Kad pašvaldībām rūp iedzīvotāju veselība

Par Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas ikmēneša sanāksmi

Trešdien, 7.martā, notika Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas rīkotā ikmēneša sanāksme. Tajā tika pievērsta uzmanība iedzīvotāju veselības aprūpes problēmām, veselības aprūpes sistēmai valstī, pašvaldību funkcijām un nepieciešamajam finansējumam. Sanāksmē piedalījās veselības aprūpes speciālisti un ļoti daudz pašvaldību amatpersonu, kas pamatoti un dažbrīd arī nepamatoti izteica pārmetumus par līdzšinējo veselības aprūpes sistēmu un tās kvalitāti. Sanāksmē bija aicināts piedalīties arī labklājības ministrs Andrejs Požarnovs, Labklājības ministrijas (LM) Ārstniecības departamenta direktors Oskars Velmers un viņa vietnieks Ainārs Čivčs. Sanāksmē runāja arī Medicīniskās aprūpes un darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas vadītāja Rūta Bļodniece, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, Rīga novada slimokases un Valsts obligātās apdrošināšanas aģentūras vadošās amatpersonas. Viedokli par iedzīvotāju un pašvaldību interesēm veselības aprūpes organizēšanā izteica arī Valkas rajona padomes izpilddirektors Kārlis Albergs. Par vairākiem jautājumiem izvērtās asas diskusijas, no kurām varēja secināt, ka rūpes par veselību ir katras pašvaldības redzeslokā, taču sadarbības, sistēmas un neskaidrību dēļ cieš tie, kuriem veselības aprūpe ir ļoti nepieciešama.

A. Požarnovs iepazīstināja ar valsts politiku iedzīvotāju veselības aprūpes organizēšanā un finansēšanā. Viņš atzīmēja, ka vislielākās problēmas sagādā nepietiekamais finansējums, un atzina, ka daudzi jautājumi vēl ir diskusiju stadijā. Pieskaroties pēdējā laika aktualitātei par medicīnas māsu darbu, ministrs norādīja, ka daudzās slimnīcās pamatoti samazinās personāla skaits, māsas aiziet no darba slimnīcā uz labāk apmaksātām vietām. Jau vairākkārt dzirdēts, ka, pieaugot darba apjomam, darba algas paliek esošajā līmenī un nav garantijas, ka, pieaugot veselības aprūpes budžetam, pieaugs arī māsu darba algas. Ir izskanējusi informācija par gaidāmo medicīnas māsu piketu pie Ministru kabineta (MK) 8. martā, lai pievērstu valdības uzmanību medicīnas māsu zemajām darba algām un smagajiem darba apstākļiem, lai panāktu algu paaugstinājumu. Runājot par medmāsu algām, arī O. Velmers atzina, ka šajā gadījumā jau tiek runāts par vispārēju veselības sistēmas sabrukumu. Tāpēc būtu jāpanāk māsu algu pacelšana vidējās tautsaimniecībā strādājošo algas līmenī. Pašvaldību izpilddirektori piekrita, ka māsu algas ir sāpīga problēma, taču Ministru prezidents esot izteicis viedokli, ka šis jautājums jārisina pašvaldībām. O. Velmers piebilda, ka MK 6. marta sēdē par šo jautājumu lemts un iznākums ir galvenajiem ārstiem uzliktais pienākums nodrošināt māsām lielāku algu, izvērtējot iespējamās savas struktūras iekšējās izmaksu izmaiņas. LM ticis uzdots divu nedēļu laikā sagatavot maksimāli pamatotus finansiālos aprēķinus.

Salīdzinot veselības aprūpei budžetā atvēlētos līdzekļus, ministrs A. Požarnovs atzīmēja, ka šogad budžetā naudas ir vairāk, taču, salīdzinot visus rādītājus, naudas atliek arvien mazāk, jo pakalpojumiem pieaug arī cenas. Tas liecina par to, ka sistēmu nebūs iespējams uzturēt arī pašreizējā līmenī. Salīdzinot ar Lietuvu, Igauniju un citām Eiropas valstīm, Latvijas veselības aprūpes finansējums ir viens no vismazākajiem. Problēmas sagādā bezmaksas medikamentu nodrošināšana noteiktām sociālajām grupām, reformas veselības aprūpes sistēmā un to ieviestās izmaiņas, kuras daudzi izmanto savā labā. Ministrs piebilda, ka daudzie ne tikai veselības aprūpei svarīgie jautājumi tiek risināti politisko partiju interešu vārdā, jo tuvojas pašvaldību vēlēšanas.

"Grūti sasniegt ar politiskiem lēmumiem budžeta palielināšanos, kas veselības aprūpes jomā šobrīd būtu nepieciešamākais," atzina ministrs, tāpēc jāvienojas par skaidriem spēles noteikumiem, katra atbildību un pienākumiem. Viņš izteica cerību, ka veselības aprūpes sistēmas reformas pēc vēlēšanām notiks raitāk, jo būs skaidrība par administratīvi teritoriālās reformas nākotni, līdz ar to varētu būt runa arī par valsts reģionālo iedalījumu un funkcijām. Viena no galvenajām reģionālo pašvaldību funkcijām ir veselības aprūpe, bet viens no galvenajiem ienākumiem varētu būt daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Par reģionālo pašvaldību izveidi, kuras atbildētu par savas teritorijas iedzīvotāju veselības aprūpi, varētu sākt domāt tad, kad tiktu izveidots reģionu modelis "4+1", jo rajoni šīs funkcijas veikšanai ir par mazu. A. Požarnovs pieļāva iespēju, ka šādā reģionā varētu darboties viena slimokase, kurā nonāktu daļa nodokļa.

