nozaru ziņas

Latvijas ekonomika: šodien, reformās, rīt

No Ekonomikas ministrijas 1997.gada ziņojuma par Latvijas tautsaimniecības attīstību

Saturā

1. Tautsaimniecības ekonomiskā stāvokļa īss raksturojums

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

6. Rekomendācijas uz ekonomisko izaugsmi orientētas ekonomiskās politikas īstenošanai

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis

3.6.1. Fiskālās politikas īss raksturojums

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā 1996. gadā bija 38,7%, bet izdevumu - 40,2%. (Valsts konsolidētajā kopbudžetā ir iekļauti visu budžetu veidu ieņēmumi un izdevumi, izslēdzot norēķinus starp dažādu līmeņu budžetiem.) Ir paredzams, ka turpmākajos gados nodokļu slogs (nodokļu ieņēmumu attiecība pret IKP) samazināsies.

Lai sekmētu tautsaimniecības izaugsmi, valsts budžeta izdevumos tiek palielināta investīciju (kapitālieguldījumu) daļa (skatīt 3.4.2. nodaļu). Tomēr ir jāatzīmē, ka valsts kopbudžetā lielākā daļa finansējuma ir paredzēta uzturēšanas izdevumiem (darba algām, maksājumiem par dažādiem pakalpojumiem un precēm, sociālajai apdrošināšanai u.tml.). Valsts vēl joprojām nevar pietiekami daudz līdzekļu novirzīt valsts investīcijām, uzņēmumu tehnoloģijas un konkurētspējas attīstībai un citiem pasākumiem, kuri veicinātu izaugsmi, nevis patēriņu.

Diemžēl Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļi pamatā tiek izmantoti kārtējiem izdevumiem, nevis tautsaimniecības attīstībai. 1997. gadā aptuveni 50% no Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumiem sedza vajadzības, kurām līdzekļu nepietika pamatbudžetā. Paredzēts, ka 1998. gadā jau 93% no šiem ieņēmumiem tiks novirzīti patēriņam, nevis tautsaimniecības attīstības projektiem. Tas rada bažas, ka, beidzoties privatizācijai, kad šis budžeta ieņēmumu papildu avots nebūs, kārtējos izdevumus būs vēl grūtāk sabalansēt ar ieņēmumiem.

Fiskālās politikas galvenajiem pasākumiem vidēja termiņa perspektīvā jānodrošina:

- vidēja termiņa vienotas un nepārtrauktas budžeta plānošanas vadības procesa izstrādāšana;

- valsts izdevumu ierobežošana, nododot valstij neraksturīgās funkcijas privātajam sektoram;

- izdevumu racionalizācija, novēršot funkciju dublēšanos valsts pārvaldē;

- visu pašvaldību un valsts institūciju konsolidētās pārskatu sistēmas izveidošana;

- valsts kopbudžeta izdevumu sistēmas pārskatāmība un "caurspīdīguma" nodrošināšana;

- valsts investīciju īpatsvara palielināšana valsts kopbudžetā;

- nodokļu administrēšanas uzlabošana;

- nodokļu sistēmas pilnveidošana.

3.6.2. Nodokļu ieņēmumu dinamika

Valsts fiskālais stāvoklis līdz 1997. gada trešā ceturkšņa beigām bija samērā apmierinošs. Kopbudžeta ieņēmumi no nodokļiem, salīdzinot ar 1996. gada trim ceturkšņiem, bija par 20,3% lielāki, un līdz 1997. gada oktobrim valsts dažāda veida budžetos (valsts pamatbudžetā, pašvaldību un speciālajos budžetos) nodokļu veidā bija iemaksāti 824,9 milj. latu (skatīt 3.26. tabulu). Tas ir par 139,4 milj. latu vairāk nekā tajā pašā laikā iepriekšējā gadā.

Ir palielinājušies ieņēmumi no visu veidu nodokļiem. Visstraujāk pieaugušas akcīzes nodokļa summas - par 63,5% (no 51,5 milj. latu 1996. gada trīs ceturkšņos līdz 84,2 milj. latu 1997. gada trīs ceturkšņos). Šo akcīzes nodokļa summas pieaugumu galvenokārt nodrošināja akcīzes nodokļu likmju palielināšanās degvielai un alkoholiskajiem dzērieniem, ar akcīzes nodokli apliekamu preču importa pieaugums, kā arī daudz aktīvāka kontrabandas apkarošana.

