Stāv ļaužu pulks atsegtām galvām

2001. gada 6. martā Latvijas bruņoto spēku pirmā virspavēlnieka Oskara Kalpaka piemiņu godināja arī Airītēs.

"Mūsu bruņoto spēku pirmajam virspavēlniekam pulkvedim Oskaram Kalpakam Latvija ir parādā divkārtēju pateicību. Viņš noorganizēja mūsu pirmās karaspēka vienības un pats tās vadīja Latvijas atbrīvošanas pirmajās kaujās, tā likdams nacionālās armijas pamatus un veidodams mūsu valsts pirmo sargātāju pirmo slavu. Ar savu nāvi kaujas laukā viņš mums devis traģiskās tiesības lepoties citu, daudz lielāku nāciju priekšā, jo kopš Napoleona kara laikiem cilvēces vēsture nezin otras armijas, kuras virspavēlnieks būtu kritis, iedams savu karavīru priekšgalā," — tā Kalpaka atceres dienās 1936. gadā rakstīja Aleksandrs Grīns.

Mūsu tauta šo pateicību un lepnumu nesusi sirdīs cauri tumsības gadiem. Svešas varas iznīcinātie pieminekļi celti no jauna. Vieta, kur 1919. gada 6. marta kaujā krita pulkvedis un viņa bataljona Atsevišķās studentu rotas pirmais komandieris Nikolajs Grundmanis, Jātnieku nodaļas virsleitnants Pēteris Krievs un Baltijas zemessardzes artilērijas, kas piekomandēta no vācu spēkiem, leitnants Johans Hanss Šrinders, kļuvusi par vienu no mūsu tautas svētvietām.

1919. gada 11. martā apbedīti Liepājā, Ziemeļu kapsētā:

Oskars Kalpaks, dzimis Meirānu Liepsalās. Piedalījies Pirmajā pasaules karā. Kopš 1919. gada 5. janvāra — Pirmā latviešu atsevišķā bataljona komandieris. Viņa vadībā izcīnītas kaujas pie Lielauces, Rudbāržiem, Lēnām, Skrundas. Apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni. 1919. gada rudenī pārbedīts Meirānu Visagala kapos, kur uzcelts piemineklis; kapteinis Nikolajs Grundmanis, dzimis Bērzmuižas Grundmaņos, Pirmā pasaules kara kaujās par varonību paaugstināts virsnieka pakāpē. Apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni. Pārbedīts Brāļu kapos; virsleitnants Pēteris Krievs, dzimis Smiltenē. Pirmā pasaules karā virsnieks latviešu strēlnieku pulkos. Apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni. Pārbedīts Smiltenes kapsētā.

Par J.Šrinderu ziņu nav.

Kritušo četru varoņu piemiņas vietu Skrundas—Saldus šosejas malā par brīvprātīgi saziedotiem tautas līdzekļiem iekārtoja vietējās sabiedriskās organizācijas.

Pulkveža Oskara Kalpaka piemineklis celts no melna Zviedrijas granīta blakus priedei, pie kuras viņš tika nāvīgi ievainots. Piemineklis atklāts 1922. gada 3. septembrī.

Piecdesmito gadu sākumā pēc padomju varasvīru pavēles ansamblis tika iznīcināts. Kalpaka pieminekli aizveda, nopostīja arī muzeju.

1987. gadā grupa patriotu tagadējās Saeimas deputāta Oskara Grīga vadībā sakopa ansambļa apkārtni un uzstādīja M.Grundmaņa, P.Krieva un J.Šrindera pieminekļus, bet O.Kalpaka piemineklis nebija atrodams. Drīz viev ansambli no jauna izdemolēja, pieminekļus paslēpa. 1988. gadā tauta piemiņas vietu vēlreiz sakopa.

1989. gada 11. novembrī atklāja arī Oskara Kalpaka pieminekli, ko no jauna bija izgatavojuši akmeņkaļi Viļņa Berga vadībā.

1990. gada 11. novembrī atklāja arī O.Kalpaka piemiņas muzeju. Muzeja guļbaļķu ēkas un sētas restaurācijā piedalījās Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja restauratori.

Vidzemes pusē ar pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda palīdzību atjaunotas pulkveža dzimtas mājas Liepsalas. Tiek realizētas fonda dibinātājas pulkveža brāļameitas Ārijas Kalpakas—Grundmanes un viņas dzīvesbiedra Visvalža Grundmaņa idejas, kas aizsāktas jau trimdā. Piemiņas dienās Visagala kapos skan O.Kalpaka iemīļotās vijoles skaņas. Liepsalas aicina tuvas un tālākas apkārtnes jauno paaudzi — darbam, draudzībai, daudzinājumam, stādot Liepsalās ozoliņus un liepas.

... Un klāt jaunā gadsimta Oskara Kalpaka piemiņas diena — 6. marts. Visagala kapos un Airītēs. Daudz ļaužu, no tuvienes un tālienes, lai būtu kopā, tuvāk mūsu valsts pirmsākumiem. Ir svarīgi, lai šie piemiņas svētbrīži nepārtaptu mums nesen vēl tik pierastajās formālajās nodevās nomenklatūras priekšrakstiem, lai tie iespiestos atmiņā kā pārdzīvojums tiem daudzajiem skolēniem, kas šoreiz uz Airītēm bija atbraukuši no Dundagas, no Sabiles, Balgales, Tiņģeres, Laidzes, arī Rīgas. Līdzās ir skolēni un kadeti no Nacionālās aizsardzības akadēmijas, arī sirmie barikāžu aizstāvji. Spārno cerība, ka visu paaudžu patrioti, valstsvīri, laucinieki un pilsētnieki nesīs šo piemiņas stafeti tālāk šajā gadu simtenī.

Andris Kļaviņš — "Latvijas Vēstnesim

Štāba bataljona karavīri ar bruņoto spēku vadības vainagu Airītēs 2001.gada 6.martā. Piemiņas brīdī karavīrus un klātesošos uzrunā Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka pienākumu izpildītājs komandkapteinis Oļegs Krauja

Foto: Andris Kļaviņš"