Pproblēmas

Lai patērētāja papēdī nedurtos nagla

Kārlis Freimanis, Tirdzniecības un pakalpojumu

kontroles centra vadītājs, — “Latvijas Vēstnesim”

Tirdzniecības un pakalpojumu kontroles centra vadītājs (TPKC) pastāstīja, ka centrs pamazām maina savu darbības ievirzi. Proti, darbu pie normatīvo aktu ievērošanas tirdzniecības vietās sāk aizstāt praktiska Latvijas patērētāju tiesību aizsardzība:

— Iestāžu, kuras nodarbojas Latvijā ar dažādu reglamentējošo un administrējošo normatīvo aktu ievērošanas kontroli (ieņēmumu un preču uzskaiti un tamlīdzīgām šādā virzienā vērstām darbībām) ir pietiekami, un dažkārt vērojama funkciju dublēšanās. Tādēļ mazpamazām — un šādu soli mūs piespieda spert pati Latvijas tirgus realitāte — TPKC darbībā aizvien lielāku lomu sāk ieņemt tieši nepārtikas preču kvalitāte, iedzīvotāju un tirgotāju informēšana par viņu tiesībām un pienākumiem, kā arī konfliktu risināšana un novēršana. Šīs ir lietas, kas līdz šim bijušas ārpus pietiekamās uzmanības no valsts iestāžu puses. Tieši — attiecībā uz nepārtikas precēm.

Tirdzniecībā ar pārtikas precēm šodien situācija ir daudz labāka, kaut arī ne viss ir pilnīgā kārtībā. Gadā, kad sāka darboties TPKC (toreiz — Tirdzniecības uzraudzības valsts komiteja) — 1993., gandrīz 80 % sūdzību bija par pārtikas precēm. Tagad vairāk nekā četrus gadus vēlāk, situācija ir diametrāli pretēja. Lielākā sūdzību daļa no patērētājiem ir tieši par nepārtikas precēm: apaviem, tekstilizstrādājumiem, elektroprecēm, sadzīves pakalpojumiem utt. Pārtikas jomā ir akreditētas daudzas produktu kvalitāti un atbilstību analizējošas laboratorijas, bet rūpniecības precēm kompetentu slēdzienu sniedz tikai tie eksperti, kuri darbojas vai nu atsevišķos uzņēmumos, vai arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras firmā “Ekspertīze”.

— Tirgotāji kļūst gudrāki un sāk apvienoties, — stāsta Kārlis Freimanis. — Taču bieži vien ne jau tādēļ, lai cits citu informētu un mācītu, lai noskaņotos uz kvalitatīvu preču ievešanu un pārdošanu, bet gan lai stātos pretim mēģinājumam ierobežot viņu ne visai godprātīgo rīcību. Un tā arī rodas dažādas asociācijas un apvienības, kuru mērķis ir savus biedrus aizstāvēt ne pārāk korektā situācijā, nevis iemācīt izturēties pret savu klientu un arī pret savas firmas godu ar cieņu. Un šeit pretī nevar stāties sabiedriska organizācija. Šeit jābūt valstiskai iestādei, kurai ir tiesības pieņemt vienu vai otru lēmumu.

Tikko kā vienai pircējai izveidojusies konflikta situācija ar apavu tirgošanas firmu “Euroskor”. It kā solīda un laba firma, taču — ir to skaitā, par kuru visvairāk sūdzību. Un diemžēl firmas vadība Latvijā ir tik stūrgalvīga, ka negrib atzīt par defektu pat to, kas ir acīm redzams. Un sākas nebeidzamas diskusijas un redzamā fakta pierādīšanas vairāku stundu un pat dienu garumā... Muļķīgi un — negodīgi. No visādiem viedokļiem, tajā skaitā arī no morālā. Šajā ziņā varētu uzteikt firmu “Gerkens un Co”, par kuru arī ir sūdzības, taču nekvalitatīvā prece bez vārda runas tiek samainīta vai nauda atdota.

— Tādēļ mums ir jāsāk jau ar pašu pirmsākumu: kādas un kas tās ir par precēm, ko pārdod Latvijā, no kuras vietas tās nāk, vai tiešām šīs preces atbilst uzrakstiem un deklarācijām,— saka TPKC vadītājs.— Vai tiešām preces, ko tirgo kā ekskluzīvās, šai kategorijai atbilst, vai vienmēr preces cena atbilst tās kvalitātei un vēl, un vēl dažādas nianses, par kurām pircējam patstāvīgi tikt skaidrībā ir neiespējami.

Pašlaik visvairāk sūdzību ir par apavu kvalitāti. Un kurš gan var raksturot apavus labāk nekā to remontētāji? Tādēļ TPKC darbinieki šobrīd apzina pilnīgi visas apavu remonta darbnīcas Rīgā un izdala aptaujas lapas, lai noskaidrotu ar apaviem saistītus “sīkumus” — par valstīm, par firmām, par raksturīgākajiem defektiem, par pagrīdes ražojumiem utt.

Šādā veidā varbūt būs iespējams ierobežot “ekskluzīvo brāķu” tirgošanu. Jo — ja visam ļaus iet savu gaitu, tad mūsu tirgus, uzskata Kārlis Freimanis, pārvērtīsies par īstu atkritumu izgāztuvi. Kā var mētelim vai uzvalkam mēneša laikā sašķīst odere? Tātad šī prece jau ir gadiem stāvējusi noliktavā. Un vai par nopietnu var uzskatīt tādu apģērbu, kuram kopšanas simbolu nav vispār vai to vietā ir uzspiests kaut kāds mistisks cipariņš?

— Tātad šeit atkal jāsastopas ar kāda tirgotāju ķēdes posma negodīgu rīcību,— secina TPKC vadītājs.— To skaidri pasaka arī ķīmisko tīrītavu un veļas mazgātavu darbinieki Rīgā, kuras mēs, līdzīgi kā apavu darbnīcas, esam jau apzinājuši. TPKC gatavo sarakstus, kur tās atrodas, kādus pakalpojumus sniedz, kāda ir maksa. Tā ir informācija, ko jau tagad varam sniegt mūsu patērētājiem. Līdz ar to viņiem būs vieglāk izvēlēties sev nepieciešamo un makam atbilstošo pakalpojumu. Jā, tas pagaidām vēl nav daudz, taču tas ir sākums ļoti nepieciešamai lietai — rūpēm par ne pārāk labi situēto Latvijas “vidējo” patērētāju, kuram lats vai divi lati nozīmē pietiekami, lai šo naudu neizmestu par nekvalitatīvu preci vai pakalpojumu. Un tas jau ir nākamais mūsu darbības solis: ne tikai pateikt, kurā vietā var saņemt vajadzīgo lietu, bet arī to, kur pakalpojums vai pirkums būs ar garantiju un — kuram veikalam, darbnīcai vai ateljē mest līkumu, jo pakalpojums sola gan materiālu, gan morālu zaudējumu.

TPKC vēl nav nedz tik plaša, nedz arī tik bagāta organizācijai, lai līdzīgi kā Vācijā izdotu katalogus — “Patērētāju ceļvežus” — preču grupām un pakalpojumiem pēc dažādiem rādītājiem, kādi un kurā vietā mūsu valstī pieejami. Taču, lai šādi bukleti pamazām taptu, notiek sadarbība ar RTU Tekstilizstrādājumu katedru un ar Vācijas kolēģiem (tiesa, vācu kolēģu budžets ir krietni vien pilnāks — aptuveni 65 miljonus vācu marku atvēl federālais budžets un tikpat arī atsevišķo pavalstu budžeti. TPKC gada laikā no valsts budžeta tiek atvēlēti 139 000 latu). Sākums ir, bet, lai sasniegtu tik augstu līmeni, kāds šajā ziņā ir Vācijā, paies ne viens gads vien. Un pašlaik tās visas ir valsts, nevis sabiedrisko organizāciju funkcijas, uzskata Kārlis Freimanis. Tirgotāji jebkuru sabiedrisko organizāciju, kas sāks aizstāvēt patērētāju tiesības, labākajā gadījumā neņems vērā.

— Lielus katalogus mēs vēl nespējam nedz sagatavot, nedz iespiest,— stāsta TPKC vadītājs.— Mēs sāksim ar nelieliem bukletiņiem, ar informāciju presē, televīzijā un radio. Esam jau sagatavojuši vairākas publikācijas un raidījumus, un šādi arī turpināsim strādāt. Ceram, ka ar laiku preses izdevumi atvēlēs mums nelielu sleju un elektroniskie masu saziņas līdzekļi — dažas minūtes, lai cilvēki pierastu, ka tieši šeit var saņemt sev noderīgu padomu. Mūsu iestādei ir jākļūst par tādu, kas skaidro patērētājiem viņu tiesības — sākot no pirkšanas, nomas, kredīta, galvojuma vai kāda cita pakalpojuma līguma parakstīšanas (kas līgumā, it īpaši daudzpusējā, acīgi būtu jāpamana) līdz pat brīdim, kad tiek kompensēts konstatētais brāķis. Un daudzos gadījumos caur tirgotāju, pasta pakalpojumu vai reklāmu masu informācijas līdzekļos nemaz nav iespējams atrast to firmu, kura sniedz patērētājam konkrēto pakalpojumu. Mēs vēlamies pamatīgi izzināt Latvijas tirgu, lai sniegtu cilvēkiem salīdzinošu informāciju, kur, ko, par cik un kādā kvalitātē var iegūt. Līdz ar to patērētājam būs vieglāk orientēties pēc vienas vai citas pazīmes pagaidām haotiskajā piedāvājumu jūklī. Tādēļ mums ir objektīva nepieciešamība izveidot patērētāju konsultāciju centrus arī ārpus Rīgas — vismaz pa vienam katrā reģionā. Jo daudzos gadījumos šīs sūdzības nenonāk līdz mums: Rīga ir tālu. Taču, ja kaut vai viens cilvēks, pie kura varētu doties patērētāji, būtu, piemēram, Daugavpilī, tad no Preiļiem pie viņa arī aizbrauktu. Tādēļ ļoti svarīgi ir izveidot reģionālos konsultāciju centrus, kuros patērētāji saņemtu aizstāvību tieši no valsts. Un — lai mazāk būtu kontrolēšanas, bet vairāk būtu konsultēšana. Šeit, TPKC telpās, divas reizes nedēļā — otrdienās un ceturtdienās no pulksten 10 līdz 14 — patērētājus konsultē speciālisti apavu, apģērbu, elektropreču jautājumos (bez maksas). Cilvēki nāk, lai noskaidrotu, kas vainīgs pie defekta — viņi vai ražotāji (tirgotāji) un kam būs jāmaksā par veicamo nepieciešamo ekspertīzi. Līdz ar to cilvēki ieekonomē gan finanses, gan arī pasaudzē savus nervus. Daudzi zvana pa tālruni un lūdz padomu. No pagājušā gada aprīļa, kad sākām konsultācijas pa tālruni reģistrēt, līdz gada beigām tās ir saņēmuši 1416 patērētāji. Bet kopš jūlija, kad ieviesām klātienes ekspertu konsultācijas, tās šeit ir ieguvuši 156 apmeklētāji. Tātad šāda veida pakalpojums ir nepieciešams. Jo negodīgums ir neiedomājami izplatīts, un tas vissmagāk skar tieši mazturīgo iedzīvotāju slāni. Pagājušajā gadā ar TPKC palīdzību patērētājiem tika atmaksāta nauda vai apmainītas preces par 33 402 latiem. Turklāt — cilvēkiem, kuri atnāca pie mums vai piezvanīja un kuri zina, ka šeit var meklēt konsultāciju. Cik tādu Latvijā ir? Un — kāds naudas daudzums sasummētos, ja visi, kas nopirkuši nekvalitatīvu preci vai pakalpojumu, arī neatmestu ar roku, bet censtos velti samaksāto arī atgūt? Tādēļ ir jābūt tādai institūcijai, kas ievieš korektas attiecības starp preču un pakalpojumu patērētājiem un piedāvātājiem.

Ministru kabinetā 1997. gada 20. maijā tika akceptēta Tirgus uzraudzības nacionālās programmas koncepcija, kurā atbalstīta Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidošana uz TPKC bāzes. Šī programma ir iekļauta nacionālo programmu skaitā, tās vadītājs ir ekonomikas ministrs Atis Sausnītis. Apstiprināšanā ministrijās pēc valsts sekretāru sanāksmes ir rīkojuma projekts par Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidi un centra nolikuma projekts, kā arī “Patērētāju tiesību aizsardzības likuma” projekts. Šiem projektiem vēl jāiziet savs ceļš — līdz Saeimai vai Ministru kabinetam.

Taču, kamēr likumi un lēmumi iet savu ceļu, TPKC dara savu — kļūst par patērētāju konsultantu un vajadzības gadījumā — arī aizstāvi.

Rūta Bierande, “LV” lauksaimniecības redaktore

Saņemtās sūdzības un reklamācijas

No 01.01.97. līdz 01.01.98.

Rajons Sūdzības un reklamācijas

Kopā Tajā skaitā

Izskatīts un atrisināts par labu iesniedzējam Iesniedzēja prasības nav pamatotas Izskatīšanas stadijā

Līdz 1.12.97. 1.12.97. 1.01.98. Līdz 1.12.97. 1.12.97. 1.01.98. Līdz 1.12.97. 1.12.97. 1.01.98. Līdz 1.12.97. 1.12.97. 1.01.98.

Zemgales priekšp. 32 4 16 3 16 1 — —

Kurzemes rajons 51 1 28 1 23 — — —

Centra rajons 198 18 142 15 56 2 — 1

Vidzemes priekšp. 82 2 46 1 36 — — 1

Latgales priekšp. 160 7 108 5 52 2 — —

Ziemeļu rajons 24 — 14 — 10 — — —

Republikas pils. rajoni 47 1 31 1 15 — 1 —

Kopā 594 33 385 26 208 5 1 2

TPKC Patērētāju tiesību aizsardzības un reklamāciju daļas vadītāja B.Liepiņa

Sūdzības par preču un pakalpojumu nepienācīgu kvalitāti (1.01.97. — 31.12.97.)

Preču nosaukums Kopā tajā skaitā

atrisināts par labu iesniedzējam iesniedzēja prasības nav pamatotas izskatīšanas stadijā

skaits summa (Ls) skaits summa (Ls) skaits summa (Ls) skaits summa (Ls)

Apavi 154 6587,03 147 5976,53 6 573,00 1 37,50

Elektropreces 30 4609,22 25 4144,18 5 465,04 — —

Mēbeles 5 1731,57 4 1211,57 1 520,00 — —

Šūtās un trikotāžas preces 16 10670,05 15 10640,05 1 30,00 — —

Transporta līdzekļi, detaļas 10 23837,75 6 9689,75 4 14148,00 — —

dažādas preces 34 1273,71 21 950,68 13 323,03 — —

Kopā nepārtikas preces 249 48709,33 218 32612,76 30 16059,07 1 37,50

Pakalpojumi 21 822,31 18 789,31 2 8,00 1 25,00

Kopā nepārtikas preces un pakalpojumi 270 49531,64 236 33402,07 32 16067,07 2 62,50

Pārtikas preces 50 — 16 — 34 — — —

Pavisam kopā 320 49531,64 252 33402,07 66 16067,07 2 62,50

TPKC Patērētāju tiesību aizsardzības reklamāciju daļas vadītāja B.Liepiņa

Saņemtās sūdzības un reklamācijas no 01.01.97. līdz 01.01.98.

Sūdzības un reklamācijas

tajā skaitā

tirdzniecība

no tām

kopā

kopā

neatbilstība normatīvi tehniskajā dokumentācijā noteiktajām prasībām

pārdošanā preces ar beigušos realizācijas termiņu

svaru un mēru pareizība

pircēja apskaitījums

alkoholiskie dzērieni

tirdzniecības noteikumu pārkāpumi

elektronisko kases aparātu neizmantošana norēķinos, dar. apl. dokumenta (čeka) neizsniegšana

pārdošanā preces uzglabāšanā un realizācijā, neievērojot temperatūras režīmu

pircēja apkalpošanas kultūra, informācija par preci

sabiedriskā ēdināšana

sadzīves pakalpojumi

kopā

no tām

pasūtījums izpildīts neatbilstoši kvalitātes prasībām

izstrādājuma vai pasūtījuma nozaudēšana, sabojāšana

Līdz 1.12.97. 1.12.97. 1.01.98. Līdz 1.12.97. 1.12.97. 1.01.98. Līdz 1.12.97. 1.12.97. 1.01.98. Līdz 1.12.97. 1.12.97. 1.01.98. Līdz 1.12.97. 1.12.97. 1.01.98. Līdz 1.12.97. 1.12.97. 1.01.98. Līdz 1.12.97. 1.12.97. 1.01.98. Līdz 1.12.97. 1.12.97. 1.01.98. Līdz 1.12.97. 1.12.97. 1.01.98. Līdz 1.12.97. 1.12.97. 1.01.98. Līdz 1.12.97. 1.12.97. 1.01.98. Līdz 1.12.97. 1.12.97. 1.01.98. Līdz 1.12.97. 1.12.97. 1.01.98. Līdz 1.12.97. 1.12.97. 1.01.98. Līdz 1.12.97. 1.12.97. 1.01.98.

Zemgales p. 32 4 28 3 9 — 4 — — — 4 — 1 — 2 — 5 3 — — 3 — 3 1 1

Kurzemes r. 51 1 46 — 14 — 6 — 2 — 8 — 2 — 3 — 9 — 1 — 1 — 3 1 2

Centra r. 199 18 180 18 126 13 5 — 1 — 10 — 1 — 12 — 18 5 — — 7 —

Vidzemes p. 82 2 68 1 29 1 9 — — — 14 — 1 — 4 — 10 — — — 1 — 9 —

Latgales p. 159 7 148 7 71 5 10 — 7 — 20 1 1 — 6 1 31 — — — 2 — 5

Ziemeļu r. 24 — 20 — 7 — 4 — — — 2 — — — 2 — 4 — — — 1 — 3 — 1

Republikas pils., rajoni 47 1 45 1 24 — 2 — — — 5 — — — 7 1 4 — 1 — 2 — 1

Kopā 594 33 535 30 280 19 40 — 10 — 63 1 6 — 36 2 81 8 2 —

TPKC Patērētāju tiesību aizsardzības un reklamāciju daļas vadītāja B.Liepiņa