Projekti. Koncepcijas. Plāni - Pašvaldībās

Turpinājums.

Sākums "LV"24.01.98., nr.20.,

"LV" 27.01.98., nr.21/22

Rīgas rajona plānojums

(līdz 2003.gadam)

10. Sabiedriskā satiksme

un transporta infrastruktūra

10.3. Sabiedriskā transporta pakalpojumi

Galvenie veicamie pasākumi:

1) maršrutu vai satiksmes virzienu apkalpošanu ierosina rajona padomes apstiprināta konsultatīva institūcija (komiteja, komisija), pārvadātājus izvēloties konkursa kārtībā;

2) dotēt rajonu apdzīvoto vietu iedzīvotājiem vitāli svarīgos, bet nerentablos maršrutus vai reisus;

3) Rīgas rajons un Rīgas pilsēta abpusēji saskaņo visus satiksmes autobusu un maršrutu taksometru kustības maršrutus, kustības intensitāti un grafikus, vienojas par sabiedriskā transporta attiešanas galapunktiem;

4) kopīgi ar Rīgas Domi labiekārtot piepilsētas satiksmes autoostas (Abrenes ielā) teritoriju un maršruta taksometru stāvvietu pretī Centrālā tirgus zivju paviljonam;

5) sabiedriskā transporta informatīvās bāzes datorizācija, izveidojot monitoringa sistēmu datu bāzes aktualizēšanai;

6) kopīgi ar Rīgas Domes Transporta pārvaldi, un iesaistot valsts un pašvaldību policiju, tiek veikta vispusīga pasažieru komercpārvadājumu kontrole.

Lai samazinātu transporta kustības blīvumu Rīgas centrā, nākotnē būtu lietderīgi organizēt rajona maršrutu sabiedriskā autotransporta vairākus galapunktus zināmā attālumā no galvaspilsētas centra. Šādi stāvvietas-galapunkti būtu jārezervē Rīgas pilsētas attīstības plānā.

11. Inženierapgāde

Rīgas rajona plānojuma inženierapgādes sadaļā ir apkopota rajona padomes politika rajona inženierapgādes turpmākai attīstībai.

Tā balstās uz līdzsvarotas attīstības principu - vides, ekonomikas un sociālo jautājumu saskaņotu risinājumu. Rīgas rajona fiziskajā attīstībā. Inženierapgādes plāna pamatuzdevums ir palīdzet noteikt rajonu (pagastu) zemes izmantošanas un apbūves noteikumus, veicināt vietējo pašvaldību aktivitāti jaunu infrastruktūras objektu būvniecībā un esošo būvju rekonstrukcijā, attiecīgu investīciju piesaistīšanā.

Plānojums tiek veidots atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta pieņemtajiem Teritoriālplānošanas noteikumiem. Attīstības plāns top radikālu pārmaiņu posmā, kad sāk rasties turīgo pilsētas iedzīvotāju vēlme dzīvot rajonā, mainās īpašuma attiecības, likumdošana, tiek meklēta piemērotākā rajona pārvaldes struktūra.

Iztrūkstot nacionālajam un reģionālajam plānojumam, kā arī nepietiekamas informācijas dēļ nav bijis iespējams veikt visas nepieciešamās izpētes un precizējumus.

Inženierapgādes attīstības mērķis ir uzlabot un modernizēt rajona inženierapgādes struktūru, nodrošinot iedzīvotājus un rajona pilsētu un apdzīvoto vietu tehnoloģiskās vajadzības ar ūdeni, enerģiju, kanalizāciju un sakariem.

Rīgas rajona inženierapgādes plānojums savukārt sastāv no atsevišķām sadaļām:

• ūdensapgāde,

• kanalizācija,

• siltumapgāde,

• elektroenerģijas nodrošinājums,

• sakaru nodrošinājums.

Daudzas Rīgas rajonā esošās inženierbūves nodrošina rajona apdzīvoto vietu un Rīgas pilsētas veselīgas un mūsdienīgas attīstības priekšnoteikumus, iedzīvotāju augstu sanitārhigiēnisko, sadzīves un dzīvojamās vides labiekārtojuma līmeni, lauku un pilsētvides aizsardzību, modernu sakaru līdzekļu un enerģētikas attīstību.

Tajā pašā laikā šajā jomā ir daudz neizdarību, daudz neizmantotu iespēju.

11.1. Ūdensapgāde

Rīgas rajons ģeogrāfiski aptver valsts galvaspilsētu, tādējādi ir īpatnējs un sarežģīts, jo visa Rīgas pilsētas inženierapgāde notiek no un caur Rīgas rajonu.

Tādējādi ūdens apgādi varam iedalīt:

1) ūdens apgāde Rīgas pilsētai un atsevišķām Rīgas rajona apdzīvotām vietām,

2) pārējo rajona apdzīvoto vietu ūdens apgāde.

Ūdens apgādei tiek izmantoti pazemes ūdeņi un atklātās ūdens ņemšanas vietas.

Pazemes ūdeņu savākšanai ir ierīkots vairāk nekā 500 aku, un ūdeni sūknē 8 sūkņu stacijas, kas ir izvietotas rajonā un apgādā Rīgas pilsētu un rajona apdzīvotās vietas: Berģus, Kanālmalu, Baltezeru, Ādažus, Garkalni, Langstiņus, Mārupi un Upesciemu. Jauda 370 t.m3 dn līdz 2003. gadam ūdens patēriņa pieaugums netiek plānots.

Vēl rajona teritorijā apzinātas 809 urbtās akas (pārsvarā artēziskās), no kurām 112 nelieto, un liels skaits raktās grodu akas, kas ar ūdeni nodrošina pārējās rajona apdzīvotās vietas un viensētas.

Galveno ūdens ņemšanas vietu izvietojums rajonā attēlots 2.13. zīm.

Dzeramā ūdens patēriņš rajonā 1995. gadā no pazemes ūdeņiem bija 8522,5 tūkst./m3, no virszemes ūdens objektiem 812 t.m3 gadā.

Plānojuma sastāvdaļā ir sastādīta karte par bīstamo piesārņojošo objektu atrašanās vietām Baltezera sanitārajās zonās, kā arī ūdens resursu izmantošanas un aisardzības stāvokļa raksturojums.

Ūdensapgādes stratēģiskie mērķi ir:

• uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti;

• paaugstināt dzeramā ūdens kvalitātes drošības faktorus;

• modernizēt ūdens sagatavošanas un padeves sistēmas;

• ieviest taupības pasākumus, kas samazinātu ūdens patēriņu par 10%.

11.2. Kanalizācija

Kanalizācijas sistēmu galvenais uzdevums ir visus netīros notekūdeņus savākt, attīrīt atbilstoši valsts standartam pirms to izvadīšanas atklātos ūdens baseinos.

Šim nolūkam rajonā ir izvietotas 69 bioloģiskās attīrīšanas ietaises (to izvietojums attēlots 2.13 zīm.). Vietās, kur nav izbūvēti centralizēti tīkli vai veikts pieslēgums, netīrie ūdeņi tiek savākti uztverošās akās un periodiski izvesti uz konkrētām vietām.

Attīrīšanas ietaišu uzskaitījums ar to raksturojošiem lielumiem apkopots 5. tabulā "Rīgas rajona notekūdeņu attīrīšanas ietaises (sk.12. nodaļu "Vides kvalitāte un aizsardzība").

Par nepietiekamo notekūdeņu attīrīšanas problēmām un to radītajām sekām sīkāk minēts šī plānojuma 12. nodaļā "Vides kvalitāte un aizsardzība" (12.2. Ūdens ekosistēmu aizsardzība).

11.3. Gāzes apgāde

Mūsdienās dabas gāzes apgādes sistēma aptver gandrīz visas lielākās Latvijas pilsētas.

Latvijas Republikas dabas gāzes piegādes sistēmas galvenais tehnoloģiskais mezgls ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve ar kopējo ietilpību 4 miljr.m3. Tā kā krātuves ietilpība vairākkārt pārsniedz Latvijas gada patēriņu, dabas gāzes piegādēm ir garantēta stabilitāte; vidējā izmantotā slodze rajonā - ap 15%.

Gāzes apgādes galvenie stratēģiju virzieni ir:

• gāzes produkcijas pozīciju nostiprināšana enerģētikas izejvielu tirgū;

• stingri un konsekventi pasākumi debitoru parāda samazināšanai;

• nacionāla, efektīva un taupīga dabas gāzes izmantošana Latvijas tautsaimniecības interesēs;

• starptautisko gāzes transporta pakalpojumu paplašināšana;

• investīcijas gāzes piegādes sistēmas sakārtošanā, modernizācijā un efektivitātes paaugstināšanā.

Dabas gāze ir efektīvs kurināmā veids, kas, salīdzinot ar citiem, nodara mazāko kaitējumu apkārtējai videi, un attīstītās valstīs tiek paplašināta dabas gāzes izmantošana, aizvietojot ogles, mazutu u.c. kurināmo.

Maģistrālo gāzes vadu attīstības programmas ietvaros ir paredzēts izbūvēt gāzes vadu Daugmale-Kuldīga-Ventspils.

Ar maģistrālo gāzes vadu attīstības programmu saistās arī sašķidrinātās gāzes piegādes sistēmu pārbūve.

Rajonā tas skar Olaini, Saulkrastus un daļēji Siguldu, Vangažus, Baložus un Baldoni.

Tuvākā nākotnē Rīgas rajonā būtu vēlams īstenot šādus gāzes apgādes projektus:

• Olaines un Jaunolaines apgāde ar dabas gāzi;

• gāzes vada izbūve no Inčukalna uz Saulkrastiem;

• gāzes vada Sigulda-Mālpils izbūves turpināšana ar atzaru uz Allažiem;

• Inčukalna un Gaujas ciematu gāzes vadu izbūve.

Pašreiz no rajona teritorijā reģistrētām 115 dažādas jaudas un īpašumā esošām katlumājām 36 ir pārorientētas uz dabas gāzi kā pamatkurināmo.

Rīgas rajonu šķērsojošie maģistrālie gāzes vadi, starpciematu gāzes vadi un katlumāju teritoriālais izvietojums attēlots 2.10. zīm.

11.4. Siltumapgāde

Latvija ir valsts, kurai nav pietiekami savu energoresursu. 1992.-1995.gadu ekonomiskā krīze ir smagi ietekmējusi lauksaimniecību, rūpniecību, enerģētiku un pārējo tautsaimniecību.

Tomēr siltumenerģijas patēriņš pēdējos 5 gados ievērojami samazinājies ir tikai rūpniecībā.

Šodien galvenā problēma siltumenerģētikā ir siltuma patēriņa samazināšanās.

Siltumenerģija Rīgas rajonā pa maģistrāliem siltumtīkliem no "Latvenergo" tiek transportēta tikai Olaines un Stopiņu pagastos.

Pārējās pilsētās un pagastu apdzīvotās vietās siltumenerģiju ražo pašvaldību siltumuzņēmumi, valsts uzņēmumi un SIA.

Rajona siltumapgādes sistēmas ir tehniski un morāli novecojušas un neekonomiskas, ar gariem siltumtīkliem, radot kopā 45-50% zudumus.

Arī apkurināmās dzīvojamās mājās ir lieli siltuma zudumi, it īpaši lielpaneļu industriālajās mājās - līdz 25%.

Katrā pašvaldībā ir nepieciešama detalizētas siltumapgādes programmas izstrāde - vienlaicīgi māju siltumpatēriņa samazināšanai un siltuma sagādes tīklu nomaiņai - pārbūvei, apdzīvoto vietu katlumāju rekonstrukcijai, pašvaldību īpašumā esošo ēku siltināšanai.

Šiem pasākumiem ir nepieciešami pietiekami lieli finansu resursi, kuri jāveido no investīcijām, kredīta, budžetu līdzekļiem u.c., un tie atmaksātos tuvāko 4-7 gadu laikā.

11.5. Elektroapgāde

Latvijā paplašinās plaisa starp enerģijas ražotāju monopolu "Latvenergo" un enerģijas patērētājiem; padziļinās krīze, ko raksturo disproporcijas starp enerģijas ražošanu un pieprasījumu, neadekvāta enerģijas un kurināmā cenu paaugstināšanās, kas neatbilst patērētāju maksātspējai.

Rīgas rajona objektu elektroapgāde notiek no 18 augstsprieguma apakšstacijām pa 20 kV elektroapgādes līnijām. Septiņas no tām atrodas Rīgas rajona administratīvajā teritorijā. Vidējais jaudas noslogojums ap 35%.

Rajona administratīvo teritoriju šķērso:

110 kV elektropārvadu līniju 218 km,

330 kV elektropārvadu līniju 150 km.

Demontāža notiek 37 km 110 kV elektroapgādes līnijā Bišuciems-Sloka.

Jaunu apakšstaciju un elektropārvades līniju būvniecība līdz 2003. gadam nav ieplānota.

Zemāka sprieguma elektrolīnijās kā 20 kV, 6-10 kV un 0,4 kV ir lielas jaudas rezerves, izņemot atsevišķas vietas Krimuldas, Ādažu, Sējas, Mārupes, Ķekavas pagastā, Saulkrastu pilsētā.

Rīgas rajona augstsprieguma elektropārvades līnijas attēlotas 2.11. zīm.

11.6. Sakaru nodrošinājums

Attīstītās valstīs sakari ir prioritāra nozare, kuras attīstības līmenis nosaka visu valsts ekonomisko un politisko attīstību.

Jaunas tehnoloģijas tiek ieviestas visās sakaru apakšnozarēs - pasta pakalpojumos, radio un televīzijā, informātikā.

Pasaules vidējais telefona aparātu blīvums uz 100 iedzīvotājiem ir apmēram 10-24, attīstītākajās valstīs - vidēji 49 telefona aparāti uz 100 iedzīvotājiem, vidēji 3,5 aparāti - pārējās valstīs.

Latvijā sakaru nozarē un visās tās apakšnozarēs līdz 90. gadu sākumam tika izmantota galvenokārt morāli un fiziski novecojušos sakaru tīklu infrastruktūras un tehnoloģijas, atpalikusi darba organizācija, ekonomiski nepamatoti pakalpojumu tarifi un neprogresīvas darba metodes.

Valstī ir uzsākta visaptveroša sakaru sistēmas modernizācija.

Rīgas rajona sakaru sistēmas esošais stāvoklis un iespējamie modernizācijas pasākumi:

1) Rīgas rajona teritoriju šķērso praktiski visas maģistrālās sakaru līnijas.

Optiskās maģistrālās sakaru līnijas uzmontētas uz esošiem augstsprieguma līniju balstiem virzienos Rīga-Tukums, Rīga-Jelgava, Rīga-Sigulda.

