Ministru kabineta Noteikumi Nr. 45

Rīgā 1998.gada 10.februārī (prot. nr.6 10.§)

Bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Reģionu attīstība" statūti  

Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" 11.pantu

I. Vispārīgie jautājumi  

1. Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Reģionu attīstība" (turpmāk — Sabiedrība) ir bezpeļņas valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību, un viss tās kapitāls pieder valstij.  

2. Sabiedrības pilnais nosaukums — bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Reģionu attīstība", saīsinātais nosaukums — VSIA "Reģionu attīstība", nosaukums angļu valodā — "Latvian Regional Development Ltd".  

3. Sabiedrības dibinātāja ir valsts.  

4. Valsts kapitāla daļas turētāja Sabiedrībā ir Ekonomikas ministrija.  

5. Sabiedrība ir juridiska persona. Tai ir patstāvīga bilance un savi norēķinu konti, kā arī atribūtika ar Sabiedrības simboliku un zīmogs ar pilnu Sabiedrības nosaukumu.  

6. Sabiedrībai ir atsevišķa manta. Sabiedrība savā vārdā var iegūt mantiskas un personiskas nemantiskas tiesības un uzņemties saistības, kā arī saskaņā ar darbības mērķiem un uzdevumiem slēgt darījumus. Sabiedrība var būt prasītāja un atbildētāja tiesā vai šķīrējtiesā.  

7. Sabiedrība par savām saistībām ir atbildīga ar visu tai piederošo mantu, uz kuru saskaņā ar likumiem var vērst piedziņu.  

8. Valsts par Sabiedrības saistībām ir atbildīga ar savu ieguldījumu pamatkapitālā, bet nav atbildīga ar pārējo mantu. Sabiedrība nav atbildīga par valsts saistībām.  

9. Normatīvajos aktos paredzētos sludinājumus un publikācijas, kā arī Reģionālā fonda programmu un Sabiedrības gada pārskatus Sabiedrība ievieto laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".  

10. Par Sabiedrības rīcībā esošās konfidenciālās informācijas izpaušanu tās darbinieki ir atbildīgi likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.  

11. Sabiedrība ir nodibināta uz nenoteiktu laiku.  

12. Sabiedrības juridiskā adrese: Brīvības iela 55, Rīga, Latvijas Republika, LV-1519.

II. Sabiedrības darbības mērķis un virzieni  

13. Sabiedrības darbības mērķis ir pārvaldīt Reģionālo fondu, lai īstenotu Reģionālā fonda uzdevumus: finansētu īpaši atbalstāmo reģionu attīstības pasākumus un projektus, subsidētu projektu realizācijai izmantoto kredīta likmju samazināšanu, nodrošinātu ieguldījumu dotācijas un daļēji finansētu infrastruktūras projektu.  

14. Sabiedrības galvenie darbības virzieni:

14.1. organizēt līdzekļu piesaistīšanu Reģionālajam fondam — sagatavot budžeta līdzekļu pieprasījumu projektus, saņemt mērķiemaksas, ziedojumus, dāvinājumus un citu veidu palīdzību, organizēt sadarbību ar fiziskajām un juridiskajām personām (arī ārvalstu un starptautiskajām organizācijām);

14.2. organizēt Reģionālā fonda glabāšanu un tā līdzekļu izmaksāšanu atbilstoši Reģionālās attīstības padomes (turpmāk — Padome) apstiprinātajai Reģionālā fonda programmai un izdevumu tāmei;

14.3. sadarboties ar īpaši atbalstāmo reģionu vietējiem attīstības fondiem un piešķirt tiem naudas līdzekļus, ja tas paredzēts apstiprinātajā Reģionālā fonda programmā un izdevumu tāmē;

14.4. regulāri — ne retāk kā reizi mēnesī — pārbaudīt, vai Reģionālā fonda līdzekļu saņēmēji piešķirtos līdzekļus izmanto atbilstoši apstiprinātajai Reģionālā fonda programmai un izdevumu tāmei.  

