Ko un kâ lasîsim bibliotçkâs

11. februârî Latvijas Universitâtes Lielajâ aulâ notika bibliotekâru gadskârtçjâ konference

Latvijas Bibliotekâru biedrîba (LBB), kas pastâvçja no 1926. lîdz 1940. gadam un tika atjaunota 1989. gadâ, patlaban apvieno vairâk nekâ 300 bibliotçku darbinieku. Tâ kâ sava periodiskâ izdevuma bibliotekâriem lîdz ðim nav, biedrîbai ir liela loma bibliotçku darba kvalitâtes celðanâ, savu biedru profesionâlo un sociâlo tiesîbu aizsardzîbâ un pasaules bibliotekârâs domas izzinâðanâ. Latvijas vienotajâ bibliotçku sistçmâ darbojas ap 2000 zinâtnisko, speciâlo un publisko bibliotçku, kuras izmanto katrs treðais valsts iedzîvotâjs. Pçc 1996. gada datiem katrs lasîtâjs apmeklç bibliotçku trîs reizes gadâ un izmanto desmit iespiedvienîbas. Uz 1250 iedzîvotâjiem Latvijâ ir viena bibliotçka; katra iedzîvotâja rîcîbâ — vidçji 26 bibliotçkas grâmatas. Bibliotçkâm atvçlçtie finansu lîdzekïi ir 0,2% no valsts ieðzemes produkta. Tautas bibliotçkas grâmatu un periodisko izdevumu iegâdei var izdot tikai 20 santîmus uz iedzîvotâju.

Latvijas bibliotçkâm ir ne mazums problçmu: trûkst naudas grâmatu un periodisko izdevumu iegâdei un telpu uzturçðanai, bibliotekâru algas nesasniedz pat iztikas minimumu, ko valsts noteikusi 79 latu apmçrâ. Bibliotçkas cînâs par vietu zem saules, par izdzîvoðanu, daþkârt atrodot arî savdabîgus ceïus.

Tautas bibliotçkas satrauc pârmaiòas, kas saistîtas ar paðvaldîbas reformu, îpaði rajonu lîmenî. Mainâs rajonu galveno bibliotçku statuss, bet lîdz ðim tâs bijuðas tautas bibliotçku atbalsta centrs.

Latvijas bibliotekârus satrauc arî Nacionâlâs bibliotçkas liktenis. Attîstîto valstu nacionâlâs bibliotçkas ir valsts kultûras un informâcijas centri, tâs iekïaujas nacionâlajos un globâlajos informâcijas tîklos. Arî Latvijas Nacionâlâ bibliotçka tuvinâs globâlajiem informâcijas bulvâriem, taèu, lai tas notiktu pilnvçrtîgi, neapðaubâmi nepiecieðamas modernas informâcijas tehnoloìijas, funkcionâli çrta jauna çka, kur to visu veikt. Tikai tad LNB varçs kïût par reâlu informâcijas sabiedrîbas izveides garantu.

Paðlaik LNB stâvoklis ir apdraudçts: 5,5 miljoni iespiedvienîbu izvietotas astoòâs çkâs, kuras ir nolietojuðâs. Bibliotçkâ reìistrçti 33,7 tûkstoði lasîtâju, ik dienas to apmeklç vidçji 1300 cilvçku, taèu ir tikai 300 lasîtâju vietas. Ðâds stâvoklis apdraud kultûras vçrtîbu saglabâðanu un informâcijas resursu pieejamîbu. Konferencç pârrunâsim gan bibliotçku problçmas, gan arî to, ko LBB ir darîjusi 1997. gadâ un ko esam iecerçjuði 1998. gadâ.

Pagâjuðais gads LBB ir bijis spraigs un piesâtinâts. Spilgtâkais notikums bija bibliotekâru kongress "Pagasta bibliotçka 20. gadsimta beigâs". Pagastu bibliotekâru un paðvaldîbu darbinieku ziòojumi, kâ arî Latvijas Nacionâlâs bibliotçkas sagatavoto datu analîze daudzpusîgi atklâja pagastu bibliotçku problçmas. Ðos pasâkumus balstîja Latvijas Republikas Kultûras ministrija un Sorosa fonds Latvija.

LBB organizç arî Latvijas pârstâvju piedalîðanos daþâdos starptautiskos seminâros un konferencçs. Kuplas delegâcijas izbrauca uz Ziemeïvalstu un Baltijas valstu bibliotekâru seminâru Lietuvâ un Starptautiskâs bibliotçku asociâciju un institûciju federâcijas (IFLA) ìenerâlkonferenci Kopenhâgenâ. Arî ðo lîdzdalîbu veicinâja Sorosa fonda atbalsts.

Ar LBB un Latvian–American Shipping Line starpniecîbu Latvijas bibliotçkas, skolas un muzeji saòçmuði grâmatu dâvinâjumus gan no Latvieðu studiju centra Kalamazû, gan no privâtajiem ziedotâjiem ASV.

Aizvadîtajâ gadâ iedibinâto bibliotçku nedçïu paredzçts organizçt arî ðî gada aprîlî.

Informâcijas tehnoloìijas strauji attîstâs, un informâcijas tîkli pakâpeniski, bet neatlaidîgi ienâk arî Latvijas bibliotçku dzîvç, lîdz ar to radot konceptuâli jaunu izpratni par informâcijas pieejamîbu. Konferencç bûs runa arî par ðiem procesiem.

"LV" informâcija