nozaru ziņas

Latvijas ekonomika: šodien, reformās, rīt

No Ekonomikas ministrijas 1997.gada ziņojuma par Latvijas tautsaimniecības attīstību

Saturā

1. Tautsaimniecības ekonomiskā stāvokļa īss raksturojums

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

6. Rekomendācijas uz ekonomisko izaugsmi orientētas ekonomiskās politikas īstenošanai

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis

un nodarbinātība

3.7.2. Iedzīvotāju personīgais

patēriņš un pirktspēja

Joprojām kā pilsētās, tā laukos mājsaimniecību budžeti lielākoties balstās uz diviem galvenajiem ienākumu veidiem. Pēc 1997. gada deviņu mēnešu datiem tie ir algotā darba samaksa un sociālie pārskaitījumi (pensijas, stipendijas, pabalsti u.tml.) - kopā aptuveni 80%. Pat zemnieku mājsaimniecībās ieņēmumi no algota darba un sociālajiem pārskaitījumiem vidēji pārsniedz pusi (52%) no kopējiem ienākumiem, bet tīrie ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas saimniecībā (41%) pēc ienākumu apjoma ir ierindojami otrajā vietā aiz sociālajiem pārskaitījumiem.

Algoto darbu strādājošo mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums vidēji uz vienu ģimenes locekli mēnesī bija par 9,2% lielāks nekā vidēji visās mājsaimniecībās un sasniedza Ls 58,67. Mājsaimniecību budžetos nozīmīgi ir ienākumi natūrā. (Materiālie labumi, kas personīgā patēriņa vajadzībām iegūti no piemājas saimniecības, cita veida pašsagādēm, bez maksas saņemtās preces un pakalpojumi no citām mājsaimniecībām vai daļēji apmaksāto materiālo labumu un pakalpojumu vērtība, kurus mājsaimniecība saņēmusi no darba vai mācību vietas, sociālās, humānās palīdzības veidā u.tml.) Taču to loma pēdējā laikā ir samazinājusies.

Atzīmējams, ka nedaudz, tomēr visās mājsaimniecībās pieaug ienākumu pārsvars pār izdevumiem. 1996. gada deviņos mēnešos ienākumi visās mājsaimniecībās vidēji ik mēnesi pārsniedza izdevumus par 4,5%, 1997. gadā tai pašā laikā — par 5,8%.

Patēriņa izdevumi visās mājsaimniecībās 1997. gada deviņos mēnešos vidēji pieauguši par 5,5%, atpaliekot no patēriņa cenu indeksa par 3,3 procentpunktiem. Mājsaimniecību izdevumos nozīmīgs ir patēriņš natūrā. Tā īpatsvars visu mājsaimniecību izdevumos 1997. gada deviņos mēnešos bija 14%, bet lauku mājsaimniecībās — 28 procenti.

Patēriņa izdevumos vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī samazinājušies izdevumi uzturam, jo ir sarukuši ienākumi natūrā, sevišķi pilsētu mājsaimniecībās. Toties visās mājsaimniecībās palielinājušies naudas izdevumi uztura iegādei vidēji par 0,1% (laukos par 3,3%).

Pretēji izdevumiem uzturam palielinājies izdevumu īpatsvars namīpašuma un ar dzīvokli saistīto izmaksu segšanai, transporta un sakaru izdevumu apmaksai, atpūtas un brīvā laika pavadīšanas un dažām citām izmaksām.

Sevišķi augsts izdevumu īpatsvars uzturam ir mazturīgajās mājsaimniecībās. Pēc izdevumā “Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1997” publicētā mājsaimniecību deciļgrupējuma, 1. un 2. (zemākajās) deciļu grupā tie 1996. gadā vidēji pārsniedza 60% no šo mājsaimniecību patēriņa izdevumiem. (Decile — viena desmitā daļa no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā kārtībā pēc to rīcībā esošā ienākuma lieluma uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (šajā gadījumā — pēc patērētā izdevumu lieluma; pēc tam attiecīgajās grupās tiek aprēķināts rīcībā esošais ienākums).)

