Par Valsts prezidenta un

Ministru prezidenta tikðanos

Vakar, 11.februârî, bija Valsts prezidenta Gunta Ulmaòa un Ministru prezidenta Guntara Krasta kârtçjâ iknedçïas darba tikðanâs.

Tikðanâs laikâ apspriesti aktuâlâkie iekðpolitikas un ârpolitikas jautâjumi. Runâjot par ârpolitiku, îpaða uzmanîba veltîta Latvijas un Ukrainas ekonomiskâs sadarbîbas perspektîvai. Prezidenti pârrunâja gaidâmo G.Krasta vizîti Ukrainâ februârî. Par ekonomiskâs sadarbîbas jautâjumiem vakar notikusi Valsts prezidenta Gunta Ulmaòa un Ukrainas prezidenta Leonîda Kuèmas telefonsaruna. Pârrunâjot iekðpolitiskâs aktualitâtes, liela vçrîba veltîta robeþapsardzîbas tematam, tai skaitâ robeþbûvei, muitas kontroles un kontrabandas apkaroðanas jautâjumiem.

Valsts prezidenta preses dienests

Par robeþlîgumu ar Krieviju

Vakar, 11.februârî, Saeimas Ârlietu komisijas locekïi tikâs ar Krievijas Federâcijas ârkârtçjo un pilnvaroto vçstnieku Latvijas Republikâ Aleksandru Udaïcovu.

Tikðanâs laikâ pârrunâta iespçjamâ Latvijas un Krievijas robeþlîguma parakstîðana un ratifikâcija abu valstu parlamentos, situâcija ar Krievijas premjerministra Viktora Èernomirdina ielûgumu Latvijas Ministru prezidentam Guntaram Krastam ierasties vizîtç Maskavâ, kâ arî citi abu valstu sadarbîbas aspekti. Krievijas vçstnieks apstiprinâja informâciju, ka ðâ gada 16. un 17.martâ pçc Latvijas Republikas Saeimas priekðsçdçtâja ielûguma Latvijâ viesosies Krievijas domes delegâcija tâs priekðsçdçtâja Genâdija Seïezòova vadîbâ.

Saeimas preses dienests

Par Eiropas konvencijas ratifikâciju

Aizvakar, 10.februârî, Latvija ratificçjusi Eiropas konvenciju par spîdzinâðanas un necilvçcîgas vai pazemojoðas rîcîbas vai soda novçrðanu, kâ arî tâs pirmo un otro papildprotokolu. Latvijâ konvencija stâsies spçkâ 1998.gada 1.jûnijâ. Konvencijai jau ir pievienojuðâs 37 valstis.

Ðos dokumentus Eiropas Padomes ìenerâlsekretâram Danielam Tarðim iesniedza Latvijas Republikas vçstnieks Eiropas Padomç Andris Teikmanis.

Par sadarbibu ar Izraelu

No 8. lîdz 12.februârim Izraçlâ notiek Latvijas un Izraçlas starpvaldîbu apvienotâs komitejas (AK) pirmâ sçde, kuras ietvaros aizvakar, 10.februârî, tika parafçta Latvijas un Izraçlas sadarbîbas programma kultûras, izglîtîbas un zinâtnes jomâ laika posmam no 1998. lîdz 2000.gadam.

Programma paredz konkrçtu sadarbîbas projektu îstenoðanu, ekspertu un speciâlistu vizîðu apmaiòas braucienu un izstâþu rîkoðanu Izraçlâ un Latvijâ.

AK sçdes ietvaros Latvijas delegâcijai Izarçlâ jau bijuðas tikðanâs Izraçlas Ârlietu ministrijâ, Zinâtòu akadçmijâ, "Yad Vashem" holokausta memoriâla pedagoìiskajâ centrâ, Telavivas universitâtes centrâlajâ bibliotçkâ, Diasporas muzejâ, kâ arî notikuðas sarunas ar Antikvâro lietu pârvaldes Arhitektûras pieminekïu konservâcijas departamenta vadîtâju.

Sadarbîbas programmu paredzçts parakstît laikâ no 23. lîdz 25.februârim, kad Valsts prezidents Guntis Ulmanis atradîsies valsts vizîtç Izraçlâ.

Apvienotâ komiteja izveidota 1994. gada 27.februârî parakstîtâ Latvijas un Izaraçlas starpvaldîbu lîguma "Par sadarbîbu kultûras, izglîtîbas un zinâtnes jomâ" ietvaros. Latvijas delegâciju vada Kultûras ministrijas Kultûrpolitikas departamenta direktore Vija Virtmane, bet delegâcijas sastâvâ iekïauti arî pârstâvji no Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas, Ârlietu ministrijas un Zinâtòu akadçmijas.

Par uzbrukumu Gruzijas prezidentam

1998.gada 9.februârî Tbilisi, lietojot automâtiskos ieroèus un granâtmetçjus, nezinâmi uzbrucçji atklâja uguni uz Gruzijas Valsts prezidenta Eduarda Ðevardnadzes automaðînu. Pateicoties operatîvai prezidenta apsardzes locekïu darbîbai, Gruzijas valsts vadîtâjs necieta, taèu bojâ gâja divi un ievainoti tika èetri apsardzes locekïi.

Latvijas Ârlietu ministrija nosoda minçto uzbrukumu un vçrtç to kâ terora aktu, kas vçrsts pret Gruzijas centieniem panâkt mieru un stabilitâti. Îpaðu satraukumu izraisa tas, ka ðâda veida akcijas var radît negatîvas sekas Aizkaukâza reìionâ iesâktajos konflikta noregulçðanas procesos. Latvija uzskata par bûtisku drîzu ðâ terora akta izmeklçðanu, tâdâ veidâ mazinot izveidojuðos spriedzi. Latvija izsaka cerîbu, ka notikuðais terora akts neietekmçs situâciju Gruzijâ, kâ arî reìiona stabilitâti un miera procesus.

ÂM preses centrs

Riga pasaules mantojuma

Papildus 1.lpp. informâcijai

Poðoties Rîgas 800 gadu jubilejas sagaidîðanai, ir iecerçti un arî jau îstenoti daudzi vçrienîgi kultûrpasâkumi, tiek lolota pat ideja par Rîgu kâ Eiropas kultûras galvaspilsçtu 2001. gadâ.

Pagâjuðâ gada nogalç Rîga saòçma skaistu un godam pelnîtu velti — Rîgas vçsturiskais centrs tika iekïauts UNESCO (Apvienoto Nâciju Izglîtîbas, zinâtnes un kultûras organizâcija) Pasaules kultûras un dabas mantojuma sarakstâ. Tâ ir atzînîba par vairâku gadu darba posmu.

Kopð Latvija pievienojusies konvencijai par pasaules kultûras un dabas mantojuma aizsardzîbu, ðis bijis darbietilpîgâkais un atbildîgâkais uzdevums Latvijas pieminekïu izvçrtçðanâ, dokumentâcijas sagatavoðanâ un mûsu valsts kultûras mantojuma popularizçðanâ, kas vainagojies ar oficiâlu iekïauðanu prestiþajâ sarakstâ. Iegûstot ðo augsto statusu, Rîga ierindojas blakus daudziem tâdiem pasaulslaveniem kultûras vçrtîbu objektiem kâ Florence, Parîze, Íînas mûris u.c.

Vakar, 11. februârî, Rîgas vçstures un kuìniecîbas muzejâ Kultûras ministrija, Rîgas Dome un UNESCO Latvijas nacionâlâ komisija rîkoja oficiâlu dokumenta pasniegðanas pasâkumu. UNESCO Pasaules mantojuma centra direktors Bernds fon Droste, kas ieradies Rîgâ divu dienu darba vizîtç, svinîgi pasniedza mûsu valsts Ministru prezidentam Guntaram Krastam oficiâlu UNESCO dokumentu — apliecinâjumu, ka Rîgas vçsturiskais centrs ierakstîts Pasaules kultûras un dabas mantojuma sarakstâ. Bernds fon Droste sveica sakarâ ar ðo starptautisko atzinîbu un sacîja, ka tâ Rîgai ir visaugstâkâ atzinîba pasaules kultûras jomâ. "Pirms iekïaut Rîgu ðajâ sarakstâ, apskatîjâm daudzus pilsçtas vçstures pieminekïus, atklâjâm pilsçtâ daudzus kultûras slâòus. Pilsçta ir rietumu un austrumu, ziemeïu un dienvidu kultûru krustceïð. Kâ Hanzas savienîbas pilsçta tâ vienmçr ir bijusi atvçrta. Rîgai bijuði ne tikai ekonomiskie sakari ar visu Eiropu, bet te jûtama arî visas pasaules kultûras ietekme," viòð teica. B. fon Droste uzsvçra, ka Rîga var lepoties ar ko îpaðu — tik kompaktu jûgendstila arhitektûru (vairâk nekâ 500 jûgendstila pieminekïi), kâdas nav nekur citur pasaulç. Protams, tas nenozîmç, ka var atstât novârtâ viduslaiku pieminekïus un tradicionâlo koka apbûvi pilsçtâ, bet jûgendstils dara Rîgu par unikâlu pasaules pilsçtu. Viesis atzîmçja, ka arî ceïâ uz sociâlekonomisko attîstîbu liela nozîme ir tam, ja pilsçta ir sakopta un pievilcîga. Iekïauðana pasaules kultûras mantojuma sarakstâ ir nozîmîgs solis ðajâ jomâ, jo lîdz ar to Rîgai paveras plaðâkas iespçjas attîstît arî tûrismu, kam pasaulç ir liels îpatsvars ekonomisko aktivitâðu jomâ. "Jûs varat lepoties ar savu pilsçtu un bût pârliecinâti par savu nâkotni, it îpaði tagad, kad Rîga iekïauta pasaules kultûras mantojuma sarakstâ. Arî UNESCO ir lepna, ka to gaida tâls ceïð un ilgs darbs kopâ ar Rîgas pilsçtu," viòð sacîja.

Taèu ikviena iegûtâ atzinîba dod gan prieku un gandarîjumu, gan uzliek vçl lielâku atbildîbu. Ðo domu pauda arî Rîgas Domes priekðsçdçtâjs Andris Bçrziòð: "Tas, protams, ir liels gods, bet arî ïoti, ïoti liela atbildîba. Vçl daudz kas jâdara un jâsakârto. Tas veicinâs Rîgas kâ pasaules kultûras pilsçtas attîstîbu, tas atbilst arî mûsu mçríim — panâkt, lai Rîga atgûtu Eiropas metropoles pilsçtas statusu." Runâjot par konkrçtiem projektiem, kas jau ietverti Rîgas pilsçtas budþetâ, tika minçi Daugavas krastmalas rekonstrukcijas darbi, kurus iecerçts pabeigt ðogad, transporta problçmas atrisinâðana pilsçtâ, koka apbûves sakopðana un citi jautâjumi. Darâmâ vçl daudz. Bet mûsu uzdevums ir rûpçties par savu pilsçtu, savu zemi, strâdât un, kâ teica Latvijas vçstniece UNESCO Aina Nagobads–Âbola, turpinât strâdât, lai Rîgu izveidotu par lielo pçrli visas pasaules kultûrâ.

Dace Bebre,

"LV" korespondente

Vakar, 11.februârî, Rîgas Vçstures un kuìniecîbas muzejâ UNESCO Pasaules mantojuma centra direktors Bernds fon Broste pasniedza Ministru prezidentam Guntaram Krastam oficiâlu dokumentu, kas apliecina, ka Rîgas vçsturiskais centrs ir ierakstîts pasaules kultûras un dabas mantojumu sarakstâ (augðçjâ attçlâ); Guntars Krasts ðo dokumentu nodeva glabâðanâ Rîgas Domes priekð-sçdçtâjam Andrim Bçrziòam (apakðçjâ attçlâ)

Svinîgajâ brîdî: Bernds fon Broste, Guntars Krasts, Latvijas vçstniece UNESCO Aina Nagobads-Âbola, ârlietu ministrs Valdis Birkavs, Andris Bçrziòð (aug-ðçjâ attçlâ), Mâkslinieku savienîbas priekðsçdçtâjs Egils Rozenbergs, LZA prezidents Tâlis Millers, kultûras ministre, UNESCO Latvijas Nacionâlâs komisijas prezidente Ramona Umblija un mâksliniece Dþemma Skulme (apakðçjâ attçlâ) Foto: Arnis Blumbergs, "LV"