Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nacionālās programmas "Kultūra" apakšprogramma "Vizuālā māksla". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.03.2001., Nr. 38 (2425) https://vestnesis.lv/ta/id/4687

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Salu, palmu un snaudošo vulkānu zemē. Indonēzijā

Vēl šajā numurā

08.03.2001., Nr. 38 (2425)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Nacionālās programmas "Kultūra" apakšprogramma "Vizuālā māksla"

Turpinājums. Sākums — "LV" 06.03.2001., Nr.36

1. Situācijas raksturojums

Regulārs, bet arī nepietiekams valsts atbalsts jaunradei kopš 1992. gada līdz 1997. gadam bija LR Kultūras ministrijas rīkotie ikgadējie kultūras projektu konkursi, stipendijas un prēmijas.

Piemēram, Kultūras projektu konkursos vizuālajā mākslā atbalstīti:

1996.g. — 11 projekti — Ls 32 460

1997.g — 25 projekti — Ls 51 769

Līdz ar Kultūrkapitāla fonda darbības uzsākšanu 1998. gada nogalē, ir izveidota Vizuālās un foto mākslas padome, kuras rīcībā nodoti ~ Ls 200 000, kas tiek sadalīti konkursa kārtībā radošo procesu atbalstam.

1998. gadā notika divi projektu konkursi un Vizuālās un foto mākslas padome no iesniegtajiem 106 projektiem atbalstīja 54 projektus par summu Ls 84 077

Ar dažādām kultūras nozarēm saistītiem mākslas projektiem ir iespēja gūt atbalstu arī citās Kultūrkapitāla fonda nozaru padomēs.

1999. gadā vizuālo mākslu jomā atbalstīti 196 projekti par summu Ls 395 313,5, 2000. gadā — 248 projekti par summu Ls 331 116,35.

Pašvaldību līmenī atbalsts profesionālās vizuālās mākslas attīstībai ir pieticīgs un nevienmērīgs, tas parādās izstāžu un citu sadarbības projektu un retos gadījumos atsevišķu tēlniecības vai vides mākslas pasūtījumu īstenošanā, kuru apjoms un piešķiršanas nosacījumi nav fiksēti līgumattiecībās. Pēdējos gados gan vairākas rajonu un pilsētu pašvaldības, kā Ventspils, Liepājas, Jūrmalas, Jelgavas, Jēkabpils, Daugavpils ir iedibinājušas projektu konkursu fondus dažādu kultūras norišu, tai skaitā arī vizuālās mākslas, atbalstam. Kopš 1999. gada arī Rīgas dome atvēl līdzekļus Ls 100 000 apmērā projektu konkursam visu nozaru profesionālās mākslas atbalstam. Vizuālās mākslas jomā šajos divos gados atbalstu guvuši 20 projekti Ls 50 000 robežās.

Pašvaldības savā teritorijā realizē galvenokārt vietējas nozīmes kultūras un mākslas projektus. Par traucējošu faktoru, kas kavē vietējā līmeņa administrāciju tiešāku sadarbību gan ar to teritorijā dzīvojošiem, gan citiem māksliniekiem, dažkārt kļūst pārāk vienpusīgā kultūras pārvaldes centralizācija un profesionālu ekspertu trūkums lēmumu pieņemšanā.

Kopumā vizuālās mākslas procesu atbalstam nav panākta skaidra un noteikta atbildības, pārvaldes funkciju un finansējuma sadale starp valsts centrālā un pašvaldību līmeņa institūcijām. Vizuālo mākslu jomā svarīgs faktors ir decentralizētas, vidē visuresošas attīstības parametru attīstīšana, tāpēc lielāku vērību vajadzētu veltīt vietējā līmeņa iespēju un atbalsta paplašināšanai vides veidošanā, simpoziju un citu pasākumu rīkošanā.

Pozitīvi jāatzīmē jaunu iniciatīvu un patstāvīgu projektu nozīmes pieaugums, kā privātās struktūras Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja veidošanās, kas lielā mērā notiek uz sponsoru, LR Kultūras ministrijas projektu konkursu, vēlāk Kultūrkapitāla fonda un starptautisko programmu piešķīrumu bāzes, un, attīstoties plašāk, var kļūt ļoti nozīmīgs gan valsts, gan vietējo pašvaldību līmenī.

Mākslas vērtību radīšanas un izplatīšanas, popularizēšanas funkcijas galvenokārt īsteno nevalstiskās institūcijas: Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) un tās apakšstruktūras, Latvijas Dizaineru savienība (LDS), Latvijas Fotomākslinieku savienība (LFMS) un Profesionālo fotogrāfu asociācija, Sorosa mūsdienu mākslas centrs — Rīga (SMMC), kas kopš 2000. gada ir iekļauts kopīgi ar Kultūras ministriju un Rīgas domi dibinātajā struktūrā — B/O Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, Jauno Mediju Kultūras centrs RIXC, privātstruktūras — mākslas galerijas un saloni, aģentūras, ar organizācijām un struktūrām nesaistīti projektu vadītāji.

Latvijas Mākslinieku savienība, reorganizējot Mākslas fonda struktūras, pārmantojot parādus un pārņemot daļu no īpašumiem, uzņēmās arī atbildību par Mākslas fonda izveidotās mākslas darbu kolekcijas uzturēšanu. Apgūstot prasmi piesaistīt līdzekļus projektu realizēšanai, LMS uzņēmās īstenot atbildību par tradicionālo Mākslas dienu pasākumu koordinēšanu, gadskārtējo kopizstāžu un atsevišķu mākslas veidu izstāžu sarīkošanu, medaļas "Gada mākslinieks" piešķiršanu, starptautisko simpoziju un izstāžu organizēšanu, mākslinieku — rezidentu apmaiņas programmu realizēšanu, Starptautisko simpoziju un mākslas izglītības centra izveidi LMS īpašumā — Zvārtavas pilī - un vairāku citu nozares attīstībai nepieciešamu, dažkārt arī valstiskas nozīmes funkciju un programmu īstenošanu.

LMS reģistrētais biedru skaits šobrīd (2000. gada ziņas) ir 1138.

No tiem — gleznotāji — 310

grafiķi — 220

tēlnieki — 120

lietišķo nozaru mākslinieki—394

mākslas zinātnieki — 94

Aktīvi strādājošie mākslinieki — ap 30%, pensijas vecumā — ap 35%.

LMS ir tikai 2 galerijas, kurās regulāri notiek izstādes:

1942 — 42,

1995 — 45,

1996 — 46,

1997 — 48,

1998 — 50,

1999 — 48

2000 — 52.

Dati: LMS datu bāze.

Lai aktivizētu jaunradi un izstāžu darbību, LMS biedri ir nodibinājuši vairākas oficiāli reģistrētas mākslinieku organizācijas un domubiedru grupas pēc nozaru, teritoriālās un interešu kopības principa. Izstāžu un starptautiskās sadarbības projektu rīkošanā rosīgi darbojas Tekstilmākslas asociācija, Latvijas Tēlnieku centrs, Latvijas Medaļu mākslas klubs, Radošā keramikas asociācija "Logs", Stikla dizaina grupa, Liepājas mākslinieku līga, Daugavpils reģiona mākslinieku asociācija. Grafikas tehnikām nepieciešamās tehniskās bāzes sakārtošanu cenšas veikt Grafiķu kamera. Aktīvi darbojas mākslinieku kopas Talsos, Madonā, Limbažos, Jūrmalā.

Latvijas Dizaineru savienība (dibināta 1988. gadā) ir radošu, profesionālu dizaineru apvienība un šobrīd apvieno 244 biedrus grafiskā dizaina, modes dizaina, foto dizaina, vides un mēbeļu dizaina, rūpnieciskā dizaina, dizaina teorijas jomā ar mērķi realizēt radošās un profesionālās intereses. LDS šobrīd veic vairākas funkcijas, kuras netiek īstenotas valsts un privātajā sektorā un kuras ir nozīmīgas ne tikai LDS, bet arī dod ieguldījumu Latvijas kultūras un izglītības attīstībā: dizaineru profesionālo, sociālo un juridisko interešu pārstāvniecība, dizaina kvalifikācijas standartu izstrādāšana, informācijas iegūšana un apkopošana par citu valstu dizaina tendencēm, starptautisko dizaina organizāciju iesaistīšana Latvijas dizaina attīstības procesos, pieredzes apmaiņas un sadarbības veidošana ar ārvalstu dizaina institūcijām, dizaina arhīva un datu bāzes veidošana semināros.

LDS ir Baltijas dizaineru asociācijas un Starptautiskās rūpnieciskā dizaina organizāciju padomes — ICSID — profesionālais biedrs. No ICSID Latvijas Dizaineru savienība saņem informāciju par visām jaunākajām dizaina aktivitātēm pasaulē, starptautiskiem semināriem, konkursiem, dizaina balvām, izstādēm, kā arī tiek aicināta piedalīties šajās aktivitātēs.

Latvijas Fotomākslinieku savienība dibināta 1978. gadā un apvieno vairāk kā 245 fotomāksliniekus, kas regulāri organizē izstādes, piedalās dažāda rakstura konkursos un pasākumos Latvijā un ārzemēs un saņem pelnītu atzinību. LFMS ir Starptautiskās Fotomākslas federācijas biedru skaitā un Eiropas Mākslinieku padomes dalībnieku vidū un starptautiskās aktivitātes saskaņo ar šo organizāciju pasākumu kalendāru. LFMS sastāvā darbojas Jauno fotogrāfu klubs.

Daļa aktīvi strādājošo fotogrāfu 1996. gadā apvienojās un nodibināja Latvijas Profesionālo fotogrāfu asociāciju. Šajā organizācijā ir ap 70 biedru, no tiem 20–25 regulāri strādājoši. Profesionālo fotogrāfu asociācija sadarbībā ar Latvijas Fotogrāfijas muzeju rīko starptautiskas zinātniskas konferences, ir uzkrājuši pieredzi un materiālus par mūsdienu fotogrāfiju un fotogrāfijas vēsturi, par profesionālās fotogrāfijas nozīmi vizuālās informācijas sagatavošanā u.c. jautājumos.

Abas sabiedriskās organizācijas dažādos līmeņos pārstāv fotogrāfu un fotogrāfijas speciālistu, arī interesentu radošās, juridiskās, sociālās un ekonomiskās intereses, veicina radošo darbību, sadarbojas ar valstiskajām un citām sabiedriskajām institūcijām un organizācijām Latvijā un ārzemēs.

Diemžēl nozarei trūkst profesionālu speciālistu analīzes, reāli iespējamo attīstības virzienu ieskicējuma, kā arī profesionālās izglītības apguves iespējas Latvijā. Novērtējot nepieciešamo ieguldījumu apjomu, mērķtiecīgāk nodrošināt profesionālo iemaņu apguvi mākslas koledžu līmenī, savukārt augstākās izglītības apguvei rast iespējas kādā no ārvalstu, piemēram Igaunijas, Somijas, Vācijas mācību iestādēm.

Mākslinieku organizāciju darbības raksturs un pamatmērķi mainās atkarībā no realizētajām prioritātēm. Mūsdienu iezīme ir, no vienas puses, privātās iniciatīvas lomas palielināšanās un, no otras — valsts pasīvā attieksme pret šo nozīmīgo kultūras dzīves daļu, īpaši atbalstot jaunas netradicionālās mākslinieku kopas.

90. gadu vidū sociālo pārmaiņu un jauno komunikāciju tehnoloģiju attīstības ietekmē attīstās dažādas jauniešu subkultūras, veidojas neatkarīgas maza mēroga mākslinieku organizācijas, alternatīvo un jauno mediju kultūras struktūras. Šīs neatkarīgās iniciatīvas bieži ir aktīvas starptautiskajā mērogā, tām ir būtiska loma lokālās sabiedrības dzīves veidošanā, bet t.s. "oficiālās" kultūras dzīvē tās nav "redzamas".

E-LAB — Elektroniskās mākslas un mediju centrs tika izveidots 1996. gada sākumā kā sabiedriska organizācija, maza mēroga neatkarīga mākslinieku organizācija, kas nodarbojas ar kultūras un sociālu nekomerciālu projektu koordinēšanu un realizēšanu digitālo mediju un interaktīvo multimediju jomā gan Latvijas, gan starptautiskajā mērogā.

E-LAB ir atvērta struktūra, kas piesaista visdažādāko nozaru māksliniekus, jaunos mūziķus un diskžokejus, kas vēlas strādāt ar jaunajām tehnoloģijām.

E-LAB budžets ir ~ Ls 10 000 gadā. Finansējumu veido sabiedriskie fondi (vietējie, starptautiskie) 95% un pašu ienākumi (no biedru naudām, producēšanas, projektu realizēšanas) 5%.

2000. gada sākumā vairākas neatkarīgas mediju mākslas organizācijas un jauniešu kultūras iniciatīvas Rīgā — E-LAB, Locomotive, Baltijas Centrs uz esošās bāzes un iestrādēm izveidoja Jauno Mediju Kultūras centru RIXC, kas jau šobrīd aktīvi darbojas kā virtuāla sabiedrības platforma un dibinātāji gan aktīvi turpina savu iesākto darbību – organizē pasākumus, realizē iesāktos projektus, gan kopā strādā pie RIXC turpmākās attīstības plāna.

 Pēc 1990. gada izveidojies liels skaits mākslas galeriju, aktīvas, paralēli muzejiem eksistējošas, neatkarīgas mākslas dzīves struktūrvienības. Galeriju vairākums koncentrējas Rīgā, un to juridiskais statuss ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai privātpersonu individuālie uzņēmumi.

Par galeriju precīzu uzskaiti un pārraudzību neatbild neviena valsts kultūras institūcija. Galeriju īpašnieku personiskais viedoklis par savu darbību var būt subjektīvs. Galeriju darbības virzību nosaka kompromiss starp komerciāli izdevīgās un citāda rakstura mākslas eksponēšanu. Rīgā kopš 90. gadu sākuma regulāri un aktīvi darbojas 14 galerijas, 2 no tām — LMS bezpeļņas SIA. Ārpus Rīgas kopš 1993. gada regulāri darbojas pa vienai privātai galerijai Valmierā un Jēkabpilī, 3 Liepājā, 2 Tukumā, 1 Cēsīs. Vairākas galerijas tehnisku un finansiālu apstākļu dēļ savu darbību ir pārtraukušas: 1993.–1997. gadā Rīgā — sešas.

Jāatzīmē, ka vairums galeriju, regulāri rīkojot mūsdienu glezniecības, grafikas, tēlniecības izstādes, mākslinieku personālizstādes, nodrošina Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstu tūristiem iespēju iepazīties ar mākslas dzīves izpausmēm un gūt ieskatu procesu nepārtrauktībā, ko diemžēl ļoti traucē pastāvīgās mūsdienu mākslas ekspozīcijas trūkums muzejos. Vienīgais izņēmums — Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs.

Laikmetīgās mākslas norises Latvijā, mākslinieku līdzdalība starptautiskos laikmetīgās mākslas pasākumos līdz 2000. gadam galvenokārt notika ar Sorosa mūsdienu mākslas centra — Rīga organizatorisko un finansiālo atbalstu.

Sorosa mūsdienu mākslas centrs — Rīga dibināts 1993. gada pavasarī un līdz šim bija vienīgā institūcija Latvijā, kas regulāri atbalsta un veicina laikmetīgās mākslas aktivitātes. SMMC darbības kvalitāti nosaka laikmetīgās mākslas ekspertu komisijas pieņemtie lēmumi, kā arī centra darbinieku profesionalitāte un pieredze.

Turpmāk — vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores  Ausma Aldermane,  Dace Bebre

.

 

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!