Lai ikvienam iespēja piedalīties

Šodien katrā pašvaldībā vismaz viens iecirknis ver durvis vēlētājiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nevarēs nobalsot vispārējā vēlēšanu dienā — 11. martā.

Lai informētu par vēlēšanu komisiju gatavību darbam, vakar, 7. martā, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars un viņa vietnieks Guntis Zandbergs plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus aicināja uz preses konferenci.

No 1. marta visos vēlēšanu iecirkņos varēja iepazīties ar deputātu kandidātu sarakstiem, partiju un vēlētāju apvienību programmām, kā arī gūt ziņas par deputātu kandidātiem.

Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā noteikts, ka vēlētāji nevar nobalsot jebkurā Latvijas iecirknī, bet tikai tās pašvaldības teritorijā, kur ir pierakstīti vai kur viņiem pieder reģistrēts nekustamais īpašums.

Lai ikvienam vēlētājam būtu iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās, šogad tiek dota papildu priekšrocība — nobalsot trīs dienas iepriekš. 8., 9. un 10. martā no 938 vēlēšanu iecirkņiem 573 notiks iepriekšējā balsošana. Šie iecirkņi strādās pilsētu, pagastu un novadu vēlēšanu komisiju noteiktajos darba laikos, bet ne mazāk kā četras stundas dienā. Vēlēšanu iecirkņu darba laikus var uzzināt gan CVK interneta mājaslapā, gan vietējos laikrakstos, gan zvanot pa tālruni 118. Rīgā no pulksten 8 līdz 20 strādās trīs iecirkņi. Laikā, kad notiks iepriekšējā balsošana, vēlēšanu iecirknī būs vismaz četri vēlēšanu komisijas locekļi. Balsošanai līdzi sekot varēs arī vēlēšanu novērotāji un masu mediju pārstāvji. Balsošanas kārtība pirms vispārējās vēlēšanu dienas neatšķirsies no balsošanas kārtības vēlēšanu dienā. Iepriekšējai balsošanai katrā vēlēšanu iecirknī izmantos atsevišķu balsotāju sarakstu un atsevišķu vēlēšanu kasti, ko atvērs pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas 11. martā.

Iepriekšējā nobalsošana tiek rīkota arī tālab, lai karavīri tāpat kā pārējie Latvijas iedzīvotāji varētu balsot pašvaldībā, kur tie pierakstīti vai kur atrodas viņu reģistrētais nekustamais īpašums. Karavīriem tiks dota brīvdiena, lai viņi varētu doties mājup un nobalsot savā pašvaldībā.

Pēc CVK priekšlikuma tika mainīta likuma norma, kas noteica to personu loku, kuri drīkst piedalīties iepriekšējās vēlēšanās. Kādreiz iepriekšējā balsošanā varēja piedalīties tikai tie cilvēki, kuri neatradās teritorijā vēlēšanu dienā, — karavīri, komandējumos izbraukušie vai tūristi. Diemžēl aiz svītras palika tie cilvēki, kuri uz iecirkni vēlēšanu dienā nevar aiziet darba apstākļu dēļ. Tagad uz vēlēšanu iecirkni var doties jebkurš, kas domā, ka svētdien viņš netiks, nepierādot ne ar kādiem dokumentiem iepriekšējās balsošanas iemeslu. A. Cimdars sacīja, ka arī viņš balsos iepriekš, jo svētdien no darba atrauties nebūs iespējams.

Rīkojot pašvaldību vēlēšanas, CVK saskārās ar problēmu par pieraksta fakta konstatāciju. Diemžēl šī problēma tika apzināta tikai pēc likuma grozījumu veikšanas. Konsultējoties ar juristiem un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, CVK rada problēmas risinājumu. Ja vēlētājam nav pieraksta vietas atzīmes pasē, uz vēlēšanu iecirkni viņš var doties, ņemot līdzi pašvaldības Iedzīvotāju pierakstīšanās un izrakstīšanās nodaļas vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra izziņu. Ja kaut kādu iemeslu dēļ vēlētājam nav izdevies sagādāt nevienu no vajadzīgajiem dokumentiem, viņš tomēr var doties uz vēlēšanām, jo pieraksta esamību vispārējā vēlēšanu dienā varēs konstatēt arī vēlēšanu iecirkņa komisija, telefoniski sazinoties ar attiecīgo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālo nodaļu, kas pēc vienošanās ar CVK 11. martā strādās.

Ja vēlētājs izlēmis balsot pašvaldībā, kur viņam pieder reģistrēts nekustamais īpašums, vēlēšanu iecirknī jāuzrāda viens no šiem dokumentiem: zemesgrāmatas akts, notariāli apliecināts zemesgrāmatas akta noraksts vai zemesgrāmatas nodaļas izziņa.

Ja cilvēks ir saslimis vai ilgstošu veselības traucējumu dēļ nevar pats aiziet uz vēlēšanu iecirkni, viņa tuviniekiem, draugiem vai paziņām iecirknī jānogādā iesniegums par balsošanas organizēšanu vēlētāja atrašanās vietā. Sasirgušais vēlētājs iesniegumu, kurā jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, pases numurs, pieraksta vietas adrese un adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai, ar roku var uzrakstīt mājās un lūgt to nogādāt iecirknī. Viņa vietā iesniegumu vēlēšanu iecirknī var aizpildīt arī cilvēks, kam vēlētājs uzticas. Iesniedzējam jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, tādējādi tiek izslēgta iespēja iesniegt viltus izsaukumu.

Šogad pirmo reizi balsot savā atrašanās vietā drīkst arī vājinieka kopējs. Arī viņam vēlēšanu komisijā jāiesniedz rakstisks iesniegums.

Iesniegumi balsošanas organizēšanai vēlētāja atrašanās vietā vēlēšanu komisijai jāiesniedz līdz 11. marta pulksten 12, jo vēlāk saņemtos iesniegumus vēlēšanu komisija var nepagūt izpildīt. Iesniegumus gan drīkst nogādāt vēlēšanu iecirknī arī pēc pulksten divpadsmitiem, tomēr tādā gadījumā jārēķinās ar to, ka līdz pulksten 22 vēlēšanu komisijas locekļi var nepaspēt pieņemt balsojumu cilvēka atrašanās vietā.

Daudzos rajonos pašvaldības kopīgi ar vēlēšanu komisijām ir apzinājušas lielāko daļu to cilvēku, kuriem ir ilgstoši veselības traucējumi, un ir sagatavojušās to apsekošanai.

A. Cimdars pastāstīja, ka 11. martā vietējās vēlēšanu komisijas kā allaž apzinās vēlētāju līdzdalību. CVK saņems informāciju par nobalsojušo skaitu pulksten 8, 12, 16, 20 un 22. Vēlēšanu naktī CVK gaidīs rezultātus no vēlēšanu apgabaliem, saņemtā informācija tiks publiskota uzreiz — CVK interneta mājaslapā.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, pašvaldību vēlēšanu izsludināšanas dienā — 2000. gada 8. decembrī, Latvijā bija 1 336 495 vēlētāji, no tiem 355 983 Rīgā. Šajās pašvaldību vēlēšanās 552 vēlēšanu apgabalos — 72 pilsētās, 473 pagastos un 7 novados — jāievēlē 4335 deputāti.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore