MINISTRIJÂS

Iekðlietu ministrija

Par centralizçti

iegâdâtâs datortehnikas sadali

Vakar, 11.februârî, tika uzsâkta jaunâs centralizçti iegâdâtâs datortehnikas sadale Iekðlietu ministrijas struktûrvienîbâm. Iekðlietu ministrijas galvenie dienesti jau februârî un martâ varçs sâkt izmantot mûsdienu prasîbâm atbilstoðu, jaunu datortehniku, IeM dienestu rîcîbâ nonâks moderni serveri, darba stacijas, printeri, portatîvie datori, kâ arî datortîkla aprîkojuma un citu datoriekârtu kompekti, kopumâ vairâk nekâ 600 daþâdu nosaukumu. Datortehnikas piegâdes lîgums tika noslçgts ar Latvijas datorfirmu "Fortech", kas uzvarçja ministrijas izsludinâtajâ datortehnikas piegâdes konkursâ. Saskaòâ ar ðo lîgumu Iekðlietu ministrijai ir piegâdâta jaunâkâ datortehnika par kopçjo summu 709 tûkstoði latu. Datortehnikas centralizçtu piegâdi Iekðlietu ministrijas vadîba organizçjusi atbilstoði savai informatizâcijas programmai "Iekðlietu ministrijas vienotâ sakaru un informâcijas sistçma". Programma 1998.gadâ tiek finansçta no valsts pamatbudþeta.

Datorus saòems Valsts policija, Robeþsardze, Pilsonîbas un migrâcijas lietu pârvalde, Policijas akadçmija, Valsts Ugunsdzçsîbas un glâbðanas dienests, Cietumu administrâcija un citas ministrijas struktûrvienîbas.

Pagaidâm ministrijâ datoru ir salîdzinoði maz — aptuveni 1100, no tiem tikai viena treðâ daïa atbilst mûsdienu prasîbâm. Îpaði jûtams datortehnikas trûkums ir rajonu pilsçtu policijas nodaïâs. Turpretî organizçtâs noziedzîbas struktûru rîcîbâ ir gan vismodernâkâ datortehnika, gan elektroniskais pasts un datu bâzes, un tâs nekautrçjas ðîs tehnoloìijas iespçjas izmantot.

Valsts policijas speciâlisti ir pierâdîjuði savu prasmi efektîvi izmantot arî novecojuðus datorus, lai nepieïautu, piemçram, tâdu visaugstâkâ tehnoloìiskâ lîmeòa noziegumu nesodîtu izdarîðanu kâ datorterorisms. Veids, kâdâ Latvijâ tika notverts datorterorists "Viktors", ir izpelnîjies pasaules policistu un Interpola atzinumu. Apzinoties, ka tikai moderna datortehnika nodroðinâs adekvâtas tehniskâs iespçjas cînîties ar noziedzîbu Latvijâ, Iekðlietu ministrijas vadîba uzskatîja par savu pienâkumu nodot ðâdu vismodernâko datortehniku Latvijas policijas speciâlistiem. Datortehniku konkrçtiem projektiem saòems Kriminâlpolicijas informâcijas birojs, Organizçtâs noziedzîbas apkaroðanas birojs, Daugavpils policijas pârvalde, kâ arî daudzas citas policijas struktûrvienîbas. Tâ, piemçram, daïa datoru tiks uzstâdîti policijas deþûrdaïâs, tos pieslçgs vienotajam valsts datu tîklam. Tas dos iespçju policijai burtiski daþu sekunþu laikâ pçc automaðînas numura noskaidrot CSDD datu bâzç tâs îpaðnieku un to, vai ðî automaðîna nav zagta. Lîdzîgi pçc personas koda varçs noskaidrot personas identitâti pçc Iedzîvotâju reìistra datiem un to, vai persona neatrodas policijas meklçðanâ, kâ arî citus datus.

Kaut gan Robeþsardze ir vienîgais dienests, kuram 1998.gada valsts investîciju budþetâ ir paredzçti atseviðíi lîdzekïi datortehnikas iegâdei par kopçjo summu 360 000 latu, Iekðlietu ministrija ir atradusi iespçju pieðíirt datortehniku arî no centralizçtâs datortehnikas iegâdes. Jaunâ datortehnika dos iespçju paplaðinât Robeþsardzes informâcijas sistçmas darbîbu lielâkajos robeþkontroles punktos — Grenctâlç, Ainaþos, Terehovâ u.c. Papildu datoru uzstâdîðana ðajos robeþpunktos saîsinâs robeþkontroles laiku. Papildu datori tiks uzstâdîti arî Rîgas ostas rajonâ un uz austrumu robeþas, kâ arî izmantoti apmâcîbai.

Vairâk nekâ 90 datorus uzstâdîs PMLP rajonu nodaïâs un pasu centros. Ðo datoru izmantoðana dos iespçju krasi samazinât rindas PMLP rajonu nodaïâs, kas pagaidâm ïoti apgrûtina pasu izsniegðanu.

Vairâk nekâ 20 datori, ko saòems Cietumu administrâcija, dos iespçju sâkt veidot cietumu uzskaites sistçmu.

Ïoti svarîgs uzdevums vienotâs informâcijas sistçmas izveidç ir Iekðlietu ministrijas dienesta elektroniskâ pasta sistçmas ievieðana. Ðim nolûkam no centralizçtâs piegâdes ir paredzçti îpaði ar smartkartçm aprîkoti datori, kas dod iespçju dienesta informâciju ðifrçt. Elektroniskais pasts ðodienas pasaulç jau ir neatòemams darbarîks tâpat kâ fakss vai telefona aparâts. Ðîs sistçmas sekmîgai ievieðanai Iekðlietu ministrija paredz rîkot intensîvus mâcîbu kursus.

Visi piegâdâtie datori ir apgâdâti ar licencçtu programmatûru un spçj darboties tîklâ bez papildu aprîkojuma. Tas nozîmç, ka ðo 500 datoru uzstâdîðana bûtiski veicinâs telekomunikâciju tîkla un informâcijas tehnoloìiju izmantoðanu Iekðlietu ministrijâ.

Iekðlietu ministrijas informatizâcijas programma ir viena no ministrijas vadîbas izvirzîtajâm attîstîbas prioritâtçm. Jau 1997.gada pavasarî Iekðlietu ministrija ar Vâcijas valdîbas palîdzîbu uzsâka sava telekomunikâcijas tîkla modernizâciju. Tuvojas nobeigumam darbi, kas saistîti ar optiskâ kabeïa un ciparu sakaru sistçmas uzstâdîðanu Rîgâ, kas savienos visus galvenos ministrijas dienestus.

Ir sperts nozîmîgs solis Iekðlietu ministrijas datorizâcijas programmâ. Datortehnikas iegâde turpinâsies arî nâkamajos gados. Saskaòâ ar Iekðlietu ministrijas informatizâcijas plânu ministrijai lîdz 2002.gadam bûs jâiekârto vçl papildus 2000 jaunas datorizçtas darbavietas un jâsavieno visas rajona policijas nodaïas vienotâ datu pârraides tîklâ. Ðiem mçríiem valdîba Iekðlietu ministrijai atvçlçjusi investîcijas par kopçjo summu 2 miljoni latu.

IeM preses centrs

Ârlietu ministrija

Par ârlietu ministra un

Horvâtijas vçstnieka tikðanos

Vakar, 11.februârî, ârlietu ministrs Valdis Birkavs tikâs ar Horvâtijas Republikas ârkârtçjo un pilnvaroto vçstnieku Mladenu Ibleru (Mladen Ibler). Horvâtijas vçstnieks rezidç Stokholmâ. V.Birkavs un M.Iblers pauda gandarîjumu par pozitîvajâm attîstîbas tendencçm Latvijas un Horvâtijas attiecîbâs. Sarunas dalîbnieki apliecinâja ieinteresçtîbu paplaðinât sadarbîbu ekonomikas, transporta, iekðlietu un tûrisma jomâ, kâ arî veicinât abu valstu iedzîvotâju sakarus. V.Birkavs un M.Iblers apmainîjâs viedokïiem par iespçjâm paplaðinât Latvijas un Horvâtijas lîgumattiecîbu bâzi, tai skaitâ sagatavot lîgumus par nelegâlo imigrantu atpakaïuzòemðanu, par vîzu reþîma atcelðanu abu valstu pilsoòiem, kâ arî transporta jomâ. Abu valstu pârstâvji pârrunâja situâciju Baltijas un Balkânu reìionâ, kâ arî vienojâs attîstît abu valstu sadarbîbu starptautiskâs organizâcijâs, îpaði ANO.

Latvijas Republikas ârlietu ministrs un Horvâtijas Republikas vçstnieks parakstîja starpvaldîbu Lîgumu par vîzu reþîmu atcelðanu diplomâtisko pasu turçtâjiem. Lîgums stâsies spçkâ 1998.gada 1.aprîlî.

ÂM preses centrs