• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvija gaitā uz Eiropu (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.02.1998., Nr. 42/43 https://www.vestnesis.lv/ta/id/46876

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas ražojumi Maskavā

Vēl šajā numurā

18.02.1998., Nr. 42/43

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Latvija gaitā uz Eiropu

Edvards Kušners, Eiropas integrācijas biroja direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

Mērķtiecīgi šo tēlu var veidot, ieguldot zināmus līdzekļus, kā to dara igauņi. Pērkot reklāmas laukumus avīzēs, pērkot reklāmas laiku televīzijā un citos masu medijos. Tas ir dārgs prieks, taču, protams, dod daudz jūtamāku rezultātu.

— Sarunās ar vairākiem Latvijas vēstniekiem esmu ievērojis diezgan skeptisku attieksmi pret formulējumu "Latvijas tēls". Bet vai vaina ir formulējumā? Varbūt apstāklī, ka šim formulējumam līdz šim nav dots adekvāts piepildījums?

— Te jārunā ne tikai par naudu, bet arī par programmatisko bāzi. Ja kāda darbība tiek veikta, tad tai jānotiek mērķtiecīgi, saskaņā ar plānu. Ja darbība būs haotiska, tad arī izlietotās finanses dos samērā niecīgu atdevi. Domāju, ka izstrādāt šādu programmatisko bāzi mūsu valstī nav neatrisināma problēma.

— Kā jūs vērtējat tēzi, ka Latvijas virzība uz ES būs sekmīga tikai tad, ja tajā iesaistīsies visas mūsu valsts institūcijas un ja tiks sakārtota Latvijas iekšpolitika?

— Sākot strādāt šajā birojā, man nācās sastapties ar visai dīvainu dažādu valsts iestāžu attieksmi pret integrācijas procesiem. Nereti attieksme ir tādā līmenī, ka tas, lūk, interesē biroju un birojam ar to ir jānodarbojas. Un, ja šai iestādei ir kādas savas problēmas, tad tās nav saistītas ar integrācijas procesu. Neapšaubāmi, šāda attieksme jāuzskata par kļūdainu. Tiešām, ja šajā darbā neiesaistīsies visas valsts iestādes, turklāt, iegūstot informāciju, kā tas darāms, tad nekas arī nenotiks. Neviens jau aiz ausīm mūs tajā ES nevilks. Ne ārvalstis, ne valdība. Ir jāstrādā kopīgi, visam valsts aparātam saskaņoti. Un tas ir viens no integrācijas biroja uzdevumiem — būt par starpnieku starp valsts institūcijām un valdību, lai nodrošinātu šo saskaņoto rīcību un pietiekami ātri sasniegtu rezultātu.

— Es paredzu, ka jums neformālās sarunās daudzkārt nāksies atbildēt uz jautājumu, vai Latvijai vispār vajag stāties Eiropas Savienībā un ko tas mums dos.

— Pirmām kārtām jau tautai pašai jāizlemj — vajag vai nevajag. Latvija arī notiks referendums, kurā pieņems attiecīgu lēmumu. Integrācijas birojam kā valsts iestādei šajā ziņā jābūt pietiekami neitrālam, sniedzot objektīvu informāciju un nenodarbojoties ar propagandu.

Runājot par manu personīgo viedokli: deviņdesmitajos gados pasaulē ir notikušas diezgan lielas ekonomiskas pārmaiņas — gan tās, kas saistītas ar PSRS sabrukumu, gan arī citas, ko mēs varbūt arī neesam pamanījuši uz mūsu pašu problēmu fona. Faktiski pasaule ir apvienojusies lielos grupējumos, kuriem pamatā ir tieši ekonomiskās intereses, šie grupējumi ir trīs: Eiropas Savienība, NAFTA un ASEAN valstis. Šo grupējumu iekšienē un starp šiem grupējumiem pamatos arī notiek visa ekonomiskā dzīve, visa ekonomiskā kustība. Un, tikai iekļaujoties vienā no šiem ekonomiskajiem grupējumiem, valstij ir iespējams veiksmīgi attīstīties. Tā ir netieša palīdzība no pārējo šīs grupas dalībnieku puses, palielinot no jauna iestājušos valstu labklājību. Tas ir ekomomisks process, kam pamatā ir arī finansiāli jautājumi. Tas ir tīri ekonomiska rakstura arguments.

Un politiska rakstura arguments: Latvijai tomēr ir pietiekami sarežģīta situācija ar kaimiņu austrumu pusē. Mums jāapzinās, ka ES, lai arī tā nav militāra alianse, tomēr ir ģeopolitiskas drošības faktors. Arī no vēsturiskās pieredzes viedokļa Latvijai vajadzīga dalība Eiropas Savienībā — lai novērstu mūsu dramatiskās vēstures atkārtošanos.

— Paldies par sarunu! Vēlu veiksmi jūsu atbildīgajā darbā!

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Edvards Kušners dzimis 1974. gada 5. janvārī. No 1991.līdz 1995.gadam studējis Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, ir bioloģijas bakalaurs. No 1995.līdz 1996.gadam mācījies LU Starptautisko attiecību institūtā, iegūstot augstāko profesionālo izglītību — starptautisko ekonomisko attiecību struktūrvienības vadītājs. Kopš 1994. gada studē LU Juridiskajā fakultātē, pašlaik ir 4. kursā.

No 1994.gada Edvards Kušners ir strādājis par juridisko konsultantu dažādās firmās un resoros. No pērnā gada februāra līdz decembrim bijis VAS "Latvijas attīstības aģentūra" juridiskās nodaļas vadītājs.

No 1997.gada novembra E.Kušners bija Eiropas integrācijas birojadirektora vietnieks, kopš decembra — direktora pienākumu izpildītājs. Brīvajā laikā interesējas par kalnu tūrismu, mūziku, fotografēšanu un filozofiju. Neprecējies.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!