Latvijai ir daudz labu draugu un partneru

Vakar, 27.janvārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Aina Ulmanes kundze pieņēma Latvijā akreditētos ārvalstu vēstniekus: Aleksandru Udaļcovu (Krievija), Horstu Veizelu (Vācija), Hansu Magnusonu (Zviedrija), Hannu Hemeleinenu (Somija) (augšējos attēlos), Odedu Ben-Huru (Izraēla), Antonu Kozusniku (Austrija), Jaroslavu Jeslinkovu (Čehija), Alessandro Pietromarči (Itālija), Nikolasu Džaroldu (Lielbritānija), Leriju Neperu (ASV), Andri Rubinu (Latvijas Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāju), Mēriju Neperi, Knutu Torasenu (Norvēģija), Maiklu Mecu Merku (Dānija) un Valdi Birkavu (Latvijas ārlietu ministru) (apakšējos attēlos) Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Akreditācijā pie Valsts prezidenta Latvijas diplomāti

Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks pārstāvniecībā pie Eiropas Savienības Andris Piebalgs

Andris Piebalgs dzimis 1957.gada 17.septembrī Valmierā. 1980.gadā beidzis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti.

Pēc augstskolas beigšanas astoņus gadus strādājis Valmieras 1.vidusskolā par skolotāju un par skolas direktoru. No 1988. līdz 1990.gadam Andris Piebalgs bijis Tautas izglītības ministrijas vecākais speciālists, pēc tam departamenta direktors.

No 1990. līdz 1993. gadam Andris Piebalgs bija Latvijas Republikas izglītības ministrs, 1993. un 1994.gadā Saeimas deputāts. 1994.–1995. gadā — Latvijas Republikas finansu ministrs, bet no 1995. gada — mūsu valsts ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Igaunijā.

Vēstnieks pārvalda latviešu, angļu, vācu un krievu valodu.

Andris Piebalgs ir precējies, viņam ir trīs bērni.

Izsniedzot Andrim Piebalgam akreditācijas vēstuli, Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

— Vēstnieka kungs!

Atļaujiet sveikt jūs kā Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku pārstāvniecībā pie Eiropas Savienības.

Eiropas Savienības paplašināšanas politika ir kļuvusi par pazīstamu realitāti visās mūsu kontinenta valstīs. Tā ir izdevība apvienot Eiropu un visiem kopā veidot stabilu un labklājīgu nākotni.

Tā ir iespēja būt drošiem ģeoekonomiskajā konkurencē. Paplašināta Eiropas Savienība radīs jaunu dinamiku savai ekonomiskajai izaugsmei. Tikpat svarīgi būtu aizvien ciešāk sadzirdēt kopējo Eiropas Savienības nostāju drošības jautājumos. Kultūras dažādības mantojuma saglabāšana arī iederas visu esošo un nākamo dalībvalstu uzmanības lokā.

Šajās jomās nepieciešams intensīvs reformu darbs arī Latvijā. Tas atbilst mūsu nacionālajām interesēm. Tāpēc arī mēs sevi nesaraujami skatām Eiropas politikas kontekstā.

Ārpolitiskā vide ir labvēlīga mūsu reformu procesam. Eiropā sāk dominēt izpratne par to, ka iekļaujoša un integratīva politika atbilst visu tautu interesēm. Lai arī varam saskatīt atšķirības detaļās un taktikas risinājumos, tomēr stratēģiskais mērķis ir vienots.

Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Rumānijas Republikā un Moldovas Republikā Pēteris Vaivars

Pēteris Vaivars dzimis 1963. gada 17. jūlijā Rūjienā. 1986. gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti. Pēc tam divus gadus strādājis turpat institūtā par inženieri. No 1988. līdz 1990. gadam Pēteris Vaivars bijis Latvijas komjaunatnes CK studentu sektora vadītājs, bet pēc tam divus gadus — Latvijas jaunatnes organizāciju komitejas vecākais referents. 1992. gadā bijis SIA “SSTF” direktors.

1992. gadā P.Vaivars sāka strādāt Ārlietu ministrijā. No 1995. gada līdz 1997. gada jūnijam Pēteris Vaivars bija Latvijas vēstniecības Somijā pirmais sekretārs. Kopš pērnā gada jūnija ir Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ukrainā.

Vēstnieks pārvalda latviešu, krievu un angļu valodu.

Pēteris Vaivars ir precējies, ģimenē aug dēls.

Izsniedzot Pēterim Vaivaram akreditācijas vēstuli, Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

— Vēstnieka kungs!

Atļaujiet sveikt jūs kā Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Moldovā un Rumānijā.

Mūsu attiecības ar Moldovu un arī ar Rumāniju skatām Eiropas politikas kontekstā. Latvijas ārpolitiskās prioritātes ietvaros esam izveidojuši plašu dialogu ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tikpat aktīviem mums jābūt, paplašinot kontaktus ar Rumāniju un Moldovu. Viduseiropas un Dienvideiropas valstis ir nozīmīgs reģions Eiropā gan ekonomikas aspektā, gan runājot par drošības politiku.

Līdzīgi kā Baltijas jūras reģions meklē un sekmīgi attīsta savu potenciālu dažādās jomās, tāpat arī reģionam Dienvidaustrumeiropā ir neizsmeltas kāpinātas attīstības iespējas. Izkopti un cieši sakari ar Rumāniju un Moldovu tāpēc atbilst mūsu valsts interesēm.

Eiropas Savienības paplašināšanas politika ir kļuvusi par noteicošo realitāti mūsu valstīs. Mums ir jāizmanto iespēja apvienot Eiropu un visiem kopā veidot to kā stabilu un labklājīgu kontinentu. Rumānija ir aktīva Eiropas Savienības asociētā valsts. Moldova sekmīgi paplašina savu dialogu ar Eiropas Savienību. Tas apliecina faktu, ka iekļaujoša un integrējoša politika atbilst visu tautu interesēm.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”