No lielākajiem nodokļiem ieņēmumu ziņā diezgan ievērojami 1997. gada trīs ceturkšņos pieauga arī uzņēmumu ienākuma nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (attiecīgi par 32,7% un 19%).

Uzņēmumu ienākuma nodokļa pieaugums galvenokārt saistīts ar iepriekšējā gada uzņēmējdarbības rezultātiem (pārskatu iesniegšanu un norēķiniem ar budžetu par 1996. gadu), kā arī ar šī nodokļa parādu summu izmaiņām. 1997. gadā ir pieaudzis arī daudzu uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumu apjoms, ko noteica iepriekšējā gada peļņas pieaugums.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugumu lielā mērā var izskaidrot ar darba algas fonda pieaugumu un ar nodokli neapliekamā minimuma samazināšanos.

Lielāko nodokļu daļu kopbudžetā dod sociālais nodoklis (33,2%), kas tiek ieskaitīts valsts speciālajā budžetā. Tas 1997. gada trīs ceturkšņos, salīdzinot ar iepriekšējā gada trīs ceturkšņiem, ir palielinājies par 14,8% jeb 35,3 milj. latu. Šī nodokļa pieaugumu arī kopumā noteica darba algas fonda pieaugums.

Par 12,8% ir palielinājušies arī ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa , kuri sastāda otru lielāko nodokļu summu valsts koppudžetā (25,8%). Pievienotās vērtības nodokļa pieaugumu galvenokārt noteica cenu un importa apjomu pieaugums. To ietekmēja arī mazumtirdzniecības apgrozījuma un privātā patēriņa pieaugums. Pieaudzis arī pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits.

Jāatzīmē samērā straujais īpašuma nodokļa pieaugums - par 27,8%, salīdzinot ar 1997. gada trīs ceturkšņiem. Tas saistīts ar privatizācijas procesu, īpašuma tiesību atgūšanu un vairākām izmaiņām likumdošanā.

Pēc ilgāka pārtraukuma ir palielinājušies arī muitas nodokļa ieņēmumi - 1997. gada trīs ceturkšņos par 12,6%, salīdzinot ar to pašu iepriekšējā gada periodu. Muitas nodokļa ieņēmumu palielināšanos lielā mērā veicināja muitas darba uzlabošanās (tai skaitā muitas kompjuterizācija, sadarbības līgumi ar vairāku ārvalstu muitas administrācijām, sekmīgāka kontrabandas apkarošana).

Kopumā jāsecina, ka nodokļu ieņēmumu pieaugums 1997. gada trīs ceturkšņos bija saistīts ar būtisku iekšzemes kopprodukta pieaugumu. To ietekmēja arī tādi faktori kā nodokļu administrēšanas pastiprināšana, cenu pieaugums, nodokļu maksātāju skaita pieaugums u.c.

Valsts ieņēmumus veidoja arī nodevas un dažādi nenodokļu ieņēmumi , tai skaitā maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu, ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas un iznomāšanas u.c. Šie ieņēmumi valsts budžetā kopā ar budžeta iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem uz 1997. gada 1. oktobri bija 265 milj. latu.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu dinamika 3.26. tabula

pa ceturkšņiem 1996. un 1997. gadā

(milj. latu)

* Budžeta kontos ieskaitītie līdzekļi (bez summām, kuras izmaksātas darba vietās uz sociālā nodokļa rēķina).

3.6.3. Valsts kopbudžeta izdevumi

Valsts kopbudžeta izdevumi pēc funkcionālās klasifikācijas atspoguļoti 3.27. tabulā.

