Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.03.2001., Nr. 38 (2425) https://vestnesis.lv/ta/id/4690

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 6.marta sēdē

Vēl šajā numurā

08.03.2001., Nr. 38 (2425)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimā:

2001. gada 1. marta sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

9 — 9.15 — Horvātijas Republikas parlamenta priekšsēdētāja

V.E.Zlatko Tomčiča uzruna

 

 

I. Prezidija ziņojumi

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par zinātnisko darbību"". (Reģ.nr.837) (dok.nr.2843; nr.2843A) Ministru kabinets

2. Par atvaļinājuma piešķiršanu

2. 1. Deputātam Valdim Ģīlim. (dok.nr.2853)

 

 

II. Likumprojektu izskatīšana

3. 1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"". (Reģ.nr.788) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.2648; nr.2648B) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

4. 2. Likumprojekts "Par zemes gabala nodošanu Latviešu virsnieku apvienībai". (Reģ.nr.707) (3. lasījums) (dok.nr.2848) Juridiskā komisija

5. 3. Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodošanu Polijas Republikai". (Reģ.nr.770) (3. lasījums) (dok.nr.2849) Juridiskā komisija

6. 4. Likumprojekts "Grozījums Antidempinga likumā". (Reģ.nr.812) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.2768; nr.2838) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

7. 5. Likumprojekts "Konkurences likums". (Reģ.nr.804) (1. lasījums) (dok.nr.2720; nr.2839) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

8. 6. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu"". (Reģ.nr.771) (2. lasījums) (dok.nr.2621; nr.2844) Aizsardzības un iekšlietu komisija

9. 7. Likumprojekts "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā". (Reģ.nr.779) (2. lasījums) (dok.nr.2637; nr.2845) Aizsardzības un iekšlietu komisija

10. 8. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"". (Reģ.nr.836) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.2841; nr.2846) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

11. 9. Likumprojekts "Valsts aizsardzības finansēšanas likums". (Reģ.nr.678) (2. lasījums) (dok.nr.2270; nr.2847) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

12. 10. Likumprojekts "Grozījumi Farmācijas likumā". (Reģ.nr.752) (2. lasījums) (dok.nr.2588; nr.2850) Sociālo un darba lietu komisija

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Sāksim šīsdienas sēdi. Šajās dienās Latvijā ir ieradusies Horvātijas Republikas parlamenta oficiālā delegācija Zlatko Tomčiča kunga vadībā. Šodien viņš uzrunās mūsu parlamentu. (Aplausi.)

 

Z.Tomčičs (Horvātijas Republikas parlamenta priekšsēdētājs). Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītās dāmas un godātie kungi! Deputāti! Dārgie draugi!

Jūtos ļoti pagodināts un man ir liels prieks uzrunāt cienījamo likumdevēju — Latvijas Saeimu. Tā kā parlaments ir tautas un pilsoņu pārstāvības institūcija, esmu pilnīgi pārliecināts, ka šobrīd uzrunāju draudzīgo Latvijas tautu un visus pilsoņus.

Šeit, galvaspilsētā Rīgā, kur pēc daudzus gadsimtus ilgajām cīņām par pašnoteikšanos 1918.gada 18.novembrī jūs beidzot varējāt svinēt savu neatkarību, jūtams jūsu tautas nesalaužamais gars, un es nevaru neatzīmēt to, ka Latvijas un Horvātijas ceļš uz neatkarību ir daudzējādā ziņā līdzīgs. Atšķirīgie ģeogrāfiskie parametri bieži vien neietekmē tautu likteņus. Patiešām, mazas tautas, tādas kā Latvijas un Horvātijas tauta, bieži kļūst par ķīlniecēm lielvalstu spēlēs. Un, lai gan, kā saka paruna, taisnības rats griežas lēnām, taisnīgums ir sasniedzams, un šis jaunais gadu tūkstotis, kurā esam iesoļojuši, dod mums iespēju piepildīt savus sapņus.

Ņemot vērā šā sasaukuma Saeimas pieredzi, jums ir zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar pašreizējo Horvātijas parlamentu, jo jūs strādājat jau trešo gadu, bet Horvātijas parlaments uzsāk tikai savu otro darba gadu. Tomēr esmu pārliecināts, ka gan jūs, gan mēs šajā jaunajā gadu tūkstotī strādājam nākotnes labā.

Jūsu tautai, kas šajā teritorijā iesakņojusies jau 2.gadu tūkstotī pirms Kristus, ceļš uz neatkarību patiesi bijis ērkšķains. Lai gan neatkarība tika iegūta 1918.gadā un šo pagājušajā gadsimtā sasniegto triumfu aptumšoja fakts, ka neatkarības laiks bija tik īss, tomēr jūs guvāt vismaz formālu gandarījumu, jo pasaule atzina jūsu neatkarības kontinuitāti, neraugoties uz okupāciju, kurai jūs bijāt pakļauti līdz 1991.gada 21.augustam.

Galvenā līdzība starp mūsu valstīm ir tāda, ka abas valstis agrāk bija lielu pārnacionālu veidojumu — PSRS un Dienvidslāvijas — sastāvdaļas. Šajos gandrīz 50 gados, kad abām mūsu valstīm bija liegtas to suverēnās tiesības (līdz 90.gadu sākumam), demokrātiskie procesi, kurus bija veicinājušas stabilās Rietumeiropas valstis, arī tika apturēti.

Tā kā mūsu vēsturiskajā pieredzē mums ir tik daudz līdzību, mūsu valstīm ir daudz vieglāk saprasties.

Deviņdesmito gadu sākumā Horvātija diemžēl tika pakļauta agresijai, ko īstenoja tās partneri bijušajā Dienvidslāvijā, un to, ka jūs 1991.gada 14.decembrī atzināt mūsu neatkarību, mēs uztvērām kā lielu atbalstu. Horvātijas vārdā paldies jums par to!

Es ticu, ka šis mūsu vēstures smagais posms pieder pagātnei un nākotnē mūs gaida jauni uzdevumi. Tomēr esmu pārliecināts, ka mūsu valstu suverenitāte un neatkarība, kas iegūta par tik dārgu cenu, tiks saglabāta un nosargāta uz demokrātisku attiecību pamata. Demokrātijas princips ir jāattiecina gan uz iekšpolitiku, gan ārpolitiku.

Mums pilnībā jāapzinās, ka mēs esam Eiropas daļa un ka arī Eiropas Savienības ietvaros mēs varam strādāt gan atsevišķas valsts, gan visa kontinenta labklājības vārdā. Rietumeiropas valstīm, kuras apvienojušās Eiropas Savienībā, bija laiks un iespējas izstrādāt demokrātijas modeļus, kuri vienlīdzīgi un taisnīgi kalpo visu šo tautu labklājības celšanai. Es ticu, ka jūs man piekrītat. Jaunais laikmets mudina mūs uz jaunu saskaņu, un vecās domstarpības Eiropā jālikvidē.

Horvātija, tāpat kā Latvija, tiecas kļūt par pilntiesīgu dalībvalsti eiroatlantiskajās struktūrās, saskatot tajās saliedētas Eiropas nākotni.

Diemžēl Horvātija šīm organizācijām sevi pieteica diezgan vēlu, bet nebūtu par to vainojama, jo ilgus gadus tā visus savus spēkus bija spiesta veltīt karam, lai aizstāvētu savu valstiskumu.

Taču Horvātija ir pārliecināta, ka spēs ātri mācīties un tādējādi kompensēt zaudēto un tai atņemto laiku. Runājot par laiku, jāteic, ka Horvātija savu teritoriālo vienotību atguva tikai 1995.gadā.

Tajā pašā gadā Latvija ar Eiropas Savienību jau parakstīja sadarbības līgumu, līdzīgu tam līgumam, par kuru šobrīd Horvātija risina sarunas. Līdz tam Horvātija gandrīz piecus gadus bija pakļauta tās austrumu kaimiņu agresijai, ko izraisīja fakts, ka Horvātijas tauta tiecās pēc neatkarības, vienlaikus atzīstot tādas pašas tiesības visām pārējām bijušās Dienvidslāvijas tautām.

Horvātija nevarēja iekļauties demokrātiskajos procesos, jo tai nācās cīnīties pret valsts graušanu, iedzīvotāju slepkavošanu un nacionālās bagātības postīšanu. Valstij bija pietiekami daudz gribas un spēka, lai aprūpētu simtiem tūkstošus pa visu valsti izkaisīto bēgļu un pārvietoto personu, kā arī uzņemtu tos, kuri nāca no kaimiņvalsts Bosnijas un Hercegovinas.

Vēlos pateikties Latvijai par to, ka tā nosūtījusi 140 karavīrus miera uzturēšanas spēku vienībām, kuras izvietotas Bosnijā un Hercegovinā, Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā un Maķedonijā, un sniedz palīdzību visam reģionam, pie kura daļēji pieder arī Horvātija.

Kara sekas Horvātijā vēl arvien ir jūtamas, jo tai arī tagad jārūpējas par lielu skaitu bēgļu un izraidīto personu. Arī, karam sākoties, Horvātijas ekonomikas attīstības tempi bija gausi.

Es ticu, ka mans optimisms attiecībā uz mūsu valstu ekonomisko sadarbību attaisnosies, un gaidu Horvātijas ekonomikas sasniegumu prezentāciju Rīgā. Kas attiecas uz Latvijas ekonomikas sasniegumu prezentāciju Zagrebā, pats par sevi saprotams, ka mēs esam gatavi jūs uzņemt.

Es uzskatu, ka sadarbība, par ko vienojās Eiropas integrācijas ministrija Horvātijā un Eiropas integrācijas birojs Latvijā, ir ļoti vērtīga un sekmēs Latvijas pieredzes pārņemšanu, un es jau iepriekš pateicos visiem mūsu draugiem Latvijā, kas atbalsta Horvātijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.

2000.gada sākumā kārtējo parlamenta vēlēšanu rezultātā valstī ir izveidotas jaunas varas iestādes, kas vēlas panākt, lai Horvātija būtu atvērta un demokrātiska valsts, valsts ar stabilām demokrātiskām vērtībām, kura ir gatava uzturēt labas attiecības ar kaimiņvalstīm, balstoties uz savstarpēju cieņu.

Dārgie draugi!

Gan Latvija, gan Horvātija atrodas pie jūras — Baltijas jūras un Adrijas jūras. Visas jūras kaut kur ir savienotas un kopā veido lielus okeānus, kas netieši skar arī mūs.

Ir dabiski, ka ikviena tauta un valsts ievēro savas intereses, aizstāv tās un cenšas īstenot. Tas, ka draugi viens otram palīdz, ir dabiski un pat nepieciešami. Šādā sadarbībā izkristalizējas vērtības, kas daudzējādā ziņā ir noderīgas abām pusēm. Strādāt šādi — tas nozīmē retāk kļūdīties.

Būdama Viduseiropas un Vidusjūras valsts, Horvātija ievēro šo principu, ir cieši pārliecināta par sava ceļa pareizību un uzskata, ka tāda ir arī Latvijas politika.

Kādā pasākumā viens no jūsu ievērojamiem politiķiem sacīja, es citēju: būt mazai valstij — tā Eiropas integrācijas sakarā bieži vien ir priekšrocība, jo mazā valstī pārkārtojumus veikt ir vieglāk nekā lielā valstī. Es gribētu piebilst, ka atklātums vienmēr ir veicinošs faktors. Kad mēs viens otru atbalstām mūsu mērķu īstenošanā, mēs atbalstām ne tikai vispārējo attīstību, par ko cīnās demokrātiskie spēki visā pasaulē, bet arī paši savu attīstību.

Trešajam gadu tūkstotim sākoties, pasaule ir pārāk maza, lai ļautos egoismam, taču pietiekami liela, lai respektētu katras tautas un valsts radītās bagātības. To pašu es sacīju arī Viļņā, un, man šķiet, laiku pa laikam to derētu atcerēties. Es personiski tam ļoti ticu.

Patiesi cerot, ka šai ziņā jūs esat ar mani vienisprātis, atļaujiet man, dārgie draugi, izmantot izdevību, ka esmu šajā augstajā namā — Latvijas parlamentā, un nodot sveicienus un vislabākos vēlējumus Latvijai, tās tautai un visiem tās pilsoņiem Horvātijas tautas, visu Horvātijas iedzīvotāju, Horvātijas parlamenta, manis vadītās delegācijas vārdā, kā arī personiski savā vārdā. Es pateicos jums arī par ielūgumu apmeklēt jūsu brīnišķīgo zemi.

Es aizbraukšu, būdams cieši pārliecināts, ka mūsu Latvijas kolēģi, tāpat kā mēs, ievēro ētiskos un morālos principus, veicot savus pienākumus, ko mums uzticējuši mūsu vēlētāji.

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Deputāti! Dārgie kolēģi! Pateicos jums vēlreiz! (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks .

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi. Vispirms par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par zinātnisko darbību"" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Jurkāna kungs, jūs vēlaties izteikties? Parādījās un pazuda. Deputāti piekrīt.

Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu, saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam izdarīt izmaiņas Saeimas 1.marta sēdes darba kārtībā, darba kārtības 10.punktu — likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" izskatot kā pirmo sadaļā — likumprojektu izskatīšana. Vai Jurkāna kungs Nav. Es atvainojos! Deputāti neiebilst par šo komisijas priekšlikumu? Paldies.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Valda Ģīļa iesniegumu: "Lūdzu piešķirt man bezalgas atvaļinājumu šā gada 1.martā" . Deputāti piekrīt. Es atvainojos. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 1.martā deputātam Valdim Ģīlim! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 1. Atvaļinājums Valdim Ģīlim piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Aināra Šlesera iesniegumu: "Lūdzu piešķirt man bezalgas atvaļinājumu 1.martā". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — nav. Bezalgas atvaļinājums 1.martā deputātam Šleseram piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Māra Vītola iesniegumu: "Lūdzu piešķirt man bezalgas atvaļinājumu šā gada 1.martā". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 2. Atvaļinājums piešķirts. Bezalgas atvaļinājums.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu — Ādamsona, Salkazanova, Burvja, Čevera, Baldzēna, Bojāra, Kalniņa, Lauska, Lāzo un Zvejsalnieka — pieprasījumu iekšlietu ministram Marekam Segliņam . Iesniegumā ir lūgts vārds motivācijai. Vispirms motivācijai, un pēc tam mēs sākam balsot. Motivācijai kurš no iesniedzējiem lūdz? Vārds motivācijai Ādamsona kungam. Trīs minūtes.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātie deputāti! Runājot par šī pieprasījuma būtību, ir jāatzīmē sekojošais: kad man būs iespēja runāt par steidzamību, es arī pamatošu, kāpēc tas ir steidzams, bet to, kas notiek Iekšlietu ministrijā tagad, faktiski var salīdzināt ar to diskusiju, kura mums bija iepriekšējā plenārsēdē. Par to, kādā veidā un kas privatizē mūsu valstī valsts uzņēmumus. Un, turpinot šo tēmu, varētu atzīmēt sekojošo, ka tā shēma, kādā veidā tiek privatizēti uzņēmumi mūsu valstī, ir ļoti vienkārša un elementāra. No sākuma valsts uzņēmumu noved līdz mākslīgam bankrotam, pasludina tā maksātnespēju un pēc tam par smiekla naudu to arī privatizē. Diemžēl, kas skar Iekšlietu ministriju, it sevišķi Valsts policiju, jāatzīmē, ka situācija ir ļoti līdzīga. Vai tas nav paradoksāli, ka pirmajos divos mēnešos, kad ir sācies jaunais finansu gads, Valsts policijai nav degvielas, ar kuru varētu aizbraukt uz notikuma vietu. Kā tas var būt, ka vairākus gadus pēc kārtas nevar atrast finansējumu, lai sāktu Dobeles īslaicīgās aizturēšanas izolatora celtniecību, kad cilvēki strādā neciešamos apstākļos. Ir ļoti daudz jautājumu, kuri saistīti ar noziedzību kā tādu. Diemžēl neviena no komisijām, uz kurām ir bijis uzaicināts iekšlietu ministrs Segliņš, ne Aizsardzības un iekšlietu komisija, ne Nacionālās drošības komisija nav saņēmusi atbildes pēc būtības. Tāpēc ir sagatavots šis pieprasījums, un es aicināšu to arī atbalstīt kā steidzamu, ņemot vērā, ka būs arī ilgāks laiks debatēs, es arī pamatošu, kāpēc tam ir jābūt steidzamam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Par cik iesniedzēji ir prasījuši atzīt pieprasījumu par steidzamu, tad mums par šo prasību ir jābalso, bet pirms tam viens deputāts var izteikties par, viens — pret. Ādamsona kungs, vēlaties izteikties? Lūdzu!

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Šī pieprasījuma būtība ir ļoti vienkārša. Un tie jautājumi, uz kuriem mēs pieprasām skaidras un gaišas atbildes, arī ir pietiekami elementāri.

1995. gadā, kad es aizgāju prom no iekšlietu ministra amata, valstī tika reģistrēti mazliet vairāk par 38 000 noziegumu. Pagājušajā gadā noziegumu skaits ir pārsniedzis 50 000. Faktiski nepilnu piecu gadu laikā noziegumi ir pieauguši par vienu trešdaļu. Kāpēc tas notiek, un kāpēc it sevišķi pēdējo divu gadu laikā krasi ir pieaudzis noziedzības līmenis, tāda ir šī pieprasījuma būtība. Un uzdodam jautājumu, kāpēc noziedzības līmenis Latvijas valstī pēdējo divu gadu laikā, kad jūs ieņemat iekšlietu ministra amatu, kopumā pieaudzis par 14,2% , salīdzinot ar 2000. gadā valstī reģistrētajiem noziegumiem, ar 1999. gadā valstī reģistrētajiem noziegumiem? Kāpēc smago noziegumu skaits ir pieaudzis par 1,9%, tajā skaitā pieaudzis noziegumu skaits pret īpašumu? Ir pieaudzis noziegumu skaits, kuri izdarīti sabiedriskās vietās. Mēnesī reģistrēto noziegumu skaits salīdzinoši ir pieaudzis par 519 noziegumiem. Jāatzīmē tātad, ka vidēji katru dienu Latvijā noziegumu skaits ir pieaudzis no 15 līdz 20 dažāda veida noziegumiem. Kāpēc reālais finansējums Valsts policijai konsekventi samazinās pēdējo gadu laikā? Kāpēc Valsts policijai pēdējo divu gadu laikā netiek investīcijās izdalīti nekādi līdzekļi? Pie tam jāatzīmē, ka, apspriežot valsts budžetu, iekšlietu ministrs pat nemēģināja aizstāvēt ne Iekšlietu ministrijas, ne Valsts policijas intereses, vēl jo vairāk — tika noraidīta vesela virkne deputātu priekšlikumu, kādā veidā var palīdzēt attīstīties Valsts policijai.

Pagājušajā gadā jūs kā iekšlietu ministrs, uzstājoties Saeimas sēdē, apsolījāt atrast līdzekļus no iekšlietu struktūru iekšējām rezervēm tikumības policijas darbības atjaunošanai. Kāpēc reāli nav notikusi tikumības policijas nodaļas atjaunošana un nav uzsākta efektīva nodaļas darbība?

Kāpēc un kādā veidā ir pieļauta masu saziņas līdzekļos publiska diskusija par tā saucamajiem "melnajiem sarakstiem" un Mihailova iebraukšanas Latvijā iespējamību? Tas vispār ir absurds, tāpēc ka katra valsts aizstāv savas intereses, sastādot tā saucamo nevēlamo personu sarakstu. Un nekad šīs diskusijas nenotiek publiski.

Vai Solnceva noziedzīgais grupējums, tā pārstāvji realizēja īpašuma iegādi Latvijā? Šeit arī dīvaina Iekšlietu ministrijas attieksme. Neviens negrib pārbaudīt, no kurienes rodas nauda un kas un kādā veidā iegādājas īpašumus Latvijā. Mēs daudz diskutējam par to, ka vajadzētu panākt, lai Latvija nekļūtu par vietu, kurā atmazgā negodīgā ceļā iegūtos naudas līdzekļus. Diemžēl nekas šajā jomā nenotiek, vēl jo vairāk, arī parlaments neatbalsta atsevišķu likumprojektu pieņemšanu.

Nekavējoši izskaidrot un pamatot situāciju, kāda bija šī gada pirmajos divos mēnešos, kad Valsts policijai pietrūka līdzekļu, lai nodrošinātu policijas transportu ar degvielu. Šeit vispār ir unikāla situācija, kas, es uzskatu, ir absolūti nepieļaujama, ka Valsts policiju aktīvi izmanto pirmsvēlēšanu laikā... Kad uz tā rēķina, ka Valsts policijai netiek piešķirta degviela, rezultātā divi Tautas partijas ministri — iekšlietu ministrs un finansu ministrs — sarīko šovu, paziņojot neilgi pirms vēlēšanām, ka degvielas krīze Iekšlietu ministrijā ir atrisināta. Jautājums — uz kā rēķina? Šī degvielas krīze ir atrisināta uz bērnudārzu rēķina, kur ir pieņemts lēmums nodot tos no Iekšlietu ministrijas bilances pašvaldībai. Vai tiešām valdība nav spējīga rast citus risinājumus, un cik ilgi šo naudas līdzekļu arī pietiks?

Kāpēc jūs izplatījāt informāciju par to, ka Saeimas deputāti traucē kriminālpolicijas darbību, tajā skaitā iespējamās reformas, kuru rezultātā tiktu izveidota pasūtījumu slepkavību izmeklēšanas nodaļa, ja pēc tam pats noliedzāt šo informāciju? Kāpēc jūs sniedzāt pagājušā gada beigās informāciju, ka Peimaņa slepkavība ir atklāta, ja nevienam no nozieguma izdarītājiem nav uzrādītas apsūdzības? Tieši šo iemeslu dēļ es uzskatu, ka....

Sēdes vadītājs. Laiks.

J.Ādamsons .... ka pieprasījums būtu atzīstams par steidzamu. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pret vēlas runāt Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Kā parlamentārajam sekretāram Iekšlietu ministrijā man ir jākāpj šoreiz tribīnē un jāsaka sekojošais.

Ja mēs runājam par noziegumu skaita pieaugšanu, tad atcerēsimies to, Ādamsona kungs, ka šinī laikā ir izmainījusies būtiski attieksme pret to, kādā veidā, kā jūsu laikā bija un kā salīdzinājumā ar šo laiku tika reģistrēti noziegumi. Un mēs arī, konkrēti paši deputāti, uzklausījām Iekšlietu ministrijas vadošās amatpersonas un arī konstatējām un atzinām, ka šis skaits ir pieaudzis arī šinī ziņā, jo visi noziegumi, jebkurš iesniegums tiek reģistrēts un netiek noglabāts mapītē.

Kas attiecas uz jautājumu par to, kādā veidā tiek izskatītas personas, kuru iebraukšana Latvijā nav vēlama, apspriešana, tad man jāatgādina tas, ka par šo jautājumu iestājās jūsu partijas cilvēki ,un šī diskusija presē aizgāja tieši pēc tās sēdes, kurā jūsu cilvēki šo jautājumu ierosināja, un ne jau Iekšlietu ministrija ierosināja šo diskusiju presē.

Un vēl es gribētu teikt, ka atbildes, kuras ir sniegtas komisijās, man arī pašam klātesot, es nevarētu uzskatīt par tādām, kuras nav bijušas pēc būtības. Ja šos jautājumus kāds nesaprot tā, tad vēlreiz varbūt ir jāpajautā un jānoskaidro šī būtība. Es aicinātu balsot pret.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par pieprasījumu, viens — pret. Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 49, atturas — 12. Pieprasījums par steidzamu nav atzīts. Tas tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tika iniciēti viena iemesla dēļ. Pieņemot pagājušogad grozījumus likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" un nosakot, ka turpmāk līzinga darījumos par šo pakalpojumu arī ir jāapmaksā pievienotās vērtības nodoklis, komisija viennozīmīgi saprata, ka likuma normas stāsies spēkā no 2001. gada 1. janvāra un attieksies tikai un vienīgi uz darījumiem, kuri tiek slēgti jau šajā gadā. Tomēr šī norma netika viennozīmīgi traktēta vai arī netika viennozīmīgi izprasta, un uz daļu darījumiem, kuri bija noslēgti jau iepriekšējā periodā, arī tika ieviests šis papildu maksājums 18% apmērā.

Mūsuprāt, likuma normas, kas pasliktina nodokļu maksātāju jeb šinī gadījumā tas arī bija — līzinga ņēmēju situāciju, nav pieļaujamas, piemērojot atpakaļejošu datumu, tātad tā var tikt piemērota tikai no tā mirkļa, kad stājas likums spēkā. Mēs arī izdarījām grozījumus likumā un ierosinājām noteikt, ka, ja nomas pirkuma—līzinga līgums par apliekamo preču piegādi ir noslēgts līdz 2001. gada 1. janvārim un līgumā ir atsevišķi izdalīti kredītprocenti, kas netika aplikti līdz pagājušā gada decembra beigām ar šo nodokli, tad šie procenti netiek aplikti ar nodokli arī pēc 2001. gada 1. janvāra līdz konkrētā līguma darbības beigām. Respektīvi, vecā līguma nosacījumi ir attiecināmi arī uz šo periodu.

Tiesa, tas, protams, nostāda nevienlīdzīgā situācijā dažādos periodos noslēgtos līzinga attiecību subjektus. Un tomēr tas vismaz ir taisnīgi no civiltiesiskā darījuma piemērošanas viedokļa. Jāsaka, ka mēs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā diezgan nopietni arī diskutējām, kādā veidā pārmaksātās summas tiks atmaksātas gan nodokļu maksātājam, konkrēti tas ir — līzinga devējam, gan arī līzinga iemaksātajam valsts budžetā — līzinga devējam, gan arī reālajam maksātājam — līzinga ņēmējam.

Attiecībā uz juridiskajām personām. Tas ir ļoti vienkārši, jo Valsts ieņēmumu dienests pāmaksātās summas var ieskaitīt nākamo maksājumu periodos.

Attiecībā uz līzinga ņēmējiem šeit ir jautājums, kas vairāk saistīts ar pašu līzinga devēju, bet es jebkurā gadījumā domāju, ka arī šīs kompānijas būs pietiekami ieinteresētas, piemērot korektu rīcību pret saviem klientiem, jo jebkurā gadījumā no tās būs atkarīgs arī viņa turpmākā biznesa aktivitāte.

Kā otrs papildinājums, šeit ir ļoti nelieli precizējumi attiecībā uz transporta pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu un tranzīta pārvadājumiem, bet tie ir, gandrīz varētu teikt, tehniski grozījumi. Līdz ar to es lūdzu jūs visus atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā. Es atvainojos! Noteikt likumprojektam vispirms steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Vents Balodis vēlas runāt par steidzamību? Par steidzamību? Lūdzu.

V.Balodis (TB/LNNK). Labrīt, augsti godātie Prezidija locekļi! Deputāti! Es gribētu no tribīnes izteikt lielu pateicību koalīcijas partneriem, arī finansu ministram Gundaram Bērziņam par to, ka jūs ļoti labi sapratāt šo grozījumu būtību un atbalstījāt tēvzemiešu iesniegtos priekšlikumu arī Koalīcijas padomē, un, es ceru, ka mēs tos atbalstīsim šodien ļoti strauji divos lasījumos arī Saeimā, jo ļoti daudzi cilvēki, vairāki simti tūkstoši Latvijā, bija ļoti pārsteigti, ieraugot savās pastkastītēs paziņojumu ar vēstuli no līzingu devēju kompānijām, kuru saturs bija sekojošs, ka Saeima ir pieņēmusi likumu un no 1.janvārā 2001. gadā tas ir stājies spēkā, ka turpmāk jums ne tikai preces vērtība tiks aplikta ar pievienotās vērtības nodokli, bet arī jūsu procentu maksājumi. Un līdz ar to atkarībā no jūsu līzinga ņemtās summas jums pieaugs par 5 līdz 15 latiem jūsu ikmēneša maksājums. Cilvēki bija ļoti sašutuši, bet savu sašutumu viņi izpauda nevis pret Saeimu, bet pret līzinga devēju kompānijām, jo uztvēra, ka tie ir būtībā atbildīgi par šo situāciju. Es ceru, ka šodien mēs visi šo kļūdu izlabosim, vienbalsīgi atbalstīsim steidzamību un divos lasījumos šo Saeimas pieļauto kļūdu izlabosim. Paldies, jums vēlreiz!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Salkazanovs vēlas runāt pret steidzamību? Lūdzu.

P.Salkazanovs (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Katrā gadījumā ir patīkami, ka tēvzemieši ir labojuši, ir mēģinājuši labot šo kļūdu, bet katrā gadījumā šo priekšlikumu iesniedza valdība, un valdība ir kļūdījusies.

Es nezinu, kāpēc valdība nelabo otru kļūdu, jo otra kļūda ir saistīta ar iedzīvotāju maksājumiem par dzīvojamo telpu īri un komunālajiem pakalpojumiem, jo šie maksājumi tiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli, ja dzīvokļa īpašnieka dzīvojamā māja ir privatizēta — vai dzīvoklis privatizēts, vai dzīvojamā māja privatizēta. Līdz privatizācijai nav jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, bet pēc privatizācijas šis nodoklis ir jāmaksā. Katrā gadījumā būtu lietderīgi labot arī otru kļūdu, ko valdība ir pieļāvusi, iesniedzot likumprojektu, 2001.gadam budžeta likumprojektu un šim budžeta likumprojektam pievienotos likuma grozījumus, jo šī nav vienīgā kļūda, ko valdība ir ielikusi šajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 15. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Poča . Lūdzu nobalsot arī pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča . Ņemot vērā, ka šis, mūsuprāt, ir pietiekami izsmeļošs likumprojekts un arī redakcija ir ļoti precīza, lūdzu atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 13. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija "Latvijas ceļš). Cienījamie kolēģi! Pirms mēs sākam darbu, es jums lūdzu pievērst uzmanību darbā izmantojamam dokumentam. Mums ir jāpaņem tabuliņa ar nr. 2648c, kas aizvieto iepriekšējā Saeimas sēdē izplatīto dokumentu nr. 2648b. Tātad "c" dokumentu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Poča . Budžeta un finansu (nodokļu) komisija apkopoja saņemtos priekšlikumus. Kā 1. bija deputāta Lauska priekšlikums, kas ierosināja izslēgt 6.panta otrās daļas 4. punktu un, respektīvi, atteikties no akcīzes nodokļa par degvielu eļļu, kā mēs sakām — par mazutu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Iepriekšējā lasījumā mums valdība piedāvāja izskatīt jautājumus, ka, viņuprāt, netiek pildīts akcīzes nodoklis, ieņēmumi no akcīzes nodokļa, pašreiz pastāvošo akcīzi krāsns kurināmajiem pielīdzinot ar to akcīzi, kas ir dīzeļdegvielai. Manuprāt, tas ir nepareizi. Tā pieeja ir ļoti vienkāršota no finansu puses, bet, izejot no tautsaimniecības viedokļa, tā nav īpaši gudra. Ja vispār es aizvērtu acis un neskatītos uz realitāti, bet lasītu tikai dokumentus, nu, piemēram, tādu dokumentu, ko mums piedāvā Gundars Bērziņš — finansu ministrs, kad tika skatīti grozījumi budžetā par 2000.gadu, viņš par akcīzes nodokli izteica sekojošo, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi naftas produktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija mazāki par 2,2%, ko pamatā noteica augstais naftas produktu cenu pieaugums. Un, turpinot šo pašu domu, arī pateica sekojošo, ka šis pieaugums noteica pieprasījumu samazināšanos pēc šiem produktiem, kā rezultātā ir arī ievērojams importa samazinājums. Turklāt ir jāatzīmē, ka samazinājums naftas produktiem, importa apjoms nokritās no Krievijas, kas ir viens no vecākajiem naftas produktu tirdzniecības partneriem. Tātad izrādās, ka jautājums par to, ka mums netiek pildīts akcīzes nodoklis, ir nevis tanī apstāklī, ka mums ir varbūt kaut kāda kontrabanda, kaut kādi naftas produkti nav novērtēti, izvērtēti, bet tikai tādēļ, ka naftas produktiem akcīze ir ļoti liela un samazinājās pakalpojums. Tas, protams, ir absolūtā pretrunā, ja apgrozījums tām mašīnām, kas nepārtraukti tiek lietotas, katru gadu pieaug par 5%—6%, mums finansu ministrs apgalvo, ka vienkārši tiek samazināts naftas produktu patēriņš.

Tām mašīnām, kas nepārtraukti tiek lietotas, katru gadu pieaug par 5—6%, mums finansu ministrs apgalvo, ka vienkārši tiek samazināts naftas produktu patēriņš.

Bet, izejot no tautsaimniecības viedokļa, ko mēs varētu pateikt? Kur šis krāšņu kurināmais pirmām kārtām tiek lietots šodien? Divās lietās. Pirmais — ražojot siltumu, kad tiek ražots siltums, varētu pateikt sekojošo argumentāciju: šodien Latvijas iedzīvotāji komunālajos maksājumos patērē apmēram 30—60% no saviem ieņēmumiem. Jā, tajā skaitā Eiropas Savienības valstīs dzīvojošie iedzīvotāji — 7—10%. Līdz ar to šodien mēs nevaram pateikt, ka mūsu iedzīvotāji tiek lutināti un ka mums obligāti, izskatot jautājumu par finansu iekasēšanu, ir jāpārliek šis slogs tālāk uz iedzīvotāju pleciem.

Otrs. Tur kur mums ir patērēts krāšņu kurināmais, pirmām kārtām tas attiecas arī uz mazo un vidējo uzņēmumu. Mazie un vidējie uzņēmēji ražo kaut kādu ļoti konkrētu produkciju. Atkal pēc analoģijas mums nav šodien ar ko īpaši palielīties, ka mēs varētu pateikt, ka mūsu uzņēmēji dzīvo labāk nekā uzņēmēji ārpus republikas. Līdz ar to vai mums šodien ir jāpieņem šis labojums un viss darbs, kas bija līdz šim, ir jāatmet un jāpārliek slogs uz šiem cilvēkiem— es domāju, ka tas ir apšaubāms ceļš. Ja Latvijas valsts ir izdarījusi darbu, ka jau uz robežas ir spējīga konstatēt, kāda dīzeļdegviela, kādi naftas produkti ienāk valstī, ir izveidotas laboratorijas, ir noteikti cilvēki, kas veic analīzes, līdz ar to var nošķirt šos naftas produktus. Tad tālāk mums paliek otrs ceļš — vai mēs varam uz vietas sašķirot šos naftas produktus, lai varētu atšķirt arī pielietojumu. Ja mēs būsim spējīgi veikt šo otro ceļu, tad mēs atrisināsim šo tautsaimnieciski nozīmīgo jautājumu. Es domāju, ka mūsu speciālisti ir pietiekami gudri, lai varētu piedāvāt alternatīvas, kā šo jautājumu risināt. Viens, nu, protams, kas ir ļoti konkrēts piedāvājums — šo krāšņu kurināmo varētu iekrāsot un tādējādi neļaut to izmantot kā degvielu.

Sēdes vadītājs. Laiks!

V.Lauskis. Bet ir, protams, arī citi jautājumi. Līdz ar to es piedāvāju iet gudrāko, nevis vienkāršāko ceļu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputāta Lauska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 32, atturas — 18. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča . (LC). Nākamie priekšlikumi ir saņemti par 8.pantā noteiktajiem atvieglojumiem. Pretēji pirmajā lasījumā nobalsotajai redakcijai, kur ir piedāvāts no 80 litriem pāriet uz 100 litriem dīzeļdegvielas, par kuriem ir iespējams saņemt akcīzes nodokļa atmaksu, deputāts Bojārs piedāvā šo skaitli palielināt uz 120, deputāts Grīgs uz 115, deputāts Kalniņš uz 110 litriem. Jāsaka, ka komisija, protams, izprot šo vēlmi un iespējams, ka labākos laikos, es gribēju teikt, finansiāli labākos laikos varbūt mēs šādu soli arī varētu spert. Bet šobrīd es domāju, ka ir jau pietiekami korekti pildīts no valdības puses solījums zemniekiem, ka šī norma tiks palielināta līdz 100 litriem. Un līdz ar to es gribētu lūgt atbalstīt tātad šajā sadaļā valdības un arī jau pirmajā lasījumā nobalsoto redakciju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas Republikas zemkopji! Radioklausītāji! Kad Latvijas Republikas valdība mūsu valsts zemkopjus sāks cienīt, celt godā, apbalvot un galvenais — materiāli atbalstīt, kā tas bija pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Šodien mums visiem saprotams — pozīcijas deputātu atgriezeniskā mīlestība pret Latvijas zemkopjiem. Ir pienākušas pašvaldību vēlēšanas. Tātad jāceļ valdību sastādošo partiju — "Latvijas ceļa", Tautas partijas imidžs. Paskatāmies 7.Saeimas darbības netālajā vēsturē. Saeimas dokuments nr.1305 no 25.novembra. Un tur ir rakstīts, godājamie Saeimas Prezidija locekļi! Lūdzam pieņemt Saeimas 25.novembra sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"". Tātad šis ierosinājums bija, lai no 120 litriem atmaksātā akcīzes nodokļa zemniekiem pamazinātu līdz 80 litriem. Un to parakstīja Jānis Lagzdiņš, Gundars Bērziņš, Kristiāna Lībane, Anatolijs Panteļējevs (No zāles: "Andrejs!"), Roberts Zīle, Vladimirs Makarovs. Un, protams, tika arī skaisti nobalsots par tiem 80 litriem, bet bija 120. Un balsojums bija par — 51 balss. Tautas partija — 22, "Latvijas ceļš"— 21, "Tēvzemei un Brīvībai" — 8. Pret — 35. Atturējās — 4 un 8 bija aizbēguši. Tāda bija realitāte vēsturē. Arī spārnotā tēze savā laikā bija izteikta, ka Latvijā nav vajadzīgi septiņi vārgi zemnieki, esot vajadzīgi trīs bagātie. Bet diemžēl Zemkopības ministrija līdz šim nav risinājusi, ko tad darīt ar tiem četriem. Un kas steidzīgi jārisina? Latvijai ir jāpāriet uz pašapgādi. Šī problēma zemkopībā jārisina tagad un steidzīgi. Lai Latvijas Republika pārietu uz pašapgādi, pietrūkst 60% zemkopības produkcijas. Sakarā ar traģisko stāvokli, kas notiek Eiropā, it sevišķi, kas attiecas uz liellopiem, mums tas ir jādara. Un no budžeta zemkopjiem ir jānovirza tālāk ne 3%, bet 6—7% jau 2002.gadā. Tā mēs varēsim palīdzēt mūsu zemkopjiem, un tas būs viņiem reāls atbalsts. Bet nepacelt algas izplūdušiem štatiem Zemkopības ministrijas ierēdņiem, nedibināt jaunus fondus, ministrijas, visdažādākās aģentūras un neizšķiest naudu tur, kur tā nav vajadzīga.

Vēl viens jautājums, pie kura mums ir, protams, jāatgriežas un jārisina, tas ir: atbalstīt mūsu zemniekus, lai mēs varētu reāli saņemt to produkciju, ko var ražot mūsu zemkopji. Un tāpēc 120 litri dīzeļdegvielas uz 1 hektāru izmantojamās zemes — tas nav nekāds fantastiski liels cipars. Zemkopības ministrija var atrast šos līdzekļus savā ministrijā, jo 1999.gadā tā varēja maksāt un atrast līdzekļus, un 2001.gadā budžets Zemkopības ministrijai ir pacēlies. Tāpēc tas ir reāls cipars, kuru vajag atmaksāt. Zemkopji gaida palīdzību no valsts, gaida palīdzību no Saeimas, un tāpēc ir jāpagriežas, cienījamie pozīcijas deputāti, jums ar seju pret mūsu zemkopjiem. Un ir jāatbalsta šis priekšlikums, un tad jūs saņemsiet to pateicību, to, ko jūs gaidiet. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Mēs šodien sākām savu sēdi ar tādu patīkamu apziņu, ka mēs izlabojām valdības kārtējo kļūdu, ka patiešām "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK arī saprata savu kļūdu un ka vismaz ar līzinga procentiem mēs esam atrisinājuši jautājumu.

Tagad es ieteiktu arī varbūt "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK atkal atnākt un arī atbalstīt vienreiz to lietu, ko savā laikā izdarīja, tā arī ir kļūda, un atjaunot tos 120 litrus dīzeļdegvielas zemniekiem. Es arī uzmanīgi klausos jūsu kandidātu solījumos pašvaldībās. Tāpat es klausos Tautas partijas un "Latvijas ceļa" pārstāvjus, kuri mazpilsētās braukā un ar putām uz lūpām vai vakaros pa televīziju kopā ar cienījamo Rīgas mēra kandidāti Počas kundzi stāsta, kā viņa palīdzēs mūsu Latvijas zemniekiem, latviešu tautai. Un bieži vien ir arī tāds jautājums, kā jūs palīdzēsiet mums uz vietas? Tad, cienījamie kungi — nākošie mēri, pusmēri vai vēl kādi kandidāti, jūs varat reāli šodien ar savu balsojumu atbalstīt tos Latvijas zemniekus, ko visi tā ļoti mīl. Divtik šodien gribas uzrunāt arī visus cienījamos zemnieku saimniecību īpašniekus, kas sēž šajā zālē, kur paši pēc tam to dīzeļdegvielu ielies savā traktorā un varēs domāt, ka, redziet, cik labi, ka es esmu pieņēmis tādu loģisku un pareizu lēmumu. Es aicinātu šodien atbalstīt. Jā, Bojāra kungs ir ļoti emocionāls reizēm, un reizēm viņš varbūt arī nesaprot valsts politiku labi, bet šajā brīdī es aicinātu atbalstīt viņa iniciatīvu un patiešām vajadzētu to darīt, jo citādāk es nezinu, kā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK būs tuvākās dienās runāt laukos, it sevišķi latviešu laukos, par to, kā jūs mīlat tos latviešu zemniekus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Prezidija locekļi! Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es šeit gribētu uzsvērt to, ka pagājušajā gadā opozīcijas partijas pēc sociāldemokrātu ierosinājuma sasauca Saeimas ārkārtas sēdi, kura bija veltīta tieši lauksaimniecībai. Un viens no šiem jautājumiem bija par šo dīzeļdegvielas kompensāciju zemniekiem. Un arī tur mēs bijām ierosinājuši šo jautājumu risināt tā, lai atgrieztos pie tās normas — 120 litru, ar ko hektāru apstrādāt, kā bija vēl šīs Saeimas sākumā līdz tam brīdim, kamēr valdības partijas šos 120 litrus uz hektāra neatcēla. Es gribētu arī atgādināt to, ka praktiski šeit no opozīcijas puses nav nekādas demagoģijas, jo arī tikšanās reizē ar "Lauku Avīzi", tajā skaitā piedaloties pašreizējam mūsu finansu ministram Gundaram Bērziņam, zemniekiem, atbalstīja ne tikai sociāldemokrāti, bet tur bija arī Tautas partijas piekritēji, atzina to, ka šie 120 litri ir reāli nepieciešami un vajadzīgi, ka bez tā nevar būt reāla runa par dīzeļdegvielu un tās cenu zināmu kompensāciju, jo mums jāņem vērā ir viens, ka zemnieks praktiski par vienu dīzeļdegvielas litru maksā tik daudz naudas, cik viņš saņem par trim litriem piena. Un tas nav nopietni, ja mēs neņemam vērā šobrīd to situāciju, kāda ir ar šo dīzeļdegvielas cenas kompensāciju zemniekiem.

Vēl es gribētu arī uzsvērt to, kolēģi, ka, ja mēs tā gribam šeit visu ko mainīt, tad jāsaprot arī tas, ka pašreiz Ministru kabinetā ir karstas debates par to, kā tad būs ar šo kompensāciju, vai tā ir lietderīga vai nav lietderīga. Pasaules banka ir izteikusi zināmā mērā savas šaubas, un tas rada nepieciešamību, mūsuprāt, tieši šeit Saeimai teikt savu vārdu tagad un šodien, ka šīs kompensācijas ir lietderīgas un vajadzīgas un ka arī tās tiks izmaksātas zemniekiem, un pienācīgā apjomā, nevis tikai daļēji kompensējot. Es šeit gribētu uzsvērt arī to, ka, balstoties uz zināmām nepilnībām, kādas ir šī akcīzes nodokļa atmaksā, kuras ir konstatējusi arī Valsts kontrole, mūsu Ministru prezidents ir ieteicis iespēju izskatīt šo jautājumu, par kompensācijas atmaksas nomaiņu pret subsīdijām, un tad mums ir ļoti nopietns jautājums: kas tad notiks, ja gadījumā Ministru kabinetā un, iespējams, arī šeit, Saeimā, ja lemšana būs par subsīdijām, nebūs arī šī kompensācija, ja nebūs palielinātas zemniekiem subsīdijas kā tādas, bet var tikt atceltas šīs akcīzes nodokļa atmaksas kā kompensācija par izlietoto dīzeļdegvielu. Tā kā es gribētu uzsvērt to, ka ir ļoti daudz nopietnu jautājumu, un pašreiz mēģināt atiet no šī jautājuma konsekventa risinājuma, kad mēs kompensējam zaudējumus, bet mēģinām kompensēt tos tikai daļēji tos, nav nopietni. Es aicinātu Saeimas deputātus atcerēties savus priekšvēlēšanu solījumus un to, ka nevienai partijai tās priekšvēlēšanu programmās, ejot uz šīs Saeimas vēlēšanām, nebija šāda programmatiska tēze — šo kompensāciju samazināt. Jums nav zemnieku mandāta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (finansu ministrs). Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Man bija laiks paklausīties sociāldemokrātu uzstāšanos, un tad man nāca tāda sena jaunība atmiņā un varbūt viens no jums tuviem pēc ideoloģijas klasiķu darbiem — "Kas tie tautas draugi un kā ar viņiem cīnīties". Bet, ja par lietu runājam, kāpēc toreiz tika mainīts no 120 uz 80 litriem, jo problēma bija galvenā, ka, sociāldemokrātu kungi, pēc jūsu lauksaimniecības, Zemkopības ministrijas vadīšanas zemniekiem bija palikuši parādi par šo nodokli 2,7 miljoni latu, kas sasniedza viena gada trešdaļu maksājumu, kas ir jāmaksā gada laikā. Un, ja mēs negribējām tālāk mānīt zemniekus par to, ka it kā tiek maksāts, uzkrāts un valsts nespēj šo samaksāt, bija jāiziet uz reālo skaitli, lai diemžēl jūsu, teiksim, darbības sekas likvidētu. Šobrīd ir pagājis zināms laiks, mums ir izdevies, veiksmīgi iekasējot, strādājot, šo situāciju izlabot. Un šobrīd mēs reāli spēsim un spējam samaksāt 100 litrus dīzeļdegvielas par hektāru, un tāpēc arī šis grozījums ir iesniegts. Par šo grozījumu jūs teicāt, ka nav nekāda mandāta šo jautājumu skatīt, valdība, zemkopības ministrs sarunās ar lauksaimniecības organizācijām pirms Jaunā gada panāca vienošanos, turklāt piekrītot tam praktiski visām lauksaimniecības organizācijām. Un 100 litri — tā ir reāla summa, lai jūs saprastu, kādu daļu no kopējā dīzeļdegvielas iekasētā akcīzes nodokļa summas tas sastāda. Iepriekšējā gadā atmaksa zemniekiem sastādīja apmēram 30% no iekasētās dīzeļdegvielas summas. Šobrīd jūs zināt, cik ir sasāpējis jautājums arī par ceļiem. Daudzās valstīs, jūs labi zināt, arī pieredze, ka tiek atmaksāta daļa no akcīzes nodokļa, teiksim, Latvijā tiek atmaksāts viss. Jūs zināt, ka valdība, rūpējoties ne tikai par lauksaimniekiem, bet arī par visu tautsaimniecību, pagājušajā gadā pieņēma lēmumu par akcīzes nodokļa dīzeļdegvielai radikālu samazināšanu par 27,6%, kas kopumā attiecās uz visu tautsaimniecību.

Un tāpēc es aicinātu balsot par reālām lietām, kuras ir iespējamas, un sociāldemokrātiem apliecināt, ja šī valdība un šī koalīcija turpinās strādāt tikpat veiksmīgi kā šobrīd, pēc gada būsim vēl visas problēmas risinājuši, pēc gada varēsim atgriezties arī pie šī jautājuma, jo tas caurums, ko jūs bijāt atstājuši, sociāldemokrātu kungi, bija tomēr ļoti liels — 2,7 miljoni latu, tā ir ļoti liela nauda. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Izvērtējot visus tos priekšlikumus, tajā skaitā no 2. līdz 6., jāsaka, ka tik tiešām pašreiz reālais un arī zemnieku viedoklim atbilstošais ir 6.priekšlikums, kuru ir sagatavojusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Un man ir prieks, ka arī finansu ministrs ir sapratis, ka zemnieki tomēr ir jāņem vērā, un nav uzturējis savu priekšlikumu par 80 litru dīzeļdegvielas par katra īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimnieciskās izmantošanas hektāra atmaksāšanu. Bet, manuprāt, tomēr ir jāpasaka šoreiz un nevar tā laist gar ausīm dažus procedūras pārkāpumus. Es gribu izteikt aizrādījumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kura ir izlabojusi finansu ministra priekšlikumā šo skaitli 80 uz 100. Manuprāt, varēja tikai atsaukt šo priekšlikumu, ja finansu ministrs ir, kā saka, mainījis viedokli un viņa domas ir kļuvušas pozitīvākas, bet priekšlikumā pēc priekšlikuma iesniegšanas termiņa beigām labojumus vairs nevar izdarīt, tos var izdarīt vienīgi pati komisija savos priekšlikumos. Un, lai turpmāk šajā un citās komisijās tādi procedūras pārkāpumi neatkārtotos, es biju spiesta izteikt šo aizrādījumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs). Es gribētu paust savu viedokli. Finansu ministrs atbalsta 100 litrus par hektāru un šeit nav nekādu šaubu. Te bija runa arī par to, ka šis it kā ir priekšvēlēšanu laikā pieņemts. Valdība pieņēma to jau iepriekšējā gadā, un šis priekšlikums radās vienkārši tāpēc, ka šis likums pašreiz stājas spēkā ar 1. aprīli, bet, protams, zemniekiem aprēķināta summa un iesniegtie dokumenti var būt tikai un vienīgi par gadu.

Tāpēc es šo priekšlikumu atsaucu, un tāda priekšlikuma, Seiles kundze, nav. Finansu ministrs ir iesniedzis Saeimā kopā ar valdību priekšlikumu — 100 litri par hektāru, un tāds tas priekšlikums arī paliek. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Cienījamo finansu ministr! Es saprotu, kāpēc jūs esat šodien tribīnē, jo jūs esat finansu ministrs, un jūs esat tas, kas atbild par šīs naudas administrēšanu, un par tiem parādiem arī vienmēr ir atbildējis finansu ministrs, jo tā ir valdības politika, cik procentu vai cik litru kompensēt zemniekiem, un es šaubos, vai kādreiz tā ir bijusi zemkopības ministra kompetence — taisīt vai netaisīt parādus. Tikpat labi varētu pieminēt 1927. gadu, kad pēdējo reizi sociāldemokrāti bija pie varas Latvijā un izglītības ministrs bija Rainis. Par zemkopības lietām var pārmest arī Rainim, bet neaizmirstiet, ka tajā gadā, kad es biju zemkopības ministrs, par finansu jautājumiem atbildēja "Latvijas ceļa" finansu ministrs un "Latvijas ceļa" premjers. Es nezinu, kāpēc šie pārmetumi ir jums savstarpēji divām koalīciju veidojošām partijām kā futbola bumba jāspēlē vienam pret otru. Kā bija, tā bija. Šodien ir jālabo kļūdas, ko pielaida valdība tad, kad šo kompensāciju samazināja. Vienu kļūdu mēs tikko labojām, to kļūdu pielaidāt jūs kā finansu ministrs, iesniedzot priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā par līzinga darījumu aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli. Otru kļūdu jūs vēl neesat izlabojis, ko arī jūs iesniedzāt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā par pievienotās vērtības nodokļa aplikšanu dzīvokļiem, kas ir privatizēti, par pakalpojumiem, ko šie dzīvokļi saņem īres un apsaimniekošanas pakalpojumu veidā. Un trešais labojums ir tas, ko tagad izskata šeit parlaments. Nevajag spēlēt futbola bumbu un noņemt atbildību pašam no sevis.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamā pozīcija! Jūs gribētu, lai Latvijas Republikas zemkopjiem nolaižas rokas. Tā nevajag darīt. Tā ir ļoti slikta praktika. Tā nav mīlestība pret Latvijas zemi, pret Latvijas zemkopjiem. Mūsu zemkopība jāpārvērš režīmā — pilnīga Latvijas pašapgāde ar lauksaimniecības produkciju. Tas ir pēdējais laiks un arī izdevīgais laiks. Tā būs svēta palīdzība, un 120 litri uz vienu hektāru — tā nav nekāda fantastiska cena. Valdība desmit gadu laikā nodeva degvielas tirgu ārzemniekiem. Pilnīgais neprāts bija, ir un arī būs vēl kādu laiku. Viņiem samazināja akcīzes nodokli, toties viņi pacēla cenu degvielai. Viņi tirgo surogātus. To jūs redzējāt ziemā, kas notika. Viņi paceļ cenas un ļoti skaisti pelna Latvijā, tikai diemžēl tā nauda iet ne Latvijas budžetā, bet citu valstu budžetā.

Zemnieki ziemā strādā mežā, viņi izlieto motorzāģus. Motorzāģos izlieto benzīnu. Kas atmaksā viņiem akcīzes nodokli? Vai tad motorzāģis pa ceļiem brauc?

Cienījamā pozīcija! Jūs esat aizmirsuši sīkos zemkopjus! Viņu ir vairums Latvijā, un viņi ir Latvijas Republikas pilsoņi. Vai viņiem ir kaut kas tāds svēts, ko jūs esat palīdzējuši viņiem? Nav nekas. Jūs uzliekat tikai lielāku nodokļu un nodevu slogu.

Un tagad par tiem parādiem. 3,2 miljoni dolāru tas sapuvušais kuģis. Tas nebija sociāldemokrātu atvestais. 50 vai 30 miljoni, kurus pienāksies samaksāt Polijas kuģu celtniecības rūpnīcai, tas arī nav sociāldemokrātu parāds. 600 000, kuri ir parādījušies pēdējās dienās Privatizācijas aģentūrai, arī nav sociāldemokrātu parāds. 24 miljoni dolāru, kurus robežai piespiež maksāt...

Sēdes vadītājs. Laiks.

L.Bojārs ... Vācijas firma "Simens", arī nav sociāldemokrātu parāds. Tā ka nevajag melot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Es domāju, ka šodien, protams, mums bija patīkami dzirdēt finansu ministru no tribīnes. Un es domāju, ka tā reize nebūs vienīgā, un uzsvērtu to, ka galvenais: būtu jāmeklē nevis koalīcijas partneros tās neveiksmes, kas ir bijušas agrāk un arī šobrīd gadās valdībai, bet domāt par to, kā risināt uz laukiem šīs problēmas, kas ir samilzušas, it īpaši zemniekiem. Un es ļoti labprāt arī dzirdētu atbildi, kā tad būs zemniekiem ar šīm subsīdijām, par to, ko mūsu Ministru prezidents Andris Bērziņš pašreiz ir ierosinājis: līdz 1. aprīlim uzdot Zemkopības ministrijai iesniegt Ministru kabinetā normatīvo aktu grozījumu paketi, kas paredz līdzšinējā akcīzes nodokļa atmaksas vietā turpmāk zemniekiem, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem izmaksāt subsīdijas. Un kas tad notiks ar šīm subsīdijām? Pašreiz mēs zinām, ka tās aptuveni pēc aprēķiniem varētu būt 20 miljoni latu. Vai, strādājot pie šī subsīdiju nolikuma, kur jau redzams, ka pašreiz praktiski nevarēs visu lauksaimnieku tādas prasības apmierināt, valdība lems tomēr arī par to, lai šīs subsīdijas tiktu palielinātas, lai tās nepaliktu 20 miljonu latu apmērā.

Tas ir tas galvenais, kas noteikti būtu bijis jāatbild, nevis jāmēģina šeit skatīties par to, kurš ir vairāk vainīgs — iepriekšējais finansu ministrs vai vēl viens pirms tam finansu ministrs, vai tagadējais finansu ministrs. Es domāju, ka problēmas ir jārisina no valstiskā interešu viedokļa.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs). Atbildot uz Baldzēna kunga tikko izteikto repliku. Ministru prezidents ir nosūtījis izvērtēšanai Valsts kontroles atzinumu par šo lietu. Manuprāt, pēc finansu klasifikācijas nodokļa atmaksa nekādā veidā nav pielīdzināma subsīdijām un dotācijām, un valdība par to lems. Es varu pateikt savu viedokli. Domāju, ka paliks līdzšinējā kārtība. Tā ka šeit ir tikai Valsts kontroles viedoklis. Pēc finansu klasifikācijas nekādā veidā tas nevar tikt attiecināts, un es esmu diezgan pārliecināts, ka valdība saglabās esošo kārtību. Tā ka ar tām lietām, kas nav varbūt notikušas, nevajadzētu manipulēt. Tad, kad valdība būs pieņēmusi lēmumu, tad tas arī būs. Esmu pārliecināts, ka paliks līdzšinējā kārtība. Protams, sakārtojot šo lietu, ieviešot stingrāku uzskaiti , bezskaidras naudas pārskaitījums degvielas sistēmā ... iepirkumā, kā tas ir tālāk. Tā ka esiet droši, Baldzēna kungs, viss būs labi.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns. Otro reizi.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie rīcības cilvēki! Un es uzrunāju rīcības cilvēkus. Ne tos, kas karājas uz tilta stabiem vai stāv šoseju malās, bet atrodas šeit zālē. Rīcības cilvēki, jūsu rokās ir tās pogas, lai atbalstītu zemniekus. Nu izdariet šo soli vienreiz! Labāk nekarāties stabos, bet balsot šeit.

Otrs jautājums ir tāds. Tāpat par nākošo rīcības cilvēku grupu, kura katru dienu runā, ka Rīgas domē ir desmitiem miljonu latu izšķērdēšana. Es ceru, ka finansu ministrs piedzīs no Rīgas domes vai risinās šo nenopietno situāciju... Un, ja jau ir desmitiem miljonu latu izšķērdēšana, tad, lūk, šeit ir pat daudzās vietās papildu asignējumi tiem pašiem mīļotajiem latviešu zemniekiem.

Tādēļ, nu, cienījamie kungi! Nu kur tad jūs melojat? Vai nu jūs neesat rīcības cilvēki, otriem nav izšķērdēšana... it sevišķi izšķērdēšana no koalīcijas partneru puses. Nu jums tā koalīcija ir tāda draudzīga...

Nu un tādēļ es aicinātu šinī brīdī atbalstīt, jo kārtējo reizi arī draugi no Eiropas SAPARD līdzekļus laikam šogad latviešu zemniekam atkal neiedos. Un tad nu mēs vasaras vidū kliegsim paši un teiksim: vai, ko mēs darīsim, kā atbalstīsim zemniekus.

Un pie reizes es esmu kā naivs cilvēks, es ļoti ceru, ka tuvākajā laikā, kaut kur jau maija vidū, mēs saņemsim daudzus simtus miljonu latu par "Latvijas kuģniecību" ,un tad nu varētu atrast patiešām, Bērziņa kungs, kaut kādus pāris miljonu latu priekš Latvijas zemniekiem, kurus jūs arī tajā skaitā kā zemnieks pats personīgi mīlat. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Katrā gadījumā šī diskusija ir varbūt arī mazliet politiska rakstura, bet tas ir neizbēgami šeit, jo, atceroties to, kā mēs nonācām līdz 80 litriem: ne jau šī valdība samazināja zemniekiem šo dīzeļdegvielas kompensācijas apjomu akcīzes nodoklim, bet šajā brīdī mēs mēģinām šo apjomu palielināt. Un samazināšanas brīdī sociāldemokrāti nebija pie varas, kaut gan, ja var runāt par būšanu pie varas viena ministra klātbūtnē... Attiecībā par šiem piedāvājumiem. Ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz šim un pagājušo ceturtdien izdalītais variants, kur finansu ministra 20.priekšlikums liecina par to, ka pat šos 100 litrus finansu ministrs nav gribējis kompensēt, bet tikai 95. Attiecībā par to, ko Baldzēna kungs teica. Laikam finansu ministrs nav iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu, kurā ir teikts, ka izmaksātā summa 11 miljoni 400 tūkstoš latu pēc būtības nav akcīzes nodokļa atmaksa, bet gan subsīdijas par iegādāto un zemes apstrādei izlietoto dīzeļdegvielu. Tas ir vienkārši Valsts kontroles viedoklis. Katrā gadījumā...

Sēdes vadītājs. Laiks...

P.Salkazanovs. Šī piedāvātā redakcija par kompensācijas apjomu... Es tomēr aicinātu deputātus atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Pasaki pareizi!")

P.Tabūns (TB/LNNK). Tieši tā, Lujāna kungs, jūsu runātā sakarā arī lielākoties gribu ieviest skaidrību. Bet vispirms es gribu sacīt tā: lai dzīvo vēlēšanu laiks! Priekšvēlēšanu laiks. Gan pašvaldību, gan Saeimas, jo tad ir ļoti interesantas lietas. Fantastiskas lietas. Visi pārvēršas baltāki par baltākiem, par eņģeļiem un tā tālāk, aizmirstot gan patiesību. Arī Lujāna kungs ir aizmirsis tādu patiesību, ka par 120 litriem zemniekiem par apstrādājamo zemes hektāru viens no priekšlikumu autoriem jau sen kādreiz, tad, kad bija pieņemts, un tad, kad darbojās, bija jūsu pazemīgais kalps Pēteris Tabūns. (Zālē troksnis. Starpsauciens: "Pēteri, balso pareizi!") Un arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Tad, lūk, tāda ir patiesība. Un tad mēs panācām, Lujāna kungs, ka tika šie 120 litri piešķirti, mēs — tēvzemieši un es personīgi pretojos, iebildu pret to, ka šie litri tika samazināti uz 80. Arī var paskatīties balsojumus attiecīgi un manas runas, stenogrammas šeit no tribīnes. Un arī tagad mēs iestājamies par to. Seiles kundze ierosināja savā komisijā, lai pašlaik no šiem 80 litriem vismaz paaugstinātu uz 100 litriem, par ko faktiski ir priecīgi šobrīd un piekrīt arī zemnieki vai zemniecības pārstāvji. Ņemot vērā to, ka šobrīd šajā situācijā nu nav iespēja paaugstināt uz šiem pašiem 120, lai gan vajadzētu! Un es domāju, ka tuvākajos gados, varbūt jau nākamajam gadam, būs iespēja paaugstināt šo skaitli uz 120. Tāda, Lujāna kungs, ir patiesība, un nevajag pārmest tiem, kuri par to visvairāk ir iestājušies. Paldies! (No zāles M.Lujāns: "Pēteri, tu neesi īsts...")

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča . Lūdzu izšķirties balsojot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 5, atturas — 56. Priekšlikums nav atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča . Tātad deputāta Grīga priekšlikums ir pēc būtības, pēc satura līdzīgs, tikai cits šis skaitliskais apjoms. Arī to komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Kad es skatos šo tabulu, mani pārņem neērtības sajūta. Un man rodas tādas izjūtas, it kā es piedalītos kaut kādā izsolē vai utenī. Tamdēļ es negribētu nolaisties līdz finansu ministra līmenim, un es savu priekšlikumu noņemu. Es netaisos šeit tirgoties par litriem. Mani pārsteidz tas, ka iepriekšējā dokumentā finansu ministrs Bērziņš ierosinājis 95 litrus. Es uzskatu, ka tā ir tāda zemiska tirgošanās. Tagad viņš aizstāv 100 litrus, nu kāpēc ne 99, kāpēc ne 96? Un tāpēc es noņemu savu priekšlikumu, jo man vienkārši ir neērti zemnieku priekšā, ziniet, šādā netīrā utenī piedalīties. Es varbūt padomāšu par to daudzmiljonu lielo projektu, kas tagad jau parādās pie Latvijas finansu debesīm par trako govju dedzināšanu Latvijā. Es gan domāju, ka nebūs jau drīz vairs ko dedzināt, jo jūs jau, valdošā koalīcija, noraidījāt arī spirta aprites, alkohola aprites likumu par to, ka aizstāvēt zemniekus, par graudu audzēšanu. (Zālē troksnis.) Bet te viens deputāts no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK uzkāpa un mums visiem bezmaz vai piedēvēja tumsonības kalngalus par to, ka nedrīkstētu ievest izejvielas Latvijā no ārzemēm pārstrādei. Es ieteiktu tam deputātam lietot tos steikus un bifštekus no trakām govīm un no slimām aitām. Un varbūt ka nevajadzētu šos lopiņus dedzināt, un varbūt mēs varētu lietot šīs izejvielas šeit tie, kas to aizstāvēja. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. 3.priekšlikums ir noņemts. Tālāk, lūdzu! Par 4. priekšlikumu debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 7, atturas — 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Poča . Kā nākamais ir 5. — finansu ministra Bērziņa priekšlikums, kas noteica kritērijus un ierobežojumus, kādi ir jāpilda lauksaimniekiem, lai saņemtu akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu atpakaļ. Jāsaka, ka šī bija viena no vissmagākajām debatēm, jo mēs ļoti rūpīgi vērtējām to, lai netiktu sašaurināts atmaksas saņēmēju loks, bet vienlaicīgi zinot, ka ir diezgan lielas problēmas ar korektu dokumentu iesniegšanu. Un bieži vien dīzeļdegvielas akcīzes nodokli saņem atpakaļ personas, kas patiesībā šo naudu jeb šo degvielu nav iegādājušies lauksaimniecības vajadzībām un tamlīdzīgi, tā ka šeit parādījās jaunie ierobežojumi, kas nosaka, ka pamatā ir jāstrādā ar bezskaidras naudas norēķiniem. Ir gan arī vienlaicīgi ierosināts precizēt normas, kas ir saistītas ar vairumtirdzniecību, jo līdz šim bija noteikts, ka nedrīkst iegādāties dīzeļdegvielu zemnieki vairumtirdzniecībā, lai saņemtu atpakaļ šo akcīzes nodokli. Šobrīd mēs esam ierosinājuši precizēt Ministru kabineta noteikumus un noteikt, ja tiek veikti bezskaidras naudas norēķini, tad dīzeļdegvielu var iegādāties arī vairumbāzēs un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi.

Jāsaka, ka vislielākās debates bija saistītas ar to, vai šiem lauksaimniekiem ir jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem. Šobrīd, uzskatot, ka tas tomēr būtu ļoti smagi, ļoti sarežģīti, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo redakciju neatbalstīja. Kopumā līdz ar to mēs lūdzam atbalstīt nevis finansu ministra Bērziņa piedāvāto redakciju, bet gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto redakciju, priekšlikumu nr.6.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Baldzēns vēlas debatēt par 5.priekšlikumu? Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es šeit gribētu uzsvērt vienu, kad šo procedūru, ko mums piedāvā finansu ministrs, ir diezgan sarežģīti un smagi zemniekiem izpildīt, it īpaši par šo bezskaidro naudas norēķinu sistēmu, it īpaši tajos Latvijas lauku rajonos, kur benzīnu uzpilda, tātad degvielas uzpildes stacijās, var arī nebūt šīs bezskaidras naudas norēķināšanās iespējas. Un tāpēc mēs zināmā mērā šinī gadījumā atbalstām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Es vēl gribētu uzsvērt to, ko jau teica Pēteris Salkazanovs, kur mums bija šī diskusija ar finansu ministru, ka Valsts kontroles atzinumā ir skaidri un gaiši teikts, ka viņi uzskata, ka pēc būtības šī nav akcīzes nodokļa atmaksa, bet subsīdija par iegādāto un zemes apstrādei izlietoto dīzeļdegvielu. Un rezultātā tas nozīmē to, ka mums tik tiešām draud pēc 1.aprīļa, ja tiks realizēta Ministru prezidenta Andra Bērziņa iesniegtā iniciatīva par to, ka vajag izdarīt normatīvajos aktos grozījumus, lai būtu situācija tāda, ka nebūtu vairs akcīzes nodokļa atmaksa, bet būtu šīs subsīdijas, un, ja tās būs subsīdijas, tad mums reāli jāatzīst, ka ir draudi, ka lauksaimnieki var saņemt uz pusi mazāk nekā līdz šim, ja valdība speciāli nepalielinās šo subsīdiju lielumu par to summu, par kādu tika samazināta šī dīzeļdegvielas kompensācija. Mēs ceram, ka tā nebūs, bet uz šo jautājumu mēs aizvien vēl neesam arī no finansu ministra viņa prognozes, viņa pārliecību un nostāju dzirdējuši, bet es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka Valsts kontroles atzinums ir sekojošs, un ar to arī finansu ministram derētu iepazīties. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie zemkopji! Mans draugs finansu ministrs Gundars Bērziņš ir tomēr nejauks! Ar vienu roku kaut ko dod, bet ar otru to zibenīgi atņem. Tā, cienījamais Gundara kungs, nevar darīt! Visu laiku zemkopjus pazemo, paziņojot, ka viņi valsti apkrāpj. Saņem akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu nepamatoti. Zemnieki tā nezog, kā to dara citās aprindās. Un viņi nerada tādus zaudējumus valstij, kā tie tiek radīti arī no citām aprindām, kuriem ar zemkopjiem nav nekāda sakara. Toties viņus, zemkopjus, vienmēr apzog. No zemkopjiem iepērk pienu, maksājot par 1 litru mazāk, nekā maksā 1 litrs ūdens. Un arī šos grašus nozog vai nošmauc, vai nomaksā pēc gada, kad zemniekam jau ir varbūt bankrots. Nodod graudus. Gadiem gaida to atmaksu. Un, ja nodod graudus, tad visdažādākā veidā tie uzpircēji mēģina nosist to cenu, kā nu lētāk to nopirkt no tā zemkopja. Nu ar gaļu ir drusciņ labāk, jo tās jau ir palicis ļoti maz. Cukurbietes, tas ir fantastiski, kas notiek pie nodošanas ar cukurbietēm. Nu vienmēr tā kvalitāte ir viszemākā zemniekiem, toties, ja mēs paskatāmies, no zemkopjiem iepirktās sliktās ražas vai produkcijas tiek ražota augstākā labuma produkti — sviests, siers, piens, gaļas produkti. Bet kādu maizi cepam? Visi ārzemnieki ir sajūsmā. Kāds ļoti labs cukurs! Ievārījums no tā nebojājas, un arī bites paliek dzīvas.

Pārstrādātāji, protams, gūst fantastisku peļņu, tikai kas to saņem? Kāds zemkopis nevar nopirkt benzīntankā viņam vajadzīgos 20—30 litrus dīzeļdegvielas, saņemot čeku, ar pilnu rekvizītu uzskaiti. Tajā pašā laikā valdības mašīnas, kuras skaisti braukā pa Latviju, benzīntankos uzpildās. Un tos čekus nodod grāmatvedībā. Grāmatvedība iekš viena miera noraksta valsts budžeta līdzekļus. Atkal jau ievesta kaut kāda atšķirība starp zemniekiem un valsti. Un kāpēc? Ja jau tāda neuzticība zemniekiem, tad kāpēc uzpildes stacijas vai noliktavas nevar mēneša beigās nodrukāt sarakstu, cik tad zemnieku un kādi ir uzpirkuši to degvielu un nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam. Tā ļoti viegli darīt, jo tagad taču ir datortehnika. Mans ierosinājums ir jāpievieno šim nosacījumam, kuru izstrādā finansu ministrs, es jums pateikšu, ka nevajag to zemnieku dzīvi apgrūtināt ar visdažādākiem noteikumiem. Labāk tos noteikumus mēs ievedīsim priekš mūsu valsts pilnvarniekiem un citiem ierēdņiem, kuri dzīvo uz zemnieku rēķina, un zemniekus jau tā pazemina, jo viņi jau tā stāv uz ceļiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atis Slakteris — zemkopības ministrs.

A.Slakteris (zemkopības ministrs). Saeimas priekšsēdētāja kungs! Deputātu kungi! Cienījamie kolēģi! Zemkopības ministram ir bijušas lielas diskusijas un saskaņošanas darbs ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, un patiesībā Saeima virzās ļoti labi tajā virzienā, Latvijas lauksaimnieki kopā ar Zemkopības ministriju pie tā varianta tuvojamies, par ko ir plaši sabiedrībā izdebatēts, un es saprotu, ka tā arī nobalsosim. Jāsaprot, ka tā lauksaimniecības atbalsta politika nav tikai šie 100 litri. Sākot no pagājušā gada, ir ieviesti tiešie maksājumi par pārraudzībā esošu govi. Pagājušajā gadā tie bija 45 lati, šogad tie ir 55 lati par govi. Ir ieviesti tiešie maksājumi par hektāru. Zemkopības ministrija kopā ar Sadarbības padomi ir izdomājusi plānu, kā rīkoties. Faktiski zemnieki kompensācijas maksājumus nopietnā apjomā saņems jau tagad — martā, lai, tuvojoties pavasara sējai, visiem būtu nauda. No otras puses, protams, šie 100 litri ir ļoti nepieciešami šai akcīzes kompensācijai, un patiešām par to ir nopietni diskutēts, un tur nebūtu vairs vērts pat runāt.

Tas, ko es vēlētos vēl piebilst. Cienījamie kolēģi! Arī es kā zemkopības ministrs esmu saņēmis dokumentu par iespējamām kārtības maiņām akcīzes nodokļa atmaksā. Tas ir balstīts uz Valsts kontroles slēdzieniem. Dabīgi, ka valdība un Zemkopības ministrija pret Valsts kontroli izturas nopietni, bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka pareiza ir pašreizējā kārtība, ka akcīzes nodokli administrē Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu dienests, un domāju, ka valdība tā arī lems. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Poča . (LC). Es lūdzu vēlreiz atbalstīt 6. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Vispirms jābalso par 5.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. — finansu ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 28, atturas — 61. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 1, atturas — 4. Priekšlikums atbalstīts.

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Pāvels Maksimovs, Guntars Krasts, Andrejs Panteļējevs, Māris Vītols, Valdis Ģīlis, Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Valdis Lauskis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt likumprojektu. 7.priekšlikums. Lūdzu!

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Kā jau es minēju, diezgan lieli iebildumi un diskusijas izraisīja valdības sagatavotajā likumprojektā normas, kuras noteic, ka akcīzes nodokli, kas samaksāts par dīzeļdegvielu, atmaksā tikai tiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kas ir reģistrējušies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamas personas. Jāsaka, ka šis jautājums bija par to, vai šobrīd visi mūsu lauksaimnieki tiešām veic darījumus tādos apjomos, kas viņiem uzliek par pienākumu reģistrēties kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamām personām. Un, no otras puses, kas notiek ar tām personām, kuras veic vienkāršoto grāmatvedības uzskaiti, jo, ja tu esi reģistrējies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona, tad grāmatvedība jāveic ir dubulto vērtību sistēmā. Un jāsaka, bija ļoti patīkami, ka Finansu ministrija izturējās ar izpratni pret komisijas un arī deputāta viedokli. Un līdz ar to šobrīd šī prasība no likumprojekta ir svītrota, un vienlaicīgi ir noteikts uzdevums Ministru kabinetam ļoti precīzi izstrādāt kārtību, kādā nodoklis atmaksājams, nosakot gan dokumentu saturu, termiņus, arī to, kuras iestādes var veikt zemes izmantošanas pārbaudi un citus jautājumus. Līdz ar to man būtu priekšlikums bez ilgām debatēm neatbalstīt 7., 8., 9., 10. un 11.priekšlikumu, ņemt vērā Juridiskā biroja 12.priekšlikumu un atbalstīt finansu ministra Bērziņa 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu... Atvainojiet! Atklājam debates par 7.priekšlikumu. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Es sapratu tā, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja ierosināja no 7. līdz 13.priekšlikumam izskatīt kopīgi, un šajā sakarībā var bilst zināmu tādu kopsakaru, kas ir šajos pēdējos mēnešos bijis ar šo akcīzes nodokļa atmaksu. Tas moments, ka sākumā valdība un Finansu ministrija startēja, ka saņems atmaksu, kompensāciju tikai pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, tas šodien redzams, ka no šī viedokļa valdība, Finansu ministrija, beidzot ir atkāpusies. Punkts viens plus par labu.

Otrs. Kā zināms, valdība, Finansu ministrija, startēja uz zināmu laiku 100 litru vietā ar 95 litriem. Arī no tā valdība ir atteikusies, tātad plus divi. Tas liecina par to lielā mērā, ka nevalstiskās organizācijas, vienalga, cik nu tās ir juridiski vai tiesiski nostiprinātas, ar savu ietekmi un arī strādājot deputātiem te opozīcijā var panākt kaut ko. Bet tikai savā veidā tādu neizpratni izraisa tas, kā var rasties priekšlikumi, faktiski neloģiski priekšlikumi kavēt laiku deputātiem, nevalstiskām organizācijām, lai valdību pārliecinātu un viss aizietu daudzmaz pareizā, loģiskā gultnē. Tas liecina arī par to, ka valstī šajā gadījumā attiecībā uz lauksaimniecību nav stratēģijas, ja vēl tāda Valsts kontroles komisija ierosina kaut ko, šo kompensāciju segt pat no subsīdiju naudas, kas, kā saka ir ekstrā ideja. Mēs šodien arī redzam, ka rūpniecībā vēl stratēģija valstī nav nostiprināta, arī ja jūrniecībā bija kaut kāda stratēģija, tad līdz finišam nebija, un šis stratēģijas trūkums neļāva arī lauksaimniecībā pareizi rīkoties, efektīvi, īsākiem ceļiem rīkoties, lai mēs šeit atrastu pareizāko risinājumu. Es vēlreiz gribu atkārtot, ka esošā kārtība, administrēšanas kārtība pilnīgi apmierināja gan zemniekus, gan Valsts ieņēmumu dienesta nodaļas attiecīgās lejā reģionos, rajonos un teritorijās, un nebija vajadzības te neko jaunu mainīt, jo nevar tā teikt, kā te šodien dzirdējām, ka zemnieki bieži mānās. Tieši otrādi! Valsts ieņēmumu dienests teica, un atkārtoju to faktu, ka tikai 4% gadījumos ir bijušas novirzes no vispārpieņemtās kārtības šī akcīzes nodokļa kompensācijā zemniekiem. Nu un visbeidzot es gribu piebilst, ka speciālu analīzi tomēr prasa jautājums, kāpēc Latvijā tiek uzturētas tik augstas degvielas cenas, ja vēl šeit ir ārvalstu kompānijas, kurām ienākuma nodokļa atlaides ir, nu "Aldarim" tagad beidzās šī atlaide un tā tālāk. Ja vēl šādi daļēji siltumnīcas apstākļi ir, kāpēc Latvijā tiek uzturētas tik augstas degvielas cenas starp visām apkārtējām valstīm? Kas tie ir par faktoriem? Kāpēc tas notiek? Kādi ekonomiski instrumenti jeb ietekmēšanas līdzekļi mūsu valstī vēl nestrādā? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ir ļoti nepatīkami, ka deputāti no valdību sastādošām partijām negrib atzīt un saprast Latvijas Republikas zemkopju smago dzīvi un stāvokli. Kāpēc? Nu jūs taču visu laiku mīlat to zemi, tos zemniekus un visu to tehniku, bet kāpēc jūs negribat atbalstīt? Es nezinu, vai jūs esat par Latvijas neatkarīgo zemkopību vai arī to vajag pārdot ārzemniekiem, kā tika viss cits izpārdots. Vai tie ir benzīntanki, vai tās ir gāzes uzpildes stacijas, vai visur saimnieko ārzemnieki, latviešiem te nekas nav vajadzīgs. Man arī rada izbrīnu, ka zemkopības ministrs neaizstāv Latvijas zemniekus, tas vispār ir fantastiski. Un tāpēc jau arī vērtējums no Latvijas iedzīvotājiem Zemkopības ministrijai ir viens no zemākajiem — mīnus 47,5, zemāk ir Labklājības ministrija un Ekonomikas ministrija.

Vai tad mēs Latvijā kādreiz būsim saimnieki, ssaimnieki uz zemes, vai būsim kalpi? Man arī tas nav saprotams, es nevaru saprast, skatoties uz jūsu balsojumiem, un tas, ka jūs mainiet visdažādākos likumos, visdažādākos iestrādājiet noteikumus, kuri pēc tam apaug ar Ministru kabineta noteikumiem, un vēl zemkopības ministrs izdod visdažādākos rīkojumus un arī izmaiņas. Un tad zemniekam nav jāstāv pie arkla, bet ir jāpilda papīri. Mans priekšlikums: dīzeļdegvielas, gāzeļļas iepirkumu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem apliecināt ar čeku, kurā ir uzrādīts maksātājs un viņa rekvizīti. Naftas uzpildes stacija vai cita degvielas realizācijas organizācija katru mēnesi nosūta attiecīgo rajonu valsts ieņēmumu dienestam sarakstus ar zemnieku uzvārdiem, kuros ir norādīts, cik viņi ir iepirkuši dīzeļdegvielas. Nu ievedam taču šo papīru un beidzam ālēties, ka zemnieki ir kaut kādi krāpnieki un ka viņiem, uzrādot to, ko viņi ir samaksājuši par dīzeļdegvielu, tos talonus neparko negrib atzīt. Tad kāpēc mēs atzinām čekus visās citās Latvijas ministrijās, aģentūrās, fondos un viscaur, kur ir iepirkta degviela? Tad arī ar šito kaut ko darām tādā veidā.

Kāpēc mēs zemniekus noliekam ārpus kārtas? Un jums pateikšu: pateicoties mūsu zemniekiem, pateicoties latviešiem, mēs pagājušajā tūkstošgadē esam saglabājuši latviskumu, un, pateicoties arī mūsu zemniekiem, pagājušajā tūkstošgadē Latvija tika iekrāsota politiskajā kartē, un vēl viņa palika arī uz šo tūkstošgadi. Taču vajag cienīt savus cilvēkus, un nevajag viņus vienmēr pielīdzināt krāpniekiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai ir iebildumi kolēģiem pret atbildīgās komisijas viedokli par 7., 8. un 9. priekšlikumu? (Starpsauciens: "Balsot!") Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 24, atturas — 29. 7., 8. un 9. priekšlikums netiek atbalstīti.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 24, atturas — 31. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Vai deputātu grupa uztur 11. priekšlikumu? Neuztur. Par 12. un 13. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Poča . (LC). Līdz ar to mēs nonākam pie 14. — deputātes Seiles priekšlikuma. Es gribētu mazliet precizēt komisijas attieksmi. Jāsaka, ka šobrīd mēs nevaram teikt, ka mēs neatbalstām deputātes Seiles kundzes priekšlikumu, jo pēc būtības viņas priekšlikums ir ņemts vērā tādējādi, ka nav vispār likumā vairs normu, kas nosaka, ka akcīzes nodokļa kompensācijas saņēmējam vienlaicīgi jāreģistrējas arī par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju.

Sēdes vadītājs. 14. un 15. priekšlikums tiek atsaukti. Tālāk, lūdzu!

A.Poča . Es saprotu, ka līdz ar to varētu tikt atsaukts jeb nav balsojams arī deputāta Kalniņa priekšlikums un arī deputāta Grīga priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

A.Poča . Arī 18. — deputātu grupas priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Ir iestrādāts komisijas priekšlikumā 19. — deputāta Lauska priekšlikums, 20. — Juridiskā biroja priekšlikums.

21. — Juridiskā biroja priekšlikums, netika atbalstīts, un līdz ar to es lūdzu visiem atbalstīt 22. priekšlikumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izveidoja pārejas noteikumu redakciju jau saskaņā ar balsojumiem likuma tekstā, gan arī nosakot kārtību, kādā veidā ir atmaksājama šī akcīzes nodokļa summa par to degvielu, kas ir iegādāta līdz 2001. gada 1. aprīlim, tas ir, līdz brīdim, kad ir paredzēts, ka stājas spēkā šis likums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 19. priekšlikumu. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Paldies atbildīgajai komisijai, ka viņa uzskatīja par iespējamu iekļaut manu šo 19. priekšlikumu savā izstrādātajā komisijas variantā, bet ir maza šeit iebilde.

Es arī piekrītu, ka, ja ir radusies problēma, atmaksājot šo naudiņu zemniekiem par iztērēto degvielu, un mehānisms nedarbojas un viņi piedāvā izmantot bezskaidras naudas norēķinus, jā, es arī to saprotu un arī uzskatu, ka tādā veidā to varētu darīt. Bet mana maza iebilde ir sekojoša, ka to, ka tomēr šodien šo dīzeļdegvielu atmaksāt tikai tiem cilvēkiem, kuri ir reģistrējušies kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, vēl nevajadzētu pielietot, jo pārejas periods ir līdz 2002. gada 1. janvārim, tas ir, atlikušie šie, nu, 10 mēneši ir nepietiekami, lai 100 000 zemnieku saimniecības pārreģistrētos. No tāda viedokļa, vai nu mums vajadzēja dot lielāku pārejas posmu, vai arī šodien mēs sakārtojam šo tirgu, pārejot uz bezskaidru naudu, bet pie pārreģistrācijas tomēr mums nevajadzētu atgriezties. Līdz ar to no tāda viedokļa mans šis priekšlikums būtiski atšķiras no redakcijas, un es lūdzu par to tomēr balsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Poča . Jā, es gribētu precizēt.

Jāsaka, ka Lauska kunga piedāvātā redakcija nosaka, ka par šajā gadā iegādāto un izlietoto dīzeļdegvielu kompensācija pienākas tikai tiem, kas ir izmantojuši bezskaidras naudas norēķinus. Es gribu precizēt. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātajā redakcijā ir paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks kārtību un Valsts ieņēmumu dienests izstrādās instrukciju, kādā veidā varēs saņemt kompensāciju tie zemnieki, kuri būs iegādājušies degvielu par skaidru naudu līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim, līdz 1. aprīlim. Tādējādi mēs, patiesību sakot, vienkāršojam un speram soli pretī tiem zemniekiem, kas jau šādas darbības būs veikuši.

Tā ka es gribētu lūgt atbalstīt tiešām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju — 22. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 19. — deputāta Lauska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 19, atturas — 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Par 20., 21., 22. un 23.priekšlikumu — deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam.

A.Poča . Paldies! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 11, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Par zemes gabala nodošanu Latviešu virsnieku apvienībai" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labdien, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija uz trešo lasījumu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to komisija akceptē likumprojektu tajā redakcijā, kāds tas ir akceptēts otrajā lasījumā, un aicina Saeimu atbalstīt šādu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par zemes gabala nodošanu Latviešu virsnieku apvienībai" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodošanu Polijas Republikai" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Arī par šo likumprojektu uz trešo lasījumu Juridiskā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to ir akceptējama šī redakcija, kas jums ir lasāma: nodot bez atlīdzības Polijas Republikai īpašumā zemes gabalu un divstāvu dzīvojamo ēku Jūrmalā, Majoros, Jūras ielā 54.

Komisija aicina atbalstīt šādu likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par nekustamā īpašuma nodošanu Polijas Republikai" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu — "Grozījums Antidempinga likumā", pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 2768 — "Grozījums Antidempinga likumā". Tautsaimniecības komisijas priekšlikums bija vispirms to atzīt un izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Balodis vēlas debatēt par steidzamību? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījums Antidempinga likumā" atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 10. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Kalniņš. Priekšlikums izskatīt pirmajā lasījumā. Iemesls ir pavisam vienkāršs: tie, kas grib pretendēt, izmantojot Antidempinga likuma iespējas, un viņš nevar iesniegumā uzrādīt visu to, kas būtu jāuzrāda un kas nav viņam pieejams varbūt saskaņā ar spēkā esošo Latvijas Republikas likumdošanu, ka dot iespēju arī Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojam šādā gadījumā, vienkārši sakot, palīdzēt šim pretendentam un nenoraidīt šo iesniegumu, bet šis Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs piestrādātu un meklētu papildus nepieciešamo informāciju, lai lieta virzītos uz priekšu. Tāpēc ir šī otrā sadaļa 6.pantā šajā grozījumā Antidempinga likumā. Lūdzam atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Kalniņš. Vērojot šo gaitu, mums ir priekšlikums arī pieņemt šos grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Antidempinga likumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — l ikumprojekts "Konkurences likums" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar Saeimas darba dokumentu nr. 2720. Ekonomikas ministrijas izstrādātais un Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts Konkurences likumam pirmajam lasījumam.

Jāteic, ka, neskatoties uz to, ka šobrīd ir spēkā Konkurences likums, Ministru kabinets ir izšķīries par jauna likuma iesniegšanu, nevis par labojumiem esošajā likumā. Ņemot vērā gan divu gadu pieredzi, gan Eiropas Savienības atzinumus, gan nepilnības sadaļā, ceturtajā sadaļā, kas definē uzņēmumu apvienošanos, kā arī ir iestrādāta sabiedrībā labāk un uzņēmējiem labāk saprotama definīcija, skaidrojumi, kā arī precizēts Konkursa padomes statuss. Jā, likumprojektā Ministru kabinets vēl piedāvā precizētu naudassodu piemērošanas procedūru par Konkurences likuma pārkāpumiem. Minētajā likumprojektā ir piecas nodaļas, 23 panti un ārkārtīgi izvērsti pārejas noteikumi, ņemot vērā, ka šāds likums un no šā likuma izrietoši zemāk pakārtoti normatīvie akti Latvijas teritorijā ir spēkā jau divus gadus. Tāpēc es aicinu jūs, dāmas un kungi, atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Konkurences likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija aicina jūs, dāmas un kungi, priekšlikumus minētajam likumprojektam iesniegt līdz 11.martam šajā gadā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu"" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Dokumenta nr. 2844. Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šos grozījumus un nolēma virzīt otrajam lasījumam jūsu skatījumam.

Tātad ir divi priekšlikumi un tie ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi. 1.priekšlikums ir izslēgt šādu normu no likuma "Personas prasība par nodarīto kaitējumu". Zināmā veidā tas būtu, mūsuprāt, loģisks solis, jo šis morālais kaitējums ir nu tik stiepjams jēdziens un reizēm pat nesaprotams. Lūgtu atbalstīt 1. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt arī 2. priekšlikumu, kas ir sakārtojošs pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt arī otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 11, atturas — 11. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums. Lūdzu 11. marts.

Sēdes vadītājs. 11.marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Tātad dokumenta nr. 2845. Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja un nolēma virzīt otrajam lasījumam Saeimā.

1. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 2. priekšlikumu — Juridiskā biroja priekšlikumu komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 3. priekšlikums ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums. Un, mūsuprāt, tas ir ļoti labs un vērtīgs priekšlikums par to, ka traumas vai slimības dēļ, kuras gūtas, teiksim, karavīram dienot armijā, tātad saņem lielāku kompensāciju, tā šobrīd būtu 150 lati, kā arī pēc tam par ārstēšanos. Vienīgi šeit uz trešo lasījumu mums būtu jāprecizē, ka arī ārpus tām medicīnas iestādēm, kuras ir Nacionālo bruņoto spēku rīcībā, piemēram, kādā no rehabilitācijas centriem, kas ir citur, ka to nesedz Labklājības ministrija, bet to arī sedz Aizsardzības ministrija. Un to uz nākamo lasījumu Aizsardzības ministrijas pārstāvji solīja sakārtot, lai nebūtu nekādu pārkāpumu. Lūdzu atbalstīt 3. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Līdz ar to atbalstīt arī 4.priekšlikumu — likumu sakārtojošu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums. 11.marts.

Sēdes vadītājs. 11.marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Valsts aizsardzības finansēšanas likums" , otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādāsim, lūdzu, ar dokumentu, kuru sagatavojusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, un numuriņš tabulai ir 2847.

1.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Un tas no pirmajā lasījumā nobalsotās redakcijas atšķiras ar to, ka mēs būtībā izņemam 1.apakšpunktu, kas ir 2001.gada budžets un kuru mēs esam jau pieņēmuši Saeimā, un mēs uzskatām, ka būtībā būtu lieki parādīt to šajā likumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs izskatām šodien otrajā lasījumā likumprojektu "Valsts aizsardzības finansēšanas likums". Likuma mērķis ir noteikt finansējuma apjomu valsts aizsardzībai, lai pietuvinātos NATO standartiem. Šis mērķis ir Latvijas ārpolitikas un drošības politikas prioritāte. Šo prioritāti noteica valdošā koalīcija, neinformējot tautu, cik šis prieks maksās nodokļu maksātājiem, neorganizējot par šo jautājumu tautas referendumu. (Zālē troksnis.) Cik man ir zināms, tādu arī neplāno. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izslēgt 2.pantā 1.punktu, kurš 2001.gadā paredz valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO piešķirt finansējumu 1,31% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Kāpēc bija vajadzīgs šis priekšlikums? Manuprāt, lai kārtējo reizi attaisnotu likuma nepildīšanu. Aizsardzībai un integrācijai NATO 2001.gadā no valsts budžeta piešķirti 48 424 727 lati. Manuprāt, tas ir daudz. Bet mazāk par 1,31% no iekšzemes produkta. Diemžēl tas nav pirmais likums, kuru mēs nepildām. Piemēram, 1998.gada 29.oktobrī Saeima pieņēma Izglītības likumu, kurš stājās spēkā ar 1999.gada 1.septembri. Likuma 53.panta otrā daļa paredz, ka pedagogam ar zemāku profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām. Tas ir 100 lati šodien, un faktiski 120 lati rīt. Ieskatīsimies valdības algas paaugstināšanas grafikā. Tur šiem nabagiem pedagogiem vēl arī 2003.gada 1.septembrī plānojas tie paši pazemojošie 50 lati par likmi. Kā es šeit stāvu, neizpildīsim mēs arī prasību, ka ar 2001.gada 1.septembri Latvijas mācību iestādēs drīkst strādāt tikai skolotāji ar augstāko pedagoģisko izglītību. Diemžēl šodien 52% pirmskolas skolotājiem un 26% vispārizglītojošās skolas skolotājiem tā augstākā izglītība nav un uz 1.septembri nebūs. Tātad pareizi, kļūdas jāatzīst, likumi un apakšlikumu akti.

Bet kas tad šinī likumā paliks? Valsts aizsardzībai un integrācijai NATO 2002.gadam 1,75% no iekšzemes kopprodukta un 2003.gadā — 2%. Šī summa sastādīs apmēram 100 miljonu latu un tas jau ir, manuprāt, amorāli. Amorāli tāpēc, ka mūsu tautas labklājība diemžēl katastrofāli atpaliek no labklājības valsts, kas integrējas NATO. Amorāli tāpēc, ka Latvijas medmāsas saņem gandrīz minimālo algu, bet ārsts ķirurgs — vienu santīmu par operācijas minūti. Vai mums būs pēc pāris gadiem veseli jaunieši, kurus varēs iesaukt armijā, tas, manuprāt, ir retorisks jautājums. Starp citu, arī armijā uz pārvaldi izlieto apmēram 3 miljonus latu gadā, bet uz zaldātu veselību tikai 600 000. Vai tas nav amorāli, ja trūkst līdzekļu uz cilvēka cienīgas dzīves nodrošināšanu mediķiem, skolotājiem, pensionāriem? Šogad no budžeta uz izglītību un zinātni jūs atvēlējāt apmēram 80 miljonus latu. Latvijas skolās mācās ap 300 000 skolēnu, strādā vairāk par 30 tūkstošiem skolotāju, plus ap 25 000 studentu, profesori, docenti, pirmsskolnieki. Cik Latvijā ir zaldātu un virsnieku? Šo noslēpumu es jums neatklāšu, to jūs zināt paši.

Pāris vārdus par zinātni. Eiropas Savienības valstīs vidēji uz zinātni tērē 100 latus uz katru iedzīvotāju.

Sēdes vadītājs. Laiks! (Starpsauciens: "Paldies Dievam!")

J.Pliners . Piedošanu, 30 sekundes. Igaunijā — 10,5 latus. Latvijā tikai 2,6 latus. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet nobalsot pret šo likumu kopumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis — aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs). Cienījamie deputāti! Es vēlējos nākt jūsu priekšā pēc deputāta Plinera uzstāšanās, jo šeit tomēr tiek runāts par lietām kā — amorāli, un tika piesaukta zinātne un citas lietas. Parunāsim varbūt par lietu savstarpējo saistību, aizsardzības saistību ar valsts ekonomiku un citām valsts nozarēm. Es gribētu teikt tā, jā, jūs pareizi minējāt to, ka valsts aizsardzībai, sasniedzot 2% no iekšzemes kopprodukta, aptuveni varētu būt jātērē 100 miljoni. Bet kas ar šiem 100 miljoniem reāli notiek? Kur šī nauda reāli tiek apgrozīta, un kur tā arī tiek tērēta? Pirmkārt, aizsardzības sistēmā ir aptuveni 10 000 kopumā vienlaicīgi nodarbinātu cilvēku, ja mēs pieskaitām obligāto dienestu. Tātad šie 10 000 cilvēku ir nodarbināti, cilvēki saņem atalgojumu, viņu ģimenes tiek uzturētas un aptuveni 50% — pat vairāk šobrīd — no aizsardzības finansējuma aiziet šo Latvijas cilvēku nodarbināšanai.

Otrais. Aizsardzības sistēma ir pakalpojumu ņēmējs. Aizsardzības sistēmas vienības tiek attīstītas un tiks attīstītas Latgalē, Vidzemē, Kurzemes novadā, kur ir nepieciešama kaut kāda cilvēku nodarbinātība. Tātad mēs arī faktiski veicam reģionālo attīstību. Pie mums brauc ļoti daudz dažādu ārvalstu speciālistu, kuri piedalās mūsu valsts aizsardzības sistēmā. Tātad līdz ar viņiem šeit ierodas līdzekļi, tiek piesaistīti un ieguldīti mūsu valsts aizsardzības sistēmā. Mēs domājam, jūs minējāt zinātni. Mēs pašreiz gatavojam līgumu ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, lai tiešām, pieaugot valsts aizsardzības finansējumam, mēs varētu izstrādāt jaunu tehnoloģiju piesaisti vai varētu aktīvi iesaistīties tā saucamajā zinātnes inovācijā. Tātad arī šeit daļa no budžeta pieauguma tiks izmantota. Bet beigu beigās ir viens — pats svarīgākais jautājums: ja mēs valsts aizsardzībai izlietojam 100 miljonus latu un, iekļūstot NATO, iegūstam nepieciešamo drošību un stabilitāti ne tikai sev, bet arī ārvalstu investoriem, es jums garantēju, ka mūsu tautsaimniecībā no Rietumiem ieplūdīs simti miljonu latu, ne tikai viens, bet vairāki simti miljonu latu. Es domāju, ka daudz lielāka summa, to mēs pat šodien nevaram pateikt. To tikai mēs varam izskatīt uz tās bāzes, kāda ir pieredze jaunajās NATO valstīs. Līdz ar to mēs varam teikt tā, ka, ejot šo ceļu, investējot valsts aizsardzībā, mūsu valstij jau tuvāko trīs četru gadu perspektīvā būs daudz lielāks ekonomisks ieguvums. Un tāpēc es gribētu teikt, ka tās ir debatējamas lietas, bet tās ir jāpatur prātā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Es faktiski tikai gribēju izteikt pateicību. Un mana pateicība būs Plinera kungam par to, ka viņš tik lielas rūpes veltīja NATO paplašināšanai. Es kā NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs tiešām esmu norūpējies par to, ka mums ir diezgan grūti ievērot šīs saistības un noteiktos procentus iedalīt valsts budžetam. Un vēlreiz par to paldies Plinera kungam!

Kas attiecas uz pārējo šīs runas daļu, tad, Plinera kungs, tas, ko jūs teicāt, ir tīrā demagoģija. Un kā jau norādīja aizsardzības ministrs, bez dalības NATO šeit nekādas drošības nebūs un nebūs nopietnas investīcijas. Un es domāju, ka ne tikai nebūs nopietnas investīcijas, bet, ja mēs netiksim uzaicināti nākamgad Prāgā galotņu konferencē nākamajā NATO paplašināšanas kārtā, tad mēs ar Plinera kunga atbalstu sagaidīsim no Krievijas ne tikai 7 likumus paketē, bet 27, varbūt arī 70 jaunus priekšlikumus, kas mums ir jāizpilda, kādas saistības jāuzņemas. Un Plinera kungs, godājamais! Ja jūs tik ļoti esiet norūpējies par Latvijas medmāsām, tad kāpēc jūs absolūti neuztrauc, teiksim, Krievijas priekšlikums un prasība maksāt pensijas visiem tiem, kas šīs pensijas ir sastrādājuši Krievijā? Es domāju, tieši otrādi. Ja Latvija būs NATO valsts, mums būs daudz vieglāk noslēgt visus šos līgumus ar Krieviju, un mums nebūs nekādu problēmu panākt ne tikai dažādus, teiksim, līgumus, tādus kā robežlīguma ratifikācija, bet mums nebūs arī absolūti nekādas problēmas, piemēram, panākt, lai Krievija beidzot sāktu izmaksas tiem cilvēkiem kas ir strādājuši izsūtījumā pie Noriļskas attiecīgā kombināta celtniecības, metalurģiskā kombināta celtniecības, mums nebūs acīmredzot problēmas panākt, lai Latvijā cilvēki saņem pensijas par tiem gadiem, ko viņi ir nostrādājuši Krasnojarskas alumīnija kombināta celtniecībā, un tā tālāk. Mēs taču zinām, ka visi šie uzņēmumi tagad ir privatizēti, mēs zinām, ka, piemēram, Vācijas uzņēmumi maksā visiem strādājošiem gan šīs kompensācijas, gan pensijas. Bet es domāju, Plinera kungs, ka jūs ļoti labi ziniet: kamēr Latvija nebūs NATO, ir pilnīgi bezcerīgi prasīt kaut kādā mērā no Krievijas puses ievērot kaut kādus, teiksim, elementāros starpvalstu praksē pieņemtos principus un panākt kaut kādus maksājumus tiem cilvēkiem, kas tur ir desmitiem gadu strādājuši, jūs to ļoti labi ziniet. Tāpēc, es domāju, paldies vēlreiz par izteiktajām pūlēm, bet nelolosim ilūzijas, nobalsosim par šo likumu un sapratīsim, kamēr šie jautājumi nebūs atrisināti, kamēr mēs nebūsim iekļuvuši šajā paplašināšanas nākamajā kārtā, mēs reāli nevaram cerēt ne uz ekonomikas uzlabošanu, ne uz ekonomiskās vides ilgtermiņa stabilizāciju šeit un drošību, un tikai pēc tam mēs varam risināt pārējos jautājumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners. Otro reizi.

J.Pliners (PCTVL). Godātie deputāti! Es domāju, es pateikšu, ka Kiršteina kungs runā demagoģiski, viņš pateiks, ka es runāju demagoģiski, tas nav strīda arguments. Kiršteina kungs, priekš manis vai viens pirksts ir šie večuki vai otrs pirksts medmāsa. Es uzskatu, ka mēs nedrīkstam piešķirt tik lielus līdzekļus integrācijai NATO, ja nevaram pienācīgi subsidēt mūsu zemniekus, nodrošināt policiju ar benzīnu vai mēs drīkstam 100 miljonus latu atvēlēt integrācijai NATO, ja Latvijas kultūrai, tas ir, teātriem, bibliotēkām, muzejiem un tā tālāk, šogad no budžeta ir atvēlēti tikai 22 miljoni latu. Es esmu pārliecināts, ka labākā Latvijas aizsardzības politika ir tautas veselība un labklājība, izglītības un zinātnes attīstība, turīgs zemnieks, ekonomiskie sakari kā ar Rietumiem, tā arī ar Austrumiem, iestāšanās Eirosavienībā un īsta mūsu sabiedrības integrācija. Un vēlreiz aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet balsot pret likumu kopumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka.

J.Sinka (TB/LNNK). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Plinera kunga argumentācijai ir pavisam nepareiza pamatne, jo viņa frakcija ir pret Latvijas iestāšanos NATO, tā ka tur nemaz nebūtu viņam tagad jāargumentē. Es gribēju tikai papildināt to, ko Kristovska kungs nupat nesen teica, ka iestāšanās NATO pastiprinās, uzlabos investīciju gaisotni šeit. Nesenā Ārlietu komisijas tikšanās reizē ar Čehijas Ārlietu komisiju mums deva tādu interesantu informāciju, kas ir apmēram tā, ka viena gada laikā, kopš Čehiju uzņēma NATO, viņiem ir ienācis ārzemju investīciju tik daudz kā iepriekšējos desmit gados. Tātad, ja šeit nav kaut kāda mācības stunda, kas tad vēl ir? Tā ka es nedomāju, ka mums būtu jāuztraucas tādā ziņā, tādā veidā, kā Plinera kungs te runā, lietojot pavisam nepareizu platformu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — 1, atturas — nav. Priekšlikums atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums (TB/LNNK) . Godātie kolēģi! Ar nr.2 ir deputāta Leona Bojāra rūpīgi sagatavotais priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja, komisijas sēdē pat neuzsākot debates.

Sēdes vadītājs. Bet šeit mēs uzsāksim debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Vai kādreiz mūsu valdība uzsāks tādu darbību, kā uzskaitīt katru santīmu, kas tiek izlietots no valsts budžeta, kā tas bija pirmajā Latvijas brīvvalsts budžeta izlietošanā? Piemērs bija. Šinī laikā, pie kompjuterizācijas, mūsu budžeta līdzekļu izlietošana nav caurredzīga. Vai tas ir sarežģīti? Nē, tas sarežģīti nav, bet to negrib veikt. Tagad, protams, visas ministrijas, visi resori grib saņemt vairāk un vairāk ar katru gadu naudas, bet no kurienes to ņemt? Aizsardzības ministrija arī nav nekāds izslēgums, arī viņa grib ļoti daudz naudas, bet armija 6—7 tūkstošu zaldātu lielumā un kādi 19 vai 20 tūkstošu zemessargu arī ir jāaprēķina.

Bet mani interesē cits. Ja 2002.gadā mēs izlietosim 80 miljonus latu, tas ir gandrīz Latvijas Republikas medicīnas aprūpes budžets uz 2,6 miljoniem iedzīvotāju. Un es nekādi nevaru saprast, kāpēc Aizsardzības ministrija negrib aprēķināt līdzekļus, kuri tiek izlietoti Latvijā autoceļu pilnveidošanai, uzturēšanai vai būvniecībai, dzelzceļu sistēmas uzturēšanai, tiltu un citu hidrotehnisko būvju uzturēšanai vai pilnveidošanai, telekomunikācijas, televīzija, civilo būvju iesaistīšana valsts aizsardzības sistēmā, Latvijas jūras ostu — Rīgas, Ventspils, Liepājas — izmantošana aizsardzības sistēmai vai pilnveidošana, uzturēšana, Latvijas mazo ostu sistēmu uzturēšana, Latvijas lidlauku uzturēšana, Latvijas gaisa satiksmes vadības sistēmas uzturēšana un naudas līdzekļu izlietošana, inženiertehnisko darbinieku divpusīga sagatavošana un izmantošana, autotransporta un sanitārā transporta izmantošana krīzes situācijās, rūpniecisko uzņēmumu pārorientēšana nepieciešamības gadījumā, Iekšlietu ministrijas mācību iestāžu, karaspēka daļu un darbinieku apmācība, izveidot jauniešu apmācību, vidējo un augstāko mācību iestāžu studentu sagatavošana, jaunatnes fiziskā sagatavošana, Latvijas hidrometeoroloģiskā dienesta sistēmu izmantošana un funkciju pilnveidošana, valsts rezerves, pārtika, apģērbi, medikamenti, degviela, un apkopotā dokumentā ir arī 18.priekšlikums pie 2001.gada budžeta.

Un galvenais, kas mani interesē: Aizsardzības ministrijas pasūtījumi vai projekti, kas pārsniedz 5 tūkstošus, tiek apstiprināti Nacionālās drošības padomē, un kopējo Aizsardzības ministrijas līdzekļu ikgadējo izlietošanu kontrolē Valsts kontrole un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija. Kas te ir slikts? Kas ir slikts? Toties man parādās arī tad citi jautājumi. Kāpēc bez Saeimas akcepta Kauņā tika nopirkta celtne? Kāpēc tika piedāvāts atjaunot Tukumā lidlauku uz budžeta rēķina un pēc tam tas tika iznomāts privātai personai, firmai "Jurofond"? Kas notiek ar "Tehnoloģisko centru", ka ikgadus 120 tūkstoši zaudējumu valsts budžetā? Ko dara ārzonu kompānija "Collect–LL", "Autoarsenāls", "Ozolkalni"? Citas ofšoru kompānijas, reģistrētās kompānijas, kas ir piesaistījušās pie Aizsardzības ministrijas, incidents starp Latvijas un Igaunijas karakuģiem, kuri sadūrās pie Klaipēdas? Kuģu noslīcināšana pie Zviedrijas krastiem? Un veco ieroču iepirkšana, tajā skaitā arī zenītlielgabali, kuri tika izlietoti Otrajā pasaules karā? Man nav nekas pret, bet šie naudas līdzekļi ir jāizlieto tiešām vajadzībām un lai būtu tā izlietošana caurredzīga, bet nepirkt visādu hlamu, kas tika iepirkts un par kuru neviens neatskaitījās. Un Aizsardzības ministrija tagad ir pārvērtusies par kaut kādu tirgu, kuru apkalpo privātpersonas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Es gribētu uzrunāt Bojāra kungu.