Pašvaldību izpilddirektoru jautājumos bija jaušama neapmierinātība: laukos taču ir vispārējs medicīnas sistēmas sabrukums, reformas nav nepieciešamas, jo prakse rāda, ka jaunizveidotajā sistēmā ārstam nav izdevīgi pacientam vispusīgi palīdzēt, turklāt veselības aprūpei trūkst finansējuma.

A. Požarnovs, atbildot uz pārmetumiem par sistēmas reformām, iebilda, ka veselības aprūpē ir daudzu iesaistīto pušu intereses, kuras jāmēģina līdzsvarot, tāpēc vienmēr paliks kāds neapmierinātais. Taču vairs nav iespējams paziņot, ka viss sākams no jauna un padarītais nekam neder, tāpēc kopīgi jāmēģina rast visiem labāko risinājumu.

Valkas rajona padomes izpilddirektors K. Albergs norādīja, ka jāvērtē ir nevis piešķirtais, bet no rajona puses faktiski ieguldītais veselības aprūpē. Viņš atzīmēja vairākas aktuālas problēmas, piemēram, ģimenes ārsta darba kontroles trūkumu, gultas dienu izmaksas, kas ir daudzkārt zemākas par reālajām izmaksām. "Reformās esam sapinušies, taču skaidri jāpasaka, ka valstij nav naudas veselības aprūpei," norādīja K. Albergs. Sanāksmē tika izteikti priekšlikumi, kā kaut nedaudz uzlabot veselības aprūpi: jāpalielina gultas dienas vērtība, ģimenes ārsta darbība jāsaista ar viņam pierakstīto pacientu tēriņiem veselības aprūpei, jānosaka izcenojumi slimniekiem, kas ārstējas intensīvās terapijas nodaļā, jāizstrādā veselības aprūpes iestāžu investīciju programmas, nesaistot tās ar esošajiem izdevumiem, jānodrošina feldšeru un medmāsu punktu finansējums.

O. Velmers, atgriežoties pie veselības aprūpes sistēmas reformu pirmsākumiem, atzīmēja, ka 90. gadu sākumā un arī 1996. gadā, kad tika pieņemti svarīgākie stratēģiskie dokumenti, nebija iespējams nonākt pie cita risinājuma, tāpat kā nebija vairs iespējams saglabāt esošo dārgo sistēmu — lielās slimnīcas ar daudzajām gultasvietām, personālu, ar ko lepojāmies padomju gados, nedomājot par kvalitāti, ko šāda veselības aprūpe var nodrošināt. Neapmierinātība ir likumsakarīga, jo reformas aizskar dažādu sabiedrības grupu intereses, taču virziens un mērķis ir skaidrs — iedzīvotājiem ērta, pieejama, izdevīga veselības aprūpes sistēma. O. Velmers norādīja, ka bieži vien notiek strīdi ne tikai par to, kā šādu sistēmu ieviest un teoriju īstenot, bet arī par to, ko iespējams īstenot. Dažkārt sarunās un diskusijās netiek nošķirtas pavisam vienkāršas lietas, piemēram, sistēmas stratēģija un mērķis no indivīda neizdarības vai organizatoriskās sistēmas nesakārtotības. Viņš piekrita, ka finansējums pašvaldībām veselības aprūpes nodrošināšanā ir svarīgākais, taču piebilda, ka finansējums netiek atņemts, jo atgriežas pašvaldībā caur citu mehānismu, un nauda ir jānopelna. Naudas centralizācija nenozīmē naudas atņemšanu. Zālē izskanēja iebildumi pret O. Velmera teikto, ka no pašvaldībām jau netiek prasīta atbildība. Pašvaldības ir atbildīgas savu iedzīvotāju priekšā, turklāt šobrīd nevienam nav skaidrības, tieši kāpēc izveidotā veselības aprūpes sistēma nedarbojas, bet visi tikai runā, ka kaut ko vajagot mainīt, reformēt. O. Velmers atzina, ka nevienam nav zināms, kas notiks pēc pieciem un vairāk gadiem, turklāt jebkura reforma prasa nopietnas investīcijas, ieguldījumus, taču sakārtotā sistēmā nauda tiks ieguldīta. Šodien viens no galvenajiem uzdevumiem ir sakārtot veselības aprūpes sistēmu.

Pašvaldību izpilddirektoriem neizdevās rast atbildes uz visiem jautājumiem. Uz tiem, iespējams, pašlaik neviens nevar atbildēt. Taču cilvēks bez palīdzības nepaliks — par to varēja pārliecināties, dzirdot, ar kādu apņēmību un dedzību pašvaldību izpilddirektori aizstāv savu pašvaldību intereses, uzdod jautājumus valsts amatpersonām un argumentē savu nostāju veselības aprūpes jautājumos.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore