Rīgas rajons jau sāk. Kurš būs nākamais ?

Šīs nedēļas sākumā Rīgas rajona padome bija aicinājusi daudzus plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus, lai pamatīgāk iepazīstinātu un komentētu 1997. gada septembrī pieņemto apjomīgo septiņpadsimt nodaļās izkārtoto un apkopoto dokumentu “Rīgas rajona plānojums līdz 2003. gadam” (tas pavisam nesen publicēts arī “LV” slejās — 24., 27., 28. un 30. janvāra numurā). Tagad tas jau izturējis ekspertīzi un recenzēts. Par to aktīvi interesējas ne tikai apkārtējo rajonu (Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma) vadība, kā arī Rīgas un Jūrmalas domnieki, — tā eksemplārus jau lūguši daugavpilieši un saldenieki.

Par to un daudz ko citu stāstīja Rīgas rajona padomes izpilddirektors Bruno Otersons, rajona padomes priekšsēdētājs, Siguldas pilsētas mērs Tālis Puķītis, rajona plānojuma projekta vadītājs Ojārs Kligins, attīstības daļas galvenais speciālists Jānis Dudars, kultūras centra speciāliste Dzintra Putniņa un citi. Uz žurnālistu jautājumiem bija gatavi atbildēt plānojuma zinātniskie konsultanti Dr. habil. geogr. Aija Melluma, Dr. habil. agr. Arturs Boruks un Dr. habil. oec. Pēteris Zvidriņš, katrs savā specifiskajā nozarē.

Tikšanās reizē plānojuma autori uzsvēra galvenās problēmas, ar kurām saskārušies. Tiklab autori, kā arī rajona padome šādu uzdevumu veikuši pirmoreiz, bijuši bez pieredzes, tālab dokumenta izstrāde, kas uzsākta 1995. gadā, reizē bijusi arī mācīšanās. Nav bijis metodikas, tāpēc daudz devusi sadarbība ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ekspertiem. Izmantota pieredze, kas uzkrāta, viesojoties kaimiņvalstīs — Stokholmas apgabalā Zviedrijā, Helsinku novadā Somijā un Kališas vojevodistē Polijā. Lieti noderējusi radošā darbnīca Bīriņos, Rīgas un Jūrmalas pilsētu plānotāju klātbūtne.

Rīgas rajons sava izvietojuma ziņā ir īpaši nozīmīgs visai Latvijai. Te krustojas daudzas maģistrāles, šajā reģionā ir aptuveni miljons iedzīvotāju, divas piektdaļas Latvijas Republikas cilvēku, kas asi izjūt visas pašreizējās problēmas. Savulaik daudz šķēpu lauzts par Getliņu atkritumu izgāztuvi Daugavas labajā krastā, taču ir skaidrs, ka tāds pats objekts nepieciešams arī kreisajā krastā. Sakarā ar Ķemeru Nacionālā parka izveidi aktuāla kļūst Kašķu purva izgāztuves “izolēšana”. Būtisks ir satiksmes izkārtojuma turpmākais risinājums. Plānotā “Via Baltica” realizācija ietekmēs ziemeļu—dienvidu virziena attīstību, taču tikpat būtiska rādās austrumu—rietumu satiksmes koridora izveide.

Nozīmīga ir sevišķi vērtīgo zemju aizsardzība, īpaši ap Babītes ezeru, Krimuldas un Siguldas pagastā. Ja Dubultos uzceltu iecerēto tiltu pāri Lielupei, Jūrmalai būtiska kļūtu Salas pagasta iekļaušana tās teritorijā. Rīgas rajonam raksturīga ir iedzīvotāju iekšējā pārvietošanās, jo aptuveni trešdaļa darbspējīgo strādā Rīgā, vairāki simti brauc pat no Siguldas, kur nav nozīmīgu ražotņu. Plūsma palielinās vasarās. Kā raksturīgs piemērs tika minēta Carnikava, kuras pieciem tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju sezonas laikā pievienojas vēl divpadsmit tūkstoši. Vasarās kopumā uz rajona pagastiem un ciematiem pārvietojas 50–100 tūkstoši rīdzinieku. Te rodas viela pārdomām par viņu apkalpi, medicīnisko un tirdzniecisko nodrošinājumu. Par visai minimālu un mūsdienu apstākļiem neatbilstošu tika atzīta tūrisma līdzšinējā attīstība. Pat populārajai Siguldai šim nolūkam ir tikai minimāli līdzekļi.

Par vienu no mezgla punktiem abpusēji ieinteresētajā sarunā kļuva riska objektu apzināšana un civilā aizsardzība. Runa nav tikai par Inčukalna gāzes krātuvi vai TEC–2 mazuta tvertnēm. Pat Siguldas kamaniņu trasē aukstuma uzturēšanai glabājas vairāki desmiti tonnu amonjaka. Bet raizes var sagādāt pat putni, kas labprāt uzmana atkritumu izgāztuves. Ne velti drošības noteikumi paredz, ka tās nedrīkst būt tuvāk par 15 kilometriem lidostas apkaimē...

Tagad var teikt, ka astoņdesmit lielformāta lappušu biezais dokuments pieejams plašai sabiedrībai. Tā pamattēzes un apspriešanas gaitā saņemtie ierosinājumi un papildinājumi gaida piepildījumu. Arī sekotājus citos Latvijas novados.

Mintauts ķeibāks,

“LV” informācijas redaktors