Saeimā

Katra jauna diena nāk ar jaunām domām un darbiem

Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis — ikmēneša sarunā “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums no 1.lpp.

Mēs esam nosūtījuši savus priekšlikumus, lai marta pirmajā pusē oficiāli uz Latvijas parlamentu vizītē ierastos Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs Genādijs Seļezņovs. Es, protams, ar viņu tiekoties, runāšu par šīm lietām. Es labi atceros, kā pagājušajā gadā februārī, kad es biju Krievijā, mēs no Krievijas politiķiem saņēmām pelnītus un nepelnītus pārmetumus. Tagad, kad mēs esam spēruši šo solīti pretī, Krievijas puse tomēr negrib parakstīt šos svarīgos starptautiskos dokumentus. Tas jau par kaut ko tomēr liecina.

Mēs savu soli esam paspēruši. Diemžēl ļoti daudzi cilvēki joprojām, septiņus gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, nespēj samierināties ar to, ka Baltijas valstis, tostarp Latvija, ir neatkarīgas valstis.

Esmu jau saņēmis ziņas no, kā agrāk sacīja, konfidenciāliem avotiem par dažādu Krievijas politiķu, arī pašmāju, aktivitātēm Latvijā. Bieži vien šīs aktivitātes robežojas ar likumu neievērošanu vai pārkāpšanu. Ko lai dara? Samierinājusies Krievija nav. Tā ir taisnība. Un ar to mums ir jārēķinās.

— Bet laikam jārēķinās arī ar to, ka Krievijas politiķiem un valsts aparātam ir daudz lielākas diplomātiskās un informatīvās iespējas nekā, viņuprāt, salīdzinoši niecīgajai Latvijai, paužot savus viedokļus?

— Jā, tās iespējas arī tiek papilnam izmantotas. Es zinu, ka Krievijas diplomātiskais korpuss ir desmit vai piecdesmit reižu lielāks nekā Latvijas vai kādas citas valsts diplomātiskais korpuss. Tādējādi krievi savu diplomātiju realizē ne tikai šeit, bet visā pasaulē. Sākot ar Briseli, visām Eiropas Savienības valstīm, Amerikas Savienotajām Valstīm un beidzot ar visu pārējo pasauli.

— Vai, neraugoties uz to visu, nākotnē Latvijas un Krievijas attiecības varētu uzlaboties?

— Es ļoti ceru uz to. Kaut gan, es saprotu, dažu politisku mērķu sasniegšanas labad Krievijas politiķi ir gatavi iet arī uz lieliem ekonomiskiem zaudējumiem. Piemēram, apejot mūsu tranzītceļus. Par to arī man pienāk informācija. Tātad ir gatavība iet uz lieliem zaudējumiem Krievijas ekonomikā tikai politisku apsvērumu dēļ. Lai tikai, kā viņi domā, pārmācītu Latviju.

Atsākušās runas, ka Padomju savienība it kā nemaz neesot okupējusi Baltijas valstis. 1940. gadā, lūk, starptautiskā likumdošana nemaz neesot liegusi pielietot spēku vai draudus starpvalstu attiecībās. Bet būtībā tā taču bija — okupācija un aneksija taču bija. To neviens saprātīgi domājošs cilvēks nevar noliegt.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Viedokļi

Latvijas lauki

Tautsaimnieciskas rīcības aspektå

Prof. Ervids Grinovskis

Metodoloģija un risinājumi

Devīze: “...Latviju tādu, kur peļņas kāri nogrupējumi nevarēs nepielaižamā kārtā izmantot savu saimniecisko varu uz iedzīvotāju plašu slāņu rēķina.” — K.Ulmanis

Analītiskais bloks

Laika periodā no 1990.gada līdz 1997.gadam iekšzemes kopprodukta (IKP) indekss samazinājies no 100 līdz 48, tas ir, vairāk nekā divas reizes. Krituma 52 punktus (100 – 48) var sadalīt divos komponentos.

1. Padomju varas gados rūpniecība tika attīstīta hipertrofēti, un tā ieguva kroplu struktūru. Tas notika, ceļot uzņēmumus, kuriem no ražošanas izvietošanas zinātnisku pamatu viedokļa Latvijā nebija vietas, jo

izejvielas bija jāieved,

energoresursi jāieved,

darbaspēks jāieved (iebrauca pats!),

produkcija jāizved.

Palika piesārņotā vide.

Motivācija šādai struktūrpolitikai nebija ekonomiska nepieciešamība, bet politiskā prioritāte: mākslīgi radīt darbaspēka vakuumu, ko aizpildītu iebraucēji, lai ātrāk radītu kosmopolītisku krievu valodā runājošu padomju tautu.

Tirgus ekonomikas radītos konkurences apstākļos šie monstri vairumā gadījumu vai nu bankrotēja, vai, visbiežāk, sadalījušies sīkās struktūrās, turpina veģetēt. Uz šo faktoru no minētajiem 52 punktiem IKP sabrukuma attiecināmi pēc vērtējuma 20—23. Šī procesa daļa jāvērtē kā letāla.

2. Pāreja no komandekonomikas uz tirgu, tāpat kā vēl dažās postkomunisma zemēs, notika ar šoka terapijas metodi, kura loģiski izrietēja no liberālisma galējām konsekvencēm — pēc liberālisma tipoloģijas 4. un 5.tips (skatīt turpmāk). Tas iedarbināja sekojošu cēloņu un seku sakarību ķēdi:

• cenu pieaugums vairākkārt apsteidza ienākumus;

• krasa maksātspējīgā pieprasījuma samazināšanās;

• spēja tirgus ietilpības sašaurināšanās (bet tirgus ietilpība ir ražošanas absolūtā robeža);

• ražošanas kolapss (sabrukums);

• pēdējo pastiprināja imports (ar un bez muitas deklarācijām), ko savukārt veicināja lata relatīvi augstais kurss.

Oficiālā statistika par valsts makroekonomikas stabilitāti nav brīva no atsevišķu skaitļu manipulācijām.

Objektivitātes interesēs pievēršu uzmanību šādiem datiem:

• ārpus statistikas redzesloka paliek “ēnu ekonomikas” segments, ekspertu vērtējums, ka tā sastāda ap 20%, tās ienākumi nedod nodokļus budžetam un morāli degradē sabiedrību;

• importa kontrabanda, kas nozīmē oficiāli nefiksētu IKP samazināšanos;

• īpaši akcentē IKP pieaugumu 1996.gadā — apmēram 2,5%. Te jāievēro, ka iepriekšējā gadā notika ražošanas sašaurināšanās, bet izeja no krīzes ir vieglāka, nekā kāpums virs pirmskrīzes punkta;

• tāpat akcentē IKP pieaugumu uz 1 iedzīvotāju, kas bija (salīdzināmās 1993.g. cenās):

1994.gadā Ls 580,

1995.gadā Ls 578,

1996.gadā Ls 597.

Taču to galvenokārt nosacīja 2 faktori:

• migrācijas negatīvā bilance;

• mirstība gandrīz divkārt pārsniedz dzimstību.

Paliekot loģiski konsekventiem, jāsecina: jo mazāk dzims un vairāk mirs, jo spožāka būs ekonomikas izaugsme.

• IKP pieaugumu par 80% nosaka naftas transporta pieaugums. Perspektīvā skatījumā naftas tranzīta izredzes ir skeptiskas: Krievijas stratēģiskā iecere ir Baltijas telpas izolācija, attīstot naftas tranzīta infrastruktūru caur Somiju, Sanktpēterburgu (ziemeļu Roterdama), Kēnigsbergu un būvējot naftas vadu cauri Baltkrievijai;

• novērtējot IKP dinamiku, bieži ignorē deflatoru — cenu indeksa ietekmi inflācijas rezultātā.

Makroekonomikas stabilitātes vērtējuma fundamentāla nozīme ir budžetam. 1997.gadam ir apstiprināts bezdeficīta budžets. Vispārējā formā tas būtu apsveicams, bet konkrētā situācijā tā sastādīšanas metodoloģija ir droši apšaubāma. Tas panākts, liekot vēl ciešāk “savilkt jostu” mazturīgajai tautas daļai un tādējādi sašaurinot pašu bezdeficīta budžeta bāzi. Lūk, argumenti:

• 1995.—1996.g. un 1997.g. pirmajā pusē uz vienu latu ienākumu pieaugumu iedzīvotājiem preču cenas, pakalpojumu tarifi un nodokļi pieauguši par 5,8 latiem;

• reālā darba alga samazinājusies par 4% (oficiāli dati);

• strādājošiem pensionāriem (strādā, lai izdzīvotu) alga tiek aplikta ar nodokli arī tad, ja alga un pensija kopā ir mazāka par iztikas minimumu. Šeit ekonomiski apsvērumi neder — vieta tikai humānai mērauklai — tas ir necilvēcīgi! Atsauksme uz ārzemju pieredzi neder — svarīgi, cik liela personām ar lieliem ienākumiem noteikta regresīvā nodokļa likme, it kā lai veicinātu uzkrāšanu un investīcijas. Šādas motivācijas nepamatotību pierāda turpmākais piemērs par tirgus mehānismu:

• pieaug valsts ārējais un iekšējais parāds:

188,5 + 101,7

= 290,2 milj. latu 1994.gadā;

227,3 + 180,8

= 408,1 milj. latu 1996.gadā;

• krasi pieaug ārējās tirdzniecības deficīts:

1994.gadā — Ls 142 milj.;

1995.gadā — Ls 483 milj.

Šeit svarīgi konstatēt, uz kādu preču rēķina pieaug imports. Ja tā ir tehnoloģija,— būs jaunas ražotnes, jaunas darba vietas ar multiplikācijas efektu. Bet preču reģistrs rāda, ka tehnoloģija sastāda tikai 60% no pārtikas preču importa, ieskaitot tādas, ko ražojam paši savā Dievzemītē. Tātad šis imports grauj nacionālo ražošanu.

Makroekonomikas parametru analīzē un prognozē mazinformatīvi ir dati par IKP pieaugumu, jo tos nepapildina indikatori par galvenajām nozarēm. Latvijā 80% IKP pieauguma dod tranzīttirdzniecība, kamēr ražojošo nozaru pieaugums ir simbolisks, nedaudz pieaug kokapstrāde, celtniecība. Secinājums: ekonomiku stabilizējošais bloks (zemāks riska faktors) vēl funkcionē vāji.

Īpaša vērība jāveltī tādam makroekonomikas indikatoram kā mazumtirdzniecības apgrozījums. 1996.gadā tas saruka par 14%, tas ir atgriezeniskās saites signāls ražotājiem, ka precei nav noieta ar visām no tā izrietošajām sekām. Stāvoklis nedaudz labojies 1997.gadā. Kamēr šis indikators nekļūs pozitīvs, stagnācija ražošanā turpināsies. Šeit darbojas šāda likumsakarība cēloņu un seku sakarību ķēde:

• cenu, tarifu un nodokļu pieaugums apsteidz ienākumu pieaugumu;

• sašaurinās maksātspējīgais pieprasījums;

• sašaurinās tirgus ietilpība, ko vēl pastiprina importa uzvija virs eksporta, bet tā ir ražošanas absolūtā robeža;

• sašaurinās ražošana (ieskaitot pakalpojumus);

• sašaurinās nodokļu bāze budžetam;

• “Lattelekom” jumta līgums ietver normas par darba algu ārzemju speciālistiem, un tās dibinātas uz pieņēmumu, ka lats tiks devalvēts.

Turpinājums — nākamajā numurā

Saeimas priekšsēdētāja paziņojums

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 22. janvāra sēdē ievēlējusi deputātu Modri Lujānu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā.

Rīgā 1998. gada 22. janvārī Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Saeimas priekšsēdētāja paziņojums

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 22. janvāra sēdē apstiprinājusi Ilonu Markovu par Ventspils tiesas tiesnesi.

Rīgā 1998. gada 22. janvārī Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Saeimas priekšsēdētāja paziņojums

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 22. janvāra sēdē uzņēmusi Elvīru Ozoliņu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Rīgā 1998. gada 22. janvārī Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Saeimas priekšsēdētāja paziņojums

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 22. janvāra sēdē uzņēmusi Nikolaju Fiņenko Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Rīgā 1998. gada 22. janvārī Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Saeimas priekšsēdētāja paziņojums

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 22. janvāra sēdē uzņēmusi Vjačeslavu Koržānovu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Rīgā 1998. gada 22. janvārī Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Saeimas 1998. gada 29. janvāra

sēdes darba kārtība

Sēdes sākums — pulksten 17.30

1. Jautājums nr.274

Deputāti I. Kreituse, A. Kreituss, V. Kalnbērzs, I. Liepa, J. Kazāks, L. Ozoliņš —

zemkopības ministram A. Rāviņam:

Par problēmām, kas saistītas ar Latvijas Republikas MK piešķirto palīdzību Čehijas Republikai plūdos cietušajiem

Uzklausījuši LR Ārlietu ministrijas Viduseiropas valstu nodaļas vadītājas L. Azarjanas sniegto atskaiti par viņas vadītās nodaļas darbu, lai nodrošinātu LR Ministru kabineta šā gada 12. augustā piešķirtās palīdzības Čehijas Republikai plūdos cietušajiem ātrāku realizēšanu, konstatējām, ka palīdzības sniegšanu kavē tas, ka minētā Ārlietu ministrijas nodaļa joprojām nav saņēmusi no Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes pieprasīto informāciju par tiem zivju ražošanas uzņēmumiem Latvijā, kuriem ir atbilstošie produkcijas kvalitātes sertifikāti un ar kuriem Ārlietu ministrija varētu slēgt līgumus par zivju konservu piegādi Čehijai. Šos sertifikātus nepieciešams steidzami nosūtīt uz Čehijas Republikas Veselības aizsardzības ministriju.

Lūdzam paskaidrot, kādēļ no Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes pieprasītā informācija joprojām nav tikusi nosūtīta Ārlietu ministrijas Viduseiropas valstu nodaļai?

2. Jautājums nr.290 (Steidzams)

Deputāti K. Čerāns, J. Kušnere, I. Liepa, E. Zelgalvis, E. Grīnbergs —

zemkopības ministram A. Rāviņam,

finansu ministram R. Zīlem:

Kā valdība panāks, lai 1998. gadā tiktu nodrošinātas Lauksaimniecības likuma 10. panta 4. daļas prasības par lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantoto ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšanu?

Lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kā valdība panāks, lai 1998. gadā tiktu nodrošinātas Lauksaimniecības likuma 10. panta 4. daļas prasības par lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantoto ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšanu?

2. Kāda summa šiem mērķiem ir paredzēta 1998. gada budžeta projektā, kā tā tiks izlietota?

3. Kāda summa šajā valsts budžeta projektā būtu vēl nepieciešama, lai minētā likuma panta prasības būtu izpildītas pilnībā.

Jautājuma steidzamības motivācija: nepieciešams nodrošināt zemnieku interešu aizstāvību.

3. Jautājums nr.298 (Steidzams)

Deputāti I. Liepa, O. Kostanda, J. Mauliņš, J. Kušnere, U. Veldre —

Ministru prezidentam G. Krastam,

zemkopības ministram A. Rāviņam:

Par celulozes rūpnīcas projekta izstrādi

Lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Cik ilgi vēl paredzēts turpināt celulozes rūpnīcas projekta izstrādi?

2. Kas ir izdarīts, lai piesaistītu potenciālos investorus?

3. Vai jūs apstiprināt Zemkopības ministrijas vēstulē 20.10.97. (reģ. nr. 777), kas nosūtīta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, izteikto apgalvojumu par “investoru aktivitātes trūkumu”?

Steidzamības motivācija: šī jautājuma risinājuma kavēšanās Latvijā atstāj novārtā vienu no iespējami perspektīvajām saimniecības nozarēm.

4. Jautājums nr.303 (Steidzams)

Deputāti O. Kostanda, K. Čerāns, E. Grīnbergs, J. Mauliņš, U. Veldre —

Ministru prezidentam G. Krastam,

finansu ministram R. Zīlem:

Par valdības pasākumiem, lai tiktu turpināti Latvijas Nacionālās operas otrās kārtas būvdarbi

1. Ko valdība gatavojas darīt, lai tiktu turpināti Latvijas Nacionālās operas otrās kārtas būvdarbi?

2. Kā ir paredzēts nodrošināt Latvijas Nacionālās operas piebūves projektēšanu un celtniecības darbu finansēšanu, sākot ar 2000. gadu?

3. Vai valdība ir sniegusi garantijas ilgtermiņa kredīta saņemšanai 1998. gadā Latvijas Nacionālās operas vajadzībām?

Steidzama jautājuma motivācija: valsts vizītkarte pasaulē nav tikai valsts prezidents vai Ministru prezidents, valsts vizītkarte ir arī sasniegumi tās izglītībā un kultūrā. Nav šaubu, ka tradicionāli katras valsts nacionālā opera liecina par mākslas un kultūras līmeni šajā valstī. Tāpēc valdība nedrīkst norobežoties no notiekošā kultūras jomā, valdība ir tieši atbildīga par to, lai nodrošinātu apstākļus Latvijas Nacionālās operas pilnvērtīgam darbam.

5. Jautājums nr.305 (Steidzams)

Deputāti K. Čerāns, O. Kostanda, J. Kušnere, J. Mauliņš, I. Liepa —

zemkopības ministram A. Rāviņam:

Par lauksaimniecības zinātnes attīstības perspektīvām Latgales reģionā

Lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādas, jūsuprāt, ir lauksaimniecības zinātnes attīstības perspektīvas Latgales reģionā?

2. Kādas lauksaimniecības zinātniski pētnieciskās stacijas Latvijas valsts ir izlēmusi uzturēt un atbalstīt Latgales reģionā?

3. Kā Zemkopības ministrija redz Latgales lauksaimniecības zinātnes centra Viļānos tālāko perspektīvu? Vai ir apsvērtas visas iespējas šā centra attīstībai kā zinātniskai iestādei, neveicot tā privatizāciju?

Jautājuma steidzamības motivācija: nav pieļaujama lauksaimniecības zinātnes pilnīga iznīcināšana Latgales reģionā.

6. Jautājums nr.309 (Steidzams)

Deputāti O. Kostanda, K.Čerāns, J. Kazāks, J. Mauliņš, E. Zelgalvis —

Ministru prezidentam G. Krastam:

Par valdības pasākumiem, lai noorganizētu starptautisko fotoizstādi Rīgā, un līdzekļu piešķiršanu Jauno fotogrāfu klubam

1. Ko valdība ir darījusi, lai 1998. gada septembrī Rīgā noorganizētu starptautisko izstādi, kurā Latvijas Fotomākslinieku savienība ieguva pasaules kausu?

2. Cik lielus finansu līdzekļus paredzēts piešķirt Jauno fotogrāfu klubam, lai atbalstītu tā darbību, lai turpinātu Latvijas fotomākslas tradīcijas, kā arī attīstītu mūsdienu fotogrāfijas ienākšanu visdažādākajās dzīves jomās?

Steidzama jautājuma motivācija: 1997. gada 13. novembrī Austrijas pilsētā Lincā Fotomākslinieku savienības mākslas fotogrāfiju kolekcijai starptautiskā izstādē piešķīra pasaules kausu. Šo izstādi ir iespējams eksponēt Rīgā 1998. gada septembrī. Pasaules kausa godalgotajai kolekcijai un tās kausam jākļūst par nacionālo lepnumu. Arī jaunie fotogrāfi guvuši starptautiskus panākumus fotoizstādēs. Valsts uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai atbalstītu kultūru, radītu visus apstākļus tās attīstībai.

7. Jautājums nr.316 (Steidzams)

Deputāti K. Čerāns, O. Kostanda, U. Veldre, J. Kazāks, E. Grīnbergs —

zemkopības ministram A. Rāviņam:

Kādiem uzņēmumiem ir izmaksātas likumā “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” 19. panta astotajā daļā minētās kompensācijas?

Sakarā ar to, ka 1993. gada 30. marta likumā “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” 19. panta astotajā daļā ir minēts, ka “ja tā īpašuma vērtība, ko starpsaimniecību uzņēmums bez maksas nodevis īpašumā valstij piederošajām juridiskajām personām un pašvaldībām, pārsniedz valsts kapitāla apjomu šajā uzņēmumā, uzņēmumam izsniedzama kompensācija...” lūdzam atbildēt uz šādu jautājumu:

Kādiem uzņēmumiem ir izmaksātas likumā “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” 19. panta astotajā daļā minētās kompensācijas?

Steidzamības motivācija: būtiski ir zināt, kādiem uzņēmumiem un cik lielas kompensācijas ir izsniegtas no valsts līdzekļiem.

8. Jautājums nr.317 (Steidzams)

Deputāti K. Čerāns, U. Veldre, O. Kostanda, J. Mauliņš, J. Kušnere —

Ministru prezidentam G. Krastam,

zemkopības ministram A. Rāviņam,

ekonomikas ministram A. Sausnītim,

valsts ieņēmumu valsts ministrei A. Počai:

Par Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumu iepirkto gaļu

1. Lūdzam sniegt datus par Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumu iepirkto gaļu:

— cik šādas gaļas kopumā pārstrādāts 1997. gada pirmajos 10 mēnešos (vai kādā citā analoģiskā periodā, par ko labāk pieejami dati)?

— cik no šīs gaļas ir iepirkts no Latvijas vietējiem ražotājiem?

— cik no šīs gaļas ir legāli importēts no ārvalstīm?

— cik no šīs gaļas ievests Latvijā kontrabandas rezultātā?

2. Kādi fakti pamato apgalvojumu, ka šobrīd puse no gaļas pārstrādes uzņēmumos pārstrādātās gaļas ir ienākusi Latvijā kontrabandas rezultātā?

3. Kad ziņas par šo situāciju ir nonākušas atsevišķu valdības amatpersonu un konkrēti kad — premjera rīcībā?

4. Ko valdība ir darījusi un ko nekavējoties darīs, lai radikāli samazinātu gaļas kontrabandu Latvijā?

Jautājuma steidzamības motivācija: nav pieļaujama Latvijas lauku iznīcināšana noziedzīgas valdības bezdarbības rezultātā.

9. Jautājums nr.318 (Steidzams)

Deputāti K. Čerāns, J. Mauliņš, U. Veldre, O. Kostanda, J. Kušnere —

Ministru prezidentam G. Krastam,

tieslietu ministram Dz. Rasnačam,

valsts ieņēmumu valsts ministrei A. Počai:

Par valdībā izstrādātajiem projektiem vai koncepcijām attiecībā uz nulles deklarāciju ieviešanu

1. Lūdzam iepazīstināt deputātus ar valdībā izstrādātajiem projektiem vai koncepcijām attiecībā uz nulles deklarāciju ieviešanu.

2. Vai atbilst patiesībai ziņas, ka valdība iecerējusi visus šajās deklarācijās uzrādītos īpašumus pasludināt par legāli iegūtiem?

3. Vai atbilst patiesībai ziņas, ka iecerēts nenoteikt minimālo slieksni, sākot no kura jāsniedz detalizēts īpašuma uzskaitījums deklarācijā?

Jautājuma steidzamības motivācija: nav pieļaujams nulles deklarācijas izveidot kā vispārēju īpašuma atmazgāšanas līdzekli.

10. Jautājums nr.319 (Steidzams)

Deputāti K. Čerāns, U. Veldre, J. Mauliņš, O. Kostanda, J. Kušnere —

Ministru prezidentam G. Krastam,

ekonomikas ministram A. Sausnītim:

Kāds ir pamatojums 1997. gada 3. jūnija MK noteikumu par akcīzes nodokļa piemērošanu benzīnam, dīzeļdegvielai (gāzeļļai), petrolejai, degvieleļļai un to aizstājējproduktiem un komponentiem

Lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāds ir pamatojums 1997. gada 3. jūnija MK noteikumu par akcīzes nodokļa piemērošanu benzīnam, dīzeļdegvielai (gāzeļļai), petrolejai, degvieleļļai un to aizstājējproduktiem un komponentiem normai, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests atmaksā akcīzes nodokli par apkurei izmantoto degvielu tikai tādā gadījumā, ja tā iegādāta no licencēta importētājuzņēmuma, bet nevis arī no citiem tirgotājiem?

2. Kad šī degvielas tirgu ierobežojošā kārtība tiks atcelta?

Steidzamības motivācija: šajā situācijā pārējie degvielas vairumtirgotāji tiek nostādīti nelabvēlīgākā situācijā nekā importētājuzņēmumi.

11. Jautājums nr.320 (Steidzams)

Deputāti K. Čerāns, U. Veldre, O. Kostanda, J. Mauliņš, J. Kušnere —

Ministru prezidentam G. Krastam,

ekonomikas ministram A. Sausnītim:

Kāpēc privatizējamās valsts a/s “Latvenergo” Energoapgādes regulēšanas padomei iesniegtais elektroenerģijas tarifu projekta 1998.gadam pamatojums ir uzskatīts par konfidenciālu materiālu?

1. Kāpēc privatizējamās valsts a/s “Latvenergo” Energoapgādes regulēšanas padomei iesniegtais elektroenerģijas tarifu projekta 1998. gadam pamatojums ir uzskatīts par konfidenciālu materiālu?

2. Kādu tiesisko pamatu PVAS “Latvenergo” min šīs konfidencialitātes noteikšanai? Vai šis tarifu pamatojums uzskatāms par valsts noslēpumu?

3. Kādas juridiskās sekas iestājas no šīs konfidencialitātes atzīmes uzlikšanas? Uz kādām juridiskām sekām ir cerējuši “Latvenergo” pārstāvji, uzliekot attiecīgo atzīmi?

Jautājuma steidzamības motivācija: nepieciešams nodrošināt monopoluzņēmumu tarifu caurspīdīgumu.

12. Jautājums nr.321

Deputāti L. Ozoliņš, J. Strods, A. Rubins, A. Saulītis, E. Zelgalvis —

ārlietu ministram V. Birkavam,

iekšlietu ministram Z. Čeveram:

Kā tiek risināts jautājums par atvieglota vīzu režīma izstrādāšanu Latvijas pārvadātāju transportlīdzekļu ekipāžām?

Apmēram 80% no Latvijas autopārvadātāju veiktajiem pārvadājumiem ir uz Krievijas Federāciju, t.i., kravu plūsma pamatā ir rietumu–austrumu virzienā. Neapšaubāmi tas liecina, ka Latvija ir tranzītvalsts, tādēļ īpaši svarīgi sakārtot ar tranzīta biznesu saistītos jautājumus gan ar rietumu valstīm, gan ar austrumu valstīm.

Sarežģītā un dārgā vīzu formēšanas procedūra uz Krievijas Federāciju ievērojami sadārdzina pārvadājumus un padara Latvijas autopārvadātājus konkurēt nespējīgus, salīdzinot ar tuvākajiem kaimiņiem (piemēram, Lietuvu). Līdzīga vīzu noformēšanas procedūra ir Krievijas autopārvadātājiem, kas veic regulārus pārvadājumus uz Latvijas Republiku. Lai Latvijas pārvadātāji varētu sekmīgi darboties un konkurēt Krievijas un starptautiskajā autopārvadātāju tirgū, steidzami ir nepieciešams risināt jautājumu par atvieglota vīzu režīma noteikšanu transportlīdzekļu ekipāžām, veicot pārvadājumus uz Krievijas Federāciju, kā arī Krievijas Federācijas pārvadātājiem veicot pārvadājumus uz Latvijas Republiku. Kā piemēru šāda atvieglota vīzu režīma funkcionēšanā varam minēt pagaidu vienošanos, kas tika noslēgta starp Krievijas Federācijas valdību un Lietuvas Republikas valdību par pilsoņu savstarpējiem apmaiņas braucieniem, kas paredz, ka no 1993. gada 18. novembra atvieglots vīzu režīms, iebraucot abu līgumslēdzēju valstu teritorijā, tiek noteikts, cita starpā, arī autotransporta ekipāžām (ne vairāk kā 2 cilvēkiem), ja tiek uzrādīts attiecīgās valsts kompetentas institūcijas izdots dokuments — starptautiskā iebraukšanas atļauja.

Šajā sakarā lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kā tiek risināts jautājums par atvieglota vīzu režīma izstrādāšanu Latvijas pārvadātāju transportlīdzekļu ekipāžām, veicot pārvadājumus uz Krievijas Federāciju (un citām NVS valstīm), kā arī Krievijas Federācijas pārvadātājiem veicot pārvadājumus uz Latvijas Republiku?

2. Vai Ārlietu komisija ir jau uzsākusi saskaņošanu ar Latvijas institūcijām un konsultācijas ar Krievijas pusi jautājumā par iespēju uzsākt savstarpēju bezmaksas ieceļošanas vīzu izsniegšanu personām saskaņā ar 1994. gada 14. decembrī parakstītās Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par pilsoņu savstarpējiem braucieniem 17. pantu? Kā šīs konsultācijas praktiski izpaužas? Ar kādām institūcijām tās jau ir saskaņotas?

13. Jautājums nr.322

Deputāti K. Čerāns, O. Kostanda, U. Veldre, I. Liepa, J. Mauliņš —

labklājības ministram V. Makarovam,

veselības valsts ministram V. Jaksonam:

Par Labklājības ministrijas un slimokasu rīkojumiem (noteikumiem) par mediķu sniegto pakalpojumu iedzīvotājiem apmaksu no slimokasu līdzekļiem

1. Lūdzam iepazīstināt deputātus ar LM un slimokasu rīkojumiem (noteikumiem) par mediķu sniegto pakalpojumu iedzīvotājiem apmaksu no slimokasu līdzekļiem.

2. Ar ko izskaidrojama situācija, ka slimokase vienpusējā kārtā ir pakāpeniski samazinājusi medicīnisko pakalpojumu punkta vērtību no 0,50 santīmiem līdz 0,35 santīmiem?

3. Ar ko ir izskaidrojami mediķiem noteiktie “griesti” viņu sniegto pakalpojumu apmaksai? Kā šādi “griesti” atbilst deklarētajam principam — maksāt par padarīto darbu? Vai tad, ja mediķis spiests strādāt vairāk, viņam par darbu atalgojums nav jāsaņem?

4. Vai LM uzskata to par pieņemamu, ka pats līdzekļu izsniedzējs — slimokase izdod noteikumus, pēc kuriem maksāt mediķiem naudu?

14. Jautājums nr.323

Deputāti K. Čerāns, O. Kostanda, J. Mauliņš, U. Veldre, J. Kazāks —

labklājības ministram V. Makarovam:

Par cilvēku skaitu, kuri šobrīd uzturas veco ļaužu pansionātos, un par atvēlētās summas palielināšanu medikamentu iegādei

Lūdzam sniegt informāciju, cik cilvēku šobrīd Latvijā uzturas veco ļaužu pansionātos.

Kas ir noteicis to, ka uz vienu cilvēku veco ļaužu pansionātos medikamentu iegādei tiek atvēlēti tikai 10 santīmi dienā?

Vai jūs kā ministrs uzskatāt, ka šāda summa medikamentu iegādei pansionātos ir pietiekama?

Ko jūs kā ministrs esat darījis un ko darīsiet, lai rastu iespējas panākt šīs summas palielināšanu?

15. Jautājums nr.324 (Steidzams)

Deputāti O. Kostanda, J. Mauliņš, U. Veldre, J. Kazāks, E. Zelgalvis —

Ministru prezidentam G. Krastam,

aizsardzības ministram T. Jundzim:

Par piemiņas medaļu izgatavošanu Otrā pasaules kara veterānu un Otrā pasaules kara invalīdu apbalvošanai

1. Vai valdība atbalsta Latvijas iedzīvotāju ierosinājumu izgatavot piemiņas medaļas Otrā pasaules kara veterānu un Otrā pasaules kara invalīdu apbalvošanai?

2. Vai valdība gatavojas ar šādām piemiņas medaļām apbalvot Otrā pasaules kara veterānus un Otrā pasaules kara invalīdus Latvijas Republikas proklamēšanas 80. gadadienā?

Steidzama jautājuma motivācija: kā zināms, ar NBS piemiņas medaļām tika apbalvoti Baltijas miera uzturēšanas bataljona Latvijas rotas karavīri, kas piedalījās starptautiskās operācijās Bosnijā. Gatavojoties Latvijas Republikas proklamēšanas 80. gadadienas svinībām, jāparedz ar piemiņas medaļām apbalvot Otrā pasaules kara veterānus un Otrā pasaules kara invalīdus, tā godinot šo cilvēku veikumu.

16. Jautājums nr.325 (Steidzams)

Deputāti O. Kostanda, J. Mauliņš, U. Veldre, J. Kazāks, E. Zelgalvis —

Ministru prezidentam G. Krastam,

zemkopības ministram A. Rāviņam

Par atbildi uz “30. gadu Latvijas zemnieku” atklāto vēstuli

1. Kādēļ netiek pēc būtības izskatītas “30. gadu Latvijas zemnieku” prasības, kas jau vairākkārt iesniegtas Ministru prezidentam G. Krastam un citām augstākajām valsts amatpersonām?

2. Kad “30. gadu zemnieki” saņems atbildi uz savu atklāto vēstuli, kas jau vairākkārt iesniegta Ministru prezidentam G. Krastam un citām augstākajām valsts amatpersonām?

Steidzama jautājuma motivācija: valsts uzdevums ir aizstāvēt savu iedzīvotāju intereses un vajadzības. Saskaņā ar likumdošanas normu prasībām valsts amatpersonām jāsniedz atbilde uz iedzīvotāju iesniegumiem un vēstulēm pāris nedēļu laikā. Nav saprotams, kāpēc nav sniegta atbilde uz “30. gadu Latvijas zemnieku” atklāto vēstuli, kas jau trīs reizes iesniegta Ministru prezidentam G. Krastam un citām augstākajām amatpersonām.

17. Jautājums nr.326 (Steidzams)

Deputāti O. Kostanda, I. Liepa, E. Grīnbergs, U. Veldre, K. Čerāns —

Ministru prezidentam G. Krastam,

ekonomikas ministram A. Sausnītim:

Kāpēc netiek atcelta MK noteikumu nr. 210 “Privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumi” 47. punkta piezīme un 51. punkta piezīme?

Lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc netiek atcelta MK noteikumu nr. 210 “Privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumi” 47. punkta piezīme un 51. punkta piezīme, kas nosaka, ka sertifikātus, kas pieder nepilngadīgām personām, var pārdot tikai, ja ir saņemta bāriņtiesas atļauja, vai veikt norēķinus par privatizējamo valsts vai pašvaldību īpašumu tikai, ja nepilngadīgajām personām piešķirtie sertifikāti ir pārskaitīti uz vecāku kontiem?

2. Vai ir paredzēts atvieglot sertifikātu izmantošanas procesu un kādā veidā?

Steidzamības motivācija: šīs normas būtiski sarežģī sertifikātu izmantošanas procesu un kavē iedzīvotājiem pilnīgi izmantot savus un nepilngadīgo bērnu sertifikātus.

18. Jautājums nr.327 (Steidzams)

Deputāti K. Čerāns, O. Kostanda, J. Kazāks, E. Zelgalvis, U. Veldre —

Ministru prezidentam G. Krastam,

kultūras ministrei R. Umblijai,

izglītības un zinātnes ministram J. Celmiņam:

Par Latvijas Okupācijas muzeja darbību un par atbalstu, kādu valdība ir sniegusi un sniedz Okupācijas muzeja darbam

1. Lūdzu sniegt skaidrojumu Saeimas deputātiem, kāda ir bijusi jūsu vadīto ministriju darbība, lai apzinātu un skaidrotu Latvijas sabiedrībā Latvijas okupācijas izsauktās traģēdijas, nepieļautu padomju režīma nodarīto pārestību nodošanu aizmirstībai.

2. Kā jūs vērtējat Latvijas Okupācijas muzeja darbību šajā laikā? Kādu atbalstu valdība ir sniegusi un sniedz Okupācijas muzeja darbam?

3. Vai jūs pieļaujat iespēju sniegt valsts pasūtījumu Okupācijas muzeja fondam kā sabiedriskai organizācijai, kas veic noteiktas valsts funkcijas? Kādi ir pamatnosacījumi no ministriju puses šāda valsts pasūtījuma sniegšanai konkrēti šajā gadījumā?

4. Vai Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija ir informēta par Okupācijas muzeja saņemto materiālu apjomu un kvalitāti? Vai valdība un ministrijas redz kādu iespēju nodrošināt Okupācijas muzeju ar tā darbībai nepieciešamajām telpām?

Jautājuma steidzamības motivācija: deklarācijas par Latvijas okupāciju pieņemšanai jāseko konkrētam darbam okupācijas laika notikumu analīzē un okupācijas seku pārvarēšanā.

19. Jautājums nr.328 (Steidzams)

Deputāti K. Čerāns, O. Kostanda, J. Kazāks, E. Zelgalvis, U. Veldre —

Ministru prezidentam G. Krastam,

ārlietu ministram V. Birkavam:

Par oficiālā LR valsts protokola ietvaros apmeklējamo objektu sarakstu

Lūdzu iepazīstināt Saeimas deputātus par oficiālā LR valsts protokola ietvaros apmeklējamo objektu sarakstu.

Kāpēc šajā sarakstā vēl uz šo brīdi nav iekļauts Latvijas Okupācijas muzejs?

Jautājuma steidzamības motivācija: Latvijas valsts oficiālie viesi iepazīstināmi ar Latvijas okupācijas laika traģiskajiem notikumiem.

20. Jautājums nr.329 (Steidzams)

Deputāti K. Čerāns, O. Kostanda, E. Zelgalvis, I. Liepa, U. Veldre —

satiksmes ministram V. Krištopanam:

Ko ir veikusi Satiksmes ministrijas 1996.gada septembrī izveidotā darba grupa, kura risina prāmju satiksmes jautājumus?

1. Ko ir veikusi Satiksmes ministrijas 1996. gada septembrī izveidotā darba grupa, kura risina prāmju satiksmes jautājumus? Vai šī darba grupa savu darbu vēl turpina?

2. Vai ir noslēgts starpvalstu līgums par prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu, kurš noteiktu sadarbības formas, saistības, ekonomiskās un politiskās garantijas?

3. Kāda ir Satiksmes ministrijas nostāja prāmju satiksmes organizēšanā starp Latviju un Zviedriju?

Jautājuma steidzamības motivācija: jau ilgstoši nav atrisināta normāla prāmju satiksme starp Latviju un Baltijas jūras otrajā pusē esošām valstīm. Latvijai kā jūras valstij nav pieļaujama ilgstoša pasivitāte jūras satiksmes organizēšanā ar kaimiņvalstīm.

21. Jautājums nr.330 (Steidzams)

Deputāti K. Čerāns, O. Kostanda, E. Zelgalvis, I. Liepa, U. Veldre —

aizsardzības ministram T. Jundzim:

Kā NBS struktūrvienībās un jaunsargu vidū tiek veikta patriotiskā audzināšana

Lūdzam informēt deputātus, kā NBS struktūrvienībās un jaunsargu vidū tiek veikta patriotiskā audzināšana.

Kāpēc Aizsardzības ministrija šajā darbā neizmanto tās iespējas, ko var piedāvāt Latvijas Okupācijas muzejs, sniedzot dokumentētu ieskatu okupācijas laika traģiskajos notikumos?

Jautājuma steidzamības motivācija: Latvijas karavīri jāaudzina par īstiem mūsu tautas un valsts patriotiem.

22. Jautājums nr.331 (Steidzams)

Deputāti O. Kostanda, I. Liepa, J. Kazāks, K. Čerāns, E. Zelgalvis —

Ministru prezidentam G. Krastam,

iekšlietu ministram Z. Čeveram:

Kāpēc tika atteikta krimināllietas ierosināšana par ebreju tautību aizskarošo uzrakstu un kāškrustu zīmēšanu uz ebreju sinagogas sienām Vecrīgā, Peitavas ielā?

1. Kāpēc tika atteikta krimināllietas ierosināšana par ebreju tautību aizskarošo uzrakstu un kāškrustu zīmēšanu uz ebreju sinagogas sienām Vecrīgā, Peitavas ielā?

2. Vai piekrītat IeM Rīgas Centra rajona policijas pārvaldes dīvainajam slēdzienam, ka nodarījumam nav “sabiedriskas bīstamības”?

3. Kāda ir valdības nostāja attiecībā uz ticīgo cilvēku jūtu aizskaršanu, apgānot sinagogas sienas ar aizskarošiem uzrakstiem un kāškrustiem?

Steidzama jautājuma motivācija: kopš pagājušā gada 19. decembra uz ebreju sinagogas sienām Vecrīgā, Peitavas ielā, redzami ar krāsu uzķēpāti ebreju tautību aizskaroši uzraksti un kāškrusti. Rīgas ebreju reliģiskā draudze griezās pēc palīdzības IeM Rīgas Centra rajona policijas pārvaldē, bet tur saņēma atteikumu ierosināt krimināllietu par šo nodarījumu, jo tam neesot sabiedriskās bīstamības. Valdībai un Rīgas Domei nekavējoties jāizmeklē šis barbariskais akts pret Rīgas ebreju reliģisko draudzi un jānovērš nodarījuma sekas.

23. Jautājums nr.332

Deputāti O. Kostanda, K. Čerāns, U. Veldre, J. Mauliņš, I. Liepa —

Ministru prezidentam G. Krastam,

ekonomikas ministram A. Sausnītim:

Par pamatojumu kompensāciju izmaksai atvēlēto līdzekļu summas samazinājumam 1997. gadā, un kāda summa šim nolūkam ir paredzēta 1998. gadā

1997. g. 11. novembrī MK izdarīja izmaiņas Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmā, samazinot īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanai atvēlētos līdzekļus par 2,4 milj., kā rezultātā apmēram 100 cilvēku nevarēja 1997. g. saņemt kompensāciju.

1. Kāpēc tika samazināta līdzekļu summa kompensāciju izmaksai? Lūdzam konkrētu pamatojumu, kas nekādā gadījumā nevarēja būt līdzekļu nepietiekamība fondā.

2. Kāda summa kompensāciju izmaksai ir paredzēta 1998. gadā, vai tā gada beigās netiks samazināta? Cik gados valdība plāno pabeigt kompensāciju izmaksāšanu?

dība kvalificējama juridiski un morāli kā genocīds pret tautu, par ko atbildīgas pirmkārt valsts augstākās institūcijas — Saeima, prezidents, valdība.

Stāvokli oficiāli aizbildina ar naudas trūkumu. Bet ir provizoriski aprēķini, ka, ja valsts kasei neaizplūstu garām simtiem miljonu latu, ja daļa rūpniecības nebūtu mērķtiecīgi sagrauta (sk. turpmāko), nebūtu neviena, kura ienākumi atrastos zem krīzes iztikas minimuma (vērtējums skeptisks). Katru, kas aizstāv mazturīgo un aplaupīto intereses, apsaukā par padomju dinozauriem un kreisajiem populistiem.

4. Liela sabiedrības daļa, kas padomju varas gados nebijās riska un izteica opozicionārus uzskatus, kas pirmie aizsāka Atmodas kustību, kas sargāja Latvijas neatkarību janvāra un augusta dienās, ir dziļi vīlusies. Viņi neaizgāja malā (izņēmumi vienmēr atrodas), viņus ar elkoņiem atstūma malā mūsdienu politiskajai elitei un korumpētajam biznesam piedrošie.

Viena no laikmeta tipiskajām iezīmēm, kurai piemīt pat atributīvs raksturs, ir politisks hameleonisms. Cilvēki, kam totalitārisma gados pietika pilsoniskas drosmes teikt kritisku vārdu, kuri, Trešajai atmodai sākoties, pirmie sāka aktīvi darboties, kad tas vēl bija saistīts ar risku, ir nobīdīti malā, ieslēgti informācijas blokādē, jo uz viņu fona neglīti izskatās tagad politiskās dzīves avanscēnā ienākušie iznireļi, politiskie hameleoni, kas gļēvi klusēja, slēpjoties aiz citu muguras, bet šodien ir visaktīvākie darboņi un denuncē atkal tos, ko denuncēja padomju gados.

5. Lauksaimniecības degradācija divos aspektos:

a) lauksaimniecību valdošā liberālisma galējā konsekvence saprot visšaurākajā nozīmē — tikai kā vienu no uzņēmējdarbības sfērām, turklāt tikai to tās daļu, ko veido privāti lielražotāji. Pilnīgi tiek noklusēts, ko iesāks un kur paliks pārējie. Aplams ir uzskats, ka valstij par to nav daļas. Šim uzskatam ir sociālas saknes — to aizstāv kapitāls, kura darbības pamatsfēra ir lauksaimniecības ražojumu pārstrāde un kuram izdevīgāk pārstrādāt importēto, ārzemēs bagātīgi subsidēto produkciju, tādējādi sagraujot pašu ražošanu;

b) par patstāvīgu agrārās politikas objektu jākļūst laukiem, lauku videi un dzīves veidam. Nav politiskas gudrības vārdos, ka tas ir patriarhālais romantisms. Psiholoģijā pazīstamais nepieciešamās daudzveidības likums formulē, ka nacionālās identitātes saglabāšana nav iespējama bez tāda komponenta, ko veido tas īpatnējais, specifiskais, kas piemīt laukiem.

6. Pēdējais pēc skaita, bet ne pēc svarīguma. Latviešu nācija izmirst, skaitļus tikai nedaudz noapaļojot uz vienu jaundzimušo, ir divi nāves gadījumi. Fakts pats par sevi ir tik informatīvs, ka komentārus neprasa.

Etnosoloģija māca, ka nācijas kvantitatīvā noteiktība sākas ar 1 miljonu cilvēku. Ja pašreizējā situācija nelabosies, nākošais gadu simtenis būs pēdējais latviešu nācijas vēsturē.

Konceptuālais bloks

Devīze: “Mēs, latvieši, esam savāda tauta. Mēs kāri tveram svešas idejas, nedomādami, vai tās mums ir vai nav derīgas.” — Ed.Virza

Valsts institūcijas, komercstruktūras un personas rīcības konkrēto ievirzi un raksturu saimnieciskajā darbā nosaka rīcības motivācija. Tā ietver vairākus komponentus, viens no tiem — konceptuālā motivācija. Pēdējā norāda uz to teorētisko uzskatu sistēmu, no kuras ieteikumiem vadās praktiskajā rīcībā.

Visās postkomunisma valstīs reformu konceptuālā motivācija ir liberālisma filozofija — atšķirības ir tikai konsekvences pakāpē.

Pāreja no totāli centralizētas saimniecības vadības uz tirgus attiecībām var notikt tikai liberālisma virzienā — šai konstatācijai ir absolūts raksturs.

Liberālisma filozofija veidojās līdz ar tirgus ekonomikas kā visu aptverošas sistēmas veidošanos, un jau agrīnā tās attīstības fāzē izdalījās divi virzieni:

pirmais — vecākais, angļu vairants, tā pamatlicējs A.Smits savā darbā “Tautu bagātībaÉ” akcentēja ekonomisko brīvību un teorētiski pamatoja konkurences mehānismu darbību, aiz kuras ārēji haotiskām norisēm bija manāma “neredzamā roka” (mēs teiktu — ekonomiskie likumi);

otrs — franču variants, kas akcentēja indivīda personisko politisko brīvību.

Vēstures pieredze apstiprinājusi liberālisma filozofijas paradigmu — indivīda un valsts attiecībās prioritāte pieder indivīdam.

Savā galējā konsekvencē tas var tikt tik tālu paplašināts — un praksē tas notiek bieži, arī mūsdienu Latvijā —, ka ierobežo cita indivīda tiesības un brīvību, kad ekonomiskā izdevīguma vārdā upurē morālās vērtības.

Šajā punktā ekonomikas jautājumu rosināšana ieiet morāles sfērā, kuras paradigma ir I.Kanta kategoriskais imperatīvs (morāles “zelta likums”). “Rīkojies tā, lai motīvs, kas nosaka tavu rīcību, varētu kļūt par universālu principu.”

Šajā punktā tālāka kustība liberālisma virzienā jāaptur — tad saimniekojošais subjekts nonāk konfliktā ar morāles normām.

Liberālisma tipoloģija izdala 5 tipus, kuri lielos vilcienos atšķiras ar to, ka ekonomisko attiecību telpu sadala divās sfērās, no kurām vienā cenu līmeni un tā svārstības nosaka stihiskas pieprasījuma un piedāvājuma attiecības, bet otrā arī valsts institūcijām ir dota noteikta regulējoša loma ar indikatīvās plānošanas metodēm, kas veido ekonomisko attiecību formas, kuras transformējas par interesēm, bet pēdējās nosaka saimniekojošo subjektu darbības praktisko ievirzi — samēri starp abām sfērām arī veido pamatu tipu atšķirībām.

Liberālisms savā galējā konsekvencē izsaka neattaisnojamu sabiedrības noslāņošanos (polarizāciju), izskalo vidusslāni un lielu sabiedrības daļu nolemj pauperizācijai, kas savukārt samazina pirktspēju, sašaurina tirgus ietilpību, apdraud ražošanu un rada sociālu spriedzi.

Pati polarizācija ir spēcīgs stimuls, kas rosina un aktivizē cilvēka garīgās un fiziskās spējas, stiprina gribu iecerēto mērķu sasniegšanai. Bet tikpat nepieciešama ir morāla mēraukla, lai novērstu līdzekļus, ar kādiem šie mērķi sasniegti. Tāpat kā ne katrs bagātnieks ir tikumības paraugs, ne katrs trūcīgais ir slaists dzērājs un debils. Piemērus, kas to apstiprina, Latvijas mūsdienu pieredze sniedz vairāk nekā nepieciešams — trūcīgie vairumā gadījumu ir vienkārši aplaupīti, bet vaininiekus pat nemeklē.

Liberālisma galējo konsekvenci ekonomikas teorijā visuzskatāmāk manifestē Čikāgas skola, ko pārstāv daudzi pasaulē pazīstami ekonomisti, Nobela prēmijas laureāti (Frīdmans u.c.). Te jāmin Džordžtaunas universitāte, gan tikai tādēļ, ka tajā dažas Čikāgas skolas hipotētiskā formā izteiktās tēzes pavirši apguvuši vairākās Latvijas valsts institūcijās un komercstruktūrās darbojošies funkcionāri, kuri morāli un politiski ir atbildīgi par Latvijas ekonomikas sagrāvi, sabiedrības polarizāciju un tās vairākuma veģetāciju zem iztikas minimuma līmeņa.

Vēl jāpiebilst, ka Čikāgas skolas mācību praksē relatīvi vairāk izmanto finansu aprindas — banķieri un tirgotāji, bet zems tās reitings ir rūpnieciskā kapitāla pārstāvju vidē. Pasaulē nevienā valstī absolūti brīvā tirgus nav, tā ir bezsatura abstrakcija, kas mīt tikai tās autoru galvās. Vispārliecinošākais arguments — autoritatīvu ārzemju zinātnieku izteikumi liberālā tirgus sakarā. Lūk daži: