ATGĀDNES. ATCERES

Lai leģionāru piemiņu akmenī liekam

Mums visiem vienam ceļam kājas autas,

No vienas zemes mēs, no vienas tautas.

Veronika Strēlerte

Pieminekļa makets, kam piešķirta pirmā vieta

Ansambļa kopskats. Autori — tēlniece Arta Dumpe un arhitekti Edvīns Vecumnieks un Benita un Dainis Bērziņi

Žūrijas komisijas ievērību un skatītāju atsaucību izpelnījās arī tēlnieka Jāņa Karlova veidotā simboliskā akmens egle ar mātes tēlu

Kurzemes mežos pie Lestenes, kur Otrā pasaules kara beigu cēlienā cīņas bija sevišķi sīvas un katra zemes pēda ir latviešu karavīru asinīm slacīta, tiks izveidots brāļu kapu memoriāls. Sākusies apbedījumu apzināšana un atrakšana. Tika izsludināts kapu ierīkošanas projektu konkurss. Ceturtdien, 22. janvārī, kara muzejā svinīgi paziņoja konkursa rezultātus.

Konkursam bija iesniegti 13 darbi. Pirmā vietā piešķirta tēlnieces Artas Dumpes un arhitektu Edvīna Vecumnieka un Benitas un Daiņa Bērziņu darbam. Otrajā vietā — tēlnieka Jāņa Karlova un arhitekta Kārļa Alkšņa projekts. Trešā vieta dalīta: tiek godalgots tēlnieka Jāņa Karlova un arhitektu Jura Bērziņa un Laimoņa Šmita darbs un atpirkti vēl divi projekti.

Žūrijas komisijas loceklis Vaidelotis Apsītis atzinīgi novērtēja tēlnieku un arhitektu aktivitāti un iesniegto projektu kvalitāti. Tomēr, pēc viņa atzinuma, vēl krietni jāpiestrādā, lai Lestenes ansamblis godam varētu stāties līdzās Rīgas Brāļu kapiem un citiem pasaules līmeņa latviešu monumentālās tēlniecības darbiem. Godalgoto projektu autoriem vislabāk izdevies panākt arhitektoniskās telpas organizācijas, ainavas un tēlniecības sintēzi. Bez šādas sintēzes monumentālā māksla nav iedomājama.

Tēlniece Arta Dumpe veidojusi arī Valkas un Balvu Brāļu kapu ansambļus. Lestenei pieteiktajā projektā, pēc žūrijas komisijas atzinuma, panākta optimāla arhitektonisko un tēlniecisko elementu saskaņa. Labi organizētas pieejas. Kapulaukam pakāpeniski sašaurinoties, tās ved uz pieminekli, kas labi izceļas uz apstādījumu fona. Skulpturālā grupa ar divām karavīru figūrām un krusta siluetu pauž domu, ka kritušo karavīru cīņu turpinās dzīvie. Ar plastisko piesaisti šosejai un baznīcai ansamblis atstāj organizētas telpas iespaidu.

Tēlniecei Artai Dumpei kaujas Kurzemes mežos nav tikai lappuse vēstures grāmatā. Viņas tēvs un krusttēvs bijuši leģionāri, bet viņa pati kā pusaugu meitene tepat pie Lestenes pieredzējusi visas kara šausmas, kad vectēva sēta veselu diennakti atradusies starplaukā starp abām frontēm.

Pamatojot ansambļa telpisko risinājumu, arhitekts Edvīns Vecumnieks atzīmēja, ka piedāvātais projekts ir ilgu šaubu un meklējumu rezultāts. Nav bijis viegli iekļaut memoriālu ainavā, kur plešas klaji lauki ar padomju laika nekvalitatīvo apbūvi un elektrolīnijām fonā. Pašlaik arī Lestenes baznīca ir ļoti nolaista.

Šo domu turpināja mākslinieks Jurģis Skulme:

— Es neesmu te dzimis, neesmu karojis, bet mans tēvs Uga Skulme un arī es pats te daudz esam gleznojuši. Ir tapuši simtiem darbu. Redzēju vēl liesmu neskarto Lestenes baznīcu. Tā bija ļoti tipiska Kurzemes lauku baznīca. Redzēju arī, kā tā dega. Man pat izdevās dažas lietas izglābt. Tās tagad ir Rundāles pilī. Pašlaik dievnams ir nolaists, bet ar laiku tas droši vien tiks savests kārtībā. Un ansamblim vajadzētu būt ciešākā sasaistē gan ar baznīcu, gan parku.

Projektu vērtēšanā piedalījās kritušo karavīru cīņu biedri, arī Nacionālās karavīru biedrības priekšsēdis Nikolajs Romanovskis:

— Kaut arī darbs ir tikko sācies un priekšā vēl daudz darāmā, mēs esam dziļi gandarīti. Sāk piepildīties tas, par ko gadiem ilgi tika domāts, sapņots. Jāizsaka pateicība ārzemju latviešiem, kas pirmie sāka vākt ziedojumus, praktiski gādāt par šādas piemiņas vietas izveidi. Vislielākais paldies pienākas “Daugavas vanagu” aktīvistam no Anglijas, latviešu uzņēmējam Emīlam Gailim, kas devis vislielāko ziedojumu un piedāvājis arī savu memoriāla projektu. Tomēr tik nozīmīgas piemiņas vietas izveidei bija nepieciešams konkurss, lai būtu iespējams izvēlēties pašu labāko, pilnīgāko risinājumu. Mūsu vēlēšanās ir, lai tas būtu tiešām latvisks ansamblis gan koptēlā, gan veidojumā.

Lestenes pagasta padomes priekšsēde Dzintra Mihailova ikdienā sastopas ar cilvēkiem, kas joprojām taujā, kur varētu būt apglabāti viņu tuvinieki. Tagadējā Lestene ir apmēram puse no tās, kas bija pirms kara. Tomēr paju sabiedrība ir saglabāta, cilvēki strādā un domā arī par savas apkārtnes veidošanu. Brāļu kapu komitejas vīriem, kas uzņēmušies galvenās rūpes par memoriāla izveidi, lestenieši ir atsaucīgi palīgi.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore

Foto: Marika Vanaga