Kā redzams, lielāko kopbudžeta izdevumu daļu 1997. gada trīs ceturkšņos veidoja izdevumi sociālajai apdrošināšanai un nodrošināšanai (32,2% jeb 335,2 milj. latu), izglītībai (14,1% jeb 147,1 milj. latu) un veselības aprūpei (9,8% jeb 101,8 milj. latu). Izdevumi, kas saistīti ar vispārējiem valdības dienestiem, aizsardzību, sabiedrisko kārtību un drošību un tiesību aizsardzību, veidoja 14,1% jeb 146,3 milj. latu. Izdevumi nacionālajai ekonomikai (dzīvokļu un komunālajai saimniecībai, vides aizsardzībai, lauksaimniecībai, mežkopībai un zvejniecībai, sportam, kultūrai, reliģijai un pārējai ekonomiskajai darbībai) bija 19% (198,2 milj. latu), bet pārējie izdevumi - 10,8% (112,7 milj. latu) no kopbudžeta izdevumiem. Salīdzinot ar 1996. gadu, 1997. gada trīs ceturkšņos izdevumu struktūrā nav notikušas būtiskas izmaiņas. Samazinājies ir vispārējo valdības dienestu īpatsvars (no 8,5% līdz 6,9%) un pieaudzis pārējās ekonomiskās darbības īpatsvars (no 4,5 līdz 8,9%).

Salīdzinot ar kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem, šie izdevumi nepārsniedza šo ieņēmumu summas.

3.27. tabula

Kopbudžeta izdevumi 1996. gadā un 1997. gada I-III ceturksnī

(milj. latu)

Kā redzams 3.28. tabulā, 1997. gada trīs ceturkšņos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 1090 milj. latu, izdevumi - 1041,2 milj. latu, tātad kopbudžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus par 48,8 milj. latu. Ņemot vērā budžeta aizdevumus un atmaksas, kas 1997. gada trīs ceturkšņos bija 15,6 milj. latu, ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem jeb budžeta fiskālais pārsniegums bija 33,2 milj. latu. Tas nozīmē, ka 1997. gadā iespējama paredzētā bezdeficīta budžeta izpilde.

Latvijas valsts kopbudžets 1997. gada I-III ceturksnī 3.28. tabula

(milj. latu)

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība

3.7.1. Iedzīvotāju dzīves līmeņa raksturojums

Pēdējos gados iedzīvotāju dzīves līmenis Latvijā sāk stabilizēties, taču joprojām tas ir visai zems. Ievērojama iedzīvotāju daļa dzīvo trūkumā, slikti ir demogrāfiskie rādītāji, liels ir bezdarbnieku skaits. Pēc ANO Attīstības Programmas (UNDP) ietvaros izstrādātā tautas attīstības indeksa (TAI) vērtības Latvija 1997. gadā ierindota 92. vietā pasaulē (Igaunija - 71. vietā, Lietuva - 76. vietā). (TAI aprēķināts, balstoties uz vidējo mūža ilgumu, izglītības līmeni un pēc pirktspējas paritātes principa noteiktā reālā iekšzemes kopprodukta uz 1 iedzīvotāju. Tomēr, kā atzīst paši TAI rādītāju izstrādātāji, tas vēl arvien ir nepilnīgs dzīves kvalitātes raksturotājs.)

Lai gan pēdējos divos gados iedzīvotāju vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā ir pieaudzis - vīriešiem no 60,7 līdz 63,9 gadiem, sievietēm - no 72,9 līdz 75,6 gadiem, tas ir viens no zemākajiem Eiropā. Rietumeiropas valstīs šie rādītāji ir daudz augstāki, vīriešiem pārsniedzot vidējo mūža ilgumu 70 gadu un sievietēm sasniedzot 80 un vairāk gadu. Šie rādītāji ir ciešā sakarā ar iedzīvotāju slikto veselības stāvokli un augsto mirstības līmeni. Rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, dzimušo skaits 1996. gadā Latvijā bija tikai 7,9, mirušo - 13,8.

Tomēr jāatzīmē, ka pēdējo 2-3 gadu laikā ir vērojamas arī demogrāfisko rādītāju pozitīvas izmaiņas. Salīdzinot ar 1994. gadu, 1996. gadā mirušo skaits valstī samazinājies par 18%, mirstība no slepkavībām un pašnāvībām - par 35%. Ievērojami samazinājusies zīdaiņu mirstība.

Pēdējos gados vērojamas dažas pozitīvas iezīmes arī izglītībā. Visai strauji pieaudzis studentu skaits augstskolās: 1996./97. mācību gadā tas sasniedza 55 tūkstošus un pārsniedza 1990./91. mācību gada studentu skaitu par 12%. Tas ir vislielākais studentu skaits augstskolās, kāds jebkad ir bijis Latvijā. Pēdējo trīs gadu laikā vidusskolu beigušo skaits ir pieaudzis 1,8 reizes.