Maģistrālās radio releju līnijas no Zaķusalas virzienos Rīga-Sigulda-Valmiera; Rīga-Ogre un tālāk uz austrumiem;

Rajonā ir 143 žetonu taksofoni;

2) radio un televīzijā ir sākta pirmā tīkla izveidošana UTV 2 apakšdiapazonā (darbojas raidītāji Rīgā un Liepājā).

Rīgas rajona iedzīvotāji tiek pilnībā nodrošināti ar visu valsts radio un televīzijas raidījumu uztveršanu;

3) šūnu mobilo telefonu tīkls paplašina savu darbību ar mērķi nodrošināt analogos šūnu mobilos telefona sakarus visā Latvijas teritorijā.

NMT-450 nodrošina sakarus 90% Latvijas iedzīvotājiem, un tie aptver 71% no valsts teritorijas.

GSM tīkls darbojas kopš 1995. gada, nodrošinot sakarus Rīgā, Rīgas rajonā un lielākajās Latvijas pilsētās.

GSM dominēšana Rīgas rajonā ir samazinājusi pārslodžu varbūtību Rīgā, tādējādi NMT abonementiem ir iespējams veikt pietiekami kvalitatīvus sakarus.

1997. gadā Latvijas mobilais telefons (LMT) ir ieplānojis uzstādīt 30 jaunas bāzes stacijas savos tīklos, tādējādi pilnībā pārklājot Latvijas teritoriju ar NMT tīklu, pārklājot VIA Baltica šoseju un lielākās Latvijas pilsētas ar GSM tīklu.

1997.-1998. gadā plānots ieviest šādas ciparu centrāles:

* ATC Baltezers 512 numuriem;

* ATC Ādaži 2000 numuriem;

* ATC Garciems 512 numuriem;

* ATC Carnikava 3000 numuriem.

Sakaru apakšnozaru pastu, publiskā telekomunikāciju tīkla, taksofonu saimniecības, maģistrālo sakaru līniju, radio un televīzijas, Latvijas šūnu mobilo telefonu tīkla stāvokļu novērtējums, attīstība ar skaitļu, tabulu un normēto uztveršanas zonu un shēmu palīdzību pilnā apjomā ir atspoguļoti pirmsprojekta materiālā "Inženierapgādes attīstība Rīgas rajonā līdz 2003. gadam (rajona plānojums). Rīgas rajona padome. 1996.".

Rīgas rajona tālsakaru centra līniju tīkls attēlots 2.12. zīm.

12. Vides kvalitāte un aizsardzība

Vide un vides kvalitāte ir plaši, bet savā starpā cieši saistīti jēdzieni.

Vide ietver sevī nedzīvo un dzīvo dabu visā tās daudzveidībā, cilvēkus kā dabas sastāvdaļu un viņu radītās ekoloģiskās problēmas, sociālās un ekonomiskās struktūras.

Vides kvalitātes uzlabošana ir jāsaprot kā pasākumu komplekss, kas veicina saudzīgu izturēšanos pret dabu un cilvēkiem, dabas radīto vērtību saglabāšanu, degradētas vides atjaunošanu un pilnveidošanu.

Rīgas rajona un Rīgas pilsētas ģeogrāfiskais novietojums Rīgas jūras līča dienvidu krastā, ūdeņiem un mežiem bagātā apvidū ir radījis dabiskus priekšnoteikumus augstas kvalitātes videi šajā reģionā.

Diemžēl, kā to atzīst vides speciālisti, Rīga un tās apkārtnes rūpniecības objekti ir kļuvuši par lielu atmosfēras piesārņojuma, notekūdeņu un dažādu veidu atkritumu avotiem, kas rada vides kvalitātes pasliktināšanos ne tikai Rīgā, bet arī Rīgas reģionā. Jāpiemin transporta līdzekļu radītais piesārņojums un trokšņi.

Lai samazinātu kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi un veicinātu harmonisku reģiona attīstību, jāsadarbojas visām Rīgas reģiona pašvaldībām, jāizstrādā kopīga stratēģija, jāveic liels sabiedrības izglītošanas darbs. Vispārējo vadību šajā gadījumā veic Lielrīgas reģionālā vides pārvalde.

Rīgas rajona padome atbalsta Rīgas Domes politiku, kas ir vērsta uz vides kvalitātes uzlabošanu:

• vides un tautsaimniecības līdzsvara saglabāšana;

• dabas resursu ilgspējīga izmantošana un atjaunošana;

• vides kvalitātes būtiska uzlabošana teritorijās, kur tā rada paaugstinātu risku cilvēka veselībai un ekosistēmu stabilitātei, vienlaikus nepieļaujot vides kvalitātes pasliktināšanos pārējā teritorijā;

• piesārņojumu samazināšana līdz līmenim, lai gaiss, ūdens un augsne spētu to absorbēt un pārstrādāt.

Vides problēmas Rīgā un Rīgas apkārtnē ir savstarpēji saistītas un pietiekami komplicētas, tāpēc to risinājums ir ietverts vairākās Rīgas rajona Attīstības plāna sadaļās (transporta infrastruktūra, inženierapgāde, atkritumu saimniecība, civilā aizsardzība).

Vides aizsardzības jautājumus var sagrupēt trīs lielās grupās:

• gaisa ekosistēmas aizsardzība;

• ūdens ekosistēmu aizsardzība;

• sauszemes ekosistēmu aizsardzība.

12.1. Gaisa ekosistēmas aizsardzība

12.1.1. Galvenie gaisa piesārņotāji Rīgas rajonā ir siltumenerģētikas avoti (katlumājas) un transporta līdzekļi (automašīnas, dīzeļlokomotīves un lidmašīnas).

Rīgas rajonā pašlaik uzskaitē ir 83 katlumājas, 59 degvielas uzpildes stacijas un 53 dažādi tehnoloģisko izmešu avoti (4.tabula).

Salīdzinot ar 1995. gadu, kvalitāte ir pasliktinājusies. Par to liecina pēc statistikas atskaitēm "Gaiss-2" apkopotie rezultāti. Piemēram, cieto daļiņu izmeši palielinājušies par 11,9%, slāpekļa oksīdi - par 60,4% un sēra dioksīda - par 25,9%. Formaldehīda izmešu daudzums samazinājies par 33,9%, bet gaistošo organisko savienojumu - par 2,6%.

Gaisa piesārņojuma palielināšanās izskaidrojama ar to faktu, ka visplašāk lietotais kurināmā veids ir mazuts (58,6% pēc siltumietilpības), un tā patēriņš pagājušā gadā ir pieaudzis par 30,9%. Arī lielākais gaisa piesārņojuma avots Rīgas rajonā TEC-2 mazuta patēriņu palielinājis par 31,8%. Tā kā TEC-2 ir patērējis 98,2% no Rīgas rajonā izlietotā mazuta un 79,2% no dabas gāzes, tad šī uzņēmuma izmeši nosaka gaisa kvalitāti Rīgas pilsētā un lielākajā Rīgas rajona daļā. Ar to arī ir izskaidrojama sēra dioksīda un slāpekļa oksīdu ievērojamais pieaugums 1996. gadā.

Daudzi uzņēmumi un privātpersonas kā krāšņu kurināmā aizvietotājus izmanto naftas pārstrādes produktus, kas būtībā ir kvalificējami kā ķīmiski atkritumi.

Otrs lielākais gaisa piesārņojuma avots Rīgas rajonā ir Olaines pilsēta. Tomēr šeit izmešu daudzums pakāpeniski samazinās. Tas izskaidrojams ar rūpniecības jaudu samazināšanos. Piemēram, absolūtie izmešu daudzumi 1992. gadā bija 1709,49, bet 1996. gadā tikai 751,47 tonnas.

