valdībā

Pēc Ministru kabineta 17. februāra sēdes

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača, labklājības ministra Vladimira Makarova, zemkopības ministra Andra Rāviņa un valsts ieņēmumu ministres Aijas Počas atbildes, skaidrojumi, komentāri

Vispirms Ministru kabineta sēdē izskatītos dokumentus komentēja valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča:

— Šodienas sēdē tika akceptēti noteikumi "Par kārtību, kādā uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) 1998. gadā tiek segti izdevumi par degvielas uzpildes staciju aprīkošanu ar elektroniskajām kases sistēmām". Likums nosaka, ka uzņēmumiem, kuriem ir atļauja nodarboties ar degvielas mazumtirdzniecību un kuri degvielas uzpildes staciju aprīko ar speciālām elektroniskām kases sistēmām, kas ļauj uzskaitīt pārdoto degvielas daudzumu, ir tiesības samazināt savus izdevumus par 1500 latiem par katru elektronisko kases sistēmu, sedzot šo naudu no pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem. Ar šo dokumentu beidzot ir noteikts, kā tas notiks. Noteikumi skars tikai tās degvielas uzpildes stacijas, kas savu darbību sāka līdz 1996. gada 31. janvārim un ar elektroniskajām kases sistēmām degvielas stacijas aprīkoja līdz 1998. gada 1. janvārim. Lai saņemtu šos atvieglojumus, ir jāiesniedz vairāki dokumenti — pieteikums, kases sistēmas iekārtas iegādi apliecinoša dokumenta kopijas un mazumtirdzniecības licences kopija, pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests dokumentus pārbauda, tiek dota atļauja samazināt pievienotās vērtības nodokļa maksājumus par summu, kas bija nepieciešama degvielas uzpildes stacijas aprīkošanai ar elektronisko kases sistēmu. Ja kāda uzņēmuma pievienotās vērtības nodokļa maksājumi noteiktajā taksācijas periodā šo summu nesasniedz, laika periodu var pagarināt, bet ne ilgāk par 1998. gada decembri.

Ministru kabinets akceptēja arī noteikumus par "Kārtību, kādā atmaksājams akcīzes nodoklis naftas produktiem, ja naftas produkti tiek izmantoti par izejvielu vai kurināmo". Sakarā ar to, ka tika pieņemts šis jaunais akcīzes nodoklis, noteikumu projekts tika nedaudz pārveidots, bet patiesībā saglabājās iepriekšējā kārtība — tiek atmaksāts akcīzes nodoklis par izejvielām vai kurināmajam izmantotajiem naftas produktiem: ne vairāk par 150 litriem uz vienu saražoto gigakaloriju un ne vairāk par 150 kilogramiem uz vienu saražoto gigakaloriju. Atmaksa notiks par katru izmantoto litru vai kilogramu. Noteikumos uzskaitīti dokumenti, kādi jāiesniedz, ja naftas produktus izmanto kā kurināmo, un kādi — ja kā izejvielu. Nodokļa atmaksu veic Valsts ieņēmumu dienests — līdz kārtējā gada 20. augustam — par pirmajā pusgadā faktiski iegādāto un izlietoto naftas produktu daudzumu, kas aprēķināts līdz 1. jūlijam, un līdz nākamā gada pirmajam aprīlim — par iepriekšējā gadā faktiski iegādāto un izlietoto naftas produktu daudzumu. Ja kādi no šajos noteikumos izvirzītajiem noteikumiem netiek ievēroti, uzņēmums zaudē tiesības saņemt nodokļa atmaksu.

Ministru kabineta sēdē tika akceptēti arī noteikumi "Kārtība, kādā masu informācijas līdzekļiem piemērojams pievienotās vērtības nodoklis un muitas nodoklis". Ar pievienotās vērtības nodokli, ievedot Latvijā, netiek apliktas avīzes un žurnāli, kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējās tirāžas pārsniedz simt eksemplārus vai to pielikumus, kuri iznāk retāk kā reizi trijos mēnešos. Tas attiecas arī uz audiovizuālajiem ierakstiem, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, un kabeļradio un kabeļtelevīzijas abonentmaksu un informācijas aģentūru pārraidīto informāciju.

No pievienotās vērtības nodokļa netiek atbrīvota preču piegāde un pakalpojumi, kas saistīta ar masu informācijas līdzekļu izdošanu, veidošanu un importēšanu.

Muitas nodoklis ir jāmaksā, ja ieved preses izdevumus, kas ir veidoti Latvijā, bet iespiesti ārvalstīs. Šis nosacījums noteikumos ietverts nolūkā veicināt uzņēmējdarbību valsts iekšienē. No pievienotās vērtības un muitas nodokļa nav atbrīvoti arī ārvalstīs izdoti erotiska un pornogrāfiska rakstura masu informācijas līdzekļi. To, vai masu informācijas līdzeklis ir erotisks vai pornogrāfisks, noteiks atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem "Par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanu, izgatavošanu, izplatīšanu, publisku demonstrēšanu vai reklamēšanu". Ja radīsies attiecīgā masu informācijas līdzekļa un Valsts ieņēmumu dienesta domstarpības šajā jautājumā, varēs griezties pie Kultūras ministrijas izveidotajā ekspertu komisijā.

Ministru kabinets akceptēja arī noteikumus par "Kārtību, kādā ar pievienotās vērtības nodokli apliekama starpniecības (komisijas) atlīdzība preču komisijas tirdzniecībā". Tajos noteikts, ka gadījumā, ja fiziska persona komisijas veikalā nodod savā īpašumā esošo lietoto preci vai pašražoto nepārtikas preci, tad ar pievienotās vērtības nodokli apliek tikai starpniecības atlīdzību, ko saņem komisionārs. Ja šīs preces realizācijas nolūkā tiek ievestas no ārvalstīm, tad pievienotās vērtības nodoklis par tām ir jāmaksā.

 

Pēc tam runāja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs:

— Ministru kabinets akceptēja grozījumu projektu divos likumos — Civillikumā un Likumā par atjaunotā 1937. gada Civillikuma Ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību. Tas tika darīts ar mērķi laulāto mantisko attiecību reģistru turpmāk veidot pie Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra. Pašlaik šī reģistrācija notiek dzimtsarakstu nodaļās, un tas bija tikai pagaidu variants. Projekts tika nodots izskatīsanai Saeimā. Divu mēnešu laikā no šī likuma spēkā stāšanās dienas dzimtsarakstu nodaļas nodos informāciju Uzņēmumu reģistram.

Otram jautājumam, par ko es jūs informēšu, risinājumu esam gaidījuši jau pusotru gadu. Tas ir jautājums par Latvijas pievienošanos 1990. gada 8. novembra konvencijai "Par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju". Pievienošanās šai konvencijai nosaka mūsu pienākumus starptautiskajā sadarbībā "netīrās" naudas legalizācijas novēršanā — galvenokārt informācijas apmaiņā. Konvencija paredz divas sadarbības formas; vai nu ārvalstī pieņemtā lēmuma tiešu izpildi, vai tiesvedības pārņemšanu un realizāciju saskaņā ar saviem likumiem. 1. jūnijā spēkā stāsies arī Latvijas Republikas likums šajā jomā. Arī konvencija, ja tā tiks laikā parakstīta un ratificēta, stāsies spēkā ne agrāk kā šī gada jūnijā.

 

Tad runāja zemkopības ministrs Andris Rāviņš — par izdarītajiem grozījumiem Ministru kabineta 1997. gada 27. marta noteikumos 109 par dzīvnieku kaušanu un noteikumiem par rūpniecisko zveju Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos un Rīgas jūras līcī:

— Zemkopības ministrija ilgāku laiku pētīja un analizēja situāciju, kāda ir izveidojusies pēc šī gada 1. janvāra, kad stājās spēkā noteikumi par dzīvnieku kaušanu licencētās kautuvēs. Mēs redzējām, ka daudzās vietās ir radušās problēmas zemniekiem, tādēļ griezāmies Ministru kabinetā ar lūgumu apstiprināt grozījumus un noteikt, ka pēc pilsētu vai pagastu pašvaldības un attiecīgā rajona lauksaimniecības departamenta, kuru teritorijā nav kautuves, rakstiska priekšlikuma Valsts veterinārais dienests ir tiesīgs līdz 1998. gada 31. decembrim atļaut mājas apstākļos kaut dzīvniekus un realizēt tos tirgos, kur ir pastāvīga veterinārā uzraudzība. Es domāju, ka mēs vēl pievienosim papildu prasības — ja pašvaldības griezīsies ar šādu lūgumu, klāt būs jāpievieno plāns, kā līdz 1998. gada 31. decembrim šo problēmu atrisināt.

Otrs jautājums ir par rūpniecisko zveju Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos un Rīgas jūras līcī. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas un ārvalstu fiziskās un juridiskās personas var nodarboties ar rūpniecisko zveju Latvijas teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos un Rīgas jūras līcī. Tie arī nosaka rūpnieciskajā zvejā iegūstamo zivju resursu uzskaites un aizsardzības nosacījumus. Zveja jūras ūdeņos ir atļauta saskaņā ar noteiktajiem zvejas limitiem, kas katru gadu tiek saskaņoti ar Vides un reģionālās attīstības ministriju, ņemot vērā starptautiskās Baltijas jūras zvejniecības komisijas iedalītās kvotas. Šos limitus katru gadu apstiprina Zivsaimniecības pārvalde.

 

Tad runāja labklājības ministrs Vladimirs Makarovs — par noteikumiem par ārvalstnieku un bezvalstnieku nodarbināšanas kārtību Latvijas Republikā, par izmaiņām likumā par narkotisko un psihotropo vielu likumīgas aprites kārtību un likumā par prekursoriem, kā arī par izmaiņām Ministru kabineta noteikumos, kas skar bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Zāļu aģentūra" padomi un ģenerāldirektoru:

— Beidzot no nulles punkta ir izkustējušās sarunas ar Krieviju par darbaspēka brīvo kustību starp Latviju un Krieviju. Tā ka tie Latvijas strādnieki, kuri skatās uz Austrumiem, var cerēt uz drīzu problēmas atrisinājumu. Ministru kabinets ir akceptējis MK noteikumus par ārvalstnieku un bezvalstnieku nodarbinātības kārtību Latvijas Republikā. Zināmu akmentiņu varētu atļauties iemest prezidenta dārziņā, jo, aizsūtot uz Saeimu grozījumus Darba likumdošanas kodeksā, G. Ulmanis mums atņēma likumīgo pamatu izdot šādus noteikumus, tādēļ tie šobrīd atrodas pie Ministru kabineta iekārtas likuma — 14. pants, trešā daļa. Uz darbu Latvijā ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem nav pastāvīgas uzturēšanās atļaujas, varēs pretendēt tad un tikai tad, ja Latvijā nebūs attiecīgās kvalifikācijas darbinieku. Ja Latvijas Nodarbinātības dienests būs atradis šādu darbinieku un dotais uzņēmums būs atteicies pieņemt darbā Latvijas iedzīvotāju, tad Nodarbinātības dienests ir tiesīgs neizsniegt darba atļauju ārvalstniekam vai bezvalstniekam. Noteikumos ir norādīts, kādi dokumenti ir jāiesniedz, lai dabūtu šādu atļauju, — gan darba uzdevuma apraksts, gan uzņēmuma reģistrācijas dokumenti, lai nepieļautu ļaunprātību. Ir noteikta maksa par darba atļauju izsniegšanu, no kuras atbrīvoti tie cilvēki, kas ierodas Latvijā pēc mācību iestāžu, zinātnisko iestāžu un pašvaldību un valsts iestāžu uzaicinājuma.

Protams, šis jautājums vēl tiks diskutēts, jo ir problemātiski ar šādu augstu bezdarba līmeni Latvijā noteikt, cik citu valstu pilsoņiem var izsniegt darba atļaujas.

Grozījumi likumā par prekursoru un narkotisko un psihotropo vielu likumīgas aprites kārtību sakārtos pašreizējo situāciju farmaceitiskās darbības organizēšanā Latvijā. To organizē Labklājības ministrijas Farmācijas departaments, Zāļu aģentūra un Valsts farmācijas inspekcija. Starp šīm institūcijām tiek sadalītas funkcijas, noteikta atbildība par psihotropo, narkotisko un prekursoru zāļu aprites kārtību valstī.

Par grozījumiem likumā par Valsts zāļu aģentūru. Tajā ir padome, kuras priekšsēdētājs ir veselības valsts ministrs Viktors Jaksons, kurš tikai šodien pārņēma Jura Viņķeļa funkcijas.

 

Pēc tam ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Makarova kungs, cik ārvalstnieku šobrīd ir nodarbināti Latvijā?

V.Makarovs:

— Es jums nevaru atbildēt pilnīgi precīzi, bet apmēram tūkstotis.

— Makarova kungs,vai viņu skaits varētu pieaugt pēc šo noteikumu pieņemšanas? Kā to ietekmētu līguma noslēgšana ar Krieviju par brīvu darbaspēka plūsmu?

V.Makarovs:

— Jo regulētāka Latvijā būs šī joma, jo mazākas iespējas būs ienākt nelegālam darbaspēkam. Šie noteikumi paredz priekšrocības vietējam darbaspēkam. Šo jautājumu var atrisināt, tikai parakstot līgumu ar Krieviju par brīvu darbaspēka plūsmu un vienojoties par sociālajām garantijām. Diskusija par analogu līgumu starp Latviju, Lietuvu un Igauniju ir nedaudz apstājusies, jo Igaunija ir atteikusies piedalīties līguma sagatavošanā.

— Rāviņa kungs, cik pašvaldībās šobrīd nav savu kautuvju?

A.Rāviņš:

— Latvijā ir 600 pašvaldības, kautuvju licences izsniegtas 350. Taču likums neparedz, ka katrā pašvaldībā būtu nepieciešama sava kautuve.

Dina Gailīte, Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Valdības namā