15. Sabiedrībai ir tiesības:

15.1. likumos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no Privatizācijas aģentūras, Nekustamā īpašuma aģentūras, Centrālās statistikas pārvaldes un citām valsts un pašvaldību institūcijām informāciju, kas nepieciešama Sabiedrības darbībai un ir saistīta ar Latvijas reģionu ekonomisko un sociālo stāvokli, ārvalstu ieguldījumiem, eksportu, importu un tranzītu, kā arī informāciju par to līdzekļu izmantošanu, kas piešķirti no Reģionālā fonda. Minēto informāciju Sabiedrība nedrīkst nodot tālāk par maksu;

15.2. pieaicināt ekspertus un slēgt ar viņiem līgumus, lai veiktu ar Sabiedrības darbību saistītus uzdevumus;

15.3. piedalīties citu uzņēmējsabiedrību dibināšanā un darbībā ar apstiprinātajā Reģionālā fonda programmā paredzēto līdzekļu ieguldīšanu attiecīgo uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā.

III. Sabiedrības kapitāli un rezerves  

16. Sabiedrības pamatkapitāls ir 2000 (divi tūkstoši) latu, kas tiek iedalīti no Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmā 1997.gadam īpaši atbalstāmo reģionu attīstības veicināšanas programmas realizēšanai paredzētajiem naudas līdzekļiem. Sabiedrības pamatkapitāls ir sadalīts 2000 vienādās kapitāla daļās, un katras kapitāla daļas nominālvērtība ir viens lats.  

17. Sabiedrības pamatkapitālu palielina Ministru kabinets, papildus ieguldot valsts naudas līdzekļus vai paaugstinot ieguldīto daļu vērtību.  

18. Sabiedrības pamatkapitālu samazina Ministru kabinets, ievērojot Sabiedrības likvidācijas gadījumā paredzētos noteikumus par Sabiedrības kreditoru interešu aizsardzību.  

19. Par Sabiedrības kapitāla daļu atsavināšanu lemj Ministru kabinets.  

20. Sabiedrības ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem ieskaita rezerves kapitālā, kas pāriet uz nākamo saimniecisko gadu, neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli, un to nevar ieskaitīt valsts budžetā.  

21. Rezerves kapitāla summu, kas pārsniedz vienu trešdaļu no pamatkapitāla lieluma, var izmantot vienīgi Ministru kabineta 1997.gada 5.augusta noteikumu nr.290 "Reģionālā fonda nolikums" (turpmāk — Reģionālā fonda nolikums) 10. un 11.punktā paredzētajiem mērķiem. Minēto summu izlietojums tiek paredzēts apstiprinātajā Reģionālā fonda programmā un izdevumu tāmē.  

22. Sabiedrība pārvalda Reģionālo fondu, organizē tā līdzekļu saņemšanu un glabāšanu atsevišķi no Sabiedrības pašas līdzekļiem, kā arī izmaksāšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.  

23. Sabiedrības pārvaldāmos Reģionālā fonda līdzekļus, izņemot šo statūtu 24. un 25.punktā minētos līdzekļus, var izlietot tikai Reģionālā fonda nolikumā paredzētajiem mērķiem.  

24. Lai Sabiedrība varētu realizēt Reģionālā fonda uzdevumus, katru gadu Reģionālā fonda izdevumu tāmē tai tiek paredzēti naudas līdzekļi, kuru apmērs nedrīkst pārsniegt trīs procentus no Reģionālā fonda attiecīgajam gadam paredzēto izdevumu summas.  

25. Sabiedrības darbības nodrošināšanai paredzēto līdzekļu izmantošanai Sabiedrības izpilddirektors (turpmāk — izpilddirektors) sagatavo tāmes projektu un iesniedz to valsts pilnvarniekam. Valsts pilnvarnieks izskata tāmes projektu un iesniedz to apstiprināšanai Padomē.  

26. Sabiedrības darbības nodrošināšanai paredzētie līdzekļi izmantojami:

26.1. samaksai par citu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību (arī kredītiestāžu) darbinieku veiktajiem līgumdarbiem, kas saistīti ar Sabiedrības darbību;

26.2. projektu vadības tehnisko vienību darbinieku un pieaicināto ekspertu darba samaksai;

26.3. Reģionālā fonda tehniskajai apkalpošanai, Reģionālā fonda un Sabiedrības darbībai nepieciešamo izdevumu segšanai;

26.4. Sabiedrības darbinieku un Padomes sekretariāta darbinieku darba samaksai.  

27. Šo statūtu 26.punktā minēto līdzekļu izlietošanu atbilstoši apstiprinātajai tāmei nodrošina Sabiedrības izpilddirektors.  

28. Citi kapitāli vai fondi, izņemot pamatkapitālu un rezerves kapitālu, Sabiedrībā netiek veidoti.  

29. Sabiedrībai aizliegts ieķīlāt pamatlīdzekļus.

IV. Sabiedrības pārvalde  

30. Sabiedrības augstākā pārvaldes institūcija ir Sabiedrības dalībnieku sapulce. Sabiedrības izpildinstitūcijas funkcijas veic izpilddirektors. Sabiedrības kontroles un revīzijas institūcija ir revīzijas komisija.

V. Sabiedrības dalībnieku sapulce (valsts pilnvarnieks)  

31. Sabiedrības dalībnieku sapulces funkcijas saskaņā ar likumiem, citiem normatīvajiem aktiem, šiem statūtiem un pilnvarojuma līgumu veic valsts pilnvarnieks — ekonomikas ministrs.  

32. Vienīgi valsts pilnvarnieks, pildot Sabiedrības dalībnieku sapulces funkcijas, ir tiesīgs:

32.1. izskatīt Sabiedrības izpildinstitūcijas ziņojumus, pēc saskaņošanas ar Padomi apstiprināt Sabiedrības darbības ceturkšņa un gada pārskatus, kā arī kārtējā gada galveno pasākumu plānu un izdevumu tāmi;

32.2. ierosināt Sabiedrības statūtu grozīšanu;

32.3. ierosināt Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, samazināšanu vai kapitāla daļu īpašnieku maiņu;

32.4. pēc saskaņošanas ar Padomi lemt par piedalīšanos citu tādu uzņēmējsabiedrību dibināšanā, kuras reģistrētas un darbojas īpaši atbalstāmajā reģionā, kā arī par minēto uzņēmējsabiedrību kapitāla daļu vai vērtspapīru iegādāšanos vai atsavināšanu;

32.5. saskaņā ar Padomes lēmumu ierosināt jaunu Sabiedrības darbības virzienu uzsākšanu vai līdzšinējo Sabiedrības darbības virzienu apturēšanu;

32.6. lemt par Sabiedrības struktūrvienību, pārstāvniecību un filiāļu izveidošanu un likvidēšanu;

32.7. pēc saskaņošanas ar Padomi apstiprināt Sabiedrības darbības rezultātā gūto ienākumu izlietošanas plānus;

32.8. pēc saskaņošanas ar Padomi iecelt un atcelt revīzijas komisiju;

32.9. ierosināt Sabiedrības reorganizāciju vai darbības izbeigšanu;

32.10. lemt par citiem jautājumiem, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir Sabiedrības augstākās pārvaldes institūcijas kompetencē.  

33. Valsts pilnvarnieka pieņemtie Sabiedrības augstākās pārvaldes institūcijas lēmumi noformējami rakstiski.  

34. Valsts pilnvarnieks neiejaucas Sabiedrības saimnieciskajā un finansiālajā darbībā, kā arī tās operatīvajā vadīšanā un neslēdz Sabiedrības vārdā nekādus darījumus.  

35. Valsts pilnvarnieks nevar vienlaikus pildīt arī Sabiedrības izpildinstitūcijas funkcijas.  

36. Valsts pilnvarnieks nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

VI. Sabiedrības izpildinstitūcija  

37. Sabiedrības izpildinstitūcija ir izpilddirektors, ar kuru pēc saskaņošanas ar Padomi darba līgumu slēdz un izbeidz valsts pilnvarnieks. Darba līgumu ar izpilddirektoru var slēgt uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus. Darba līgumu ar izpilddirektoru uz jaunu termiņu var slēgt saskaņā ar attiecīgu Padomes lēmumu.  

38. Izpilddirektors:

38.1. organizē valsts pilnvarnieka lēmumu izpildi;

38.2. vada Sabiedrību, realizējot Sabiedrības operatīvo, saimniecisko un administratīvo vadību;

38.3. rīkojas ar Sabiedrības līdzekļiem apstiprinātās izdevumu tāmes ietvaros;

38.4. nodrošina Reģionālā fonda izmantošanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

38.5. saskaņā ar Padomes izdotajām pilnvarām rīkojas ar Reģionālo fondu atbilstoši apstiprinātajai programmai un izdevumu tāmei, kā arī pārstāv Reģionālā fonda intereses Latvijas un ārvalstu iestādēs, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un organizācijās;

38.6. organizē Reģionālā fonda līdzekļu izmaksāšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

38.7. ir atbildīgs par Sabiedrības saimniecisko un finansiālo darbību;

38.8. ir atbildīgs par Sabiedrības un Reģionālā fonda lietvedību, grāmatvedību un statistisko uzskaiti;

38.9. organizē regulāras pārbaudes par to, vai Reģionālā fonda līdzekļu saņēmēji piešķirtos līdzekļus izmanto atbilstoši Padomes noteiktajiem mērķiem un termiņiem. Lai veiktu šādu pārbaudi, izpilddirektoram ir tiesības pieprasīt no līdzekļu saņēmējiem materiālus un dokumentus par saņemto līdzekļu izlietošanu atbilstoši projekta programmai un tāmei;

38.10. ir atbildīgs par savu rīcību ar Reģionālo fondu, kā arī par Reģionālā fonda līdzekļu saņēmēju darbības kontroli;

38.11. sagatavo un iesniedz valsts pilnvarniekam Sabiedrības kārtējā gada plāna un izdevumu tāmes projektu;

38.12. bez īpašas pilnvaras pārstāv Sabiedrību tiesā, valsts varas un pārvaldes institūcijās, kā arī attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām;

38.13. lemj par Sabiedrības darbinieku skaitu, par pieaicināmajiem speciālistiem un konsultantiem, par minēto personu atalgojumu, kā arī nodrošina Sabiedrības un Reģionālā fonda darbību izdevumu tāmes ietvaros;

38.14. dod rīkojumus Sabiedrības darbiniekiem;

38.15. izlemj citus ar Sabiedrības darbību saistītus jautājumus, ja attiecīgo jautājumu izlemšana neietilpst citu Sabiedrības institūciju kompetencē.  

39. Reizi trijos mēnešos izpilddirektors iesniedz valsts pilnvarniekam rakstisku ziņojumu par Sabiedrības darbību. Valsts pilnvarnieks minēto ziņojumu kopā ar savu atzinumu iesniedz Padomei.  

40. Izpilddirektora maiņa stājas spēkā tikai ar tās reģistrācijas dienu Uzņēmumu reģistrā.  

41. Ja izpilddirektors izdarījis rupjus pārkāpumus vai neatbilst ieņemamajam amatam vai izpildāmajam darbam, valsts pilnvarniekam ir tiesības atstādināt viņu no viņam uzticēto pienākumu pildīšanas, uz laiku iecelt vietas izpildītāju un paziņot par to Padomei. Izpilddirektoru var atcelt no amata saskaņā ar attiecīgu Padomes lēmumu.  

42. Ja Sabiedrība atbilstoši Reģionālā fonda nolikuma 10.punktam ir ieguldījusi savus vai Reģionālā fonda līdzekļus tāda uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitālā, kurš reģistrēts un darbojas īpaši atbalstāmajā reģionā, par Sabiedrības ieguldītās kapitāla daļas pārstāvi tajā pēc izpilddirektora priekšlikuma un saskaņošanas ar Padomi lemj valsts pilnvarnieks.  

43. Izpilddirektors drīkst būt par pārvaldes vai kontroles institūcijas locekli citā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) tikai tad, ja attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitālā ir ieguldīti Reģionālā fonda līdzekļi. Lēmumu par to pieņem valsts pilnvarnieks.  

44. Izpilddirektoram nevar piederēt kapitāla daļas uzņēmējsabiedrībā, kas veic darbību īpaši atbalstāmajā reģionā.  

45. Izpilddirektors divu nedēļu laikā pēc viņa iecelšanas amatā par sevi, laulāto un radiniekiem (skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei) rakstiski iesniedz valsts pilnvarniekam šādas ziņas:

45.1. kādi uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) viņiem pieder;

45.2. kādās uzņēmējsabiedrībās viņiem pieder kapitāla daļas;

45.3. kādās uzņēmējsabiedrībās viņi ir padomes vai valdes locekļi vai valsts vai pašvaldības pilnvarnieki.  

46. Izpilddirektoram mēneša laikā pēc viņa iecelšanas amatā jāatstāj valdes locekļa amats citās uzņēmējsabiedrībās, un Uzņēmumu reģistrā par to jābūt attiecīgām atzīmēm.  

47. Izpilddirektoram ir tiesības veikt tikai tādas izmaksas, kas paredzētas apstiprinātajā Reģionālā fonda izdevumu tāmē.  

48. Ja izpilddirektors pārkāpj savas pilnvaras vai neievēro likumus, citus normatīvos aktus un šos statūtus, vai darbojas nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, tad par valstij, Sabiedrībai, Reģionālajam fondam vai kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem viņš ir atbildīgs pilnā apmērā ar visu savu īpašumu.

VII. Sabiedrības darba organizācija, finansu līdzekļi un to izlietojums

49. Sabiedrība savu darbību īsteno, kā arī ar Reģionālo fondu rīkojas saskaņā ar šajos statūtos noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, kā arī Padomes lēmumiem. Sabiedrības darba organizāciju nosaka valsts pilnvarnieka apstiprināti Sabiedrības iekšējās kārtības noteikumi.

50. Sabiedrība pilda likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības darba aizsardzības, veselības aizsardzības, dabas aizsardzības un cilvēku drošības jomā avāriju un dabas katastrofu gadījumos, kā arī citās jomās, kas noteiktas likumā "Par uzņēmējdarbību".

51. Līdztekus līdzekļiem, kas Sabiedrības darbības nodrošināšanai tiek paredzēti Reģionālā fonda izdevumu tāmē, Sabiedrībai ir tiesības saņemt dāvinājumus un ziedojumus naudas un mantas veidā, kā arī maksu par Sabiedrības pakalpojumiem, no Sabiedrības līdzekļiem izsniegto kredītu procentus, par Sabiedrības līdzekļiem iegādāto akciju un kapitāla daļu dividendes un citus līdzekļus. Minētos līdzekļus Sabiedrība var izmantot tikai Sabiedrības statūtos paredzētajiem mērķiem.

VIII. Sabiedrības gada pārskats

52. Izpilddirektors organizē lietvedību, grāmatvedību un statistisko uzskaiti, kā arī Sabiedrības gada pārskata un citu pārskatu sastādīšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

53. Par Sabiedrības un Reģionālā fonda saimniecisko gadu uzskatāms laikposms no 1.janvāra līdz 31.decembrim.

54. Sabiedrības gada pārskatu kopā ar revīzijas komisijas atzinumu ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc saimnieciskā gada beigām izpilddirektors iesniedz apstiprināšanai valsts pilnvarniekam.

 

55. Šo statūtu 54.punktā minētajā termiņā izpilddirektors sagatavo arī ziņojumu par Sabiedrības rīcību ar Reģionālo fondu pārskata gadā un kopā ar revīzijas komisijas atzinumu iesniedz to valsts pilnvarniekam, kurš minēto ziņojumu kopā ar savu atzinumu iesniedz Padomei.

56. Pēc Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas Sabiedrības ienākumu pārsniegums pār izdevumiem jāieskaita rezerves kapitālā.

57. Ne vēlāk kā mēnesi pēc Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām Sabiedrība nosūta Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts kontrolei, Centrālajai statistikas pārvaldei, Uzņēmumu reģistram un Latvijas Pašvaldību savienībai apstiprinātā Sabiedrības gada pārskata norakstu un revīzijas komisijas atzinumu un norāda, kad minētais pārskats apstiprināts.

IX. Sabiedrības darbības uzraudzība un revīzija

58. Sabiedrības kontroles un revīzijas institūcija ir revīzijas komisija triju cilvēku sastāvā, kuru pēc saskaņošanas ar Padomi uz trim gadiem ieceļ valsts pilnvarnieks.

59. Par revīzijas komisijas locekli var iecelt tikai tādu personu, kurai ar Sabiedrību nav saimniecisku sakaru un kura nestrādā Sabiedrībā. Par revīzijas komisijas locekli nedrīkst būt persona, kurai ar izpilddirektoru vai galveno grāmatvedi ir radniecība līdz trešajai pakāpei vai svainība līdz otrajai pakāpei. Ja nepieciešams, valsts pilnvarnieks pēc saskaņošanas ar Padomi ir tiesīgs mainīt revīzijas komisijas sastāvu.

60. Sabiedrības un Reģionālā fonda finansiālās un saimnieciskās darbības revīziju var veikt arī pēc Valsts kontroles, Valsts ieņēmumu dienesta, Uzņēmumu reģistra, Padomes vai Latvijas Pašvaldību savienības iniciatīvas.

61. Revīzijas komisijas pienākums ir ne retāk kā reizi ceturksnī pārbaudīt, vai izpilddirektora un Sabiedrības darbinieku rīcība atbilst likuma "Par grāmatvedību" un likumīgas finansiālās darbības prasībām, kā arī ziņot valsts pilnvarniekam par konstatētajām nepilnībām un pārkāpumiem rīcībā ar Sabiedrības pašas un Reģionālā fonda līdzekļiem.

62. Pēc ceturkšņa vai gada pārskata sastādīšanas izpilddirektors divu darbdienu laikā paziņo revīzijas komisijai, ka pārskats sagatavots, bilance noslēgta un dokumenti pieejami pārbaudei.

63. Revīzijas komisijai ir tiesības apskatīt un revidēt visu Sabiedrības īpašumu un pārbaudīt Sabiedrības finansiālo un saimniecisko darbību. Revīzijas komisijai ir tiesības jebkurā laikā veikt kontroli un pārbaudes.

64. Revīzijas komisijai ir pienākums ziņot valsts pilnvarniekam par Sabiedrības darbā konstatētajām nepilnībām un pārkāpumiem.  

65. Revīzijas komisija valsts pilnvarniekam sniedz atzinumu par to, vai gada (ceturkšņa) pārskats ir sastādīts pareizi, vai tas atbilst likumiem, statūtiem un Sabiedrības reģistriem, vai ieraksti reģistros atbilst attaisnojošiem dokumentiem, vai bilance sniedz skaidru un patiesu ainu par Sabiedrības stāvokli un vai izpilddirektors iesniedzis revīzijas komisijai visas nepieciešamās ziņas, dokumentus un paskaidrojumus attiecīgā pārskata pārbaudīšanai. Revīzijas komisijas atzinumu izpilddirektors kopā ar saviem paskaidrojumiem un gada (ceturkšņa) pārskatu iesniedz valsts pilnvarniekam apstiprināšanai.  

66. Izpilddirektors par viņa konstatētajiem Reģionālā fonda līdzekļu saņēmēju nesaimnieciskas vai nelikumīgas rīcības gadījumiem nekavējoties ziņo valsts pilnvarniekam un Padomei. Izpilddirektoram šādos gadījumos ir tiesības ierosināt valsts pilnvarniekam apturēt līdzekļu izmaksu attiecīgajiem līdzekļu saņēmējiem.  

67. Revīzijas komisija ir atbildīga Sabiedrībai un trešajām personām par zaudējumiem, kas radušies, ja tā apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījusi uzticētos pienākumus. Revīzijas komisija nav atbildīga par izpilddirektora un viņam pakļauto struktūrvienību pārkāpumiem, izņemot gadījumus, kad tā par šiem pārkāpumiem ir zinājusi, bet nav informējusi valsts pilnvarnieku.

X. Sabiedrības darbības reorganizācija un izbeigšana

68. Sabiedrību reorganizē Ministru kabinets.

69. Sabiedrības darbība izbeidzas:

69.1. saskaņā ar attiecīgu Ministru kabineta lēmumu;

69.2. saskaņā ar attiecīgu tiesas nolēmumu;

69.3. ja tā savā darbībā pārkāpj likumus;

69.4. saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju".  

70. Sabiedrības likvidācijai valsts pilnvarnieks ieceļ likvidatorus. Izpilddirektora pilnvaras izbeidzas līdz ar likvidatoru iecelšanu.  

71. Likvidatori Sabiedrību likvidē likumos "Par uzņēmējdarbību", "Par bezpeļņas organizāciju" un "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" noteiktajā kārtībā.  

72. Ja Sabiedrība tiek likvidēta vai tiek reorganizēta par peļņas uzņēmumu, rezerves kapitāls un manta, kas iegādāta par rezerves kapitālā uzkrātajiem līdzekļiem, pāriet valsts īpašumā.

73. Likvidatoru darbībai piemērojami tie paši nosacījumi, kas piemērojami Sabiedrības izpildinstitūcijas darbībai.  

74. Likvidatori valsts pilnvarnieka noteiktajos termiņos sniedz pārskatu par savu darbību, bet pēc Sabiedrības likvidācijas pabeigšanas — arī pārskatu par visu Sabiedrības likvidācijas laikā veikto darbību.  

75. Sabiedrības likvidatori ir solidāri atbildīgi likvidējamajai Sabiedrībai, valstij, Reģionālajam fondam un kreditoriem par zaudējumiem, kas radušies, ja viņi apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši saskaņā ar likumiem un šiem statūtiem uzticētos pienākumus.  

76. Sabiedrība savu darbību beidz ar dienu, kad tā tiek izslēgta no Uzņēmumu reģistra.  

Ministru prezidents G.Krasts

Ekonomikas ministrs A.Sausnītis