Gaisa piesārņojuma samazināšanas veidi ir kvalitatīva kurināmā izmantošana un efektīvu attīrīšanas iekārtu ieviešana katlumājās. Transporta radītā gaisa piesārņojuma samazināšanu var panākt ar kvalitatīvas degvielas un citu transporta ekspluatācijā izmantoto ķīmisko vielu lietošanu, Eiropas Savienības normatīviem atbilstošu transporta atgāzu un trokšņu normu ieviešanu un to ievērošanas efektīvu kontroli.

Transporta radītā atmosfēras piesārņojuma un trokšņu līmeņa samazināšanu apdzīvotās vietās zināmā mērā var panākt ar teritoriālplānojuma un transporta plūsmas regulēšanas palīdzību.

4. tabula

Ražošanas tehnoloģisko izmešu avoti Rīgas rajonā

Pagasts	Nr.	Ražošanas tehnoloģisko	Nozare
	p.k.	izmešu avoti
Inčukalna	1.	A/s "Siguldas dzelzsbetons"	būvmateriālu ražošana
Siguldas	2.	Gāzes vadu uzņ. "Gāzes transports"	gāzes transports
	3.	SIA "Vitus"	farmac. rūpniecība
	4.	SIA "Sigfarm"	-"-
Stopiņu	5.	Sauriešu VKB	būvmateriālu ražošana
	6.	Gāzes vadu uzņ. "Gāzes transports" (2.stac.)	gāzes transports
	7.	SIA "Dienests"	dzīvnieku krematorija
	8.	VAS "Latvijas tilti"
Olaines	9.	Rīgas naftas bāze	naftas prod. uzglabāšana
Salaspils	10.	A/s "Viator"	asfalta-betona ražošana
	11.	Būvmater.raž.uzņ. "Saulkalne"	būvmateriālu ražošana
	12.	SIA "Saulkalne S"	-"-
	13.	A/s "Roga-agro"	darbnīcas, maizes ceptuve
	14. SIA "Mežtehnika"	autoserviss
Baloži	15.	VAS "Baloži"	kūdras ieguve
Ķekavas	16.	Gāzes vadu uzņ. "Gāzes transports"	gāzes transports
	17.	SIA "Pulkarne"	kažokzvēru audzētava
Krimuldas	18.	Inčukalna pazemes gāzes krātuve	gāzes uzglabāšana
Inčukalna	19.	V/u "Vangaži"	būvmateriālu ražošana
	20.	SIA "Binders" Vangažu ABR	asfalta ražošana, ceļu būve
	21.	V/s "Gauja"	zvērkopība
Carnikavas	22.	SIA "Carnikava-1"	zivju pārstrāde
	23.	SIA "Vecgauja"	kokapstrāde
Ādažu	24.	SIA "Kellog Latvija"	pārtikas ražošana
	25.	A/s gaļas pārstrāde "Ādaži"	gaļas pārstrāde
	26.	A/s "Ādažu polietilēna industrija"	polietilēna ražošana
	27.	SIA "Ādažu transports"	transporta pakalpojumi
Ropažu	28.	Z/s "Stirnas"	zvērkopība
Saulkrasti	29.	SIA "Zvejnieks"	zivju pārstrāde
	30.	SIA "Silar-International"	ceļu remonts
	31.	SIA "Binders"	ceļu būve, asfalta ražošana
Mārupes	32.	V/u lidosta "Rīga"	naftas prod. ražošana
Krimuldas	33.	SIA "Rosība"	lauksaimn. tehn. apkope
	34.	SIA "Vildogs"	kokapstrāde
Carnikava	35.	SIA "Transfils"	transporta pakalpojumi
	36.	P/s "Dzirnezers"	zivju pārstrāde
Ādažu	37.	SIA "Kristbergs"	kokapstrāde
Olaine	38.	SIA "Vita"	ķīmiskā rūpniecība
	39.	PVU "Olaines ķīm.farm.rūpnīca"	-"-
	40.	Olaines valsts plastmasu pārstrādes rūpnīca	-"-
	41.	VAS "Olaines kūdra"	kūdras ieguve
	42.	SIA "Latbio"	ķīmiskā rūpniecība
Babītes	43.	SIA "SJV"	kokapstrāde
Garkalnes	44.	Rīgas raj. patērētāju biedrība	pārtikas prod. ražošana

12.1.2. Lai uzlabotu atmosfēras gaisa aizsardzību, rajonā veikt šādus pasākumus:

• katlumājām ar cieto kurināmo ieviest filtru sistēmu;

• katlumājām, ko kurina ar mazutu, ieviest tehnoloģiju sēra izmešu samazināšanai;

• izveidot zemlāpas novērojumus TEC-2 izmešu iedarbības noteikšanai Rīgas rajona atpūtas teritorijās Siguldā un Saulkrastos;

• ceļus ierobežot ar zaļajām stādījumu barjerām izmešu izplatīšanās un skaņas ierobežošanai.

12.2. Ūdens ekosistēmu aizsardzība

12.2.1. Rīgas rajonā ir samērā augsts ūdenstilpju piesārņojums, kas veicina nevēlamas sekas:

• ūdenstilpju eirofikāciju un ūdens ekosistēmu degradāciju;

• dzeramā ūdens kvalitātes pasliktināšanos un tā daudzuma samazināšanos;

• ūdenstilpju kā rekreācijas resursu vērtības samazināšanos.

Sevišķi jāizceļ Vidzemes jūrmalas piekrastes ūdeņu augstā piesārņojuma pakāpe. Galvenie piesārņojuma avoti šajā gadījumā ir Rīgas pilsētas rūpnieciskie un saimnieciskie notekūdeņi. To liela daļa neattīrīti ieplūst Rīgas jūras līcī un valdošo rietumu vēju ietekmē izplatās gar visu Vidzemes jūrmalas piekrasti, padarot šo skaisto piekrasti nelietojamu peldviesiem. Pie nopietniem ūdens piesārņotājiem jāpieskaita arī Olaines, Salaspils un it sevišķi - Saulkrastu un Siguldas pilsētu.

Nepietiekamo ūdens ekosistēmu aizsardzību raksturo šādi Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes pārskata dati par ekoloģisko situāciju Rīgas rajonā 1996. gadā.

Rajonā bez filtrācijas laukiem darbojas 70 bioloģiskās attīrīšanas iekārtas un 5 filtrācijas lauki:

24 - jauda lielāka par 400 m3/dn;

39 - jauna no 100 - 400 m3/dn;

7 - jauda mazāka par 100 m3/dn.

46 no iepriekšminētajām bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām nodrošina notekūdeņu pietiekamu attīrīšanu, 24 dažādu iemeslu dēļ darbojas ar nepietiekamu efektivitāti. Daudzas no šīm iekārtām celtas 70.-80. gados, tātad tās ir nolietojušās un nespēj attīrīt notekūdeņus līdz MPK. Atbilstoši Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes rīcībā esošai informācijai Rīgas rajonā notekūdeņu attīrīšanas ietaišu tehniskie dati ir publicēti 5. tabulā.

1996. gadā uzceltas un nodotas ekspluatācijā trīs jaunas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas - Murjāņu sporta ģimnāzijā, Carnikavas palīgskolā un Inčukalna bērnu bāreņu aprūpes centrā.