Bojāra kungs! Jūs tiešām esat ļoti rūpīgi pastrādājis, priekšlikumu ir ļoti daudz, ļoti būtiski, bet es gribētu par redakciju un par būtību šeit parunāt.

Pirmais. Piemēram, par formulējumu... par šo priekšlikumu. Pirmais formulējums. Aizsardzības ministrijā esošo celtņu, būvju, objektu un tā tālāk, un tā tālāk... Varbūt Aizsardzības ministrijas pārziņā? Aizsardzības ministrija ir tikai viena ēka, ja, un visas tās būves…

Tālāk ko jūs teicāt par no 2. līdz 12. priekšlikumam. Autoceļi, dzelzceļi, tilti, telekomunikācijas, televīzija, civilās būves, Latvijas jūras ostas, lidlauki. Nu ziniet ko, tad Satiksmes ministrija droši vien ir jālikvidē. Tas ir pilnīgi skaidrs, ja viss zināmā veidā šis finansējums pāriet uz Aizsardzības ministriju. Es nezinu, varbūt kāds zobs ir uz Gorbunova kungu, bet šeit tā izskatās.

13. priekšlikums. Es lasu: inženiertehnisko darbinieku divpusēja sagatavošana un izmantošana. Divpusēja... nu es tā atceros, teiksim, ko teica leitnants Duka Šveikam. Viņš teica tā: Šveik, tu mani pazīsti no vienas puses, bet drīz tu iepazīsi arī no otras puses... jā, no sliktās puses. Tieši tā. Tur varētu runāt par pusēm, bet šinī gadījumā, ja runājam par izglītību, tad izglītība ir daudzpusēja vai kā savādāk vajadzētu formulēt, ja ir militārā un civilā. Bet tur tā nopietnāk vajadzētu piestrādāt.

Vai tad atkal par 15. priekšlikumu — valsts robežbūvju celtniecību, uzturēšanu, ekspluatāciju mēs atkal pārliksim atpakaļ no Iekšlietu ministrijas uz atpakaļ? Nu atkal te ir no viena resora uz otru. Cik mēs ilgi ballēsimies? Nu tā arī gluži nevar.

Tālāk. 17. formulējums: Iekšlietu ministrijas mācību iestāžu, karaspēka daļu un darbinieku apmācība. Es atvainojos... Vispirms tātad jāapmāca kaut kādas mistiskas mācību iestādes, karaspēka daļas un pēc tam vēl arī darbinieki. Tur vajadzētu precizēt un precīzi pateikt, kā tam jābūt.

19. priekšlikums. Šeit ir par izglītību, kā vajadzētu izglītot jaunos speciālistus. Te, piemēram, ir tāds teikums apakšpusē: kā ritošo sastāvu... Ja mēs runājam par ritošo sastāvu, tad vai nav jārunā arī par slīdošo sastāvu, jo... es saprotu, tanki, bet slīdošais sastāvs varētu būt lidmašīnas un jūras kuģi. Tur tā vajadzētu arī paskatīties par šo formulējumu.

Bet šinī pašā 19. priekšlikumā ir arī, ka radio un televīzijas speciālistus. Nu, es nezinu, vai vajadzētu Aizsardzības ministrijai nodarboties ar šādām lietām.

Bet 22. priekšlikums ir vispār... Es domāju, ja tādu pieņems un izlasīs jebkurš valsts pārstāvis, ne mūsu valsts pārstāvis: astronomijas sistēmu uzturēšanas funkciju pilnveidošana. Tas kaut kur velk uz zvaigžņu kariem. Nu kaut kas līdzīgs. Te vajadzētu precīzāk izvērst, kas tās par iekārtām, kā tas ir domāts un tā tālāk.

Racionāls, manuprāt, ir pie divdesmit trešā trešais, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija varētu kontrolēt zināmā veidā šo izlietojumu. Mēs šobrīd to arī darām. Mēs šobrīd to arī darām, lai gan tas likumā nav noteikts, bet varbūt to arī vajadzētu darīt. Bet es esmu pret, ja Nacionālās drošības padomē katrus 3–5 tūkstošus latus, kaut kādus projektus vajadzētu skatīt šinī sēdē. Šai padomei nepaliktu laiks nodarboties ar neko nopietnu.

Es lūdzu neatbalstīt, bet ļoti nopietni piestrādāt Bojāra kungam pie šiem priekšlikumiem gan redakcionāli, gan saturiski. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es visā pilnībā gribētu atbalstīt Dzintara Kuduma kunga novērojumus. Viņš ir ļoti precīzi noformulējis šo domu, ko Leons Bojārs patiešām gribēja jums ar šo labojumu piedāvāt.

Paskatieties paši, kas pašlaik notiek Latvijā. Izglītības un zinātnes ministrija būtībā netiek galā ar savām funkcijām. Tanī pašā laikā Latvijas attīstībai un virzībai uz NATO ir nepieciešami attīstīti, gudri, kompetenti, izglītoti speciālisti. Tāpēc ir šis pareizais piedāvājums gan par zinātnes, gan par izglītības sistēmas šīs funkcijas nodošanu Aizsardzības ministrijai. Kāpēc? Mēs patiešām ticam, ka tur ir rīcības cilvēki, jo viņi šo naudu pareizi izmantos, un šie speciālisti, kompetenti, spēcīgi, profesionāli, parādīsies.

Mēs pilnīgi saprotam šodienas valdību, un mēs kā opozīcijas frakcija redzam, ka valdošā koalīcija pati atkāpties nevarēs, mums balsis pietrūks nogāzt, bet ir vajadzīgs kaut kāds pozitīvs rezultāts Latvijai. Un tāpēc, ja mēs redzam, kādā veidā tiek tērēta nauda Satiksmes ministrijas ietvaros, kur nogriež gada budžetu, ceļi paliek sliktāki, tilti nolietojas, un dabīgi, vienīgais, ko mēs varam piedāvāt — pareizā virzienā nododot naudu, tātad atkal Aizsardzības ministrijai, un Aizsardzības ministrija tādā veidā nodrošinās Latvijas ceļu tīkla attīstību, jo mēs ticam šiem rīcības cilvēkiem. Un Kuduma kungam šeit ir taisnība.

Nākamais, varbūt ne mazāk būtiskais. Tomēr, lai kā tas nebūtu, bet ja šī nauda netiek nodota Aizsardzības ministrijai, kas bija saistībā, teiksim, ar robežu būvēm, Iekšlietu ministrija mums šeit, pieņemot budžeta likumu, ministrs teica: man nekādas papildu naudas nav vajadzīgas, viss būs kārtībā gan ar robežu būvi, gan ar tikumības policiju, viss būs pilnā kārtībā, noziedzība tiks izskausta. Paskatieties, kas notiek. Ja mēs skatāmies tikai oficiālo statistiku, noziedzība pieaug, narkomānija pieaug, robežu būve neveicas. Arī šīs naudas būtu nepieciešams tad nodot Aizsardzības ministrijai, kur īstie rīcības cilvēki patiešām rīkosies tā, kā vajag. Tāpēc mēs visā pilnībā to atbalstām.

Un tāpēc es ļoti ceru, ka "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK kā valdošās koalīcijas viens no pārstāvjiem atbalstīs šo opozīcijas piedāvājumu un patiešām no visas sirds pareizi novērtēsiet to, ko mēs jums no tīras sirds konstruktīvi piedāvājam darīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ne jau pirmo reizi šeit plenārsēdē ir jādzird dažādu mīlētāju izrunāšanās. Šodien, protams, daudzi atkal ļoti mīlē zemniekus, kaut kur no astoņdesmitajiem gadiem turpina mīlēt, tikai diezgan nesekmīgi, citreiz kāds mīl skolotājus, citreiz kāds mīl ārstus. Šodien viens sāka runāt par mīlestību pret steikiem no liellopu gaļas. Nu, arī sava veida mīlestība tā varētu būt. Kam nu tie garšo, kam negaršo.

Bet ir tomēr šajā mīlestībā arī jāievēro kaut kādas prioritātes. Un mūsu valsts, Latvija, ir izvēlējusies divas prioritātes. Un tā ir aizsardzība, un tā ir izglītība. Senlatvietis prata reizē turēt vienā rokā arklu un otrā zobenu un lietot tos pēc vajadzības. Nu šodien, nedaudz pārveidojot šo attieksmi, zobenu varētu atstāt, apmainot to pret efektīgāku ieroci, un arklu arī varētu atstāt, nedaudz tehniski to uzlabojot.

Un līdz ar to, ja mēs esam nonākuši pie vienas no šādām prioritātēm un radam šai prioritātei atbilstošu finansēšanas likumu, tad vajadzētu arī par to skaidri un profesionāli izteikties un salikt šeit visu tā, kā vajag.

Tātad pirmais, ko mēs varam konstatēt pēdējos gados: beidzot Latvija vairāk vai mazāk iet skaidru ceļu uz NATO pusi. Tieši pateicoties aizsardzības ministra pēdējo gadu darbībai, kas ir būtiski atšķīrusies no visu iepriekšējo ministru darbības, Latvija ir pietiekami skaidri iezīmējusi sev šo attīstības ceļu. Kas šajā ceļā ir galvenais, kas būtu jāievēro? Pats galvenais — nekļūdīties rupji kaut kur. Visrupjākā kļūda būtu bārstīt tukšus solījumus, piedāvāt tukšus skaitļus, kurus pēc tam neviens neievēro. Un tieši par to visvairāk Latvija varētu ciest. Tāpēc es saprotu, ka šāds piedāvājums, kur tik vien nevajadzētu izlietot līdzekļus, kas varētu palīdzēt pilnveidot aizsardzības sistēmu, tas ir vienkārši, nu es teikšu tā: jāuzskata kā palīglīdzeklis, jo šķiet, ka šeit vēl 25 problēmas varētu pielikt klāt un varbūt vēl 50. Mēs nekad neiekļausim visu, jo vienmēr mēs varēsim atrast kaut kādas darbības zināmu sasaisti ar valsts aizsardzību. Tāpēc šķiet, ka šeit ir jārunā par pamatbūtību.

Par skaitļiem esam vairāk vai mazāk vienojušies, un pie tiem vajadzētu pieturēties, strādājot pie budžeta uz 2002.gadu, kas jau ir jāsāk. Šis darbs jau ir jāsāk. Es ļoti ceru, ka valdība un ministri — gan aizsardzības, gan iekšlietu, gan citi ministri — jau ir sākuši strādāt pie šīs lietas. Lūk, tur arī parādītos konkrētās ministrijas prasības, konkrētās ministrijas ieguldījums. Jo, protams, par valsts aizsardzību nav jārūpējas tikai Aizsardzības ministrijai, bet sava daļa darba ir jāuzņemas arī citām ministrijām. Tāpēc es tomēr kā mūsu ministra atbalstītājs uzticos tiem ekspertiem, kas strādā pie valsts aizsardzības sistēmas pilnveidošanas un tālākas attīstības, ieskaitot visus finansiālos aprēķinus un visas finansiālās nepieciešamības.

Tas, ko te runāja viens deputāts un teica, ka mums neko nevajag, ka mums vajag tikai veseliem būt un izglītotiem un nezin kādiem. Atvainojiet, mēs bijām ļoti veseli, ļoti izglītoti, visizglītotākie Eiropā gandrīz vai mēs bijām trīsdesmitajos gados. Pie kā tas noveda, jūs labi zināt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Palmira Lāce.

P.Lāce (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es negribētu atbildēt Leonam Bojāram, jo man šķiet, ka ļoti bieži viņš nesaprot, ko viņš runā. Es negribu atbildēt arī Burvja kungam, jo viņš vienmēr jokojas. Bet es gribētu atbildēt Plinera kungam.

Es esmu pārliecināta, ja nebūs valstī sakārtota aizsardzība, tad nekam citam vairs nebūs jēgas. Protams, ka klaidoņiem ir vienalga, kur dzīvot, ka tik lielāks kumoss. Latviešiem ir svarīgi saglabāt savu valsti brīvu. Jo mums nav citas zemes, kur dzīvot. Tāpēc jau mūsu tauta pacietīgi gaida, kad lietas vērsīsies uz labo pusi. Visu to zinot, ir svarīgi panākt: jo ātrāk mūsu valsts iestāsies NATO, jo drošāki mēs būsim. Ja gādāsim par savas valsts aizsardzību, tad drīz arī Krievijai nekas cits neatliks, kā izturēties pret mums ar cieņu. Tad Krievija meklēs sadarbību ar Latviju, kā kaimiņiem tas pienākas. Taču tad Maskavai nebūs vajadzīgi prasti ziņu pienesēji, kādi ir "jurkānieši". Viņi gan tādēļ zaudēs dotācijas, bet tā būs viņu problēma, jo Krievijai viņi nebūs vajadzīgi, bet tēvzemē viņi ir izpelnījušies tikai nicinājumu. Bet tā, es atkārtoju, ir viņu problēma. Aicinu atbalstīt finansējumu aizsardzībai, un tad mēs dzīvosim drošībā un labklājībā, bet tad mēs arī būsim brīvi no tādiem, kāda ir šī Jurkāna frakcija. Tas būs liels ieguvums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamā Palmiras kundze! Jūs ziniet, ka uz 1998. gadu, kad atnāca 7.Saeima, mūsu valstī nebija mobilizācijas plāna, mums nebija kaujas plāna, mums nebija kaujas reglamenta, valsts pārkārtošana īpašam gadījumam, trauksmes signāla, trauksmes signāla padošana. Par to taču bija jādomā laikam astoņu gadu laikā!

Kuduma kungs, astronomijas sistēma — tas ir ģeogrāfisko koordināšu noteikšana. Diemžēl armijai un bruņotajiem spēkiem šī sistēma ir vajadzīga, un tā katru gadu pilnveidojas, un katru gadu, paskatieties, kā tie repera punkti tiek pārbaudīti. Nu tagad ar kosmisko sistēmu, tā kā ģeodēzijai ir ļoti liela nozīme aizsardzības sistēmā.

Ritošais sastāvs. Tie ir vagoni, tās ir platformas, uz kurām pārved tehniku. To arī tā kā vajadzētu zināt.

Un tagad, kas attiecas uz valsts saimniecību. Mums tik tiešām ir jāaprēķina tā nauda, kuru ieliekot tajā vai citā nozarē, mēs pilnveidojam šo sistēmu, lai šī sistēma kalpo Aizsardzības ministrijas vajadzībām. Tā nauda jau ir ielikta tajās ministrijās — vai Satiksmes ministrijā vai citā ministrijā, tāpēc to vajag aprēķināt, cik tad tur ir ielikts. Piemērs, Veimāras Republika. Jūs ļoti rūpīgi paskatieties vēsturi. Kas attiecas uz Iekšlietu ministrijas robežsardzes pārdošanu… nodošanu Aizsardzības ministrijas rīcībā, man liekas, ka jau notika kaut kādas pārrunas, jo nekādi vienu helikopteru nevarēja sakārtot.

Un pēdējais, ko es gribēju teikt. Es jūs vēlreiz piesaucu. Mums naudas līdzekļu izšķiešanai nav. Tie ir jāizlieto saimnieciski un aprēķināti. Un tāpēc par to, ko es jums pateicu, ja gatavo inženieri celtnieku, tad pie viena viņš arī ir izmantojams armijai kā inženieris…

Sēdes vadītājs. Paldies! Laiks...

L.Bojārs. Armijai vajadzīgai celtniecībai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patīkami bija klausīties "grīnblatiskās" frakcijas pārstāvju aktīvās uzstāšanās. Un es nezinu, kurš reizēm ir biežāk Maskavā, vai, teiksim, mūsu frakcijas pārstāvji vai daļa arī jūsējo, starp citu? Tāpat arī jūsu vadošie uzņēmēji ir ļoti labās biznesa attiecībās ar Krievijas uzņēmējiem. Un tas Latvijā patiešām nav nevienam noslēpums. Bet jautājums: kas kura intereses pārstāv un kas kura naudu saņem? Es domāju, ka vismaz daļu jūsu priekšvēlēšanu fondu naudu, ko mēs redzam tagad Rīgas ielās, ir nofinansējuši tie uzņēmēji, kuri ļoti aktīvi sadarbojas ar Krievijas firmām. Tā ka mēs varam parunāt par to morāli.

Tālāk ir cits jautājums. Kā ir jābūt Latvijai? Kāds ceļš ir jāiet? Un kādiem ir jābūt Latvijas bruņotajiem spēkiem? Tās ir pastāvīgas diskusijas. Jā, mums ir savs viedoklis. Mēs uzskatām to, ka mazai valstij tādi bruņotie spēki, tāds bardaks, piedodiet, kāds ir Latvijas armijā, tad jūs, cienījamie vanagi, pastāstiet par dizentēriju, par difteriju, par visām pārējām slimībām, kuras ir Latvijas armijā.

Jā, un Dobeļa kungs, mēs esam melojuši un melosim kopā ar jums vienmēr Latvijas tautai. Tāpat kā jūs, valdošā koalīcija, melojat zemniekiem par 3% atbalstu. Par visām perspektīvajām Latvijas iedzīvotāju attīstībām, par pensionāru pensijām, kuras jūs esat balsojuši iepriekšējā Saeimā pirms vēlēšanām. Tās ir jūsu izdarības.

Tāpat arī šis Latvijas saucamais aizsardzības budžets ir pietiekami kārtējie meli. Tāpat arī tas deklaratīvais likums. Mēs ejam uz NATO, tikai jautājums, vai NATO kādam mēs esam vajadzīgi? Bet tēlot jau var, jo vienmēr aizsardzības budžets ir tā saucamā melnā bedre, kurai var iztērēt naudu. Kauns ir par Aizsardzības ministrijas nolaistajiem objektiem, kurus viņa ir sagrābusi, kurus viņa nespēj apsaimniekot. Tā ir patiešām nopietna problēma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribētu atzīmēt, ka neapšaubāmi šāds likumprojekts ir nepieciešams. Un tas ir pirmo reizi mūsu valsts vēsturē, kad parlaments parāda savu politisko gribu. Ļoti žēl, ja mēs runājam par citām sfērām, runājot par to, kādā veidā mums tiek veidots budžets kā tāds, nenoskan šīs prioritātes, bet visu nosaka atsevišķi klerki no Finansu ministrijas.

Es gribētu atzīmēt, ka mūsu partija neapšaubāmi ir par virzību gan uz NATO, gan par iestāšanos Eiropas Savienībā. Te domstarpības nevar būt. Kāpēc Leonam Bojāram ir tādi priekšlikumi, acīmredzot viņš tiešām vairāk uzticas aizsardzības ministram nekā finansu ministram un arī izglītības un zinātnes ministram, nemaz nerunājot par iekšlietu ministru. Kur ir tā problēma? Tā problēmas būtība ir ļoti vienkārša. Tā kā Izglītības un zinātnes ministrija nevar atrast naudu, lai palielinātu pedagogiem algas, tā rezultātā izglītības līmenis arī iet uz leju. Ja nevar atrast finansējumu, lai finansētu interešu izglītību, bet meklē līdzekļus tikai datorspeciālistiem, acīmredzot mēs nevaram runāt par izglītotu tautu. Ja finansējumu nevar atrast Iekšlietu ministrijai un ja starptautiskās organizētās noziedzības pārstāvji iepludina milzīgus līdzekļus mūsu valstī, ko tad mēs varam sagaidīt nākotnē? Acīmredzot mēs sagaidīsim to, ka bandīti šeit ļoti droši jutīsies un staigās ar automātiem pa mūsu ielām. Un te jau ir tīri pragmatiski apsvērumi, ka tādā gadījumā acīmredzot mūs no tādas starptautiskas izolācijas izvedīs un lielu palīdzību cīņā arī ar organizēto noziedzību var sniegt tieši NATO karaspēks. Citu iemeslu es vairāk arī nevaru saskatīt. Tāpēc, ka tā virzība, kāda ir pašreiz valdībai, ignorējot gan iekšējo, gan ārējo drošību, piedodiet man, savādāk kā par absurdu to nosaukt nevar. Bet es noteikti aicinu neatbalstīt šos Leona Bojāra priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Godājamie kolēģi! Man būtu tāds priekšlikums — nepārvērst šo sēdi par ģenerālmēģinājumu raidījumam "Savādi gan". Dzintars Kudums būtībā jau pareizi visu noformulēja. Šajos Leona priekšlikumos tik tiešām var atrast priekšlikumus, kuri ir tieši saistīti ar valsts aizsardzību, un viņš pareizi teica: tie ir uz nākamo lasījumu jāprecizē, jāsakārto un jāiesniedz. Es neredzu te, par ko mēs te viens otru priecējam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es gribēju nomierināt Palmiru Lāci. Es patiešām nejokojos. Es vienkārši piedāvāju pragmatiski izmantot esošo situāciju. Jo Leons jau minēja — Veimāras Republika bija saslēgta ar starptautiskiem līgumiem un nevarēja paaugstināt savu militāro potenciālu. Un tādā gadījumā visas tautas vēlētais kanclers, izmantojot tautsaimniecības ministrijas, tautsaimniecības budžetu, pieaudzināja militāro potenciālu Vācijai. Tā tas bija, tā ir vēsture. Ja mēs šobrīd esam nolikti tādos rāmīšos, ka mums, gribam vai negribam, tas tiek diktēts no ārpuses, ir jāpieaudzina Aizsardzības ministrijas budžets, tad kāpēc mēs patiešām tīri pragmatiski nevaram izmantot Aizsardzības ministriju, Aizsardzības ministrijas budžetu, šī budžeta pieaugumu, lai valsts tautsaimniecības labā tā varētu veikt tās funkcijas, ar kurām šodien reāli netiek galā Izglītības un zinātnes ministrija, Iekšlietu ministrija un brīžiem arī Satiksmes ministrija. Mēs patiešām ticam, ka aizsardzības ministrs, pārstāvot to komandu, kas ir rīcības cilvēku komanda, to izdarīs. Jo pārējie to nevar. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis — aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es no savas puses pateicos ikvienam, kurš vēlas ar saviem priekšlikumiem stiprināt mūsu valsts aizsardzību un drošību, tāpēc ikviens priekšlikums ir vērā ņemams, ikviena debate ir uzklausāma. Un ne tikai šeit, šajā zālē, bet arī valdībā, un arī ar tiem cilvēkiem, kuri pārstāv mūsu valsti katrā vietā un kuri domā par šiem jautājumiem. Un tas paņem man kā aizsardzības ministram diezgan daudz no ikdienas darba un laika, lai visus šos aspektus izvērtētu, uzklausītu, atbildētu un paskatītos, kā tas viss izskatās vienā vienotā veselumā, vienā vienotā kontekstā. Un tāpēc es gribu teikt, ka, protams, visu šo piedāvājumu priekšā man ir svarīgi redzēt šo kopējo ainu, lietu pareizo secību un savstarpējo kārtību, un arī šo kārtību, kā to izmainīt vai ietekmēt ar piedāvājumiem, kā noteikt jaunas prioritātes. Es gribētu teikt tā, ka šis likums mums ir ļoti vajadzīgs, arī šie divi panti un arī tās izmaiņas, kas jau bija iepriekš veiktas, ir ļoti svarīgas, un pat varētu teikt, tās izmaiņas jau ietver diezgan daudz no tā, ko cienījamais deputāts Leons Bojārs ir ielicis savā priekšlikumā. Es domāju, diezgan daudz jau tajā ir, un par to runāja cienījamais deputāts Pliners, kurš teica, ka 1,31% ir fiksētā summa programmai, bet valsts aizsardzība reāli saņem mazāk. Bet viņa nesaņem mazāk kopumā tāpēc, ka ir ievērtēts jau daudz kas no tā, ko liek priekšā Leons Bojārs. Tāpēc, ka šajā programmā valdība ir iekļāvusi citu ministriju saistītos līdzekļus, integrētos līdzekļus un tamlīdzīgas lietas.

Tā ka būtībā šeit nav strīds vai pretruna. Šeit, pat varētu teikt, opozīcija nāk ar saviem priekšlikumiem, ko pozīcija jau faktiski ir ņēmusi vērā un iestrādājusi, un arī, pieaudzējot budžetu, ņems vērā. Es gribētu teikt, ka Aizsardzības ministrijā cilvēki un ministrs personīgi apzinās šo nepieciešamību ne tikai paņemt naudu un iztērēt tikai tāpēc, lai sasniegtu 2%, bet tieši investēt valsts aizsardzībā un ar valsts aizsardzību saistītajos projektos. Arī tieši tautsaimnieciskajos projektos. Projektos, kuri dod darba vietas, un projektos, kur valsts Aizsardzības ministrija ir pasūtītājs.

Tā ka es ceru, ka Bojāra kungs, ja vēlēsies, uz trešo lasījumu atradīs piemērotāku likumu nekā šo likumu, šos savus priekšlikumus neapkopos vienā, kurā ir 20 un vairāk kā divi, laikam 26 apakšpunkti, bet izdalīs katru atsevišķi, tad mēs par katru atsevišķi varam arī individuāli diskutēt. Bet šim likumam ir arī viena ļoti svarīga no plānošanas aspekta iezīme, jo šis likums dod iespēju Aizsardzības ministrijai vairākus gadus uz priekšu paredzēt aptuvenus mērķa griestus, un tad Aizsardzības ministrija var plānot, nopietni plānot un efektīvi plānot līdzekļus uz programmu sastādīšanu valsts aizsardzībai, valsts aizsardzības attīstībai, lai rezultātā panāktu šo līdzekļu efektīvu izmantošanu. Es domāju, ka tas dod mums demonstrēt arī to, ka jauna, valstiska plānošanas, programmēšanas un budžeta izmantošanas un kontroles sistēma ir ienākusi mūsu valstī valdības līmenī un tajā skaitā aizsardzības sektorā. Tas dod iespēju mums demonstrēt, ka mēs izmantojam tās NATO pieejas, kuras ir pašreiz, pastāv, kur jau ir ilgstoši, gadu desmitiem attīstījusies konkrēta ilgtermiņa un vidējā termiņa plānošana. Tātad šis mums dod pirmo iespēju izmēģināt, un šeit ir ļoti svarīgs deputātu atbalsts.

Es domāju, ka tas dod iespēju mums šodien pateikt to, ka mēs vēršam uzmanību ne tikai uz līdzekļu iztērēšanu, bet uz efektivitāti. Mums ir jārunā par efektivitāti, un ne par ko citu nevar būt runa. Un es gribu teikt, ka es pats personīgi, gatavojot tagad 2002.gada budžetu, ko šeit viens no deputātiem aicināja jau, ka pie tā ir pašreiz jāstrādā, tas process jau notiek. Tas jau bruņotajos spēkos sākās pagājušajā gadā. Un tagad mēs ministrijā skatīsim nākamajā nedēļā šīs programmas. Tātad mēs virzīsim tikai tās programmas, kurās tiešām bruņotie spēki būs spējuši precīzi pamatot un izvērtēt visus faktorus visos redzamos griezumos, lai būtu caurskatāma šo līdzekļu plūsma, līdzekļu efektīva izmantošana. Tas ir no problēmas praktiskās puses, no finansu plūsmas un plānošanas puses. Bet es gribētu teikt, ka šim likumam ir arī ļoti ievērojama politiska nozīme, un ne tikai iekšpolitiska nozīme, ne tikai tas, ka jūs piedalāties šajās debatēs. Un būtu dīvaini, ja šīs debates nenotiktu, tad varētu uzskatīt, kas tad mūsu valstī ir, ja par valsts aizsardzību, par valsts aizsardzībai novirzītajiem līdzekļiem nesāktu politiskas debates.

Sēdes vadītājs. Laiks.

Ģ.V.Kristovskis. Es lūgtu vēl.

Sēdes vadītājs. Ir iebildumi vienu minūti? Deputāts Lujāns pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai piešķirtu vēl vienu minūti runātājam.

Ģ.V.Kristovskis. Trīs minūtes es lūdzu!

Sēdes vadītājs. Trīs minūtes. Balsojam par trīs minūtēm.

Ģ.V.Kristovskis. Labi, vienu minūti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 1, atturas — 11. Lūdzu, turpiniet!

Ģ.V.Kristovskis. Tātad vienā minūtē man acīmredzot ir jāpasaka tas, ko jūs varbūt šodien izlasījāt laikrakstā "Diena" un arī citās ziņās ir izskanējis. Lujāna kungs teica tā, ka uzdeva retorisku jautājumu, vai mēs NATO esam vajadzīgi? Ja mēs paši neuzskatīsim, ka mums ir jāiekļūst NATO, tad, protams, mēs nebūsim vajadzīgi. Bet ja ASV Senāta Ārlietu komisija vienbalsīgi pieņēma lēmumu par to, ka visām Baltijas valstīm 2002.gadā ir jābūt dienas kārtībā uz paplašināšanu, tad tas liecina par to, ka mēs esam vajadzīgi. Un tas liecina par to, ka ir mainījusies starptautiskā situācija. Ja pēc Otrā pasaules kara, kad mēs tikām anektēti un ar vardarbību inkorporēti Padomju savienības sastāvā, mēs visai pasaulei pārmetam vēl šodien, kāpēc toreiz demokrātiskā pasaule neveica pasākumus, lai mūs atbrīvotu, tad varētu varbūt teikt tā: šodien demokrātiskā pasaule cīnās par mums. Un mūsu pienākums ir panākt to, ka arī pašiem kaut ko darīt, uzņemties saistības un atbildību šajā procesā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 45, atturas — 27. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Valsts aizsardzības finansēšanas likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 13, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums. Godātie deputāti! Bojāra kungs, strādāsim ražīgi un iesniegsim savus priekšlikumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 7.martam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. 7.marts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu: turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Deputāts Ādamsons pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu turpināt sēdi bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 3, atturas — nav.

Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Farmācijas likumā" , otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Oļegs Deņisovs.

O.Deņisovs (PCTVL). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam pie dokumenta nr.2850, "Grozījumi Farmācijas likumā" otrajā lasījumā.

1.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Jurdžs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 2.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Jurdžs. Iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 3.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Ģīlis. Komisija izstrādāja savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 4.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisija izstrādāja savu priekšlikumu, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Deņisovs. 5.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Jurdžs. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 6.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Ģīlis. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Deņisovs. 7. priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Deņisovs. 8. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Jurdžs. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 9. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Jurdžs. Komisija izstrādāja savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 9. priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu visi "Lauku Avīzes" lasītāji 7.Saeimas laikā tika regulāri informēti vai dezinformēti par Saeimas deputātu algām. Nu jūs redzējāt tos aprakstus, sīki jo sīki bija sazīmēti naudas maisi, kurus deputāti stiepj mājās, saņemot bruku. Bet ir pienācis laiks īsti pārskatīt algas Latvijas Republikas personām, kuru vārdus, amatus vai vairākus amatus rūpīgi slēpj un arī turpina slēpt. Liels valsts noslēpums desmit gados. Kolēģis Jurdžs ierosina labklājības ministru iecelt par Valsts zāļu aģentūras priekšsēdētāju, un vēl viņš būs valsts pilnvarotais, tātad viņa amati būs — labklājības ministrs, valsts padomes priekšsēdētājs... tas padomes priekšsēdētājs aģentūrā, valsts pilnvarnieks. Cik vēl viņam būs amatu? Atalgojums ministram 400 latu, labklājības tās padomes priekšsēdētājam — kādi 600 lati un valsts pilnvarniekam — no 3000, nu kā tas ir pieņemts. Bet tagad paskatāmies — Valsts prezidente saņem 1000 latu, mūsu Saeimas priekšsēdētājs — 600, Ministru prezidents — 500, Saeimas deputāti — 400.

Cienījamie kolēģi! Pasakiet, lūdzu, kāpēc pie mums ar algām īpašām personām ir tāda nekārtība? Neviens neredz, nezina un negrib apjēgt, kas tad īsti tur notiek. Saeima 2000. gadā korekti izveido 9. pantu dotajā likumā. Daudziem no Labklājības ministrijas tas nepatīk. Šai ministrijai ir jāveic medicīnas aprūpe ļoti plašā apmērā, invalīdu aprūpe, pensiju izmaksa, citi jautājumi, bet kas tad tur notiek, un cik korekti strādā mūsu Labklājības ministrija? Diemžēl desmit gadu laikā tajā nebija kārtības un nav, un kā tur caurredzības nebija, tā arī nav. Tāpēc arī Latvijas iedzīvotāji novērtē viņu ar mīnus 50,3% no visiem aptaujātiem. Šai ministrijai diemžēl tikai rūp administrācijas algu lielums un ierēdņu daudzums. Vairāk viņi nezina, ko viņi paši dara. Un jūs paskatāties, Finansu ministrijas iedalītie līdzekļi 2000. gadā medicīniskajai aprūpei bija 150 miljoni latu. VOVAA, nu tā aģentūra, kas nodarbojas ar šo līdzekļu izlietošanu, iztērējusi savai administrācijai ap desmit miljoniem latu. Bet tur vēl jāpieskaita arī slimokasu, astoņu slimokasu izlietošana savām vajadzībām 7—8 miljoni latu apmērā, tātad 18 miljoni tikai administrēšanai un algām. Bet tagad vēl mēs paskatāmies, kas tad notiek ar telpu remontiem, šika mašīnām, mobiliem telefoniem, ārzemju komandējumiem visiem. Nu aprēķināts, ka tur arī tiek izlietoti tie 5 miljoni, tātad 23 miljoni aiziet garām mūsu iedzīvotāju medicīniskajai aprūpei, un, teiksim, invalīdi priekš Labklājības ministrijas — tas kaut kas svešs viņiem ir. Un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā kādreiz nesen mēs meklējām 600 tūkstošus, kurus nevarēja nedz Labklājības ministrija atrast un tad pēc tam, kad pārskatīja visu, pārzvanīja, izrādās, ka tās kontā atradās nauda. Tā strādā šī ministrija. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, lai ministrs izpilda vienu amatu, bet kārtīgi un pilnā apjomā, bet nedosim viņam vēl divus papildu amatus, es nezinu, ko viņš tad darīs, ja netiek galā ar vienu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs.

R. Jurdžs (TB/LNNK). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tātad Bojāra kungs, kā jūs paši saprotat, cienījamie deputāti, klausītāji, veselības aprūpes organizatori, Labklājības ministrijas pārstāvji, ir pārspīlējis vairākos punktos simts un tūkstoš reizes, un šie skaitļi, ko Bojāra kungs minēja, neatbilst galīgi īstenībai. Un Bojāra kungs, aktīvi piedaloties Sabiedrības veselības komisijā, neprot nolasīt skaitļus un saprast jēdzienisko būtību. Par šiem skaitļiem ir informācija gan masu medijos, par to ir rakstījusi aģentūra. Un tātad es gribētu izkliedēt bažas, ka veselības aģentūra tērē tik lielus līdzekļus, tā nav, veselības aģentūra, administrācija tērē 1,9 procentus. Attiecībā uz pilnvarniekiem. Šeit arī ir klaji pārspīlējumi, un pilnvarnieks un padomes priekšsēdētājs, kā arī agrāk ir bijis, saņem 200 latu bez nodokļu atvilkšanas. Šis priekšlikums, devītais, ir principā iestrādāts komisijas priekšlikumā, un Sociālo un darba lietu komisija piedāvā, ka labklājības ministrs ir valsts pilnvarnieks aģentūrā, bet padomes priekšsēdētāju ievēlē pēc pilnvarnieka priekšlikuma. Un tas ir nepieciešams, lai veiktu šo reformu, lai ministrs kā pilnvarnieks uzraudzītu reformas gaitu, un, kā jūs dzirdējāt, pašreiz Latvijā notiek starptautisks seminārs par kompensējamiem medikamentiem. Un lai šī sistēma attīstītos straujāk, ir nepieciešams, ka tieši ministrs ir pilnvarnieks, ka tieši ministrs seko reformai, lai šie līdzekļi tiktu tērēti racionāli un lai šie līdzekļi, lai medikamenti nonāktu pie katra mūsu Latvijas iedzīvotāja.

Tā ka es lūdzu neatbalstīt 9. priekšlikumu un 10. atbalstīt, un neticiet Bojāra kungam.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Jurdža kungs, es neesmu apvainojis jūs personīgi, un tāpēc jūs neapvainojiet mani, un, ja jūs sakāt, ka es neprotu lasīt, tad jūs pats palasiet avīzē par šitiem "astoņkājiem", kas ir medicīnā. To rakstu ne es, bet to raksta medicīnas darbinieki. Tas ir pirmais.

Otrais. Es nolasu jūsu ministra dokumentu, kuru viņš atsūtīja uz pieprasījumu. "Veselības aprūpē strādājošām māsām tiek noteikta fiksēta darba samaksa ar mēneša algu 110 latu apmērā. Un papildus valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas." Sakiet, lūdzu, kura medmāsa un kurā slimnīcā saņem šo algu? Un tad mācāties lasīt.

Un vēl. Ja sākat runāt par zālēm, tad jums droši vien ir zināms, ka 16 medicīnas zāļu ražotāju uzņēmumi Latvijā pārdod tikai 6—7% apmērā zāles. 93% jūsu Labklājības ministrija ir atdevusi ārzemju piegādātājiem, ja? Tātad mūsu darbiniekiem un strādniekiem, kas strādā, un zinātnieki izgudro un izgatavo kvalitatīvas zāles, tās viņas pārdot Latvijā? Tās jāpārdod ir kaut kur. Bet citiem var. Jūs paskatieties uz cenām un salīdziniet vienu un to pašu zāļu cenas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā! Aizbrauciet un papētiet, un tad jūs redzēsiet! Protams, ka tas zāļu tirgus, kas sastāda uz 2000. gada ap 200 000 dolāru... patiesībā latu, tas ir ļoti liels. Un man nav saprotams, ko dara tā aģentūra, kura neregulē. Un kā tad jūs novērtējat to, ka gada sākumā mūsu infekcijas slimnīcās slimniekiem nebija zāļu, slimnīcas administrācijām nebija zāļu un līdzekļu, ar ko ārstēt slimos? Tad kāda ir darbība mūsu labklājības ministram? Es jau nesaku par tām...

Sēdes vadītājs. Laiks.

L.Bojārs. ... infekcijas slimībām, kuras izplatās Latvijā un kas vēl mūs gaida. Un kas notiek ar vakcināciju, kuru jūs nejēdzat apkopot un nepratāt desmit gadu laikā to sakārtot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

O.Deņisovs (PCTVL). Komisijas vārdā piedāvājam 10. priekšlikumu atbalstīt — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāt Bojār, vai es pareizi jūs sapratu, ka jūs vēlaties balsot par 9. un par 10. priekšlikumu? Nevēlaties? Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

O.Deņisovs. 11. priekšlikums. Sociālā un darba lietu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Atvainojiet, atklājam debates par 11. priekšlikumu. Nevēlaties debatēt? Tiek atbalstīts.

O.Deņisovs. 12. priekšlikums. Sociālā un darba lietu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Deņisovs. 13. priekšlikums. Deputātu Jurdžu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 14. priekšlikums. Deputātu Leonu Bojāru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Deņisovs. 15. priekšlikums. Deputātu Bojāru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jūs ziniet, ka mūsu speciālisti, protams, ārzemēs tiek novērtēti, bet ne pārāk tas tirgus ārzemēs ir atvērts priekš Latvijas speciālistiem. Mēs savu darba tirgu esam atvēruši un ar ļoti augstām apmaksām. Kaut vai Jūras administrācijā un arī citās vietās. Un vēl strādā arī tie, kas, kā saka, nelegāli ievesti. Tāpēc mans 15.priekšlikums bija, kur vajadzēja ieslēgt tikai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņus un to pārnest uz citu, zemāk. Un visiem tiem pilsoņiem, kurus mēs gribam ielaist savā darba tirgū, kad mēs iestāsimies Eiropas Savienībā, protams, to jautājumu vajag atrisināt. Tāpēc tas ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu, balsosim par 15. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 35, atturas — 29. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

O.Deņisovs. 16. priekšlikums. Deputātu Bojāru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Deņisovs. 17. priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijas. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Deņisovs. 18. priekšlikums. Deputātu Jurdžu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

O.Deņisovs. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā ir priekšlikums otrajā lasījumā atbalstīt šā likuma grozījumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Farmācijas likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam...

O.Deņisovs. 12. marts!

Sēdes vadītājs. Kā, lūdzu?

O.Deņisovs. 12. martā.

Sēdes vadītājs. 12. marts. Paldies!

Izskatīsim deputāta Imanta Stirāna iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šī gada 1. martā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šī iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (TP). Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde tūlīt.

Sēdes vadītājs. Informēju jūs, ka šodien jautājumu un atbilžu sēde nenotiks, jo jautājumu iesniedzēji ir apmierināti ar ministru rakstiskajām atbildēm.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Pāvels Maksimovs, Gundars Bojārs, Andrejs Panteļējevs, Romualds Ražuks, Jānis Škapars, Jēkabs Sproģis, Māris Vītols, Dzintars Ābiķis, Valdis Ģīlis, Helmuts Čibulis, Arnis Razminovičs, Jānis Lagzdiņš, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Valdis Lauskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem

rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs

A.Kalvītis

Uz jaut.Nr.105 — dok.Nr.2818

Par Latvijas valdības rīcību, ja Kanāda pret Latviju veiks antidempinga pasākumus

 

Atsaucoties uz Saeimas deputātu š.g. 8.februāra vēstuli Nr.8/5–2–20 par to, kādus pretpasākumus veiks Latvijas valdība, ja Kanāda pret Latviju lietos antidempinga pasākumus, informēju Jūs par sekojošo:

1. Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) normas paredz iespējas jebkurai valstij likumīgi aizsargāt savu iekšējo tirgu, ja imports par dempinga cenām nodara zaudējumus vietējiem ražotājiem. Līdz ar to saskaņā ar savu nacionālo likumdošanu, veicot pārbaudi un nepieciešamības gadījumā piemērojot antidempinga pasākumus attiecībā uz importēto tēraudu (t.sk. a/s "Liepājas metalurgs" produkciju), Kanāda kā PTO dalībvalsts izmanto savas likumīgās tiesības aizsargāt savu iekšējo tirgu un atjaunot godīgu konkurenci.

2. Ja Kanāda dempinga lietas pārbaudi veic, ievērojot visas PTO noteiktās prasības attiecībā uz pārbaudes veikšanu un antidempinga pasākumu piemērošanu, kā arī pamatoti pierāda dempinga esamību, Latvijai nav legālu tiesību veikt jebkādus pretpasākumus.

3. Šobrīd valdība ir aktīvi iesaistījusies Kanādas veiktās dempinga pārbaudes procesā, piesakot sevi kā ieinteresēto pusi lietas izskatīšanā. Ir sniegtas atbildes uz Kanādas muitas un ienākumu aģentūras sagatavoto informācijas pieprasījuma anketu Latvijas valdībai un turpināta sadarbība ar a/s "Liepājas metalurgs" juridiskajiem pārstāvjiem, lai panāktu Latvijai un a/s"Liepājas metalurgs" pēc iespējas labvēlīgāku risinājumu.

Ar cieņu, —

2001.gada 14.februārī ekonomikas ministrs A.Kalvītis

 

 

Ministrs

A.Slakteris

Uz jaut. Nr. 110—dok. Nr. 2871

Par celulozes rūpnīcas celtniecības projektu

 

1. a) Kopš pagājušā gada otrās puses ir izveidotas a/s "Baltic Pulp" darba grupas (kopskaitā 10), kuru starpā ir arī finansu un ekonomisko jautājumu darba grupa. Šobrīd vēl nav pilnībā izstrādāta finansu pakete, taču paredzams, ka kredītu 450–550 miljonu eiro apmērā varētu sniegt banku konsorcijs ar IFC (Pasaules bankas grupa) un ERAB priekšgalā. Kompānijas a/s "Baltic Pulp" pašu kapitāls varētu sasniegt 350–450 miljonu eiro, meklējamās subsīdijas no ES avotiem — ap 300 miljoniem eiro. Kredītu atmaksāšanas kārtība tiek modelēta un apspriesta.

b) Neto peļņas sadale starp nākamās rūpnīcas īpašniekiem notiks proporcionāli īpašuma daļām, taču atteicīgais akcionāru līguma projekts vēl nav izveidots.

c) Minētais akciju sadalījums gandrīz vienādās trijās daļās starp Latvijas Republiku, "Metsaliitto Group" un "Sodra Group" ir apstiprināts kompānijas a/s "Baltic Pulp" darbības pirmajai, izpētes un projektēšanas stadijai. Konkrētie visu trīs partneru ieguldījumi nākamajā stadijā tiks izskatīti tuvākajos mēnešos. Pagājušā gada sākumā Ministru kabients konceptuāli apstiprināja iespēju, ka Latvijas ieguldījums varētu būt meža zemju veidā. Konkrētais ieguldījuma apjoms un veids ir jāprecizē saskaņā ar galējo kapitāla lielumu un kapitāla daļu sadalījumu. Šādu risinājumu, ja tas tiks pieņemts, izskatīs un par to pieņems lēmumu Saeima. Sarunās jāpanāk tas, lai noslēguma etapā meža ieguldījums varētu tikt minimizēts, maksimāli piedaloties ar naudu.

2. Priekšprojekta pētījumā prognozēts, ka papīrmalkas un šķeldas cenas sasniegs aptuveni 29–30 USD par 1 m3. Investoru konsultanti paredz, ka iespējama šo resursu cenu palielināšanās pēc rūpnīcas darbības uzsākšanas. Celulozi realizēs caur investoru mārketinga kompānijām. Celulozes tirgus cena ir samērā mainīga, un to ietekmēt praktiski nav iespējams. Š. g. februārī 1 t skuju koksnes celulozes cena pasaules tirgū ir 680 USD. Zāģbaļķu cenas no rūpnīcas īpašumā esošajiem mežiem noteiks tirgus situācija.

3. Pašlaik nav noteikts ieguldījuma lielums. Konkrētais ieguldījuma apjoms un veids tiks precizēts saskaņā ar galējo kapitāla lielumu un kapitāla daļu sadalījumu. Iespēja par valsts meža zemju nodošanu rūpnīcas īpašumā pamatojas šādi:

Valsts līdzdalība šajā investīciju projektā ir vēlama un nepieciešama (no investoru viedokļa — samazināt biznesa politisko risku).

Valsts meža izmantošanas ekonomiskā efektivitāte šobrīd ir samērā zema; piemēram, 1 m3 papīrmalkas cena (uz celma) ilgtermiņa līgumos vidēji nesasniedz pat 1 latu.

Jāņem vērā, ka investori atbalsta tieši meža zemju ieguldījumu, jo Ziemeļeiropas celulozes un papīra ražotāju panākumi konkurences cīņā ar citām kompānijām pasaulē zināmā mērā balstās uz ražotāju īpašumā esošo mežu. Papīrmalkas piegādes no pašu mežiem nepieciešamas celulozes zemo cenu periodā, piemēram, tā tas notika 1996.–1997. gadā.

Gadījumā, ja valsts mežu daļas ieguldīšana būs nepieciešama, tam ir nepieciešams Saeimas atbalsts, pieņemot atsevišķu likumu par celulozes rūpnīcu.

Bez tam potenciālie investori ir izteikuši vēlmi, lai Latvijas valsts garantētu aptuveni 40% nepieciešamās koksnes (papīrmalkas) piegāžu no saviem resursiem par vienošanās cenu. Lai to izpildītu, nepieciešams piegādāt ap 1 miljonu m3 papīrmalkas. Resursu piegādes mehānisma stabilizācija ir sarunu objekts.

4. Līdztekus Zemkopības ministrijai līgumu projektu izstrādē piedalās pārstāvji no Ekonomikas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Satiksmes un citām ministrijām. Jautājumos par izejvielu piegādi iesaistīti privāto mežu īpašnieki, kas pozitīvi atsaucās par biznesa kontaktiem ar "Sodra" kompāniju (vienu no investoriem). Sarunās par investīciju noteikumiem aicināts piedalīties Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents, notiek arī regulāri kontakti.

5. Analīze par rūpnīcas iespējamo ietekmi uz vidi oficiāli tiks uzsākta š. g. martā ar pieteikuma iesniegšanu Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā. Taču jau līdz šim veikti vismaz 10 pētījumi par celulozes rūpnīcas izvietošanas vides aspektiem, kas pārliecina par projekta īstenošanas tehnisko iespējamību.

6. Laikā no 1995. gada janvāra līdz 2000. gada 1. jūlijam VMD Celulozes projekta grupas budžets sasniedzis 379 tūkstošus latu. Pēc tam izlietoti līdz 2001. gada 1. janvārim 2 tūkstoši latu eksperta algošanai un 62 tūkstoši latu kā iemaksa a/s "Baltic Pulp". Salīdzinājumam — konkurējošais Vācijas FR celulozes fabrikas projekts Stendālē izlietojis 6 gadu laikā 12 miljonu DEM projekta attīstībai un investora piesaistei. Lielāko daļu no šīs summas gan Latvijā, gan arī Vācijā būs iespējams kapitalizēt projekta realizācijas gadījumā.

2001. gada 1. martā Zemkopības ministrs A.Slakteris

Kopsavilkums

2001. gada 1. marta sēdē

Noklausījās Horvātijas Republikas parlamenta priekšsēdētāja Zlatko Tomčiča uzrunu

3.lasījumā pieņēma likumus:

— "Par zemes gabala nodošanu Latviešu virsnieku apvienībai". (Reģ.nr.707) (dok.nr.2848) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Par nekustamā īpašuma nodošanu Polijas Republikai". (Reģ.nr.770) (dok.nr.2849) Balsojums: 84 par, 0 pret, 1 atturas.

 

 

2.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:\

— "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"". (Reģ.nr.788) (dok.nr.2648; nr.2648C) Balsojums: 74 par, 11 pret, 0 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"". (Reģ.nr.836) (dok.nr.2841; nr.2846) Balsojums par steidzamību: 74 par, 0 pret, 15 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 85 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 75 par, 0 pret, 13 atturas.

— "Grozījums Antidempinga likumā". (Reģ.nr.812) (dok.nr.2768; nr.2838) Balsojums par steidzamību: 73 par, 0 pret, 10 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 84 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Grozījumi likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu"". (Reģ.nr.771) (dok.nr.2621; nr.2844) Balsojums: 58 par, 11 pret, 11 atturas.

— "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā". (Reģ.nr.779) (dok.nr.2637; nr.2845) Balsojums: 81 par, 0 pret, 1 atturas.

— "Valsts aizsardzības finansēšanas likums". (Reģ.nr.678) (dok.nr.2270; nr.2847) Balsojums: 75 par, 13 pret, 1 atturas.

— "Grozījumi Farmācijas likumā". (Reģ.nr.752) (dok.nr.2588; nr.2850) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

 

1.lasījumā pieņēma likumprojektu:— "Konkurences likums". (Reģ.nr.804) (dok.nr.2720; nr.2839) Balsojums: 69 par, 0 pret, 0 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektu:

— "Grozījums likumā "Par zinātnisko darbību"". (Reģ.nr.837) (dok.nr.2843; nr.2843A) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā).

Jautājumi un atbildes:

— Saeima saņēma ekonomikas ministra A.Kalvīša atbildi uz deputātu I.Burvja, V.Lauska, O.Zvejsalnieka, J.Čevera un L.Bojāra jautājumu par Latvijas valdības pretpasākumiem sakarā ar LETA sniegto informāciju par Kanādas valdības plānotajiem antidempinga pasākumiem pret ārvalstīm — dzelzsbetona konstrukciju eksportētājām. (dok.nr.2818)

— Saeima saņēma zemkopības ministra A.Slaktera atbildi uz deputātu A.Kalniņa, L.Bojāra, R.Labanovska, V.Lauska un P.Salkazanova jautājumu par celulozes rūpnīcas celtniecības projektu. (dok.nr.2571)

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 1. marta sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

K.Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Manuprāt, ir trīs galvenās lietas, par kurām būtu jārunā no likumdošanas un viena no priekšvēlēšanu viedokļa.

No likumdošanas viedokļa ļoti svarīgi ir tas, ka ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" Saeima ir pieņēmusi politisku lēmumu — līdz 100 litriem palielināt to normu, par kuru zemnieki saņem kompensāciju par samaksāto akcīzes nodokli. Tā ir ļoti būtiska norma, kas interesēs ne tikai tos, uz kuriem tā attiecas.

Manuprāt, pietiekami svarīgi ir arī tas, ka ir novērsta neprecizitāte, kas bija ieviesusies likumā "Par pievienotās vērtības nodokli". Un tas ir — par visiem tiem līgumiem, kuri ir slēgti līdz šā gada sākumam, un tiem procentiem, kādu preci pērkot uz līzinga, ar kuriem pēc līguma nebija apliktas konkrētās preces procenti, pēc likuma sanāca, ka ir aplikti. Tāpēc tas krasi palielināja šīs preces cenu un nekādā veidā neveicināja līzinga kā pakalpojuma attīstību Latvijā. Tāpēc, domājot par biznesa operatoriem un tiem cilvēkiem, kas sniedz līzinga pakalpojumus, kā arī par tiem, kas ir šī pakalpojuma ņēmēji, mēs precizējām šādu savu iepriekš izstrādāto normu.

Arī Valsts aizsardzības finansēšanas likums ir bezprecedenta gadījums Latvijas Republikas likumdošanā, kad, pagaidām gan vēl tikai otrajā lasījumā, ir noteikti konkrēti procenti, cik turpmāk valsts ieguldīs procentuāli no budžeta savā aizsardzībā saistībā ar to, ka mūsu prioritāte ir iestāšanās NATO. No budžeta tiesību viedokļa šādu praksi varbūt nevajadzētu izmantot pārāk plaši, bet tādai lielai un nopietnai prioritātei, kāda Latvijas Republikai ir NATO, gan.

Visbeidzot — es gribētu teikt vēl dažus vārdus par to, kā pēdējās dienās ir ievirzījusies pašvaldību vēlēšanu kampaņa. Es gribētu atbalstīt A.Počas kundzi, kura šodien izmantoja iespēju un sniedza paziņojumu presei par to, ka, viņasprāt, tāda veida materiāli, kāds bija "Vakara Ziņās" vakardienas numurā, kur tika publicēts deputātu kandidāta kailfoto, ir absolūti nepieņemami, pretīgi un riebīgi. Viņa solidarizējas ar sievieti, kura bija šādi izsmieta, un teica, ka šādas metodes ir vienkārši nepieņemamas un cilvēka cieņu pazemojošas. Protams, es neesmu tik lielā mērā iesaistīta pašvaldību vēlēšanu kampaņā kā A.Počas kundze, bet varu teikt, ka es viņu pilnībā atbalstu gan kā sievieti, gan kā cilvēku, gan kā politiķi. Un līdz ar mani arī visa "Latvijas ceļa" frakcija.

V.Balodis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Man ir jāsaka priecīga ziņa visiem tiem cilvēkiem, kuri ir slēguši līzinga līgumus un iegādājušies kādu dārgāku preci — automašīnu vai dzīvokli savai ģimenei. Ir labota tā kļūda, ko pēc Finansu ministrijas ierosinājuma pagājušajā gadā pieņēma Saeima, kad ar pievienotās vērtības nodokli tiek aplikta ne tikai preces cena, bet arī procentu maksājumi līzinga kompānijai. Pēc apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ierosinājuma koalīcijas padomē beidzot tika pieņemts kompromiss, kas gan, es domāju, neapmierina visus iedzīvotājus. Un šodien divos lasījumos tika pieņemts un stājās spēkā šis grozījums, kas nosaka, ka tie līgumi, kuri ir slēgti līdz šā gada 1.janvārim, netiek papildus aplikti ar šo pievienotās vērtības nodokli un iedzīvotāji, kā komisijas sēdē solīja arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, kuri jau ir samaksājuši šos procentu maksājumus par janvāri un februāri, no Valsts ieņēmumu dienesta šo naudu varēs saņemt atpakaļ.

Runājot par pievienotās vērtības nodokli, domāju, ka martā ar koalīcijas partneriem mums būs liela diskusija, jo, kā solīja finansu ministrs Gundars Bērziņš, Finansu ministrija gatavo plašākus priekšlikumus nodokļu grozījumos. Mēs varētu atgriezties pie tā, ka tiktu samazinātas nodokļu likmes tūrisma un viesnīcu pakalpojumiem ārzemju tūristiem, kā arī komunālajiem maksājumiem, kas šobrīd nav vienlīdzīgi visām dzīvokļa īpašuma formām. Es domāju, ka Saeima to labos martā.

Otrs svarīgs likums ir atgriešanās pie 100 litru dīzeļdegvielas akcīzes normas, ko jau bija solījis Ministru prezidents, finansu ministrs un zemkopības ministrs.

Man ir prieks, ka pagājušajā sēdē likumprojekts tika atlikts pēc mūsu — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK — ierosinājuma koalīcijas padomē, jo mēs uzskatījām, ka valdībai jābūt konsekventai savos solījumos un nevajag atbalstīt Gundara Bērziņa priekšlikumu, ka šogad — 2001.gadā — būtu pielietojama 95 litru norma. G.Bērziņš bija korekts un atsauca savu priekšlikumu, kā arī priekšlikumu par to, ka akcīzes nodokļa atmaksas saņēmēji varētu būt tikai tie zemnieki, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Es domāju, ka nevajadzētu tādā veidā zemniekus šķirot. Šobrīd akcīzes nodokļa atmaksu varēs saņemt visi zemnieki.

Vēl trešais valstij ļoti svarīgs likums ir "Valsts aizsardzības finansēšanas likums", kas paredz, ka 2002.gadā aizsardzības finansēšanai tiks atvēlēti 1,75% no iekšzemes kopprodukta un 2003.gadā — 2% no iekšzemes kopprodukta. Domāju, ka virzība uz NATO un valsts aizsardzības stiprināšana ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija) : Šodien mūs uzrunāja Horvātijas Republikas parlamenta priekšsēdētājs, uzsverot, ka Horvātija ir valsts, kas ievēro savas iekšējās intereses un cenšas tās īstenot. Tas ir arī mūsu uzdevums.

Šīsdienas sēdē tika ierosināts steidzamības kārtā izskatīt pieprasījumu par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Marekam Segliņam, ko Saeima viennozīmīgi noraidīja. Ministram tiek pārmests noziedzības pieaugums, taču jāatgādina, ka tika izmainīta likumdošana, kuras rezultātā vieglākas kategorijas noziegumus tagad reģistrē kā smagus. Vēlos arī atgādināt, ka Iekšlietu ministrijā tomēr tika atrasti līdzekļi Tikumības policijas izveidošanai.

Vēl sabiedrībā būtisks ir jautājums, kas saistīts ar tā saucamo atkusni mūsu attiecībās ar Krieviju, ko vairāk varētu raksturot kā Latvijas izstumšanu uz lēni kūstoša ledus. Mums jābūt sevišķi modriem savu interešu aizstāvībā. Mūsu ģeopolitiskai virzībai uz Eiropas Savienību un NATO jābūt skaidrai, tāpēc ir svarīgi, ka mēs atbalstījām izmaiņas "Valsts aizsardzības finansēšanas likumā". Marta beigās notiks Krievijas un Latvijas starpvaldību sarunas A.Gorbunova un A.Blohina vadībā, kad tiks spriests par līgumu paketi, kuras saturs šobrīd nav zināms ne deputātiem, ne sabiedrībai. Tautas partija ir par atklātību visos politiskos jautājumos, vai tie būtu iekšpolitiska vai ārpolitiska rakstura. Sabiedrībai jāzina, ko runā un par ko vienojas valsts augstākās amatpersonas un starpvalstu sarunu vedēji. Ir svarīgi, ka mums ir labas attiecības ar kaimiņvalstīm, bet tām jābūt līdzvērtīgām.

Tautas partijai īpaši rūp līgums, kas ir saistīts ar sociālās drošības jautājumiem, tāpēc pirmdien uz ārkārtas frakcijas sēdi esam iecerējuši aicināt labklājības ministru A.Požarnova kungu. Mūs interesē starpvalstu sarunu gaita, kas ir saistīta ar šiem jautājumiem. Mēs vēlamies informāciju par to, vai un kā Latvijai no sava sociālā budžeta būtu jāmaksā pensijas šeit dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem un nepilsoņiem atkarībā no nostrādātā darba laika Krievijā. Tas, protams, uzlabotu viņu statusu.

Tautas partija iestājusies par to, lai tiktu nodrošināta pensiju sistēmas dzīvotspēja kopumā un tad iespēju robežās celtas pensijas tiem pensionāriem, kuriem tās ir viszemākās. Arī Latvijas Pensionāru federācija izteikusi bažas par topošo līgumu, jo tas skar arī viņus. Vienošanās par jaunām pensiju izmaksām apdraud valsts budžetu un ir pretrunā ar esošo likumu "Par valsts pensijām". Apmierinot Krievijas Federācijas puses prasības sociālās drošības līgumā, valdība, iespējams, piekāpsies prasībām grozījumos likumā "Par valsts pensijām", kas tika pieņemts 1990.gada augustā. Latvija nedrīkst parakstīt vēl rindu līgumu, kurus neapstiprinās Saeima, ja tajos nav samērotas attiecības starp Latvijas valsts ieguvumiem un zaudējumiem,un tāpēc tie neatbilst Latvijas valsts interesēm.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija) : Iepriekšējie runātāji jau stāstīja par daudziem svarīgiem likumiem, pie kuriem Saeima šodien strādāja. Es vairāk gribu pakavēties pie likumprojekta "Valsts aizsardzības finansēšanas likums", kuru Saeima pieņēma otrajā lasījumā. Principā likuma koncepciju uzskatu par amorālu. Es nezinu, vai ir zināms, ka šogad armijai no budžeta tiek veltīti 48 424 727 lati. Es neuzskatu, ka mums jāiestājas NATO. Saeimas vairākums uzskata, ka ir. Nu kāpēc ne? Es uzskatu, ka, ja es ticu, ka šodien, piemēram, Kaļiņingradas apgabalā nav kodolgalviņu, bet ja mēs iestāsimies NATO, tad tās tur noteikti būs.

Un vēl. Vai mēs varam atvēlēt 2003.gadā 2% no iekšzemes kopprodukta mūsu cienījamai armijai. Es uzskatu, ka tas ir amorāli, un tieši tāpēc, ka mūsu tautas labklājība diemžēl katastrofāli atpaliek no labklājības valstīs, kuras jau integrējas NATO. Amorāli tāpēc, ka Latvijas medmāsas saņem gandrīz minimālo algu, bet ārsts ķirurgs 1 santīmu par operācijas minūti. Es uzskatu, ka, ja mums pietrūkst līdzekļu tautas veselībai, pensijām, izglītībai, tad — gribam mēs vai negribam — līdzekļi, kurus mēs veltīsim armijai, tiks atņemti bērniem, skolotājiem, mediķiem. Neviens mums neuzbrūk un negatavojas to darīt. Esmu pārliecināts, ka labākā Latvijas aizsardzības politika ir tieši tautas veselība un labklājība, izglītības un zinātnes attīstība, turīgi zemnieki un ekonomiskie sakari kā ar Rietumiem, tā arī ar Austrumiem, iestāšanās Eiropas Savienībā un īsta mūsu sabiedrības integrācija.

Ar jums tagad bieži runā deputātu kandidāti. Tuvojas pilsētu domes un vietējo pašvaldību vēlēšanas. Jums gudri un labi jāapdomā un jāpārdomā, kas tika solīts pēdējos 10 gados un kas ir izpildīts.

Es jums novēlu ticību, mīlestību, izturību un visu to labāko.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šodien plenārsēde bija samērā īsa, jo darba kārtībā nebija pārāk daudz jautājumu, bet tajā pašā laikā jāsaka, ka lielākā daļa jautājumu, ko izskatījām plenārsēdē, bija saistīta vai nu ar iepriekšējo valdību, vai šīs valdības pielaisto kļūdu labošanu.

Pirmkārt, akcīzes nodokļa kompensācija zemniekiem. A.Šķēles valdība šo kompensāciju samazināja no 100 litriem par hektāru uz 80 litriem. Šodien, neskatoties uz priekšlikumiem par 120 litiem par 115 litiem, deputāti nobalsoja par atgriešanos atpakaļ pie 100 litriem, jo degvielas cenas pieaugušas samērā strauji un zemniekiem šī nauda ir ļoti nepieciešama.

Nākamais labojums. Šī valdība gada sākumā pieņēma grozījumus par pievienotās vērtības nodokli, atliekot līzinga darījumus ar atpakaļejošu spēku, kas no juridiskā viedokļa ir diezgan nekorekti. Šī nekorektā valdības nostāja šodien tika izlabota. Taču netika izlabots otrs grozījums, ko valdība iesniedza par pievienotās vērtības nodokli šī gada sākumā — apsaimniekošanas izdevumu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli. Bija iespēja to izdarīt, atverot likumu šajā reizē, taču valdošā koalīcija šī jautājuma izskatīšanu atlika uz vēlāku laiku.

Tālāk kā steidzams tika izskatīts pieprasījums iekšlietu ministram Marekam Segliņam, bet valdošā koalīcija steidzamību noraidīja. Noziedzības līmeņa pieaugums valstī ir katastrofāls. Mūsu skolās ir narkomānija. Solījumi divu valdību laikā izveidot un nostiprināt Tikumības policiju no ministra puses tiek pildīti ļoti nosacīti, un arī jau pašā budžeta gada sākumā policijai trūkst degvielas. Esmu pārliecināts, ka tieši šo iemeslu dēļ nākamajā ceturtdienā sociāldemokrāti ierosinās uzticības vai pareizāk neuzticības balsojumu iekšlietu ministram.

Sociāldemokrāti kā jebkura partija gatavojas pašvaldību vēlēšanām — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kandidātu saraksti ir 98 pašvaldībās. Es ticu, ka mums izdosies uzvarēt šajās vēlēšanās.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!