Par starpvalstu migrāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā

Dr.oec., prof. Bruno Mežgailis,

Latvijas Statistikas institūta vadošais pētnieks, -

"Latvijas Vēstnesim"

Bez dabiskās kustības un tās radītā demogrāfiskā stāvokļa Baltijas valstīs pārmaiņas skāra arī mehānisko kustību, starpvalstu migrāciju.

Iedzīvotāju migrācija, mehāniskā kustība lielas pārmaiņas iedzīvotāju skaitā un sastāvā radīja visus pēckara gadus. Tad migrācijas plūsmas iedzīvotāju skaitu palielināja Latvijā un Igaunijā vairāk, Lietuvā - mazāk. Plūsmas pretējā virzienā notika pēc neatkarības atjaunošanas.

Kā to rāda 1.tabulas dati, negatīvs mehāniskais saldo visās trijās Baltijas valstīs veidojās jau ar 1990.gadu. Tāds tas arī saglabājies visus līdzšinējos 90.gadus.

Iedzīvotāju starpvalstu migrācija 1.tabula

No Austrumteritorijām iebraukušo cilvēku samērā liels skaits vēl saglabājās 1990.gadā. Pēc šī gada visās trijās Baltijas valstīs katru gadu iebraukušo skaits samazinās . Pēdējos gados iebraukušo skaits sāk stabilizēties līdz 1 promilei gadā visās trijās valstīs. Ja iebraukušo skaits 90.gados visās trijās valstīs samazinājās un tad stabilizējās (ar 1995,gadu), tad izbraukušo skaits un īpatsvars visu iedzīvotāju skaitā palielinājās. Dažādā apjomā un pakāpē izbraukušo skaits un īpatsvars visās šajās valstīs palielinājās. Maksimāli lielāko apjomu tas sasniedza 1992.gadā (visās trijās valstīs vienlaikus).

Tā kā Latvijā un Igaunijā pēckara laikā visvairāk citu etnosi sabrauca, tad pēc neatkarības atgūšanas visvairāk no šīm valstīm arī steidzās aizbraukt. Vislielākais aizbraukušo skaits 1992.gadā bija no Latvijas - 53,1 tūkstoši cilvēku, tad Igaunijā - 37,3 tūkstoši cilvēku un Lietuvā - 28,9 tūkstoši cilvēku. Relatīvi vislielākais aizbraukušo īpatsvars uz 1000 iedzīvotājiem bija Igaunijā - 23,9%, tad Latvijā - 20,0%, Lietuvā - 7,7%.

Pēc 1992.gada izbraukušana turpinājās, bet arvien sarūkošākos apjomos.

Iebraukušo un izbraukušo cilvēku rezultātā veidojās iedzīvotāju mehāniskais samazinājums. Mehāniskais samazinājums visās trijās Baltijas valstīs saglabājās visus līdzšinējos 90.gadus. Savu maksimumu arī mehāniskais samazinājums sasniedza 1992.gadā (visās trijās Baltijas valstīs vienlaikus). Negatīvs tas bija līdz tam un arī pēc tam, kaut gan visus pēdējos gadus tas arvien samazinās.

Migrācijas plūsmas Baltijas valstīs pat vairāk nekā citi demogrāfiskie procesi raksturo situāciju, kāda šajās valstīs tika veidota padomju impērijas laikā. Cilvēki šajās valstīs tika iesūtīti masveidā. Daļa no viņiem arī iedzīvojās, taču nebūt ne visi. Mainoties politiskajai situācijai Baltijas valstīs, desmitiem tūkstošu cilvēku steidzās pamest sev svešās teritorijas, atgriezās savās dzimtajās vietās. Šajā ziņā visās trijās Baltijas valstīs situācija bija gandrīz līdzīga, Latvijā un Igaunijā lielākos apjomos, Lietuvā - mazākos, bet būtībā migrācijas plūsmu maiņa laika ziņā un virzienos bija vieni un tie paši. Šīs valstīs bija vienāda likteņa atkarībā.

Vienāds liktenis visām trijām Baltijas valstīm bija periodā, kad tās atradās lielās impērijas pakļautībā, vienāds liktenis tām veidojās arī pēc neatkarības atgūšanas. To apstiprina arī demogrāfiskie raksturotāji.

Impērijas sastāvā regulāri samazinājās (katrā no valstīm gan atšķirīgā tempā) pamattautas īpatsvars valsts iedzīvotāju skaitā. Tas notika ar masveida imigrācijas (iebraukušo) palīdzību. Pēc 1990.gada visās trijās valstīs notiek pretējais process: pamattautas īpatsvars valstīs konsekventi, kaut lēni, paaugstinās. Tas galvenokārt notiek emigrācijas (izbraukšanas) rezultātā no šīm valstīm citu etnosu cilvēkiem.

To, kā etniskā situācija Latvijā, Igaunijā un Lietuvā mainās 90.gadu vidū un otrā pusē, raksturo 2.tabulas dati.

Kaut arī katrā valstī pamatetnosa īpatsvars savā līmenī ir atšķirīgs no abām citām valstīm, procesi etniskās situācijas pārmaiņu ziņā ir analogi.

Visās trijās valstīs vienīgais etnoss, kas savu īpatsvaru palielina, ir pamatetnoss. Ja pamatetnosa īpatsvars palielinās visās trijās valstīs, tad savu skaitu palielina tikai lietuvieši, kamēr latviešu un igauņu skaits arī 90.gados (nedaudz) samazinās. Pēdējo var izskaidrot ar dzimušo skaita samazināšanos un mirušo palielināšanos Latvijā un Igaunijā 90.gados.

Visi pārējie lielākie etnosi visās trijās valstīs savu skaitu un īpatsvaru samazina gan ar mehānisko kustību (galvenokārt), gan dabisko kustību - dzimušo skaita samazināšanās rezultātā.

Vēl kādu laiku saglabājoties līdzšinējai situācijai mehāniskā un dabiskā kustībā, var sagaidīt, ka pamattautas saglabās tendenci palielināt savu īpatsvaru arī turpmāk.

Par Lietuvas atbalstu tautieķiem,

kas atgriežas tēvzemē

Lietuvas valdība pieņēmusi lēmumu izveidot atgriešanās dzimtenē informācijas centru, kurš palīdzēs cilvēkiem apmesties un iedzīvoties valstī, sniegs informāciju par iespēju iegūt dzīvokli vai māju, dabūt darbu, par nepieciešamajiem dokumentiem un to kārtošanas procedūru, kā arī sociālos pakalpojumus. Viļņas pilsētas pašvaldība jau piešķīrusi šim centram telpas pilsētas centrā.

Valsts konsultante Ramūne Trakīmiene informēja : parasts domāt, ka Lietuvā labprātāk atgriežas vecāki ļaudis, taču arvien biežāk arī jaunieši, kas ieradušies Lietuvā pastrādāt, paliek šeit. Jaunizveidotais centrs arī izstrādās un iesniegs priekšlikumus, kā uzlabot dokumentu kārtošanu. Tautieši, kuri atgriežas dzimtenē, dusmojas par birokrātiskajām formalitātēm, kādas viņiem jākārto, piemēram, lai atgūtu pilsonību un saņemtu Lietuvas pasi. R. Trakīmiene izteica cerību, ka ar jaunizveidotā centra palīdzību varēs vienkāršot atsevišķus dokumentu kārtošanas noteikumus. Centrs palīdzēs risināt arī sociālas problēmas, jo atbraukušajiem vecāka gadagājuma cilvēkiem vajadzīga arī pieskatīšana un aprūpe. Viļņā, netālu no Santarišķu slimnīcas kompleksa esošajā ķerontoloģijas centrā, jau apmetušās ap 20 ģimeņu, visvairāk no Amerikas.

Nākotnē paredzēts radīt apstākļus tam, lai cilvēki varētu apmesties un saņemt nepieciešamo aprūpi savās dzimtajās pilsētās un ciemos. Bez tam tiks izveidotas arī datu bāzes, kas palīdzētu ātrāk atrast apdzīvojamo platību.

Par Krievijas pilsoņiem Igaunijā

Pēc Krievijas vēstniecības Igaunijā datiem, 1998.gada 1.janvārī Igaunijā bija 125 091 Krievijas pilsonis. Līdz šim vēstniecība bija ziņojusi, ka viņiem nav datu par Igaunijā esošiem Krievijas pilsoņiem.

Pilsonības un imigrācijas departamenta direktors Andress Kolists teica, ka viņa iestāde līdz 1.janvārim esot izsniegusi 80 683 uzturēšanās atļaujas Krievijas pasu īpašniekiem. Kolists piezīmēja, ka pēc departamenta ziņām Igaunijā dzīvo 315 361 cilvēks, kurš no šā gada 1.jūlija pēc likuma labojumiem varēs pretendēt uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju.

Pēc Lietuvas un Igaunijas

presese materiāliem

Evija Liparte un

Katrīna Ducmane