet Ministru kabinets. Šādu priekšlikumu mēs rīt sagatavosim, tas būs īss un konkrēts, un iesniegsim sadarbības padomei izskatīšanai nākamtrešdien. Domāju, ka tas arī tiks akceptēts, jo vakar pretrunu faktiski nebija. Tas būs ļoti būtiski, jo izbeigs sarunas par to, kas sagatavo noteikumus un kas tos akceptē, lai tas nebūtu šaurs loks, jo likums nosaka, ka Privatizācijas aģentūrai privatizācijas gaitā jānodrošina maksimāls atklātums un publicitāte. Tāpat mēs atbalstām “Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas un valdes priekšlikumu un paralēli dosim arī savu paziņojumu attiecībā uz lopkautuvēm, kas jau kļuvušas par visas valsts problēmu. Nav tik daudz svarīgas šīs cūkas kājas, bet gan tas, cik ģimenes šis jautājums skar. Esam paskaitījuši, un tas ir apmēram 23 tūkstoši ģimeņu, un, ja ģimenē vidēji ir trīs bērni, tas jau nozīmē 65 tūkstošus cilvēku. Personas, kam ir neliels cūku skaits, tas ir, no vienas līdz piecām, neved tās uz Lietuvu, kaut kur citur vai uz Rīgas tirgu. Tas ir šis princips, tāpēc šajā punktā jāmaina noteikumi un vajag atļaut. Līdzīgu priekšlikumu mēs izskatīsim tautsaimniecības komisijā nākamotrdien.

Esam griezušies Sadarbības padomē attiecībā uz barikāžu dienu atceres laiku, un nākamtrešdien tiks izskatīts jautājums par to, lai Finansu ministrijai no neparedzēto gadījumu līdzekļiem iedalītu 23 tūkstošus barikāžu fonda izveidei. Domāju, tas būtu ļoti svarīgi, jo līdzekļu pietrūkst, sponsoru nauda ir neliela, bet tas ilgā tautas atcerē saglabātu šīs dienas, kas noteikti būs vēl varbūt simt gadu.

Nākamnedēļ mums ir tikšanās ar lauku žurnālistiem, kurā mēs izteiksim savu viedokli attiecībā uz privatizāciju. Mēs gribam, lai cilvēki pareizi uztvertu to, ko mēs sakām par privatizācijas procesu, un to, cik tas ir svarīgi no valsts viedokļa, ienākumu viedokļa, sociālā taisnīguma viedokļa. Un, protams, arī no ienākuma daļas palielināšanas viedokļa, kas pozitīvā nozīmē skartu pārdali attiecībā uz sociālo sfēru — labklājību un izglītību.

Saeimas preses dienests