Informācija

Cik savos laukos esam saimnieciski, bagāti

Par Latvijas dzīvnieku uzskaites reģistru

Zigrīda Īlenāne, Zemkopības ministrijas

valsts SIA “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs”

direktore, — “Latvijas Vēstnesim”

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem nr. 10 “Dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas noteikumi”, kas apstiprināti 1998. gada 13. janvārī, Latvijā tiks uzsākta dzīvnieku apzīmēšana pēc ganāmpulka reģistra un dzīvnieka identitātes numura. Sistēmu, kādā veidā reģistrēšana notiks, izstrādājis ZM valsts SIA “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs”, kurš izveidots pagājušā gada martā. Sīkāk par ieviešamo dzīvnieku uzskaites sistēmu pastāstīja Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centra direktore Zigrīda Īlenāne:

— Tā nav tikai mūsu iedoma, kā dažs varētu teikt. Ganāmpulku un dzīvnieku reģistrācija un datu bāze ir nepieciešama, lai izsekotu produkcijas izcelsmei un nodrošinātu produkcijas kvalitāti. Tas ir ļoti būtiski, eksportējot lopkopības produktus gan uz Rietumiem, gan Austrumiem, jo Latvijas lauksaimnieki spēj saražot vairāk, nekā tepat uz vietas varam patērēt. Tāpat arī mūsu patērētājiem svarīgi zināt, kādu pārtiku viņi savā uzturā lieto.

Pārmaiņas saimniekošanas pamatprincipos ir sagrāvušas arī līdzšinējo dzīvnieku reģistrēšanas un uzskaites sistēmu, tādēļ mums ir jāsāk no pašiem pirmsākumiem. Un vispirms acīmredzot ir jāsāk ar reģistra izveidošanas nepieciešamības izskaidrošanu gan ganāmpulku īpašnieku, gan arī patērētāju vidū.

— Kādēļ tieši tagad tiek uzsākta vienota visu sugu dzīvnieku un ganāmpulku uzskaites sistēmas radīšana?

— Doma, ka šāda lieta bija nepieciešama jau agrāk. Taču šogad esam saņēmuši finansējumu 500 tūkstošus latu no valsts līdzekļiem. Šī summa arī vēl nav pietiekama — pavisam sistēmas ieviešanai nepieciešami 700 tūkstoši latu. Bet mēs strādājam, lai piesaistītu trūkstošās finanses caur dažādām programmām.

— Cik ilgs laiks, jūsuprāt, vajadzīgs, lai uzskaites sistēma sāktu strādāt?

— Ceram, ka varēsim to izdarīt šāgada laikā. Tas ir milzīgs darbs, jā, bet mums tas ir jāizdara, lai sakārtotu lopkopības uzskaiti valstī — sākot no kūts līdz patērētājam. Nenoliegšu, ka uzskaites datu reģistrācijas ieviešanu stimulē arī ES likumdošana, īpaši runājot par liellopu spongiofomās encefalopātijas uzliesmojumiem (LSE) daudzās Eiropas valstīs. Šāda sistēma nenoliedzami ir nepieciešama.

— Cik Latvijā ir ganāmpulku?

— Mēs lēšam, ka varētu būt apmēram 250 tūkstoši ganāmpulku.

— Kādā veidā notiks ganāmpulku un dzīvnieku reģistrēšana?

— Katram ganāmpulkam Latvijā, sākot jau no viena liellopa ganāmpulka, tiks piešķirts reģistra numurs ar valsts kodu (LV) un septiņzīmju numuru. Šis apzīmējums būs individuāls un neatkārtosies ne Latvijā, ne Eiropā. Šāds numurs arī tiks iespiests uz pašlīmējošās uzlīmes, kurai jābūt uzlīmētai kūtī labi redzamā vietā. Zemnieki uzlīmes arī varēs izmantot savas produkcijas marķēšanai tirdzniecības vietās. Iespējams, ka marķētās produkcijas — gaļas, piena — cena pat varētu būt nedaudz lielāka nekā nemarķētai produkcijai. Taču tas ir laika un arī iedzīvotāju pirktspējas jautājums.

Pēc ganāmpulku reģistrēšanas tiks veidots nākamais “reģistra solis” — katram dzīvniekam tiks piešķirts savs identitātes numurs. Pēc tam, kad būs zināmi abi šie numuri, tie tiks uzdrukāti uz īpašas auskarveida zīmītes jeb krotālijas, kas noteiktā termiņā jāiestiprina dzīvnieka ausī. Dzīvnieku apzīmēšana paredzēta vairākos posmos, un 1998. gadā paredzēts krotālijas iestiprināt govslopiem. Pēc tam kārta būs cūkām, aitām un kazām.

Apzīmēšanu veiks atestēts speciālists, un informācija glabāsies mūsu datu apstrādes centrā vienotā uzskaites tīklā. To izmantos arī Veterinārais dienests. Savukārt katra rajona laikrakstā tiks publicēti atestēto speciālistu saraksti, kuri drīkstēs veikt dzīvnieku apzīmēšanu. Līdztekus ar krotāliju iestiprināšanu dzīvniekiem tiks izsniegtas pases, kas sekos viņiem līdzi no dzimšanas līdz pat nāves brīdim.

— Taču — ja piens jau ir tirdzniecībā, tāpat arī gaļa, kā pircējs varēs zināt precīzi šī piena litra vai šī gaļas gabaliņa izcelsmi?

— Individuālais īpašnieks savus ražojumu varēs marķēt ar pašlīmējošajām reģistrācijas uzlīmēm, kurās drīkstēs arī atspoguļot zemnieku saimniecības vai uzņēmuma nosaukumu. Taču no cilvēku negodīguma nav pasargāts neviens. Protams, ja nekas ļauns nenotiks, tad negodīgais tirgotājs tā arī izspruks sveikā, tiesa, ja viņu nenotvers kontrolējošās iestādes. Taču, ja būs kādi sarežģījumi pēc konkrēta produkta lietošanas, tad pēc identifikācijas numura būs iespējams izsekot produkta ceļam no kūts līdz tirgus letei. Un te arī varētu parādīties nereģistrētā, tajā skaitā arī kontrabandas, prece.

— Kāda atbildība ir ganāmpulku īpašniekiem?

— Vispirms un galvenokārt viņiem ir jāsniedz precīzas ziņas par dzīvnieku. Ja gadījumā dzīvnieku īpašnieks izvairīsies no dzīvnieku uzskaites, tad mūsu valsts likumdošanā noteiktajā kārtībā pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa īpašniekam varēs uzlikt naudas sodu. Naudas soda lielumu mēs vēl precizēsim, bet iespējams, ka tas būs pat 250 latu.

Kad uzskaites sistēma sāks reāli darboties, tad no fermas, kurā nebūs reģistrēti un apzīmēti dzīvnieki, nevarēs pārdot ne pienu, ne gaļu, ne dzīvus dzīvniekus.

— Kas notiek ar krotāliju, kad tā tiek iestiprināta dzīvnieka ausī?

— Tā ir vienreizēja, gluži tāpat kā identifikācijas numurs uz krotālijas — tas pieder tikai vienam dzīvniekam un visā valstī neatkārtojas. Krotāliju nedrīkst nedz bojāt, nedz arī patvarīgi no auss izņemt. Dzīvnieku īpašniekam ir pienākums reizi mēnesī sniegt ziņas par izveidoto ganāmpulku tā uzraugam, lai reģistrā būtu operatīva informācija par lopu kustību — dzimšanu, pārdošanu, pirkšanu utt.

— Kura firma izgatavos krotālijas mūsu ganāmpulkiem?

— Pašreiz mēs izmēģinām dažādu firmu krotālijas. Labas atsauksmes ir par Dānijā izgatavotajām krotālijām, pieņemamās šķiet arī jaunzēlandiešu ražojums, izmēģinām arī amerikāņu, vācu un nīderlandiešu ražotās krotālijas. Pārbaudām visus iespējamos variantus. Pēc neilga laika īpaša komisija izvērtēs, kuras krotālijas šķitīs vispieņemamākās mūsu lopu turēšanas apstākļiem, un tad rīkosim konkursu. Mums ir svarīga arī krotāliju cena, jo budžeta piešķirtie līdzekļi jāizmanto pēc iespējas lietderīgāk. Vienīgais, ko jau tagad zinām, ir tas, ka Latvijā lietotās krotālijas būs dzeltenā krāsā.

— Vai identifikācijas zīmītes būs jāiegādājas dzīvnieku īpašniekiem par saviem līdzekļiem?

— Paredzēts uzskaites sistēmu sakārtot šajā gadā. Tāpēc arī tiem dzīvnieku īpašniekiem, kuri uzskaiti sāks šogad, par krotālijām jāmaksā nebūs. Taču paredzēts, ka, sākot ar nākamo gadu, identifikācijas zīmes īpašniekiem jau būs jāiegādājas par saviem līdzekļiem. Tāpat arī reģisrācijas izmaksas būs jāsedz par savu naudu. Tādēļ lūgums dzīvnieku īpašniekiem ar reģistrāciju nekavēties, bet izmantot tās iespējas un atvieglojumus, kādus esam paredzējuši vienotas uzskaites sistēmas un datu bāzes izveidošanai.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības redaktore