Augstākajā decilē (10.) šo izdevumu īpatsvars bija 41%. Uzturam, apģērbu un apavu iegādei, dzīvokļa uzturēšanas izmaksu segšanai divu zemāko ienākumu grupu mājsaimniecības izmantoja aptuveni 80% no to patēriņa izdevumiem, augstākajā decilē — 67%, krietni vairāk patērējot līdzekļu kultūrai, atpūtai un pakalpojumu apmaksai.

Lai gan mājsaimniecību ienākumi ir pieauguši, tie vidēji 1997. gada deviņos mēnešos veidoja 99% (1996. gada deviņos mēnešos — 96,3%) no patēriņa, ko paredz krīzes iztikas minimuma grozs.

Mājsaimniecību dzīves apstākļu pašnovērtējums apskatāmajā periodā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo laika posmu, nav būtiski mainījies. Samērā pozitīvi savu materiālo stāvokli vērtē zemnieki, 55% no tiem uzskata to kā vidēju vai pat labāku. Algotu darbu strādājošo mājsaimniecībās šādu vērtējumu izsaka 50% respondentu. Šajās grupās negatīvo atbilžu īpatsvars ir nedaudz pazeminājies. Taču šādu atbilžu (“slikti un samērā slikti”) īpatsvars 1997. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 1996. gada attiecīgo laika posmu, ir pieaudzis pensionāru mājsaimniecībās (no 71% līdz 74,1%) un citu mājsaimniecību grupai piederošajās mājsaimniecībās samazinājies (no 80,2% līdz 80,1%). Kā liecināja mājsaimniecību budžetu pētījumu tīklā veiktā sabiedriskās domas aptauja

1997. gada ceturtā ceturkšņa sākumā, 45% mājsaimniecību (pirms gada 43,4%) lielākā vai mazākā mērā nepietika līdzekļu uztura iegādei, dzīvokļa īri un komunālos pakalpojumus spēj apmaksāt 55% (pirms gada 54,6%) mājsaimniecību.

3.15. zīmējums

Mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma kopā (naudā un natūrā)

struktūra 1997. gada 9 mēnešos

3.7.3. Nodarbinātība

un bezdarbs

Tautsaimniecībā nodarbināto skaits 1996. gadā bija 1168 tūkst. cilvēku. Salīdzinot ar 1990. gadu, 1996. gadā tautsaimniecībā nodarbināto skaits ir sarucis par 241 tūkst. cilvēku jeb 17% (ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits šajā laika periodā samazinājās par 10,8%). Krasi ir samazinājies nodarbināto skaits ražošanas sfērā, it sevišķi rūpniecībā (par 42%), būvniecībā (par 53%), lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā (par 11%).

Vienlaicīgi strauji pieaudzis nodarbināto skaits dažās pakalpojumu nozarēs. Tirdzniecībā nodarbināto skaits šajā laikā ir pieaudzis gandrīz pusotrkārtīgi, finansu starpniecībā — 2,4 reizes, valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā — 3,1 reizi.

Pēdējos gados nodarbināto skaita krituma tempi tautsaimniecībā kopumā samazinās. Salīdzinot ar 1995. gadu, 1996. gadā to skaits samazinājies par 21 tūkst. cilvēku jeb 1,8 procentiem.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 1996. gadā gandrīz katrs piektais nodarbinātais (19,4%) strādāja dažādu rūpniecības nozaru uzņēmumos, katrs sestais (17,8%) - lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā, bet katrs septītais (13,8%) - tirdzniecībā. No visiem nodarbinātajiem 64% strādā privātajā sektorā (skatīt 3.31. tabulu).

Tautsaimniecībā nodarbināto struktūra 3.31. tabula

(vidēji gadā, procentos)

Tautsaimniecības darbības veidi 1990 1993 1995 1996

Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība 16,5 18,9 18,0 17,8

Zvejniecība 0,9 0,6 0,5 0,5

Rūpniecība 27,8 23,1 19,2 19,4

Būvniecība 9,7 5,5 6,0 5,5

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība,

automobiļu un motociklu, personisko mantu

un mājsaimniecības piederumu remonts 7,7 12,4 13,8 13,8

Transports un sakari 7,5 8,6 8,8 8,8

Valsts pārvalde un obligātā sociālā apdrošināšana 1,5 3,5 4,7 5,6

Izglītība 7,2 7,6 8,8 8,9

Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe 4,8 6,4 6,2 6,1

Pārējie 16,4 13,4 14,0 13,6

Kopā 100,0 100,0 100,0 100,0

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes veiktā Latvijas darbaspēka izlasveida apsekojuma, 1997. gada maijā darba ņēmēji ir 80,4% no kopējā nodarbināto skaita, darba devēji — 3,1%, pašnodarbinātie - 9,8%, ģimenes saimniecībā strādājošie neapmaksātie ģimenes locekļi, radinieki — 6,5%, bet nepietiekamās informācijas dēļ nebija iespējas statusu noteikt 0,2% nodarbināto.

Reģistrētais bezdarba līmenis valstī, pēc Nodarbinātības valsts dienesta datiem, 1997. gada oktobra beigās bija 6,8% (1996. gada oktobra beigās — 7,1%). Aktivizācijas procesi valsts ekonomikā, kā arī izmaiņas bezdarbnieku statusa piešķiršanas kārtībā ir nodrošinājušas to, ka bezdarbs no maksimālā 1997. gada līmeņa maija beigās — 7,7% ik mēnesi samazinājās.

Jāatzīmē, ka reālais bezdarba līmenis valstī ir daudz augstāks. Centrālās statistikas pārvaldes veiktie darbaspēka apsekojumi pēc Starptautiskās darba organizācijas metodikas liecina, ka Latvijā darba meklētāju skaits 1997. gada maijā faktiski bija 15,9% (1996. gada novembrī — 18,3%) no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, taču Nodarbinātības valsts dienestā bija reģistrējusies tikai ceturtā daļa no tiem, pārējie meklēja darbu, iztaujājot radiniekus un paziņas vai arī citādi.

Kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā vairāk nekā puse ir sievietes, un to īpatsvars tajā manāmi pieaug. 1996. gada oktobra beigās tas bija 54%, 1997. gada oktobrī — jau 60%. Apsekojumi liecina, ka sievietes aktīvāk meklē darbu un reģistrējas Nodarbinātības dienestā.

Katrs ceturtais no bezdarbniekiem ir vienkāršo profesiju pārstāvis (26% no kopskaita). Pēdējo divu gadu laikā pakāpeniski krītas kvalificēto strādnieku un amatnieku, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un montieru īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā. Šo profesiju īpatsvars bezdarbnieku skaitā 1995. gada septembrī bija 37,3%, 1997. gadā šajā pašā laikā — 31%. Tas zināmā mērā liecina par uzņēmējdarbības rosības paaugstināšanos valstī. Vienlaikus bezdarbnieku skaitā aug kalpotāju, pakalpojumu, tirdzniecības darbinieku un dažu citu profesiju īpatsvars. Vismazāk bezdarbs skāris augstākās kvalifikācijas profesiju pārstāvjus, kuri veido 2% no bezdarbnieku kopskaita. Tikai 6% bezdarbnieku ir augstākā izglītība, vispārējā vidējā izglītība — 31% un pamata vai nepabeigta pamata izglītība — 26%. Vairāk nekā puse bezdarbnieku (51%) bija vecumā 30–49 gadi, bet katrs piektais bezdarbnieks (19%) bija jaunietis vecumā līdz 25 gadiem.

Ievērojami pieaudzis ilgstošo bezdarbnieku skaits. 1997. gada oktobra beigās vairāk nekā sešus mēnešus darbu nebija atraduši 52,9 tūkst. cilvēku, no tiem vairāk nekā gadu bez darba bija 33,2 tūkst. cilvēku (1996. gada oktobra beigās attiecīgi 47,6 tūkst. un 26,3 tūkst. cilvēku). Centrālās statistikas pārvaldes veiktā aptauja liecina, ka vidējais laiks, kad darba meklētāji bijuši bez darba, ir 23 mēneši. Trīs ceturtdaļas no visiem darba meklētājiem 1996. gada beigās meklējuši darbu ilgāk par 6 mēnešiem. Ieilgusī darba meklēšana liecina, ka zināma iedzīvotāju daļa lēni piemērojas darba tirgus prasībām, pārkvalificēšanās tempi ir zemi, darba meklētāji nav mobili.

Tajā pašā laikā joprojām vēl ir niecīgs to bezdarbnieku skaits, kuri nosūtīti uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos (skatīt 3.9. ielikumu). 1997. gada deviņos mēnešos šādu personu skaits bija 6,6 tūkst. cilvēku jeb 7,4% no bezdarbnieku kopskaita (1996. gada deviņos mēnešos — 6,8 tūkst. cilvēku jeb 7,7%). Zems ir arī algotos pagaidu sabiedriskos darbos iesaistīto personu skaits. 1997. gada deviņos mēnešos tas bija tikai 7 tūkst. cilvēku (1996. gada deviņos mēnešos — 8,6 tūkst. cilvēku).

3.16. zīmējums

Reģistrēto bezdarbnieku skaits Latvijā 1995.–1997. gadā

3.9. ielikums

Bezdarba samazināšanas problēmas valstī tiek risinātas atbilstoši izstrādātajām programmām un budžeta finansējumiem. Programmas paredz pilnveidot likumdošanu nodarbinātības jautājumos, iekārtot iedzīvotājus darbā, organizējot algotos pagaidu sabiedriskos darbus, profesionāli apmācīt un pārkvalificēt bezdarbniekus.

1997. gadā no privatizācijas fondiem iedalīti 200 tūkst. latu bezdarbnieku profesionālās apmācības uzlabošanai un mācību tehnoloģijas modernizēšanai, lai celtu bezdarbnieku apmācības kvalitāti un paaugstinātu viņu konkurētspēju darba tirgū.

1998. gadā ir paredzēts ieviest jaunas bezdarbnieku apmācības formas jauniešiem–bezdarbniekiem, tai skaitā profesionālo izglītību ieguvušo jauniešu iesaistīšanu mācību praksē pie darba devējiem, jauniešu bez profesionālās izglītības iesaistīšanu apmācībā pie Latvijas Amatniecības kamerā reģistrētajiem amatniekiem.

Labklājības ministrija ir izstrādājusi vairākus projektus nodarbinātības problēmu risināšanai Latgales reģionā. 1998. gadā uzsāks individuālās uzņēmējdarbības uzsākšanas stimulēšanas programmas, kā arī realizēs ekotūrisma attīstības projektu Madonas rajonā. 1997. gadā uzsākts projekts “Brīvo zemju apmežošana — racionāla un perspektīva zemju izmantošana” Andrupenes pagastā. Jau 1997. gadā tas devis iespēju radīt 18, bet kopumā pavisam 70 jaunu darba vietu.

Kopā ar Eiropas savienības speciālistiem nodarbinātības jomā un ES PHARE finansiālo atbalstu Labklājības ministrijā ir uzsākta jaunu aktīvās nodarbinātības politikas pasākumu izstrāde.

Tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu 1997. gada septembrī bija 34% no bezdarbnieku kopskaita, un šis īpatsvars pēdējā gada laikā nav izmainījies. Sākot ar 1997. gada 1. jūniju, ir mainīta bezdarbnieku pabalsta izmaksas kārtība. Tagad šo pabalstu izmaksā atkarībā no iepriekš saņemtās izpeļņas, nevis 90% vai 70% apmērā no minimālās algas. Ja sociālās apdrošināšanas iemaksas 12 mēnešu laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir veiktas ne mazāk kā deviņus mēnešus, pabalstu saņem proporcionāli apdrošināšanas stāžam no 50% līdz 65% no pēdējo sešu mēnešu vidējās izpeļņas, pēc trīs mēnešiem pakāpeniski to samazinot. Tomēr bezdarba pabalsta vidējais apmērs nav būtiski izmainījies — 1997. gada septembrī tas bija Ls 31,94, pirms gada — Ls 31,64.

Bezdarba līmenis ievērojami atšķiras dažādos valsts rajonos un pilsētās un 1997. gada oktobra beigās svārstījās no 3% Ventspils pilsētā un Rīgā līdz 28,3% Rēzeknes rajonā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. oktobri, bezdarba līmenis palielinājies valsts 16 rajonos un 2 lielākajās pilsētās. Tomēr 10 rajonos un 5 lielākajās pilsētās bezdarba līmenis ir samazinājies.

Vissmagākā situācija joprojām ir Latgales rajonos un pilsētās, kur lielākoties ir visaugstākie bezdarba līmeņi Latvijā. Rēzeknes rajonā tas 1997. gada oktobra beigās ir sasniedzis 28,3%, Krāslavas rajonā — 22,7%, Preiļu rajonā 22,2%, Balvu rajonā — 21,1 procentu.

Kopumā bezdarba līmenis Latvijā daudz neatšķiras no Austrum- un Centrāleiropas valstīm, kur 1996. gada beigās tas bija robežās no 10,5% līdz 18,8% (izņemot Čehiju — 3,5% un Rumāniju — 6,3%).

Sagaidāms, ka valstī bezdarba problēmu risināšanu veicinās reģionālās politikas sekmīga realizācija un tajā skaitā īpaši atbalstāmo reģionu un brīvo ekonomisko zonu attīstība. Par to, piemēram, pēdējā laikā liecina manāma saimnieciskā rosība un bezdarba līmeņa krišana Liepājā. Atbilstoši valdības akceptētai nacionālajai programmai reģionos tiek radīta labvēlīga vide uzņēmējdarbības veicināšanai un tiešo ārvalstu investīciju piesaistei. Vienlaikus darbaspēka mobilitātes paaugstināšanai nepieciešams veicināt dzīvokļu tirgus izveidošanos valstī, paplašināt izglītības un pārkvalificēšanās programmas bezdarbniekiem.

4. Tautsaimniecības nozaru

struktūra un dinamika

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

Šīs nodaļas tekstā apstrādājošā rūpniecība tiek apzīmēta kā rūpniecība (ja netiek atzīmēts īpaši). Pēc statistikas datiem, 1997. gada pirmajā ceturksnī rūpniecības ražošanas apjomi bija nedaudz mazāki nekā 1996. gada pirmajā ceturksnī, bet, jau sākot ar otro ceturksni, tā pieaugums sasniedza 6,2%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni. Trešajā ceturksnī rūpnieciskās ražošanas apjomi bija jau par 7,7% lielāki nekā 1996. gada trešajā ceturksnī (skatīt 4.1. zīmējumu).

Kaut gan ražošanas apjomi pieaug, nodarbināto skaits rūpniecībā samazinās. Galvenokārt tas saistīts ar slēptā bezdarba samazināšanos rūpniecībā, menedžmenta uzlabošanos, kā arī pakāpenisku rūpniecības modernizāciju. Uzlabojas darba ražīguma rādītāji (skatīt 4.1. tabulu).

4.1. zīmējums

Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksi 1996.–1997. gadā

(pa ceturkšņiem, salīdzināmās cenās, 1995.g. 4.cet. = 100)

Latvijas rūpniecības rādītāji 4.1. tabula

(salīdzinājumā ar iepriekšējā gada

atbilstošo periodu, procentos)

1992 1993 1994 1995 1996 1997 * I-IX

Produkcijas apjoms 64,6 65,1 88,0 95,5 107,3 104,8

Strādājošo skaits 84,9 70,1 83,7 93,9 99,2 96,5

Darba ražīgums 76,1 92,9 105,1 101,7 108,2 108,6

Reālā darba alga - - - 97,2 93,6 101,1

* pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu

Dažādu cenu veidu dinamika 4.2. zīmējums

(1993=100)

1997. gadā sāk palielināties reālā darba alga rūpniecībā. Darba algas līmenis nozarē ir par 6,6% augstāks nekā vidēji tautsaimniecībā.

Cenu pieaugums rūpniecības produkcijai bija lēnāks nekā vidēji tautsaimniecībā (skatīt 4.2. zīmējumu). Tas galvenokārt ir saistīts ar lielo pārtikas rūpniecības īpatsvaru rūpniecībā (vairāk nekā 40%). Pārtikas produktu cenas sakarā ar zemo iedzīvotāju ienākumu līmeni un lētas produkcijas ieplūdi no ārvalstīm pieauga ievērojami lēnāk nekā pārējām precēm un pakalpojumiem.

Cenu dažādā dinamika rada atsevišķām rūpniecības nozarēm problēmas līdzekļu uzkrāšanā, kuri nepieciešami ražošanas modernizācijai. Tāpēc pieaug kredītu loma investīciju finansēšanā.

Nozares kredītnodrošinājums. 1997. gadā palielinās uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumi rūpniecībā. Tie 1997. gadā otrā ceturkšņa beigās bija 62 milj. latu (gada sākumā 53,4 milj. latu). Visu pieaugumu nodrošināja ilgtermiņa kredītu apjomu izmaiņas. Kredīti pieauga tikai ārzemju valūtā, bet latos tie nedaudz samazinās.

Ilgtermiņa kredītu pieaugums (bez investīcijām apgrozāmajos līdzekļos) šajā periodā sastādīja apmēram 30% no nefinansu investīcijām rūpniecībā.

Investīcijas rūpniecībā. Nefinansu investīcijas rūpniecībā 1997. gada pirmajā pusgadā sastādīja 18,8% no kopīgām investīcijām tautsaimniecībā. Ja ņem vērā, ka uzkrāto nefinansu investīciju īpatsvars šai nozarei tautsaimniecības kopīgās nefinansu investīcijās bija 15%, var uzskatīt, ka investīciju piesaiste rūpniecībai šajā periodā ir labāka nekā vidēji tautsaimniecībā. Tomēr, pēc Latvijas statistikas institūta speciālistu novērtējuma, rūpniecības nefinansu investīcijas pamatlīdzekļos 1997. gada pirmajā pusgadā ir samazinājušās par 13,9% salīdzinājumā ar to pašu 1996. gada periodu. Šajā novērtējumā nav iekļautas izmaiņas pamatlīdzekļu vērtības pieaugumā, kuras radušās pēc īpašnieka un saimnieciskās struktūras maiņas, kā arī veikta korekcija sakarā ar cenu izmaiņām. Šāda veida izmaiņas rūpniecības nefinansu investīciju apjomos sevišķi raksturīgas šogad sakarā ar intensīvo privatizācijas procesu.

Visvairāk investē pārtikas rūpniecībā (36,7% no investīcijām rūpniecībā), kokapstrādē (21,3%), tekstilrūpniecībā (13%).

1997. gada pirmajā pusgadā rūpniecībā strauji pieaug ārvalstu investīcijas — gandrīz par 50 %. Tas galvenokārt saistīts ar privatizāciju 1997. gadā, tomēr statistikas rādītāji par ārvalstu investīcijām ne vienmēr atspoguļo reālos ārzemju investoru ieguldījumus Latvijas tautsaimniecībā (skatīt 3.4.1. sadaļu).

Turpinājums. Sākums — “LV” 13.01.98., nr. 8; 14.01.98., nr. 9; 16.01.98., nr.11/12;

21.01.98., nr.15; 22.01.98., nr.16/17; 23.01.98., nr.18/19;

24.01.98., nr.20; 27.01.98., nr.21/22; 28.01.98., nr.23/24.

Turpinājums — seko