Nacionālais plānojums — skats uz valsts nākotni

Vakar, 4.februārī, preses konferencē Ministru prezidenta biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs un padomniece Aija Melluma

Šā gada sākumā, 27. janvārī, Ministru kabinetā tika akceptēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā Latvijas nacionālā plānojuma koncepcija. VARAM uzdots sagatavot Ministru kabineta rīkojuma projektu par nacionālā plānojuma uzsākšanu. Saeimas izskatīšanai jau iesniegts arī VARAM izstrādāts projekts Teritoriālās plānošanas likumam, kura pieņemšana kļūs par praktisku pamatu iecerētajam darbam. Nacionālā plānojuma izstrādei, kas ilgs vairākus gadus un tiks periodiski atjaunota, jau piešķirts finansējums — 100 000 latu gadā.

Kā trešdien, 4. februārī, preses konferencē, žurnālistus iepazīstinot ar Nacionālā plānojuma pamatidejām, uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs, šis projekts nepieciešams galvenokārt tādēļ, lai ekonomiskās atjaunotnes un administratīvās reformas apstākļos Latvijā nodrošinātu valsts interešu ievērošanu valsts teritorijas izmantošanā un attīstībā, kā arī koordinētu valsts, reģionālo un vietējo pašvaldību sadarbību teritorijas plānošanā un novērstu pretrunas starp ekonomiskās attīstības izraisītajām sekām un nepieciešamību saglabāt dabas un kultūrvēsturiskās vērtības. Turklāt sevišķi aktuāla dažādu teritoriju nākotnes izmantojuma analīze Latvijā, pēc A. Gorbunova domām, ir kļuvusi pašlaik, kad notiek aktīva dažāda līmeņa tautsaimniecības attīstības projektu izstrāde.

Līdz ar šīs teritoriālās plānošanas koncepcijas izstrādes aizsākšanu VARAM darbinieki tās apspriešanā ir iecerējuši iesaistīt arī plašu iedzīvotāju loku ar mērķi sabiedrības diskusijas ceļā apspriest un izzināt nacionālās vērtības, kas būtu jāsaglabā, plānojot kādas teritorijas tālākās izmantošanas iespējas. Pēc A. Gorbunova domām, šai diskusijai vajadzētu sākties līdz ar nacionālā plānojuma izstrādes uzsākšanu — jebkura ieinteresētā persona savus priekšlikumus Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” iepriekš izsludinātā termiņā varēs iesniegt VARAM izveidotās darba grupas pārstāvjiem.

Arī iesniedzot pieteikumus Eiropas Savienības institūciju un citu starptautisko organizāciju finansētiem projektiem, potenciālajam investoram ir svarīgi zināt attīstības perspektīvu katrai valsts teritorijas daļai, balstoties uz savas valsts pieredzi, jo teritoriju perspektīvie plāni saistībā ar ekonomiskās attīstības stratēģiju pastāv visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kaut arī šāda prasība Māstrihtas līgumā tieši nav noteikta.

Nacionālo plānojumu iecerēts veidot četrās daļās: Pārskats par valsts teritorijas izmantošanu; Valsts teritorijas attīstības perspektīva; Valsts nozīmes teritorijas; Nacionālā plānojuma vadlīnijas. Nacionālā plānojuma izstrādi pārraudzīs Ministru kabineta izveidota Nacionālā plānojuma vadības grupa, kurā ietilps ministriju, Latvijas Pašvaldību savienības un atsevišķu pašvaldību pārstāvji, bet atsevišķo sadaļu veidošanā VARAM speciālisti sadarbosies ar īpaši pieaicinātiem vēsturniekiem, dabas zinātniekiem, ekonomistiem un citiem ekspertiem.

Nacionālā plānojuma pirmā daļa — Pārskats par valsts teritorijas izmantošanu — būs informatīva rakstura dokuments, kurā galvenokārt karšu veidā tiks apkopota un aktualizēta informācija par teritorijas attīstības priekšnoteikumiem, tendencēm, problēmām un to iespējamajiem risinājumiem. Šī sadaļa, kā preses konferencē uzsvēra VARAM Reģionālās attīstības departamenta Teritoriālplānošanas nodaļas vadītāja Laila Kūle, kļūs par pamatu citām plānojuma daļām un tādēļ tiks izstrādāta pirmā — iespējams, jau šī gada laikā.

Projekta otrā daļa — Valsts teritorijas attīstības perspektīva — būs Ministru kabineta ieteikumu formā veidots nākotnes plāns, kas informēs par vēlamo valsts teritorijas attīstību nākotnē, valdības formulētajiem ilglaicīgajiem mērķiem un prioritātēm. Kaut arī šim dokumentam būs tikai rekomendējošs raksturs, tas palīdzēs valsts un pašvaldību institūcijām orientēties konkrētās teritorijas attīstības iespējās.

Topošā Nacionālā plānojuma trešā daļa — Valsts nozīmes teritorijas — tiks izdota Ministru kabineta noteikumu formā un būs saistoša visā Latvijas teritorijā. Tajā tiks noteiktas valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu, derīgo izrakteņu un atradņu teritorijas, valsts nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijas, valsts nozīmes infrastruktūras objekti un tīkli, apdzīvojuma struktūra un tās attīstība, valsts nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas, valsts nozīmes kultūrvēsturiskās teritorijas, valsts aizsardzības objekti un teritorijas, valsts nozīmes paaugstināta riska teritorijas, valsts nozīmes rezerves teritorijas īpašiem mērķiem — tādas, kas tiek noteiktas valsts funkciju veikšanai tābrīža vai nākotnes vajadzībām.

Nacionālā plānojuma noslēdzošā daļa — vadlīnijas — apstiprinās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs vai Ministru kabinets un atspoguļos teritorijas ilgspējīgai izmantošanai un apsaimniekošanai nepieciešamos labākos risinājumus. Šī pēdējā sadaļa tiks izstrādāta, balstoties uz dokumenta pirmajās trijās daļās apkopotajiem faktiem un pašvaldību darbā gūtajiem labākajiem plānošanas praktiskajiem rezultātiem.

Nacionālā plānojuma izveide nesaraujami saistīta ar Latvijā pašlaik notiekošo administratīvo reformu. Komentējot šo procesu, A. Gorbunovs uzsvēra nepieciešamību ļaut šīm pārmaiņām risināties dabiskā ceļā, balstoties uz iedzīvotāju kustību un pakalpojumu saiknēm, kā arī tā sauktajiem attīstības centriem — pilsētām vai citām apdzīvotām vietām, kas spēj izraisīt ekonomisko aktivitāti. Ap šāda tipa centriem, pēc A. Gorbunova domām, jau drīzumā varētu saplūst pirmā līmeņa pašvaldības (šis process jau ir sācies) un tālākā nākotnē — arī otrā līmeņa jeb reģionālas pašvaldības, kuru skaits, pēc pašreizējām prognozēm, varētu svārstīties no septiņām līdz vienpadsmit.

Dina Gailīte,

“LV” Saeimas un valdības lietu redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”