Tomēr izglītības sistēmas nepietiekamā finansējuma dēļ netiek nodrošināts pienācīgs pedagogu atalgojums, trūkst līdzekļu izglītības infrastruktūras uzturēšanai, un skolēnu vecākiem nereti nākas veikt dažādas iemaksas skolas uzturēšanai. Ir pieaudzis bērnu skaits, kuri materiālo un citu iemeslu dēļ neapmeklē skolas. Pašlaik šis skaits, pēc dažādiem avotiem, svārstās no 10 līdz 20 tūkstošiem un vairāk. Skolās ir liels otrgadnieku skaits - 1996./97. mācību gada sākumā 6,8 tūkstoši. Trūkst kvalificētu pedagogu.

Svarīgākais faktors iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai ir ekonomikas augšupeja. Taču pašlaik tā vēl ir nepietiekama, lai jūtami tuvotos attīstītāko pasaules valstu ekonomikas līmenim.

Pēc UNDP sagatavotā 1997. gada izdevuma "Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1997" publicētajiem aprēķiniem, nabadzība Latvijā vēl joprojām ir ļoti izplatīta, un 664,8 tūkst. mājsaimniecību 1996. gadā dzīvo zem krīzes iztikas minimuma (Ls 52), t.i., divas trešdaļas valsts iedzīvotāju. Visvairāk nabadzībā ir nonākušas mājsaimniecības ar bērniem, kā arī mājsaimniecības, kurās ir bezdarbnieki.

Vienlaicīgi valstī turpinās iedzīvotāju noslāņošanās pēc materiālās dzīves līmeņa. Viens no rādītājiem, kas raksturo, cik nevienlīdzīgi valstī tiek sadalīta ienākumu masa, ir Gini indekss. (Gini indekss variē no 0 līdz 1. Tas ir vienlīdzīgs 0 pie nosacījuma, ja pastāv absolūta vienlīdzība ienākumu sadalē un tas ir 1, ja tā ir pilnīgi pretēja.) Šis starptautiskajos salīdzinājumos plaši izmantotais rādītājs mūsu valstī, pēc mājsaimniecību budžetu pētījuma datiem, 1996. gadā bija 0,32, kas atbilst Polijas līmenim 1995. gadā (Lietuvā - 0,35, Igaunijā - 0,31). Vēl augstāks šis rādītājs bija Krievijā un Bulgārijā (0,38).

10% trūcīgāko mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli 1996. gadā bija 10 reizes mazāki nekā 10% pašu turīgāko mājsaimniecību locekļu.

Laikā, kad Latvijā ir manāmas pozitīvas iezīmes tautsaimniecības attīstībā un arī prognozes turpmākajiem gadiem ir cerīgas, valdībai būtu jāizstrādā visaptveroša nabadzības samazināšanas stratēģija, paredzot valsts līdzekļu racionālu izmantošanu sociālās nevienlīdzības samazināšanai, pievēršot lielāku vērību palīdzībai daudzbērnu ģimenēm, bērnu aizsardzībai un darba nespējīgo atbalstam. Vienlaikus tajā iekļaujami izglītības attīstības jautājumi, bezdarba samazināšanas pasākumi un iedzīvotāju veselības aizsardzības risinājumi.

3.7.2. Iedzīvotāju personīgais patēriņš un pirktspēja

Iedzīvotāju ienākumi 1997. gada deviņos mēnešos nedaudz paaugstinājās (skatīt 3.29. tabulu). Tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa šajā laikā sasniedza Ls 116,94 un, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga par 20,5%. Taču reālā darba samaksa šajā laikā pieauga tikai par 1,6%. 1996. gadā tā bija kritusies par 8,8%, 1995. gadā - par 2,6%. Lēnāk reālā darba samaksa palielinājās valsts sektorā nodarbinātajiem - tikai par 1,3%. Zema darba samaksa joprojām ir izglītībā - vidēji Ls 96,11 mēnēsī (bruto 1997. gada septembrī), veselības aizsardzībā un sociālajā aprūpē - Ls 89,11, kultūras, mākslas un sporta nozarēs - Ls 91,49. Jāņem vērā, ka no 1997. gada 1. janvāra sociālā nodokļa likme, kuru nomaksā strādājošie, palielinājās līdz 9%. Līdz ar to neto darba samaksa manāmi saruka.

Darba samaksas un citu ienākumu dinamika 3.29. tabula

3.8. ielikums

Sociālo apdrošināšanu un nodrošināšanu Latvijā finansē no valsts pamatbudžeta, pašvaldību budžetiem un valsts sociālās apdrošināšanas budžeta. Sociālās apdrošināšanas budžets šajā finansējumā veido aptuveni 80%. No sociālās apdrošināšanas budžeta izmaksā pensijas, slimības un maternitātes pabalstus, kā arī sedz izdevumus nodarbinātībai, to vidū bezdarbnieku pabalstus. Galvenais šā budžeta ieņēmuma avots ir sociālais nodoklis. Šā nodokļa ievākums 1997. gada deviņos mēnešos bija par 23,3% lielāks nekā attiecīgajā 1996. gada periodā. Tajā pašā laikā izdevumi no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta palielinājušies tikai par 13,6%, kas deva Ls 19,6 milj. ietaupījumu. Tas radīja iespēju Labklājības ministrijai, sākot ar 1997. gada 1. novembri, indeksēt pensijas ne tikai par patēriņa cenu pieaugumu iepriekšējā pusgadā, bet arī par prognozējamo pieaugumu nākamajam pusgadam - kopā par 7,3%, tādējādi vidējā pensija palielinājusies par Ls 3,15. Pensiju reformas ietvaros ir paredzēts, ka ar 2000. gadu, pensiju indeksējot, ņems vērā arī algas pieauguma indeksu. Ja ieņēmumi sociālajā budžetā turpinās pārsniegt izdevumus, tāda iespēja varētu rasties ātrāk.

Vidējās algas apmēri tautsaimniecībā nodarbinātajiem Latvijā ir augstāki nekā Bulgārijā, Rumānijā, kā arī NVS valstīs, taču atpaliek no citām Centrāleiropas valstīm. Algas ziņā Latviju apsteigušas arī Igaunija un Lietuva.

Sociālās nodrošināšanas iestāžu uzskaitē esošo nestrādājošo pensionāru vidējās vecuma pensijas reālais pieaugums 1997. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu 1996. gadā, bija 1,1%. Pensionāru dzīves līmenis joprojām paliek zems. 1997. gada trešajā ceturksnī vecuma pensiju vidējais lielums sasniedza tikai 54,3% no viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtības un 78,4% no krīzes iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtības.

1996. gadā valstī tika atsākta pensiju indeksācija, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa pieaugumu. Ir jāņem vērā, ka pensionāru patēriņa groza struktūra ir atšķirīga no tautsaimniecībā nodarbināto patēriņa. Tāpēc pensionāru patēriņa grozu būtu jākoriģē atbilstoši viņu reālajiem izdevumiem.

Zināmu ieskatu par Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni sniedz Centrālās statistikas pārvaldes mājsaimniecību budžetu apsekojumi .

Mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums (naudā un natūrā) 1997. gada deviņos mēnešos vidēji sasniedza Ls 53,73 uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī un salīdzinājumā ar 1996. gada deviņiem mēnešiem palielinājās vidēji par 7,1%. (Rīcībā esošais ienākums ir summas (naudā un natūrā), kas saņemtas darba samaksas (pēc nodokļu nomaksāšanas), citu ienākumu par darbu, sociālo transfertu (pārskaitījumu), tīrā ienākuma (ienākumi, no kuriem atskaitītas izmaksas ražošanas vajadzībām) no uzņēmējdarbības (biznesa) un lauksaimnieciskās ražošanas, ienākumu no īpašuma, mantu pārdošanas u.tml. veidā.) Taču patēriņa cenu indeksam pieaugot par 8,8%, iedzīvotāju pirktspēja šajā laika posmā pazeminājās par 1,6%. Augstāki ienākumi bija pilsētās dzīvojošajās mājsaimniecībās (skatīt 3.30. tabulu).

Mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums 3.30. tabula

(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls)

Turpinājums. Sākums - "LV" 13.01.98., nr. 8; 14.01.98., nr. 9; 16.01.98., nr.11/12;

21.01.98., nr.15; 22.01.98., nr.16/17; 23.01.98., nr.18/19;

24.01.98., nr.20; 27.01.98., nr.21/22.

Turpinājums - seko