Celtniecības stadijā ir bioloģiskās attīrīšanas iekārtas SIA "Mālpils piensaimnieks" un Allažu sociālās aprūpes centrā.

Līdzekļu trūkuma dēļ pārtraukta attīrīšanas iekārtu celtniecība Siguldas pilsētai un Mārupes pagasta vajadzībām.

Nepilnīga notekūdeņu attīrīšana tiek veikta nesen rekonstruētajās attīrīšanas ietaisēs "Jugla". Galvenie iemesli ir notekūdeņu, ko ieplūdina Valsts tuberkulozes un plaušu slimību centrs, specifiskais ķīmiskais un bakterioloģiskais sastāvs un nepietiekamā ietaišu jauda. Šajā gadījumā ir jāveic ietaišu rekonstrukcijas II kārta.

Ievērojot to, ka dzeramā ūdens lielākais patērētājs ir Rīgas pilsēta, daļēji arī Jūrmalas pilsēta, tad šo ūdens krājumu aizsardzība un taupīga izmantošana ir jārisina Rīgas reģiona līmenī.

Lai aizsargātu dzeramā ūdens krājumus Rīgas apkārtnē, rajona plānojumā ir atzīmētas aizsargjoslas gar svarīgākajām ūdenskrātuvēm. Vietējo pašvaldību attīstības plānos šajās joslās ir jāparedz ierobežotas saimnieciskās darbības zonas. Otrajā ūdensresursu aizsardzības sanitārajā zonā ir iekrāsota teritorija ap Lielo Baltezeru, lai par obligātu normu kļūtu no katras dzīvojamās mājas un ražošanas ēkas izplūstošo kanalizācijas un citu notekūdeņu attīrīšana. Tādi nosacījumi ir jāiekļauj vietējo pašvaldību apbūves noteikumos.

12.2.2. Veicamie pasākumi ūdens apgādes uzlabošanai:

• dzeramās kvalitātes ūdensapgādei ir izmantojami tikai pazemes ūdeņi;

• visur nepieciešams paredzēt ūdens atdzelžošanu;

5.tabula

Rīgas rajona notekūdeņu attīrīšanas ietaises

Nr.	Objekta nosaukums	Jauda	Noslodze
p.k.		t.m3/gadā	t.m3/gadā
1.	Allažu pagasta attīrīšanas ietaises	37,0	32,4
2.	SIA "Lejāņi" centrs	475,0	475,0
3.	SIA "Garkalne"	21,0	15,0
4.	SIA "Kadaga"	292,0	128,0
5.	SIA "Ādaži-Triāde"	1022,0	117,68
6.	Attīrīšanas ietaises "Baloži"
7.	PBU "BŪKS" attīrīšanas ietaises	985,0	56,3
8.	P/u "Babītes siltums"	292,0	141,3
9.	Attīrīšanas ietaises "Daugmale"	985,0	254,4
10.	Rehabilitācijas slimnīca "Baltezers"	36,5	24,4
11.	Baltezera sūkņu stacijas attīrīšanas ietaises	73,0
12.	"Multibau" attīrīšanas ietaises	22,0	16,4
13.	Inčukalna pagasta komunālā daļa,
	attīrīšanas ietaises MRS	36,5	21,5
14.	Inčukalna pagasta komunālā daļa,
	attīrīšanas ietaises MRS "Gauja"	146,0	98,0
15.	Restorāns "Sēnīte"	73,0	5,0
16.	P/u "Entalpija-2", centrs	73,0	27,5
17.	P/u "Entalpija-2", Ragana	66,0	56,7
18.	Inčukalna pazemes gazes krātuve	9,0	4,0
19.	Bezpeļņas uzņēmums "Komunālserviss", "Ezerciems"	146,0	18,0
20.	P/u "Saltavots" attīrīšanas ietaises "Krimulda"	73,0	37,0
21.	Ķekavas pagasta attīrīšanas iekārtas	130,0	129,5
22.	Ķekavas putnu fabrika	1060,0	620,0
23.	P/u "Olekte"	500,0	139,0
24.	P/u "Olekte", "Elko"	15,0	5,0
25.	SIA "Pulkarne"	izsmeļamās bedres
26.	Uzņēmums "Norma-K", "Sidgunda"	48,0	13,0
27.	Uzņēmums "Norma-K", "Mālpils"	511,0	130,0
28.	Uzņēmums "Norma-K", "Upmalas"	73,0	3,6
29.	SIA "Mārupe"	205,0	195,2
30.	Pansionāts "Ropaži"	73,0	45,0
31.	Ropažu RKS	146,0	37,0
32.	Z/s "Stirnas"	73,0	58,7
33.	P/u "Vilkme", "Zaķumuiža"	256,0	46,1
34.	P/u "Ciemats", "Silakrogs"	292,0	41,0
35.	P/u "Ciemats", "Mucenieki"	146,0	50,0
36.	Salaspils attīrīšanas iekārtas	12500,0	4562,0
37.	Sējas pagasta p/u "Pabaži"	170,0	62,0
38.	Murjāņu sporta ģimnāzija	115,0	42,0
39.	Sējas pagasta p/u "Lojasciems"	150,0	55,0
40.	P/u "Saltavots", "Sigulda"	438,0	438,0
41.	P/u "Saltavots", "Lauktehnika"	73,0	63,0
42.	P/u "Saltavots", "Turaida"	37,0	9,0
43.	ZPS "Sigulda", centrs	292,0	129,0
44.	ZPS "Sigulda", "Jūdaži"	73,0	13,0
45.	Attīrīšanas ietaises "Nākotne"	36,5	7,3
46.	Sauriešu būvmateriālu kombināts	182,5	73,0
47.	P/u "Avots", "Jugla"	192,5	188,8
48.	Centrālie elektrotīkli	55,0	54,0
49.	Stopiņu pag. "Komunālserviss" attīr. ietaises "Ulbroka"	292,0	202,4
50.	Otrreizējo izejvielu pārstrādes kombināts	36,5	objekts
			slēgts
51.	Garkalnes pagasta attīrīšanas ietaises "Upesciems"	36,5	8,6
52.	A/s "Latvijas bite"	18,0	6,0
53.	Saulkrastu p/u "Komunālserviss", "Pēterupe"	73,0	24,0
54.	Saulkrastu p/u "Komunālserviss", "Ķīšupe"	18,0	11,0
55.	SIA "Interskonto-Niķelis"	18,0	2,4
56.	Rehabilitācijas slimnīca "Saulkrasti"	10,9	10,0
57.	Salas pag. komunālie pakalpojumi	36,5	36,5
58.	P/u "Vangažu avots"	1533,0	196,0
59.	Olaines pag. attīrīšanas ietaises "Jaunolaine"	150,0	148,0
60.	SIA "Siguldas senleja"	33,0	4,79
61.	Attīrīšanas ietaises "Gaisma"	73,0	53,0
62.	Rīgas naftas bāze (2BIO-00)	73,0	43,0
63.	Attīrīšanas ietaises "Tīraine"	146,4	81,0
64.	Mārupes pagasta attīrīšanas ietaises Skultē	91,0	90,0
65.	Olaines ķīm. farm. attīrīšanas ietaises	8030,0	2629,0
66.	Carnikavas attīrīšanas ietaises	438,0	284,7
67.	SIA "Zvejnieks"	349,0	169,7
68.	Inčukalna bērnu bāreņu aprūpes centrs	33,0	6,8
69.	Carnikavas palīgskola	7,3	7,3
70.	Rīgas naftas bāze (bioloģ. dīķi)	227,0	95,0

• esošās ūdens apgādes sistēmas, kuras ir novecojušas, to skaitā arī artēziskās akas - to modernizācija;

• artēziskās akas, kuras netiek lietotas, ir jātamponē.

12.2.3. Lai uzlabotu notekūdeņu attīrīšanu un nepieļautu ūdens baseinu, gruntsūdeņu un grunts piesārņošanu ar neattīrītiem vai nepietiekami attīrītiem notekūdeņiem:

• jāveic visu attīrīšanas iekārtu un kanalizācijas kolektoru inventarizācija;

• stingri jāseko attīrīšanas iekārtu pareizai ekspluatācijai;

• nepieciešamības gadījumā jāveic attīrīšanas iekārtu un kanalizācijas kolektoru rekonstrukcija vai remonts;

• visos ciematos un apdzīvotās vietās, kur vienkopus ir vairāk nekā 6 dzīvojamās mājas, pie ciemata attīrīšanas iekārtām jāizbūvē notekūdeņu uzņemšanas tvertnes;

• ja vienkopus ir vairāk nekā 20 dzīvojamās mājas, ir jābūt bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām;

• notekūdeņu attīrīšanas problēmas ir jāatrisina visās dārzkopības sabiedrībās, izbūvējot pie tām bioloģiskās attīrīšanas iekārtas vai nodrošinot notekūdeņu izvešanu uz ciemata attīrīšanas iekārtām.

12.3. Sauszemes ekosistēmas

Zemju izmantošana, ievērojot vides aizsardzības prasības, ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem vides kvalitātes uzlabošanai. Teritoriālplānošanas ietvaros ir iespējams panākt optimālu zemes lietošanas veidu savstarpēju izvietojumu. Šīs atziņas istenošana dzīvē tomēr ir problemātiska, jo vispirms atjaunotajā Latvijā tika uzsākta zemju privatizācija un to reģistrācija zemesgrāmatās, neņemot vērā ierobežojumus, kādus uzliek teritoriālplānojums. Līdz ar to zemes īpašnieki nav informēti par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās zonās vides aizsardzības izpratnē. Tādēļ par lielu problēmu no ekosistēmas aizsardzības viedokļa joprojām jāuzskata līgumu slēgšana ar zemes lietotājiem - atbilstoši LR likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" 17.panta noteiktajā kārtībā.

Lielu darbu sauszemes ekosistēmas aizsardzībā ir veikusi Lielrīgas reģionālā vides aizsardzības pārvalde. Visas vietējās pašvaldības ir saņēmušas īpaši aizsargājamo objektu sarakstus, līgumu un saistību rakstu paraugus par aizsargājamā dabas objekta režīma ievērošanu. Diemžēl ne visos pagastos tiek izprasta šī darba nepieciešamība.

12.4. Tā kā teritoriālplānojuma uzdevums ir veicināt turpmāku efektīvu rajona teritorijas izmantošanu saistībā ar vides aizsardzības prasībām, tad rajona plānojumā vides kvalitātes paaugstināšanas un vides aizsardzības jautājumiem ir ierādīta būtiska vieta.

Šajā plānojumā - atbilstoši rajona plānojuma saturam - tiek uzrādītas īpaši vērtīgās lauksaimniecības zemes, aizsargājamie dabas un kultūrvēsturiskie objekti, ūdensresursu un derīgo izrakteņu ieguves vietu teritorijas, paaugstinātas bīstamības zonas no civilās aizsardzības viedokļa, aizsargjoslas.

Iepriekšminētās un citas nozīmīgas teritorijas un zonas ir attēlotas 2.14. zīm. "Vides aizsardzības ierobežojumi" un plānā "Rīgas rajona teritorijas izmantošanas zonējums".

13. Atkritumu saimniecība

Cieto sadzīves atkritumu savākšanas, transportēšanas, deponēšanas un pārstrādes jautājumi Rīgas rajonā un kaimiņu pašvaldībā Rīgas pilsētā jau ilgstoši ir līdz šim galvenā neatrisinātā problēma. Nesakārtotā atkritumu saimniecība Rīgas reģionā rada sanitāri higiēniskā stāvokļa pasliktināšanos visās apdzīvotajās vietās, veicina nekontrolējamu atkritumu izgāšanu piepilsētas mežos, apdzīvotu vietu un autoceļu tiešā tuvumā.

Rīgas rajona padome uzskata par nepieciešamu turpināt uzsākto kursu uz atkritumu saimniecības sakārtošanu rajona teritorijā un optimālā skaita atkritumu deponēšanas vietu izveidē un atkritumu noglabāšanā un pārstrādē sadarboties ar Rīgas reģionā ietilpstošajām pašvaldībām.

13.1. Esošās situācijas analīze

13.1.1. Pēc apkopotās statistiskās informācijas 1996.gadā Rīgas rajonā dzīvoja ap 145 tūkst. iedzīvotāju, un tie gada laikā saražo 140 000 m3 jeb 32 tūkstošus tonnu atkritumu. Lielākā daļa šo atkritumu tiek deponēti 20 atkritumu izgāztuvēs, kas kopsummā aizņem ~100 ha lielu teritoriju un ir slikti aprīkotas. Rīgas rajona Stopiņu pagastā atrodas Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuve "Getliņi" ar teritoriju ~75 ha platībā, kuru izmanto arī Garkalnes, Stopiņu, Ropažu, Ķekavas pagasts.

Kopumā rajonā pagājušajā gadā oficiāli deponēti 1 269 354 m3 sadzīves atkritumu, no kuriem 96,7% nogādāti Getliņu izgāztuvē, kura apkalpo Rīgas pilsētu. 1997.gadā pieprasītie limiti palielinājušies par 8%.

Atkritumu saimniecība rajonā nav sakārtota, jo atkritumu šķirošana ir tikai daļēja. Izgāztuvju apsaimniekotāji neveic atkritumu uzskaiti pēc to sastāva (sadzīves, būvniecības, kokapstrādes, bīstamie atkritumi).

13.1.2. Lai novērtētu esošās atkritumu saimniecības stāvokli Rīgas rajonā un noteiktu pasākumus šī saimniecības darba uzlabošanā un optimizēšanā, programmas "Atkritumu savākšanas, glabāšanas un pārstrādes plānojums Rīgas rajonam līdz 2005.gadam" ietvaros veikta esošo atkritumu izgāztuvju apsekošana un situācijas analīze.

1995.gadā Rīgas rajonā darbojās 20 cietu atkritumu deponēšanas vietas. Šo deponēšanas vietu raksturojums sniegts tabulā pielikumā pie 2.14.1. zīmējuma, bet iespējamās cieto sadzīves atkritumu deponēšanas vietas Rīgas rajonā 2005.gadā - 2.14.2. zīmējumā.

1997.gadā Rīgas rajonā esošo sadzīves sauso atkritumu izgāztuvju saraksts apkopots 6.tabulā, no kurām tikai 8 darbojas ar saskaņotiem limitiem.

6.tabula

Sadzīves atkritumu izgāztuves

Nr.	Nosaukums	1996.gadā	Uzskaite	1997.gada
p.k.	(deponēšanas vieta)	m3		limits, m3
1.	"Skolas" (Kašķu purvs)	netika izmantota x)		slēgta x)
2.	"Saulkrasti"	4000	aptuvena	4000
3.	"Mālpils"	1000	netiek veikta	1600
4.	"Pabaži" (Lapsukalns)	nav ziņu	netiek veikta	nav saskaņots
5.	"Ķekava"	nav ziņu	netiek veikta	13 000
6.	"Sigulda"	11 988	taloni	15 000
7.	"Ieviņas"			-
8.	"Olaine"	12 478	taloni	16 000
9.	"Daugmale"	200	netiek veikta	nav saskaņots
10.	"Ādaži"	200	netiek veikta	nav saskaņots
11.	"Baldone" (Skurbas)	300	netiek veikta	nav saskaņots
12.	"Ropaži" (Kangari)	1100	aptuvena 10 300
13.	"Mārupe"	10 361	taloni	15 000
14.	"Tumšupe"	100	netiek veikta	nav saskaņots
15.	"Sidgunda"	paredzēta
		rekultivācija
16.	"Getliņi"	1 227 327	taloni	1 300 000
17.	"Silciems"	izgāztuve slēgta
18.	"Baloži"	300	nav veikta	nav saskaņots
19.	"Krustkalni"	netiek izmantota
20.	"Sēja" (Siksnas)	paredzēta
		rekultivācija

x) Nelegāli, ierobežotos daudzumos atkritumi šeit tiek ievesti

Neviena no sadzīves atkritumu izgāztuvēm nav veidota pēc projekta, tās visas sākotnēji veidojušās kā nelegālas atkritumu izgāztuves, kuras pēc tam legalizētas, piešķirot tām pagaidu statusu. Rezultātā neviena izgāztuve nav iekārtota atbilstoši vides aizsardzības un sanitārajām prasībām, t.i., atkritumi ne visur tiek blietēti, apbērti ar augsni, mālu vai būvgružiem, nav ierīkota drenāža un apvaļņojums, uzcelts žogs, uzstādīti svari.

Pašvaldībām ir uzdevums sakārtot šīs pagaidu atkritumu izgāztuves, ko tās ir ierīkojušas savās teritorijās.

Atkritumu saimniecību rajonā varētu sakārtot, veidojot starppagastu sadzīves atkritumu izgāztuves, tādējādi samazinot esošo, nelegālo izgāztuvju skaitu. Šādas vietas izvēles iespējas tika izskatītas Mālpilī (Mālpils-Siguldas-Ropažu pagasti), Baldonē (Baldones-Daugmales-Ķekavas pagasti) un Olainē (Olaines-Mārupes-Salas pagasti). Mālpilī un Baldones lauku teritorijā vietas izvēle tika saskaņota, nepieciešams atrast līdzekļus šo izgāztuvju projektēšanai un celtniecībai. Pie šīm izgāztuvēm, atbilstoši aprīkojot, vajadzētu izvietot arī beigto dzīvnieku apbedīšanas vietas.

Programmā "Atkritumu savākšanas, glabāšanas un pārstrādes plānojums Rīgas rajonam līdz 2005.gadam", ko 1996.gada aprīlī apstiprinājusi Rīgas rajona padome, ir paredzēti šādi galvenie pasākumi:

1. Jāierīko jaunas zonālās atkritumu glabātavas Olaines pagastā, Baldones lauku teritorijā, Mālpils pagastā un Saulkrastu lauku teritorijā.

2. Jāmodernizē Krimuldas pagastā esošā glabātava ("Ieviņas").

3. Pakāpeniski, veicot pēcaprūpi, jāslēdz pārējās esošās atkritumu glabātavas.

4. Jauno un modernizēto atkritumu glabātavu būvniecība un ekspluatācija jāveic uz koncesiju līgumu pamata. Tāpat jārīkojas attiecībā uz atkritumu savākšanu, transportu un šķirošanu.

Jāatzīmē, ka ir zināmas grūtības ar jaunas atkritumu izgāztuves ierīkošanu Olaines apkaimē, jo šeit tās izvietošana saistīta ar aizliegumu izvietot šāda veida būves 15 km zonā ap lidostu "Rīga".

Bez iepriekš minētajām atkritumu noglabāšanas vietām atkritumu saimniecības speciālisti iesaka ierīkot vairākus cieto sadzīves atkritumu savākšanas, iepriekšējās šķirošanas un pārstrādes centrus (Nr.1 - Ādažos, Nr.2 - Siguldā, Nr.3 - Salaspilī, Nr.4 - Olainē, Nr.5 - Ķekavā, Nr.6 - Mārupē) un skaidu dedzināmo brikešu presēšanas cehus skaidu ieguves vietās (Nr.1 - Inčukalnā, Nr.2 - Garkalnē, Nr.3 - Salā, Nr.4 - Daugmalē).

14.Civilā aizsardzība

14.1. Civilās aizsardzības sistēmas

darbības nodrošināšana

ir viena no svarīgākajām rajona līmeņa pārvaldes institūcijas funkcijām.

Civilās aizsardzības prasības un pasākumu kompleksu valsts un visu līmeņu pašvaldībām reglamentē LR likums "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību".

Rīgas rajona padome uzskata, ka civiliedzīvotāju aizsardzības pasākumu koordinācija un glābšanas dienestu reālas darbības nodrošināšana ir viens no svarīgākajiem rajona padomes pienākumiem.

Rīgas rajona kompetencē ietilpstošie civilās aizsardzības pasākumi ir iestrādāti Rīgas rajona civilās aizsardzības (CA) pasākumu plānā līdz 2003.gadam. Tas izstrādāts atbilstoši LR MK "Teritoriālplānošanas noteikumiem", LR likumam "Par civilo aizsardzību" un likumam "Par pašvaldībām".

Civilās aizsardzības pasākumu mērķis ir aizsargāt rajona iedzīvotājus iespējamos ārkārtēju situāciju (ĀS) gadījumos, ko var izraisīt dabas, tehnogēnās katastrofas un avārijas, to skaitā ķīmisku, bioloģisku un radioaktīvu vielu izplūde.

Šīs nodaļas beigās ir ievietota riska samazināšanas programmas koncepcija laika posmam līdz 2003.gadam, kas jāuzskata par izejas materiālu attiecīgā dokumenta izstrādei.

Izstrādājot rajona plānojumu, tika apsekoti visi rajona riska uzņēmumi. Tie nosacīti sadalīti šādās grupās:

• ķīmiski (toksiski) bīstamie;

• uguns un sprādzienbīstamie;

• radioloģiski bīstamie;

• transporta uzņēmumi (bīstamo kravu).

Vēl pie riska objektiem pieskaitāmi:

• cilvēku masu pulcēšanās objekti;

• bīstamās pavasara palu (plūdu) vietas.

Plāna ietvaros ir noteikti arī mežu ugunsbīstamie rajoni, noteiktas rajona ugunsdzēsības un glābšanas dienestu daļu, neatliekamās palīdzības punktu izvietojums un apzinātas to apkalpes zonas.

Pēc applūduma līniju noteikšanas galvenajām Rīgas rajona upēm ir apzinātas bīstamākās palu (plūdu) vietas.

14.2. Apsekotajos riska uzņēmumos

ir konstatētas šādas neizdarības:

• nav (vai ir novecojuši) saldēšanas iekārtu drošas ekspluatācijas noteikumi;

• nav veikti priekšdarbi bīstamo iekārtu reģistrēšanai Valsts darba inspekcijā (LR MK Noteikumi Nr.305-95.);

• nav organizēta apkalpojošā personāla atestēšana;

• saldēšanas iekārtu apkalpojošā personāla reaģēšanas iespējas amonjaka noplūdes gadījumā ir vājas:

- nav priekšstata par iespējamo avāriju apjomiem un sekām (situāciju modelēšana);

- nav izstrādātas avārijas kartes;

- nav risināti sadarbības jautājumi ar UGD;

- nav novērsta nepiederošu personu brīva piekļūšana saldēšanas iekārtu elementiem;

- individuālie aizsardzības līdzekļi ir neatbilstošā stāvoklī (veci, nepareiza tipa u.tml.);

- nav pirmās palīdzības medikamentu;

• ārzemju (somu, vācu) saldēšanas iekārtu tehniskās drošības sistēma tiek balstīta uz procesa vadības automātiku - reaģēšanas pasākumi amonjaka noplūdes gadījumos vispār netiek plānoti;

• Inčukalna gāzes pazemes krātuves teritorijā esošajiem tehnoloģiskajiem objektiem tehniskās uzraudzības sistēma ir apmierinoša - galvenie bīstamības avoti tiek kontrolēti automātiski.

Urbuma tehniskā stāvokļa uzraudzība ir balstīta uz periodisku to inspicēšanu ar organoleptiskām metodēm;

• radioloģiski bīstamos uzņēmumos (v/u "Radons", ZA Salaspils KPC) būtiski ir samazināts finansējums ēku uzturēšanai (apkurei) ugunsdzēsības signalizēšanas modernizēšanai).

14.3. Tāpat Rīgas rajona iedzīvotājus

apdraud rajona teritoriju šķērsojošais maģistrālais gāzes vads, kā arī plašā bīstamo kravu nomenklatūra, kas lielos apjomos tiek transportēta pa dzelzceļu un autoceļiem, lidosta "Rīga".

14.4. Rajona teritorijā

esošās upes pavasara palu periodā applūdina ievērojamas platības.

Lielupe-Salas pagasta teritorijā.

Gauja - no Ādažiem līdz ietekai jūrā.

Misas upe applūdina zemākās vietas Olaines pagastā.

Mazā Jugla Salaspils teritorijā var applūdināt dārzkopības masīvus "Salinieki" "Avoti".

Lielā Jugla pie robežas ar Garkalnes pagastu applūdina sakņu dārzu teritorijas.

Plūdus var arī izraisīt Rīgas HES aizsprosta pārraušana (plūdi avārijas gadījumos).

Pļaviņu HES aizsprosta pārraušanas gadījumā sekos Ķeguma un Rīgas HES ūdenskrātuvju aizsargdambju pārraušana, un no applūdināšanas cietīs Salaspils pilsēta un daļa no lauku teritorijas (labā krasta dambis) vai Daugmales un Ķekavas pagasti - Bērzes upītes baseins (kreisā krasta dambis).

Pie t.s. riska objektiem pieņemts pieskaitīt arī cilvēku masu pulcēšanās objektus:

• skolas, bērnu iestādes, slimnīcas, pansionāti - šo iestāžu kontingents fizisko spēju ierobežojuma dēļ ir ar lielu risku jebkurā ārkārtējā situācijā;

• tirgi, lieli veikali, stadioni, masu sarīkojumi - jebkura avārija var izraisīt masveida traumatismu un bojāeju.

Rajona CA aizsargbūvju stāvoklis ir neapmierinošs, tās nav gatavas iedzīvotāju (t.sk. strādājošo maiņu) izvietošanai.

Turpinājums - seko

2.10.zīm. Rīgas rajona maģistrālie un starpciematu gāzes vadi un centralizētās katlumājas

2.12.zīm. Rīgas rajona tālsakaru centra līnijas

2.11.zīm. Rīgas rajona augstsprieguma elektropārvades līnijas

2.13.zīm. Galvenās ūdensņemšanas vietas un attīrīšanas būves

2.14.1.zīm. Cieto sadzīves atkritumu deponēšanas vietas

Rīgas rajonā 1995.gadā

Pielikums pie zīmējuma Nr.2.14.1.

Cieto sadzīves atkritumu deponēšanas vietas Rīgas rajonā 1995.gadā

Apzī-	Izgāztuves	Atrašanās vieta	Kopējā	Aktīvā	Ievestais	Kaudzes	Ekspluatācijas
mējums	nosaukums		platība	platība	atkritumu	tilpums	laiks
kartē					daudzums
1.	"Slokas"	Salas pagasts "Kašķu purvā"	15 ha	10 ha	475 000 m3	190 000 m3	25 gadi
2.	"Saulkrasti"	Saulkrastu lauku teritorija (šoseja Saulkrasti - Murjāņi)	5 ha	4 ha	150 000 m3	60 000 m3	24 gadi
3.	"Mālpils"	Mālpils pagasts "Vilkači" (Zaubes - Nītaures ceļu krustojums)	4,5 ha	3 ha	42 900 m3	17 160 m3	18 gadi
4.	"Pabaži"	Sējas pagasts, Pabaži "Eipuri"	1 ha	0,5 ha	4050 m3	1620 m3	10 gadi
5.	"Ķekava"	Ķekavas pagasts (šoseja Rīga - Bauska 11 km)	4 ha	3 ha	90 000 m3	40 000 m3	15 gadi
6.	"Sigulda"	Krimuldas pagasts (šoseja Rīga - Sigulda)	3 ha	2 ha	150 000 m3	60 000 m3	24 gadi
7.	"Ieviņas"	Krimuldas pagasts (šoseja Ragana - Saulkrasti)	4 ha	2 ha	18 000 m3	8000 m3	15 gadi
8.	"Olaine"	Olaines pagasts	8,4 ha	6 ha	120 000 m3	50 000 m3	20 gadi
9.	"Daugmale"	Daugmales pagasts "Geriņi"	3 ha	2 ha	30 000 m3	15 000 m3	20 gadi
10.	"Ādaži"	Ādažu pagasts "Utupurvs"	10 ha	3 ha	81 850 m3	40 000 m3	15 gadi
11.	"Baldone"	Baldones lauku teritorija "Skurbas"	5,8 ha	1,5 ha	42 000 m3	16 800 m3	25 gadi
12.	"Ropaži"	Ropažu pagasts "Kangari"	5 ha	2 ha	36 000 m3	14 400 m3	20 gadi
13.	"Mārupe"	Olaines pagasts (apvedceļš Babīte - Ķekava)	3 ha	1,5 ha	24 900 m3	9960 m3	5 gadi
14.	"Tumšupe"	Ropažu pagasts "Stirnas"	1 ha	1 ha	7100 m3	2840 m3	15 gadi
15.	"Sidgunda"	Mālpils pagasts, Sidgunda "Bendzemnieki"	0,5 ha	0,5 ha	2150 m3	860 m3	10 gadi
16.	"Getliņi"	Stopiņu pagasts
17.	"Sēja"	Sējas pagasts "Siksnas"	0,5 ha	0,5 ha	3750 m3	1500 m3
18.	"Silciems"	Inčukalna pagasts Silciemā	0,5 ha	0,5 ha	1450 m3	580 m3	5 gadi
19.	"Krustkalni"	Inčukalna pagasts "Krustkalni"	2 ha	2 ha	18 250 m3	7300 m3	15 gadi
20.	"Baloži"	Baloži	2 ha	2 ha	42 000 m3	16 840 m3	30 gadi
Kopā (bez deponēšanas vietas "Getliņi")	76,8 ha	50,5 ha	1 339 500 m3	557 860 m3

2.14.2.zīm. Cieto sadzīves atkritumu deponēšanas vietas

Rīgas rajonā 2005.gadā

2.19.zīm. Rīgas rajona mežu ugunsbīstamie rajoni,

UGD daļas un riska uzņēmumi