Valsts prezidets: Ministru prezidentam

Vakar, 28. janvārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis nosūtīja Ministru prezidentam Guntaram Krastam vēstuli, kurā aicina Ministru kabinetu steidzami iesniegt Saeimai sagatavoto likumprojektu “Par apžēlošanu”.

Vēstulē teikts, ka 1997. gada 4. decembrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma un 17. decembrī tika izsludināts likums “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Ar minēto likumu tika izdarīti grozījumi atsevišķos Satversmes pantos, tajā skaitā 45. pantā, kurā noteikta tiesība Valsts prezidentam apžēlot noziedzniekus, par kuriem spriedums stājies likumīgā spēkā.

Satversmē izdarītie grozījumi paredz, ka šo tiesību izmantošanas apjomu un kārtību nosaka īpašs likums.

Vēstulē atgādināts, ka Ministru kabineta sākotnēji iesniegto likumprojektu “Par apžēlošanu” Saeima izskatījusi jau 1997. gada 27. februārī un nodevusi to pārstrādāšanai Ministru kabinetam. Likumprojekta pārstrādāšanai izveidotā darba grupa, kurā strādāja arī Valsts prezidenta Kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja Rita Aksenoka, darbu pie projekta beidza un to nodeva Ministru kabinetam jau 1997. gada 25. augustā. Tomēr likumprojekts Saeimā joprojām nav iesniegts.

Vēstulē G.Ulmanis vērš uzmanību uz faktu, ka sagatavotā likumprojekta virzības kavēšana liedz Valsts prezidentam realizēt likumā noteiktās apžēlošanas tiesības, jo pašlaik nav spēkā neviens likums, kas atbilstoši Satversmes 45. pantam regulētu apžēlošanas procedūru.

Valsts prezidents jau ir saņēmis ievērojamu skaitu lūgumu par apžēlošanu, kurus pēc Satversmes grozījumu spēkā stāšanās nav iespējams izskatīt.

Nacionālās drošības padomes sēdē

Vakar, 28.janvārī, Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vadībā notika Nacionālās drošības padomes kārtējā sēde.

Nacionālās drošības padome noklausījās aizsardzības ministra Tālava Jundža, ārlietu ministra Valda Birkava un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Stara ziņojumus par valsts drošību.

Nacionālās drošības padome noklausījās un apsprieda ziņojumu par padomes darba rezultātiem 1997.gadā, apsprieda un apstiprināja Nacionālās drošības padomes darba plānu 1998.gadam.

Padome iepazinās ar Ārlietu ministrijas sagatavoto informāciju par Latvijas turpmāko iesaistīšanos starptautiskās miera uzturēšanas operācijās un nolēma ieteikt Ministru kabinetam rast iespēju finansēt Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos šajā misijā arī pēc 1998.gada 1.aprīļa, kad beidzas pašreizējais finansējums.

Padome nolēma ieteikt Ministru kabinetam nekavējoties izstrādāt likumprojektu par informācijas atklātību un iesniegt to izskatīšanai Saeimā. Padome apsprieda arī citus ar valsts drošību saistītus jautājumus.

Rīgas 33.vidusskolā

Vakar, 28.janvārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis apmeklēja Rīgas 33.vidusskolu. Valsts prezidents tikās ar skolas vadību, skolēniem un skolotājiem. Skolas direktore Marija Kovaļčuka pastāstīja G.Ulmanim par savu skolu, par to, kā tiek organizēts mācību darbs, un par problēmām, ar ko nākas sastapties ikdienas darbā.

Valsts prezidents apskatīja skolas videozāli, datorklasi un topošo skolas muzeju, kā arī iepazinās ar skolēnu un skolotāju radošo darbu ekspozīciju. Pēc skolas audzēkņu koncerta G.Ulmanis savā uzrunā pauda gandarījumu par iespēju apmeklēt šo skolu un sacīja, ka šī diena viņam bijusi viena no jaukākajām šajā gadā. Valsts prezidents pauda pārliecību, ka šīs skolas skolēni ir īsti savas zemes patrioti un viņi saistīs savu nākotni ar Latvijas nākotni. G.Ulmanis atgādināja klātesošajiem laiku, kad Kārlis Ulmanis iedibināja tradīciju dāvināt skolām grāmatas. Valsts prezidents uzdāvināja topošajam skolas muzejam E.Dunsdorfa grāmatu “Kārļa Ulmaņa dzīve”, skolas bibliotēkai grāmatas “Johans Kristofers Broce” (1. un 2.sējums), “Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši” (1 eksemplārs), E.H.Gombriha darbu “Mākslas vēsture” (1 eksemplārs), enciklopēdisko izdevumu “Mūsdienu pasaule” (5 eksemplāri) un “Degsme: Dr. Kārļa Ulmaņa atziņas” (5 eksemplāri), kā arī savas grāmatas “No tevis jau neprasa daudz” un “Putj prezidenta” (pa 5 eksemplāriem). Valsts prezidents pasniedza skolas direktorei atzinības rakstu par gribasspēku un apņēmību mainīt uz augšu dzīvi savā skolā un spēju īstenot daudzas progresīvas ieceres, kas nodrošinājušas stabilu skolas un tās audzēkņu izaugsmi.

Valsts prezidenta preses dienests