• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidents - Saeimas priekšsēdētājam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.02.1998., Nr. 37 https://www.vestnesis.lv/ta/id/46847

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Konkursi

Vēl šajā numurā

12.02.1998., Nr. 37

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Valsts prezidents —

Saeimas priekðsçdçtâjam

Vakar, 11. februârî, Valsts prezidents Guntis Ulmanis nosûtîja vçstuli Saeimas priekðsçdçtâjam Alfredam Èepânim, kurâ, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, prasa otrreiz caurlûkot 1998. gada 5. februârî Saeimâ pieòemtos "Grozîjumus Latvijas Darba likumu kodeksâ".

G.Ulmanis aicina Saeimu, vçlreiz izvçrtçjot "Grozîjumus Latvijas Darba likumu kodeksâ", aktivizçt jauna valsts valodas likuma izstrâdi.

G.Ulmanis uzskata: situâcijas uzlaboðanai iecerçtie papildinâjumi Latvijas Darba likumu kodeksa 35. un 38. pantâ paðreizçjâ redakcijâ apliecina, ka atseviðíu likumu "ielâpu" veidoðana nespçj uzlabot valsts valodas lietoðanu un aizsardzîbu, bet radîs veselu pârpratumu virkni.

"Saeimas akceptçtie grozîjumi ietver vairâkas normas, kas iecerçtas kâ valsts valodas aizsardzîbas garantijas. Izvçrtçjot Saeimas pieòemto likumu, nâkas konstatçt, ka nav atrasts veiksmîgâkais labo nodomu îstenoðanas ceïð," konstatç Valsts prezidents.

G.Ulmanis vçstulç atzîst, ka spçkâ esoðais Latvijas Republikas valodu likums 1992. gada redakcijâ ar 1993. gadâ izdarîtajiem grozîjumiem vairs neatbilst ðodienas prasîbâm, jo nepilnîgi regulç valsts valodas lietoðanu un aizsardzîbu. "Jauns valodu likums ir pilnîgi nepiecieðams. Uzskatu, ka valsts valodas pozîcijas jânostiprina, izstrâdâjot tâdu valsts valodas likuma koncepciju, kas veicinâtu saskanîgas pilsoniskas sabiedrîbas veidoðanos," teikts Valsts prezidenta parakstîtajâ vçstulç.

Pamatojot savu lçmumu, Valsts prezidents raksta: "Saeima ir nolçmusi papildinât kodeksa 38. pantu ar otro daïu, kurâ noteiktas papildu pilnvaras Valsts valodas inspekcijai, atsaucoties uz likumu. Savukârt Latvijas Republikas valodu likums, kas regulç valsts valodas lietoðanu, nenosaka darbinieku loku, kuriem jâpârvalda valsts valoda atbilstoði kâdai no prasmes pakâpçm, bet valodas zinâðanu nepiecieðamâ apjoma noteikðanu deleìç valdîbai. Savukârt valdîba lîdz pat ðim laikam nav izstrâdâjusi vienotu dokumentu, kurâ skaidri un nepârprotami bûtu noteikts, kâdiem darbiniekiem un kâdâ apjomâ ir jâprot valsts valoda."

Vienlaikus G.Ulmanis atzîmç, ka spçkâ esoðie normatîvie akti Valsts valodas inspekcijai jau pieðíir plaðu tiesîbu loku, tai skaitâ tiesîbas piedalîties visu lîmeòu atestâcijas komisiju darbâ, kâ arî sodît amatpersonas, kas nepilda likuma prasîbas.

Par nesaprotamu likuma papildinâjumu, kas rada paradoksâlu situâciju un nepamatotas priekðrocîbas saglabât darbavietu tiem darbiniekiem, kuriem jâapliecina valsts valodas prasme ar apliecîbu, Valsts prezidents min Latvijas Darba likumu kodeksa 35. panta papildinâjumu ar 9. punktu. Tas nosaka, ka, samazinot darbinieku skaitu, priekðrocîba palikt darbâ ir "darbiniekiem, kuri ir nokârtojuði valsts valodas prasmes atestâciju amatam vai profesijai nepiecieðamajâ pakâpç". Ðâdâ situâcijâ tie darbinieki, kuri izglîtîbu ieguvuði mâcîbu iestâdçs ar latvieðu mâcîbu valodu un kuriem valsts valodas prasmes atestâcija nav nepiecieðama, darbu zaudçtu pirmâm kârtâm.

Valsts prezidents

par TB/LNNK paziòojumiem

Valsts prezidents Guntis Ulmanis noraida apvienîbas "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK sistemâtiskos paziòojumus saistîbâ ar Valsts prezidenta iniciatîvâm par Latvijas sabiedrîbas nâkotnes veidoðanu.

Ðie paziòojumi acîmredzot ir partijas uzsâktâ priekðvçlçðanu kampaòa, kas tiek veidota, apzinâti falsificçjot Valsts prezidenta uzskatus.

Savu politisko nevçlçðanos diskutçt par pilsoniskas un harmoniskas sabiedrîbas veidoðanu apvienîba ikreiz aizstâj ar paziòojumiem par valdîbas stabilitâtes apdraudçtîbu.

Valsts prezidenta darbîba ir vçrsta uz visu Latvijas iedzîvotâju droðas un stabilas nâkotnes veidoðanu atbilstoði Satversmes garam. Tâpçc Valsts prezidents ir aicinâjis partijas atklâti diskutçt par valstij nozîmîgajiem jautâjumiem un veidot ilglaicîgu stratçìiju valstij.

Lai arî "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK paziòojumi nav veicinâjuði nevienu no ðiem mçríiem, Valsts prezidents neapðaubâmi ir gatavs dialogam ar visiem, kuri patiesi ieinteresçti droðâ savas valsts nâkotnç.

Valsts prezidenta preses dienests

Ministru prezidents - olimpiešiem

BRICIS.JPG (7611 BYTES)

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!