Par finansējumu veselībai

Vakar, 7. martā, labklājības ministrs Andrejs Požarnovs rīkoja preses konferenci par medicīnas māsu darba apmaksas principiem un par Latvijas un Krievijas divpusējām attiecībām sociālās drošības jomā.

Labklājības ministrs Andrejs Požarnovs teica:

— Es gribētu pastāstīt par Ministru kabinetā vakar notikušajām debatēm par veselības aprūpes finansēšanas principiem. Vispirms minēšu dažus skaitļus. Ja gribam zināt, vai šobrīd finansējums veselības aprūpei ir pietiekams, tad to labi parāda salīdzinājums ar mūsu kaimiņvalstīm. "Ziedu laikos" — 1997. gadā, kad finansējums veselības aprūpei bija visaugstākais, mēs ieņēmām pēdējo vietu salīdzinājumā ar Lietuvu, Igauniju un citām Eiropas valstīm. Veselības finansējums procentuāli no iekšzemes kopprodukta ir samazinājies gadu no gada.

Šogad veselības aprūpei ir atvēlēti tikai trīs procenti no iekšzemes kopprodukta. Privātajās ārstniecības iestādēs cenas ir atbilstošas tam, cik šie pakalpojumi reāli maksā, bet valsts ārstniecības iestādēs finansējums ar katru gadu samazinās, lai gan citu pakalpojumu (ūdensapgāde un kanalizācija, siltumapgāde, medikamenti utt.) cenas ir strauji pieaugušas. Mums ir jāattīsta augstas kvalitātes valsts līmeņa veselības aprūpe, bet finansējums nav pietiekams.

Šobrīd visvairāk sasāpējis ir jautājums par medicīnas māsu algām. Vakar Ministru kabinetā es ziņoju par reālo situāciju. Diskusijas bija par to, ka ir nepieciešams kopumā risināt veselības aprūpes finansējumu. Mums pakalpojumu cenā ir jāiekļauj darba algas, medicīniskās aparatūras amortizācija, tad tālāk var risināt darba algas jautājumus. Ir jāslēdz kolektīvie līgumi starp arodbiedrību un darba devējiem. Vakar Ministru kabinetā debates bija destruktīvas, tika spriests par to, vai medicīna vēl vairāk nevarētu dzīvot no iekšējām rezervēm, kaut ko ieekonomējot. Taču man ir konkrēts piemērs, ka viena gultas diena slimnīcā maksā 9 latus, bet viena diena viesnīcā — 35 latus. Tas pierāda, ka visas izmaksas jau tā ir samazinātas līdz minimumam.

Šajā slimnīcas gultas dienas cenā ir iekļauts arī medicīniskā personāla darbs, medikamenti, medicīniskās aparatūras izmantošana utt. Risinot darba algas jautājumu, ir jārisina veselības aprūpes finansējums kopumā.

Pēc vakardienas debatēm man kļuva skaidrs, ka "Latvijas ceļš" un Tautas partija ir vienojušās šo jautājumu nerisināt, tas tika atlikts uz divām nedēļām. Tika teikts, ka jāveido maksas medicīna, tai jāpāriet uz tirgus ekonomiku, tajā pašā laikā tika pieprasīta informācija par brīvajām štata slodzēm un to, kā katrā slimnīcā tiek sadalītas medicīniskā personāla algas. Štata slodzes ir slimnīcu pārziņā, jo ārstniecības iestādes darbojas kā uzņēmumi. Te arī parādās pretruna: no vienas puses, brīvais tirgus, no otras puses, vēlme visu reglamentēt, kā tas bija sociālismā. Es esmu saņēmis no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vēstuli ar informāciju par 8. marta medicīnas māsu piketu. Vēstule ir adresēta arī Ministru prezidentam un finansu ministram. Ņemot vērā to, kā vakar Ministru kabinetā notika debates, es aicinu Ministru prezidentu un finansu ministru tikties ar piketētājiem.

Par medicīnas darbinieku turpmākajām akcijām. Ļoti pareizi būtu, ja šīs akcijas tiktu rīkotas tajā brīdī, kad valdībā tiek izskatīti svarīgi jautājumi, tiek noteiktas valdības prioritātes. Pēc budžeta pieņemšanas reāli vairs situāciju ietekmēt nevar.

Par Latvijas un Krievijas līgumu. Mēs esam saņēmuši daudzas vēstules no pensionāriem, kuri nesaprot, kas īsti notiks ar viņu pensijām. Sabiedrībā ir izplatīti meli, ka Latvijas un Krievijas līguma noslēgšanas gadījumā Latvijas pensionāriem tiks samazinātas pensijas. Tie ir meli. Ja tiks pieņemti kādi politiski lēmumi, tie tiks finansēti no valsts budžeta. Pagaidām šis līgums tiek sagatavots, to dara valdības sastādītā komisija Anatolija Gorbunova vadībā. Ja gadījumā pensiju pamatbudžeta fondā būs zaudējumi, tie tiks segti no valsts budžeta. Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kas šobrīd strādā Latvijā, tiks maksātas pensijas. Līgums paredz tiesības uz pensiju eksportu, cilvēkam izbraucot uz dzīvi ārvalstī. Līguma noslēgšana veicinātu pensionāru, kas to vēlas, izbraukšanu uz etnisko dzimteni.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore