|
RĪKI
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
1998. gada 5. februāra likums "Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.02.1998., Nr. 42/43 https://www.vestnesis.lv/ta/id/46865-par-latvijas-lauksaimniecibas-universitates-satversmi
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Par Latvijas Universitātes Satversmi Vēl šajā numurā18.02.1998., Nr. 42/43 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 05.02.1998. |
Saeima ir pieņēmusi
un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi
1.pants. 1996.gada 16.februārī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Konventa apstiprinātā Satversme ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.
2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversme.
Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 5.februārī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 18.februārī
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversme
PREAMBULA
Latvijas Lauksaimniecības universitāte dibināta uz Latvijas Universitātes bāzes kā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija. Jaunizveidotās augstskolas pirmo Satversmi izstrādāja un iesniedza Latvijas Ministru kabinetam Latvijas Universitātes Padome. Valsts un Ministru prezidents K. Ulmanis 1938.gada 23.decembrī parakstīja likumu "Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Satversme", kas stājās spēkā 1939.gada 1.jūlijā.
1940.gada jūnijā, pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS sastāvā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija zaudēja savu autonomiju un tās Satversmi atcēla.
Ar Latvijas PSR valdības 1944.gada 17.novembra lēmumu bijusī Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija pārtapa par Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, 1991.gada 27.martā ar Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Padomes lēmumu — par Latvijas Lauksaimniecības universitāti.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi pieņēmis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Konvents 1991.gada 21.oktobrī, un tā apstiprināta ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 10.marta lēmumu. Šo Satversmi, kas sagatavota atbilstoši 1995.gada 2.novembrī Saeimā pieņemtajam Augstskolu likumam, apstiprinājis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Konvents 1996.gada 16.februārī.
1.VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1.1. Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības, zinātnes un kultūras iestāde Latvijas Republikā. Latvijas Lauksaimniecības universitātes saīsinātais nosaukums ir LLU.
Tās nosaukums citās valodās ir:
Universitas agriculturae Latviensis (latīņu valodā),
Latvia University of Agriculture (angļu valodā),
Agraruniversität Lettland (vācu valodā),
Латвийский сельскохозяйственный университет (krievu valodā)
Universitaté d’agriculture de Lettonie (franču valodā),
Latvijos žemes ūkio Universitetas (lietuviešu valodā),
Lati Pöllumajandusülikool (igauņu valodā).
Latvijas Lauksaimniecības universitātes adrese: Lielā ielā 2, Jelgavā, LV—3001, Latvija.
1.2. Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir autonoma valsts iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz personāla tiesībām un iespējām piedalīties akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikā spēkā esoši likumdošanas akti un šī Satversme. Latvijas Lauksaimniecības universitāte darbojas saskaņā ar šo Satversmi, Latvijas Republikas likumiem un universitāšu starptautiskajām darbības normām.
1.3. Universitātes darbību ar sabiedrības interesēm saskaņo Latvijas Lauksaimniecības universitātes Padomnieku konvents. To izveido Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāts Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā. Padomnieku konventa nolikumu apstiprina un locekļus ievēlē Senāts. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Konventā.
Padomnieku konventu sasauc tā priekšsēdis pēc savas iniciatīvas vai pēc ne mazāk, kā 1/3 šī konventa locekļu ierosinājuma.
1.4. Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir juridiska persona. Tās zīmogā ir attēlots Latvijas Republikas valsts mazais ģerbonis un ietverti vārdi "Latvijas Lauksaimniecības universitāte". Latvijas Lauksaimniecības universitātei ir savs karogs, emblēma un cita augstskolas atribūtika.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes dibināšanas diena 23.decembris ir Universitātes svinamā diena.
2. DARBĪBAS MĒRĶIS, UZDEVUMI UN PAMATPRINCIPI
2.1. Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbības galvenais mērķis ir dot studentiem akadēmisko augstāko izglītību un profesionālo augstāko izglītību, attīstīt zinātni un izkopt kultūru, uzturēt un attīstīt Latvijas intelektuālo potenciālu.
2.2. Latvijas Lauksaimniecības universitātes uzdevumi ir gatavot akadēmiski izglītotus speciālistus tautsaimniecībai, zinātnei, kultūrai, izglītībai, kā arī valsts pārvaldei, dodot jaunas zināšanas un prasmi tās izmantot sabiedrības interesēs, veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus, kā arī organizēt speciālistu tālākizglītošanu un pārkvalificēšanos. Universitāte piedāvā sabiedrībai iegūtās atziņas un pētījumu rezultātus, informē sabiedrību par savu darbību. Latvijas Lauksaimniecības universitāte atbalsta izcilus pētniekus, akadēmisko personālu un studējošos, veicina to iekļaušanos pasaules akadēmiskajos procesos.
2.3. Latvijas Lauksaimniecības universitātes akadēmiskās izglītības ieguve paredz atbilstošo studiju programmu īstenošanu akadēmiskā grāda iegūšanai, kā arī zinātniskās pētniecības darbu un zinātniskā grāda iegūšanu. Profesionālā augstākā izglītība nodrošina profesionālo studiju programmu realizāciju un atbilstošas kvalifikācijas iegūšanu. Augstākās profesionālās kvalifikācijas, akadēmiskā un zinātniskā grāda iegūšana ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes studiju un pētniecības darba juridiski fiksētais (formālais) mērķis.
2.4. Latvijas Lauksaimniecības universitāte darbojas, lai saglabātu, izkoptu, pētītu un nodotu nākamajām paaudzēm visu vērtīgo, ko laukiem devusi un var dot latviešu tauta.
2.5. Īstenojot savu mērķi un uzdevumus, Latvijas Lauksaimniecības universitāte pamatojas uz šādiem principiem:
— izziņas un studiju, akadēmiskā un zinātniskā darba brīvība, studiju priekšmetu un zinātniskā darba satura un metodes brīva izvēle, zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu paušana (publicēšana), ja šī brīvība nav pretrunā ar ētikas normām, citu personu tiesībām un Latvijas Republikas likumiem;
— studiju un zinātniskā darba nedalāmība;
— studiju un zinātniskā darba saskaņošana ar sabiedrības vajadzībām un prasībām, ar civilizācijas augstākajiem sasniegumiem un humānajām tradīcijām.
2.6. Latvijas Lauksaimniecības universitāte dod iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību jebkuram Latvijas pilsonim neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un tautības, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības, nodarbošanās un dzīves vietas. Tiesības studēt Latvijas Lauksaimniecības universitātē ir arī nepilsoņiem un ārvalstniekiem atbilstoši Latvijas likumiem.
Katram sabiedrības pārstāvim atbilstoši viņa zināšanām, darba spējām un prasmei ir tiesības kļūt par Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbinieku.
3. KOMPETENCE UN DARBĪBAS FORMAS
3.1. Latvijas Lauksaimniecības universitāte atbilstoši savam mērķim un uzdevumiem:
— izstrādā studiju programmas, nosaka studiju saturu un formas, studentu un studējošo uzņemšanas papildus noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniskā darba pamatvirzienus;
— veic promociju un habilitāciju, piešķir akadēmiskos grādus un profesionālo kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus Latvijas Lauksaimniecības universitātes diplomus, kas atzīti Latvijas Republikā, kā arī nostrificē citās valstīs izdotos diplomus;
— ievēl akadēmisko personālu, piešķir Latvijas Lauksaimniecības universitātes Goda nosaukumus, nodibina un piešķir Latvijas Lauksaimniecības universitātes prēmijas un personālstipendijas.
3.2. Saistībā ar studijām un zinātnisko darbību Latvijas Lauksaimniecības universitātei ir tiesības :
— organizēt kursus un lekcijas, rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes, dibināt biedrības;
— darboties nacionālos un starptautiskos fondos, veidot savus fondus;
— slēgt līgumus ar mācību, zinātniskajām un citām iestādēm;
— veikt uzņēmējdarbību un izdevējdarbību.
3.3. Latvijas Lauksaimniecības universitāte patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem nosaka darba samaksu.
3.4. Latvijas Lauksaimniecības universitāte nosaka savu iekšējo kārtību, ņemot vērā tradicionālo starptautiski atzīto universitāšu telpu un teritorijas neaizskaramību.
3.5. Latvijas Lauksaimniecības universitātē dibinātās biedrības un citi organizatoriski veidojumi darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātajiem statūtiem. Ja to darbība nesaskan ar statūtiem vai ir pretrunā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes interesēm, tad Senāts ar savu lēmumu ir tiesīgs pārtraukt vai izbeigt to darbību.
3.6. Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbības jautājumus, kas nav ietverti šajā Satversmē, regulē Latvijas Republikas Augstskolu likums, Izglītības likums, likums "Par zinātnisko darbību" un citi Latvijas Republikas likumi.
4. PERSONĀLS
4.1. Latvijas Lauksaimniecības universitātes personālu veido:
1) akadēmiskais personāls, kuram Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir pamatdarba vieta;
2) vispārējais personāls (administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu), kuram Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir pamatdarba vieta;
3) pilnā laika studējošie, t. sk. maģistranti un doktorandi.
4.2. Personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārvaldē un tās lietu kārtošanā. Personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai Latvijas Lauksaimniecības universitāte spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde.
Personālam ir tiesības Satversmē noteiktā kārtībā piedalīties Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadības un pašpārvaldes lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties Latvijas Lauksaimniecības universitātes koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tikt uzklausītam.
Personālam ir tiesības piedalīties Latvijas Lauksaimniecības universitātes pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās.
Personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
4.3. Latvijas Lauksaimniecības universitātes akadēmisko personālu veido:
1) profesori, asociētie profesori;
2) docenti, vadošie pētnieki;
3) lektori, pētnieki;
4) asistenti.
4.4. Akadēmiskais personāls piedalās studējošo izglītošanā, veic zinātniskos pētījumus un publicē to rezultātus. Uzdevumu apjomu katrā no abiem pamatdarbības veidiem nosaka Senāta apstiprināts nolikums.
Darba samaksas principus Latvijas Lauksaimniecības universitātē nosaka Senāts, bet darba samaksas likmes nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.
Vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns) var ieņemt atbilstoši Latvijas Republikas likumiem. Ar akadēmisko personālu rektors saskaņā ar valsts vai citu avotu piešķirto finansējumu slēdz individuālus līgumus par studējošo izglītošanu vai zinātnisko pētījumu veikšanu, paredzot konkrētu samaksu par noteiktu darba apjomu atbilstoši darbinieka kvalifikācijai. Par īpašu ieguldījumu zinātnē un augstākajā izglītībā, profesoriem un asociētajiem profesoriem sasniedzot pensijas vecumu, Senāts var piešķirt nosaukumu — emeritus profesors.
4.5. Profesors ir savā zinātņu nozarē plaši pazīstams speciālists, kurš veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes apakšnozarē. Par profesoru, aizpildot štata vietu, var ievēlēt personu ar habilitētā doktora grādu.
Profesoru atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem attiecīgās nozares paplašinātā habilitācijas padome, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz citu noteiktu laiku.
Profesora galvenie uzdevumi ir:
1) augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā;
2) pētnieciskā darba vadīšana zinātnes apakšnozarē, kas atbilst profesora štata vietas nosaukumam;
3) piedalīšanās studiju programmu izstrādāšanā, augstskolu un to struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšanā;
4) doktora līmeņa studiju vadīšana, jaunās zinātnieku un docētāju paaudzes gatavošana.
4.6. Par asociēto profesoru, aizpildot štatu vietas, var ievēlēt personas ar habilitētā doktora vai — pirmo reizi — ar doktora grādu. Atkārtotā ievēlēšana asociētā profesora amatā iespējama personām, kurām ir habilitētā doktora grāds.
Asociēto profesoru atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēl paplašinātā habilitācijas padome, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz citu noteiktu laiku.
Asociētā profesora galvenie uzdevumi ir:
1) aktīvs pētnieciskais darbs zinātnes apakšnozarē, kas atbilst asociētā profesora štata vietas nosaukumam;
2) pētnieciskā darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai;
3) izglītojošā darba, īpaši augstākā posma studiju nodarbību un pārbaudījumu vadīšana attiecīgajā kursā, lekciju lasīšana;
4) jaunās zinātnieku un docētāju paaudzes gatavošana.
Asociēto profesoru štata vietu skaitu atbilstoši nepieciešamībai un finansējuma iespējām pēc rektora ierosinājuma nosaka Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāts.
4.7. Profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas procedūra notiek Augstskolu likuma noteiktā kārtībā.
Profesora vai asociētā profesora štata vietas pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju novērtē paplašinātā habilitācijas padomē, kuras sastāvu pēc atbilstošās habilitācijas padomes priekšsēža priekšlikuma apstiprina Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāts saskaņā ar Augstskolu likumu.
4.8. Par docentu vai vadošo pētnieku, aizpildot štata vietu, var ievēlēt pretendentu, kam ir habilitētā doktora vai doktora zinātniskais grāds.
Docenta vietas pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju novērtē un docentu ievēlē uz sešiem gadiem fakultātes Dome vai institūta Padome pēc katedras akadēmiskā personāla sēdes ieteikuma.
Docenta galvenie uzdevumi ir:
1) lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā (kursā, nozarē), īpaši tās pamatkursos.
2) pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē, kas atbilst docenta štata vietas nosaukumam.
4.9. Vadošos pētniekus un pētniekus var ievēlēt amatā zinātniskās pētniecības darba veikšanai fakultātēs un institūtos saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību".
4.10. Par lektoru vai pētnieku var ievēlēt personas ar habilitētā doktora, doktora vai maģistra grādu.
Lektorus ievēlē fakultātes Dome vai institūta Padome (sk. 7.7.2. p.) uz sešiem gadiem Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāta noteiktā kārtībā.
Lektora galvenie uzdevumi ir:
1) pētnieciskais darbs saskaņā ar katedras (laboratorijas) zinātniskā darba programmām;
2) lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un ieskaišu pieņemšana studiju priekšmetos.
4.11. Par asistentu var ievēlēt personu ar doktora vai maģistra grādu. Asistentus ievēlē uz sešiem gadiem fakultātes Dome vai institūta Padome Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāta noteiktā kārtībā.
Asistenta galvenie uzdevumi ir:
1) līdzdalība pētnieciskajā darbā saskaņā ar katedrā (laboratorijā) apstiprinātiem pētnieciskā darba uzdevumiem;
2) laboratorijas (praktisko) darbu vadīšana un ieskaišu pieņemšana;
3) palīdzība profesoriem un asociētiem profesoriem to pedagoģiskajā darbā.
4.12. Akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību profesionālo studiju programmu profila priekšmetiem nosaka Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāts atbilstoši Augstskolu likuma prasībām.
4.13. Akadēmiskā personāla aizstāšanu pagaidu prombūtnes laikā, kā arī viesprofesoru, viesdocentu un vieslektoru tiesības un pienākumus un kārtību, kādā viņi tiek pieņemti darbā, nosaka Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāts atbilstoši Augstskolu likuma prasībām.
4.14. Akadēmiskā personāla atvaļinājumi:
1) akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu, bet ik pēc sešiem gadiem — apmaksāts sešu mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darba vietas, vai mācību grāmatu un līdzekļu sagatavošanai.
2) akadēmiskā personāla locekļiem ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas (trīs mēneši) vai habilitācijas darba (seši mēneši) sagatavošanai.
3 ) Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoriem vai vieslektoriem akadēmiskajos amatos citās augstskolās.
4.15. Kārtību, kādā tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba vispārējais augstskolas personāls, nosaka Senāts saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
4.16. Studējošie ir:
1) bakalauru studiju programmu studenti;
2) profesionālo studiju programmu studenti;
3 ) maģistranti;
4) doktorandi.
4.17. Latvijas Lauksaimniecības universitātē var studēt personas, kas:
— ieguvušas Latvijas Lauksaimniecības universitātes prasībām atbilstošu vispārējo vidējo izglītību, pretendē uz bakalaura akadēmiskā grāda vai augstākās profesionālās izglītības iegūšanu;
— ieguvušas bakalaura grādu un turpina studijas maģistra grāda iegūšanai;
— ieguvušas maģistra vai tam pielīdzināto akadēmisko grādu un turpina studijas doktorantūrā doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Uzņemšanas papildus noteikumus un imatrikulācijas kārtību apstiprina Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāts.
4.18. Studējošiem Latvijas Lauksaimniecības universitāte piedāvā konkrētas studiju programmas. Valodu lietojumu augstākās izglītības ieguvē Latvijas Lauksaimniecības universitātē nosaka Latvijas Republikas Valodu likums.
Studiju programmas, reglamentāciju, ilgumu, uzsākšanas kārtību vēlākos studiju gados un personu izslēgšanas kārtību no studējošo saraksta regulē Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāta pieņemtie Latvijas Lauksaimniecības universitātes studiju nolikumu dokumenti.
4.19. Mācību maksu Latvijas Lauksaimniecības universitātē pilnīgi vai daļēji sedz valsts, kā arī juridiskās un fiziskās personas saskaņā ar līgumiem, ko Universitāte noslēgusi ar studējošajiem. To studentu apmācību, kuri izturējuši konkursu uz konkrētajā specialitātē valsts noteikto vietu skaitu, finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Kārtību, kādā mācību maksu un stipendijas sedz valsts, nosaka Ministru kabineta noteikumi.
4. 20. Latvijas Lauksaimniecības universitātē studējošiem ir tiesības:
— iegūt augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību;
— Satversmē paredzēto darbību veikšanai noteiktā kārtībā izmantot Latvijas Lauksaimniecības universitātes telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus u. c.;
— noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;
— realizēt tiesības, kas attiecas uz studiju un pētniecības darba brīvību, noteiktā kārtībā izvēlēties studiju programmas, virzienus un docētājus;
— saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām;
— universitātē brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;
— vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;
— noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citas augstskolas mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;
— dibināt biedrības, korporācijas, pulciņus un klubus.
4.21. Latvijas Lauksaimniecības universitātē studējošo pienākumi ir:
— studēt, lai iegūtu izraudzītajai studiju programmai atbilstošu izglītību;
— izpildīt Latvijas Lauksaimniecības universitātes prasības attiecībā uz studijām;
— ievērot Satversmi un iekšējās kārtības noteikumus;
— ar cieņu izturēties pret citiem studējošiem, docētājiem un pārējiem Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbiniekiem.
4.22. Latvijas Lauksaimniecības universitātes pagaidu personāls ir:
— neklātienē un eksterni studējošie;
— akadēmiskais personāls, kam Latvijas Lauksaimniecības universitāte nav pamatdarba vieta;
— pārvaldes, saimniecības personāls un palīgpersonāls, kam Latvijas Lauksaimniecības universitāte nav pamatdarba vieta.
4.23. Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadība rūpējas par personāla darba un sadzīves apstākļiem, viņu veselību un atpūtu, dod iespēju paaugstināt kvalifikāciju un pārkvalificēties.
5. LLU PĀRSTĀVĪBAS, VADĪBAS UN LĒMĒJINSTITŪCIJAS
5.1. Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas ir:
— Konvents (Satversmes sapulce);
— Senāts;
— Rektors;
— Revīzijas komisija;
— Šķīrējtiesa.
5.2. Konvents ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes personāla pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija. Konvents:
— pieņem un groza Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi;
— ievēlē Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senātu;
— ievēlē un atceļ Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektoru;
— noklausās Senāta, rektora, Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas pārskatu;
— ievēlē Revīzijas komisiju;
— ievēlē Šķīrējtiesu;
— apstiprina un groza Konventa ievēlēšanas, rektora ievēlēšanas un atcelšanas, Senāta, Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas nolikumus;
— izskata un izlemj Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbības un attīstības konceptuālus jautājumus.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Konventa izveides kārtību un tā darba reglamentu nosaka Latvijas Lauksaimniecības universitātes personālsastāva kopsapulces atzīts Latvijas Lauksaimniecības universitātes Konventa nolikums.
5.3. Konventu saskaņā ar nolikumu ievēlē uz 3 gadiem. Konventā ievēlē:
— visus Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesorus un asociētos profesorus, kam Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir pamatdarba vieta;
— pārējā akadēmiskā personāla pārstāvjus, kuru īpatsvars kopā ar profesoriem nedrīkst būt mazāks par 60 procentiem;
— studējošo pārstāvjus ar īpatsvaru ne mazāk par 10 procentiem;
— pārējā Latvijas Lauksaimniecības universitātes personāla pārstāvjus.
Ja Konventa pārstāvis pārtrauc darba (studiju) attiecības ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, 3 mēnešu laikā no attiecīgās personāla grupas Konventā ievēlē citus pārstāvjus.
Konvents ievēlē priekšsēdi, vietnieku (profesorus vai asociētos profesorus) un sekretāru. Rektors un prorektori nevar būt par Konventa priekšsēdi un priekšsēža vietnieku.
Konventu sasauc Senāts ne retāk kā reizi gadā. Ārkārtas Konventu sasauc, ja to pieprasa Latvijas Lauksaimniecības universitātes padomnieku konvents, rektors vai ne mazāk par 2/3 no Konventā pārstāvēto studentu skaita, vai 1/3 fakultāšu un institūtu ar savas Domes vai Padomes lēmumiem.
5.4. Senāts ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbības sfēras.
Senāts:
1) ievēlē
— priekšsēdi (profesoru vai asociēto profesoru), vietnieku un sekretāru; par Senāta priekšsēdi vai tā vietnieku nevar būt rektors vai prorektors;
— Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma kandidātus;
2) piešķir
— Latvijas Lauksaimniecības universitātes Goda doktora nosaukumu (titulu);
— Latvijas Lauksaimniecības universitātes emeritus profesora nosaukumu;
3) apstiprina
— Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārvaldes struktūru pēc rektora priekšlikuma;
— Senāta noteiktos pārvaldes struktūras augstākā līmeņa vadītājus pēc rektora priekšlikuma;
— dekānus un institūtu direktorus pēc attiecīgās fakultātes Domes un institūta Padomes priekšlikuma, ievērojot vēlēšanu rezultātus;
— Latvijas Lauksaimniecības universitātes galveno struktūrvienību, padomju un Latvijas Lauksaimniecības universitātē dibināto un pārziņā esošo biedrību un citu organizatorisku veidojumu statūtus vai nolikumus;
— nolikumu par akadēmiskajiem amatiem;
— studējošo pašpārvaldes nolikumu;
— studējošo uzņemšanas papildnoteikumus un imatrikulācijas kārtību, noteikumus par studiju gaitu, zināšanu pārbaudīšanas, kvalifikācijas, akadēmisko grādu un diplomu piešķiršanas kārtību;
— Latvijas Lauksaimniecības universitātes budžetu un tā līdzekļu izmantošanu;
4) lemj par
— Universitātes mēroga akadēmiskās, zinātniskās un saimnieciskās darbības jautājumiem;
— Latvijas Lauksaimniecības universitātes galveno struktūrvienību, biedrību un uzņēmumu izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu;
— ierosinājumu piešķirt juridiskas personas statusu struktūrvienībām un to saistībām ar Universitāti;
— Konventa sasaukšanu;
— Satversmes normu piemērošanas skaidrojumu;
— operatīvām koleģiālās vadības nostādnēm.
5.5. Senātu ievēlē Konvents uz 3 gadiem. Senāta sastāvs:
— 45 Konventa ievēlēti pārstāvji, ievērojot, lai būtu pārstāvētas visas fakultātes un institūti, un lai akadēmiskā personāla īpatsvars nebūtu mazāks par 75 procentiem, bet profesoru un asociēto profesoru īpatsvars ne mazāks par 50 procentiem;
— 10 studējošo pārstāvji, ko deleģē studējošo pašpārvalde;
— Konventa priekšsēdis, rektors un prorektori.
Senāta darbību un kompetenci reglamentē Konventa apstiprināts nolikums.
Senāts var izveidot padomes un komisijas, kuru darbības kārtību nosaka Senāta apstiprināti nolikumi.
Senāta sēdes vada tā priekšsēdis, bet viņa prombūtnē vietnieks vai Konventa priekšsēdis.
5.6. Rektors realizē Latvijas Lauksaimniecības universitātes administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Universitāti. Rektors pārzina, vada un ir atbildīgs par Universitātes darbību, īstenojot Latvijas Republikas likumdošanas aktus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes prasības, Konventa un Senāta lēmumus. Rektors savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus.
Universitātes vadības nodrošināšanai rektors var veidot palīg- un padomdevējas institūcijas (Prorektoru dienestus, Rektorātu, Mācību, Zinātnes, Saimniecības padomi u. c.), kuru nepieciešamību un sastāvu apstiprina Senāts.
5.7. Rektoru ievēlē Konvents no Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesoriem vai asociētiem profesoriem uz 5 gadiem, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Latvijas Lauksaimniecības universitātes ievēlēto rektoru pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets.
Rektora atcelšanu var ierosināt Senāts vai Padomnieku konvents. Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā 50 procentu balsu no Latvijas Lauksaimniecības universitātes Konventa pārstāvju kopskaita. Jautājumu izlemj Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra atzinuma noklausīšanās.
5.8. Revīzijas komisiju ievēlē Konvents uz 3 gadiem. Tā sastāv no 5 līdz 7 Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesoru un docentu (vadošo pētnieku) pārstāvjiem, kas nav Universitātes administratīvā personāla sastāvā.
Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt visu Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbības sfēru atbilstību Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmei, Konventa un Senāta lēmumiem. Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes finansiālo un saimniecisko darbību.
Revīzijas komisija revidē Universitātes darbību un ne retāk kā reizi gadā ziņo par sava darba rezultātiem Senātam.
5.9. Šķīrējtiesu ievēlē Konvents uz 3 gadiem. Tā sastāv no 5 akadēmiskā personāla pārstāvjiem, kas nav Universitātes administratīvā personāla sastāvā.
Šķīrējtiesa izskata:
— studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;
— strīdus starp Latvijas Lauksaimniecības universitātes amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.
Šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda administrācija. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Konventam; pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Konventa piekrišanu.
6. STUDĒJOŠO PAŠPĀRVALDE
6.1. Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentiem, maģistrantiem un doktorandiem ir sava pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāts. Senāts var atteikt to apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.
Studējošo pašpārvaldei var būt juridiskās personas tiesības, ja tā reģistrēta kā sabiedriskā organizācija vai kā bezpeļņas organizācija. Likvidējoties juridiski patstāvīgai studējošo pašpārvaldei, tās īpašums tiek nodots Latvijas Lauksaimniecības universitātei.
6 .2. Studējošo pašpārvalde:
— aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos Latvijas Lauksaimniecības universitātē un citās valsts institūcijās Latvijā un ārvalstīs;
— nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Konventā un Senātā.
6.3. Studējošo pašpārvaldes lēmumi, pēc to apstiprināšanas Senātā, ir obligāti visiem Latvijas Lauksaimniecības universitātē studējošajiem.
6.4. Studējošiem Senātā atbilstoši Senāta nolikumam ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Senāts ar kvalificētu (2/3) balsu vairākumu.
6.5. Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu, maģistrantu un doktorandu organizāciju t. sk. korporāciju, biedrību, klubu utt. līdzdalību studējošo pašpārvaldē nosaka Latvijas Lauksaimniecības universitātes studējošo pašpārvaldes nolikums.
6.6. Studējošo pašpārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no Universitātes struktūrvienību vadītājiem vai to pilnvarotiem pārstāvjiem par visiem jautājumiem, kas skar studējošo intereses.
6.7. Universitātes vadība atbalsta studējošo pašpārvaldes darbību.
Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem tiek garantētas tiesības uz līdzdalību visu līmeņu Universitātes institūcijās, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.
7. LLU STRUKTŪRVIENĪBAS
7.1. Izglītības un zinātniskā darba veikšanai galvenās struktūrvienības Latvijas Lauksaimniecības universitātē var būt katedras, profesoru grupas, zinātniskās laboratorijas, institūti un fakultātes. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai Latvijas Lauksaimniecības universitāte veido arī citas struktūrvienības.
7.2. Latvijas Lauksaimniecības universitātes struktūrvienībām var būt juridiskās personas statuss.
To struktūrvienību tiesības, kurām nav juridiskas personas statusa, nosaka Senāta apstiprināts nolikums. Tām ir tiesības atvērt subkontus. Subkontu atvēršanu un šo kontu līdzekļu patstāvīgu izlietošanu regulē Senāta apstiprināti noteikumi un Latvijas Republikas likumdošanas akti. Subkontu līdzekļus nedrīkst izmantot citiem mērķiem bez struktūrvienības vadītāja piekrišanas.
To struktūrvienību darbību, kurām ir juridiskās personas statuss, reglamentē Latvijas Republikas likumdošanas akti un nolikums.
7.3. Katedra ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes studiju un pētniecības darba pamatvienība, kas veido, organizē un piedāvā studiju programmas un veic zinātniskos pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm.
7.3.1. Katedras izveido ar Senāta lēmumu pēc fakultātes Domes vai atsevišķa profesora priekšlikuma un pamatojuma.
Katedras darbību nosaka un vada katedras akadēmiskā personāla sēde. Tā ir tiesīga patstāvīgi izlemt visas akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumus, kas saskaņā ar Satversmi nav nodoti fakultātes Domes vai Senāta pārziņā. Akadēmiskā personāla sēde no profesoru vai docentu vidus izvirza katedras vadītāju, kuru ievēlē fakultātes Dome uz 5 gadiem.
Katedras vadītājs ir oficiālais katedras pārstāvis visās tās lietās.
7.3.2. Piekritības ietvaros katedras var izveidot savas struktūrvienības.
7.4. Profesora grupu ar katedras tiesībām un pienākumiem var izveidot profesors vai asociētais profesors, ja finansējums viņa vadītajās studiju programmās un zinātniskajās tēmās ļauj pieņemt darbā ne mazāk kā trīs docētājus vai zinātniskos darbiniekus.
7.4.1. Profesora grupu izveido ar Senāta lēmumu pēc konkrēta profesora vai asociētā profesora priekšlikuma. Tā beidz savu darbību bez īpaša Senāta lēmuma, profesoram (asociētam profesoram) beidzot darbu Latvijas Lauksaimniecības universitātē vai izbeidzoties finansējuma avotam.
7.4.2. Par profesora grupas akadēmisko un zinātnisko darbību vienpersonīgi atbild tās vadītājs.
7.5. Fakultāte ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes organizatoriska struktūrvienība, kas apvieno radnieciska profila katedras, institūtus un laboratorijas, izstrādā un koordinē atbilstošas studiju programmas profesionālās sagatavotības un akadēmiskās izglītības (akadēmiskā grāda) iegūšanai, kā arī koordinē fakultātes pētniecības programmas; tā nodrošina nepieciešamos apstākļus katedru un citu fakultātes struktūrvienību darbībai.
7.5.1. Fakultāti veido un reorganizē atbilstoši Augstskolu likuma prasībām.
Fakultātes darbību vada un pārzina:
— fakultātes Dome;
— dekāns.
7.5.2. Fakultātes Dome no akadēmiskā personāla ievēlē dekānu, dekāna vietnieku (–us) un Domes sekretāru, katedras vadītājus, docentus, lektorus un asistentus; pēc katedru priekšlikuma apstiprina kandidātus zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai. Dome izlemj mācību procesa, zinātniskā darba organizatoriskos, saimnieciskos, finansiālos un citus darbības jautājumus. Dome ir tiesīga ierosināt akadēmiskā personāla atbrīvošanu no amata.
Fakultātes Domi veido visi tās profesori un asociētie profesori, kā arī 2 — 3 pārstāvji, ko uz 3 gadiem ievēlē no fakultātes katras akadēmiskā rakstura pamatvienības; 3 — 5 pārstāvjus deleģē studējošo pašpārvalde.
7.5.3. Dekānu ievēlē no fakultātes profesoriem, asociētiem profesoriem vai docentiem uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
Dekāns ir oficiālais fakultātes pārstāvis visās fakultātes lietās, gādā par Domes sēžu sagatavošanu, lēmumu izpildi, atbild par studiju un zinātniskā darba organizāciju, fakultātes saimniecisko un finansiālo darbību.
7.5.4. Fakultātei var būt savs karogs un emblēma.
7.5.5. Fakultātes darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts.
7.6. Zinātniskās laboratorijas un Universitātes zinātniskā darba pamatvienības veido un realizē pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm.
Laboratorijas izveide un darbība notiek pēc principiem, kas izteikti 7.3. punktā attiecībā uz katedrām.
Institūta sastāvā esošas laboratorijas nolikumu apstiprina institūta Padome, bet patstāvīgas laboratorijas nolikumu — Senāts.
7.7. Institūts un tam pielīdzināta iestāde ir studiju un zinātniskā darba struktūrvienība, kas apvieno radniecīgas katedras vai pētījumu laboratorijas, piedalās atbilstošo fakultāšu studiju programmu īstenošanā, nosaka un realizē pētniecības programmas.
7.7.1. Lēmumu par institūta dibināšanu pieņem Senāts pēc katedras (laboratorijas) vai fakultātes ierosinājuma un pamatojuma.
Ņemot vērā uzdevumu nozīmīgumu un pētījumu apjomu, institūtus veido vai nu fakultātēs, vai kā patstāvīgas Latvijas Lauksaimniecības universitātes struktūrvienības.
Patstāvīga institūta darbību vada un pārzina:
— Padome;
— direktors.
7.7.2. Institūta Padomi veido visi tās profesori un asociētie profesori, kā arī pārējā akadēmiskā personāla ievēlēti pārstāvji.
Institūta direktoru ievēlē no profesoriem vai vadošajiem pētniekiem (docentiem) uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
7.7.3. Institūta darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts.
7.7.4. Institūti ar juridiskas personas statusu patstāvīgi veido savu struktūru.
7.8. Mācību un pētījumu saimniecības ir finansiāli un administratīvi patstāvīgas ražošanas vienības, kas tieši saistītas ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un tiek izmantotas kā studentu apmācības un zinātnisko pētījumu bāze, ir izveidotas un darbojas pēc saimniecības īpašnieka (pārvaldītāja) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes kopējas iniciatīvas.
7.8.1. Mācību un pētījumu saimniecības statusu apstiprina Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāts pēc fakultātes vai institūta priekšlikuma un pamatojuma un ar saimniecības īpašnieka (pārvaldītāja) oficiāli noformētu piekrišanu vai līgumu.
7.8.2.Mācību un pētījumu saimniecības darbības raksturu, tās finansiālās un citas ar mācību un zinātnes darbu saistītās attiecības ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti nosaka Senāta apstiprināts nolikums vai līgums starp Latvijas Lauksaimniecības universitāti un saimniecības īpašnieku (pārvaldītāju).
7.9. Citu Latvijas Lauksaimniecības universitātes struktūrvienību iekļaušanas Latvijas Lauksaimniecības universitātes sastāvā un darbību reglamentē attiecīgi nolikumi un Augstskolu likums.
8. ĪPAŠUMS, BUDŽETS UN SAIMNIECISKĀ DARBĪBA
8.1. Latvijas Lauksaimniecības universitātes īpašumu veido valsts īpašums un Universitātes īpašums. Valsts īpašums ir ar Ministru kabineta lēmumu Latvijas Lauksaimniecības universitātei nodotā nošķirta valsts īpašuma daļa.
Universitātes īpašums ir:
— zeme, kustamais un nekustamais īpašums, uz kuru likumos noteiktā kārtībā ir atjaunotas Latvijas Lauksaimniecības universitātes īpašuma tiesības, vai ko dāvinājušas fiziskās un juridiskās personas, vai arī ko Latvijas Lauksaimniecības universitāte iegādājusies p ar pašu nopelnītiem vai valsts iedalītiem budžeta līdzekļiem.
— Latvijas Lauksaimniecības universitātes intelektuālais īpašums saskaņā ar likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām".
Lai iegādātos nekustamo īpašumu par valsts iedalītiem budžeta līdzekļiem, Universitātei jāsaņem Ministru kabineta piekrišana.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šā īpašuma izmantošanu kontrolē Augstskolu likumā paredzētajā kārtībā.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tai nodotā valsts īpašuma, un Latvijas Lauksaimniecības universitātei ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai.
8.2. Latvijas Lauksaimniecības universitātes finansu resursus veido:
— Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi izglītībai, kas valsts budžetā izdalīti tieši Universitātei;
— Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi, ko valdība piešķir atsevišķo mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai;
— maksa p ar studijām, kuru sedz valsts, vai kura tiek saņemta atmaksājumu kredītu veidā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;
— fizisko un juridisko personu maksājumi par speciālistu sagatavošanu, to kvalifikācijas paaugstināšanu vai pārkvalificēšanu;
— līdzekļi zinātniskajiem līgumdarbiem;
— ienākumi no saimnieciskās darbības;
— juridisko un fizisko personu ziedojumi, dāvinājumi, ieskaitot arī tādus, kam ir īpaši izmantošanas nosacījumi;
— aizņēmumi no bankām un citām kredītiestādēm;
— citi likumos atļautie līdzekļi.
8.3. Latvijas Lauksaimniecības universitātes finansu resursu struktūru apstiprina Senāts, bet tās budžeta izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam, izglītības un zinātnes ministram un zemkopības ministram.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadība personālam pieejamā formā publicē Latvijas Lauksaimniecības universitātes budžeta projektu (ne vēlāk kā divas nedēļas pirms tā apspriešanas Senātā), Senāta apstiprināto budžetu (vai izmaiņas tajā), kā arī atskaiti par tā izpildi.
8.4. Finansu resursus, ko fiziskās un juridiskās personas piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadība nodod tieši tai struktūrvienībai vai juridiskai personai, kas īsteno šo programmu vai pasākumu.
8.5. Latvijas Lauksaimniecības universitātes atsevišķu struktūrvienību finansu resursi kā patstāvīga daļa ietilpst Latvijas Lauksaimniecības universitātes budžetā.
8.6. Kā nodokļu maksātāja Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir pielīdzināta bezpeļņas organizācijām un tai ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Ar saviem ienākumiem Latvijas Lauksaimniecības universitāte rīkojas, ievērojot noteikumus, kas attiecas uz bezpeļņas organizācijām.
8.7. Latvijas Lauksaimniecības universitāte no ienākumiem veido savu sociālās palīdzības fondu. Fonda izveidošanu un izlietošanu reglamentē Senātā apstiprināts nolikums.
8.8. Studējošie var izmantot īpašu valsts kredītu. Valsts kredītu piešķiršanas un atmaksāšanas kārtību studējošiem nosaka Ministru kabineta noteikumi.
8.9. Pildot savus uzdevumus, Latvijas Lauksaimniecības universitātei ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības:
— atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;
— slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības saskaņā ar Augstskolu likumu un citiem likumiem;
— izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un atbilstoši Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbības mērķiem;
— veikt Universitātes profilam atbilstošu uzņēmējdarbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi augstskolas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši Universitātes mērķim.
8.10. Latvijas Lauksaimniecības universitātei ir tiesības un privilēģijas, kas ar likumu piešķirtas augstskolām un zinātniskajām iestādēm.
9. SATVERSMES PIEŅEMŠANAS UN GROZĪŠANAS KĀRTĪBA
9.1. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi var pieņemt un grozīt tikai Latvijas Lauksaimniecības universitātes Konvents.
9.2. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversme pēc pieņemšanas un grozījumiem tajā stājas spēkā pēc tam, kad to apstiprinājusi Latvijas Republikas Saeima.
Izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš