Diplomātija

Zviedrijas Karalistes aizsardzības ministrs Latvijā

Papildus 1.lpp.

informācijai

Preses konferencē

Uzrunājot Latvijas žurnālistus, Zviedrijas aizsardzības ministrs Bjerns fon Sīdovs teica:

— Es esmu ļoti apmierināts ar šo vizīti. Jo vairāk tāpēc, ka esmu Rīgā pirmoreiz. Mums bija ļoti interesantas sarunas, kurās mēs skārām visus aizsardzības aspektus un to nozīmi Baltijas jūras reģionā. Es šajās sarunās uzsvēru Zviedrijas puses pozitīvo attieksmi pret nesen parakstīto ASV un Baltijas valstu hartu. Mēs paredzam labas attiecības starp mūsu valstīm arī turpmāk.

Vizītes laikā mēs apspriedām galvenokārt jautājumu par to, kā turpināt mūsu divpusējo un daudzpusējo sadarbību. Uzskatām, ka mūsu sadarbība Baltijas bataljonā, Baltijas aizsardzības koledžas izveidošanā un citos projektos attīstās ļoti sekmīgi.

Mēs pārrunājām arī ar izglītību saistītu projektu. Abas puses uzsvēra, cik liela nozīme ir virsnieku un tātad arī karavīru pareizam apmācīšanas procesam. Mēs īpaši apspriedām, kā šajā jomā padziļināt sadarbību starp Zviedrijas un Latvijas aizsardzības spēkiem. Ļoti liela nozīme ir arī Zviedrijas militārā padomnieka darbībai teorētiskā jomā, palīdzot Latvijā ieviest centrālās aizsardzības koncepciju, kas jau ir ieviesta Zviedrijā. Ļoti svarīgs aspekts ir arī militārpersonu un civilo struktūru sadarbība miera laikā un, protams, gatavošanās šādai sadarbībai arī ekstremālās situācijās. Zviedrijā šīs koncepcijas ieviešanā piedalījās visa valsts sabiedrība. Zviedrijai šajā jomā jau ir uzkrāta pieredze. Tā varētu būt ļoti nozīmīga arī Latvijai. Ļoti svarīga ir arī jauniešu sagatavošana militārajam dienestam jau skolas gados. Arī šajā jomā mūsu valstis varētu ļoti sekmīgi sadarboties.

Sarunu laikā Rīgā mēs uzsvērām gan valstu divpusējās, gan arī daudzpusējās sadarbības aktualitāti.

Savas vizītes laikā es apmeklēju arī Baltijas bataljonu un tikos ar vairākiem zviedru virsniekiem — militārajiem padomniekiem. Arī Cēsīs Zemessardzes 2. brigādes apmeklējumā es guvu vērtīgu priekšstatu par militāro struktūru stāvokli Latvijā.

Pēc tam žurnālistus uzrunāja Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis:

— Es esmu pateicīgs Zviedrijas aizsardzības ministram, ka viņš atrada iespēju personīgi atbraukt uz mūsu valsti un iepazīties ar situāciju Latvijā. Ja salīdzina 1992.—1993. gadu, kad sāka veidoties mūsu sadarbība ar Zviedriju, ar šodienas situāciju, tas ir kā diena pret nakti. Šī sadarbība būtībā ir kļuvusi par mūsu ikdienas sastāvdaļu. Ar šīs sadarbības palīdzību veidojušies faktiski visi jums zināmie projekti.

Tiekoties ar ministru, mēs arī vienojāmies, ka zviedri varētu uzsākt vēl kādu jaunu iniciatīvu Latvijā, proti, mūsu sabiedrības izglītošanu par valsts aizsardzības jautājumiem. Sākot no deputāta un valdības locekļa (atcerieties Valsts prezidenta iniciatīvu) un turpinot ar skolotājiem, skolēniem un pensionāriem. Jo ir ārkārtīgi sarežģīti strādāt situācijā, kad jāpierāda, kāpēc armijai vajadzīgs budžets, kāpēc valstī vajadzīgs obligātais dienests u.tml., ja sabiedrība nav vienkārši pietiekami informēta par šiem jautājumiem. Zviedrijas ministrs izteica gatavību aktīvi iesaistīties šajā programmā.

Pēc tam Zviedrijas un Latvijas aizsardzības ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

“Latvijas Vēstnesis”: — Jautājums Zviedrijas aizsardzības ministram fon Sīdova kungam: vai pēdējā laika politisko notikumu kontekstā — ASV un Baltijas valstu harta, arī Krievijas prezidenta Jeļcina vizītes Zviedrijā un Krievijas premjerministra Černomirdina piedalīšanās BJVP Rīgas sanāksmē — varētu mainīties Zviedrijas līdz šim plašā palīdzība Latvijai mūsu Nacionālo bruņoto spēku izveidošanā? Es lūdzu arī Latvijas aizsardzības ministru Jundža kungu izteikt savu viedokli — vai šajā kontekstā ir mainījusies Zviedrijas palīdzības aktualitāte?

T.Jundzis: — Politiskās cīņas starptautiskā arēnā ir zināma lieta. Ir periodi, kad tās saasinās, ir periodi, kad tās kļūst vājākas. Bet tajā pašā laikā mūsu ārpolitikas stratēģija ir skaidra. Ir skaidri definēta arī starptautiskās sabiedrības attieksme pret mūsu ārpolitikas kursu. To apliecina arī ASV un Baltijas valstu harta. Un neatkarīgi no attiecīgā brīža politiskajiem viļņojumiem mēs darām savu darbu. Es varu tikai vēlreiz pateikt, ka Zviedrijas palīdzība Latvijai ir bijusi ļoti nozīmīga. Gribu izteikt cerību, ka tā vēl paplašināsies. Mēs arī kļūstam pieredzes bagātāki un aizvien labāk protam šo Zviedrijas palīdzību izmantot.

B. fon Sīdovs: — Militārā sadarbība, lai palielinātu drošību Eiropā, mūsu dienās ir galvenokārt daudzpusēja. Nodrošināt stabilitāti Eiropā ir iespējams tikai tad, ja procesā ietver vairākas valstis. Protams, šim procesam jābūt demokrātiskam un pārskatāmam.

Protams, ir svarīgi arī valstu divpusējie kontakti. Divpusējās sadarbības ietvaros, kā, piemēram, Latvijas un Zviedrijas sadarbības gadījumā, ir arī vieglāk formulēt sadarbības mērķus un iespējas. Zviedrijas palīdzība Latvijai arī turpmāk būs stabila un konsekventa.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors