Ministru kabineta noteikumi Nr. 55

Rīgā 1998.gada 17.februārī (prot. nr.7 21.§)

Noteikumi par rūpniecisko zveju Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos un Rīgas jūras līcī

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 13.pantu

I. Vispārīgie jautājumi jumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas un ārvalstu fiziskās un juridiskās personas veic rūpniecisko zveju Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos un Rīgas jūras līcī (turpmāk — jūras ūdeņi), kā arī nosaka rūpnieciskajā zvejā iegūstamo zivju resursu uzskaites un aizsardzības nosacījumus.

2. Jūras ūdeņi šo noteikumu izpratnē ir ūdeņi, kas atrodas jūras pusē no krasta līnijas, bet upju ietekās Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī — ūdeņi, kas atrodas jūras pusē aiz līnijas, kura savieno upju pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, bet ostās — to pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk jūrā izvirzītos punktus, un šie ūdeņi ietver teritoriālās jūras ūdeņus, ekonomiskās zonas ūdeņus Baltijas jūrā un Rīgas jūras līča ūdeņus, kur Latvija realizē savu jurisdikciju. iju.

3. Jūras ūdeņi atkarībā no rūpnieciskās zvejas (turpmāk — zveja) veida, zvejas vietas un zivju aizsardzības un regulēšanas īpatnībām iedalās šādi:

3.1. piekraste — Latvijas Republikas teritoriālo ūdeņu daļa un Rīgas jūras līča ūdeņu daļa, kas atrodas ne tālāk par divām jūras jūdzēm no krasta un kuras dziļums nepārsniedz 20 metru;

3.2. Rīgas jūras līcis — jūras ūdeņi, kurus norobežo līnija, kas noteikta saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par jūras robežas noteikšanu Rīgas jūras līcī, Irbes šaurumā un Baltijas jūrā" un savieno Loades raga dienvidu daļu (57° 57,4760’N; 21° 58,2789’E) ar Ovišu bāku (57° 34,1234’N; 21° 42,9574’E), un abu valstu robežas līnija Rīgas jūras līcī saskaņā ar līgumu;

3. 3. jūra — Latvijas Republikas teritoriālie un Rīgas jūras līča ūdeņi aiz piekrastes ūdeņu joslas un ekonomiskās zonas ūdeņi.

4. Lai veiktu zvejas uzskaiti un zivju resursu izpēti, jūras ūdeņi saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā norādītajām robežām un numerāciju tiek dalīti apakšrajonos, zonās un zvejas kvadrātos.

5. Zvejot jūras ūdeņos ir atļauts, ja ir noformēti šādi dokumenti:

5.1. juridiskajām personām —, ja ir licence zvejniecības uzņēmējdarbības veikšanai, bet zvejniekiem — individuālā darba veicējiem —, ja viņi ir reģistrējušies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Jūras vides pārvaldē (turpmāk — Jūras vides pārvalde);

5.2. ja fiziskās un juridiskās personas (turpmāk — zvejnieki) noslēgušas zvejas tiesību nomas līgumus, tām ir noteikti nozvejas vai zvejas rīku skaita limiti (turpmāk — zvejas limiti) un ir saņemta zvejas atļauja (licence), ko izsniedz Jūras vides pārvalde, bet šo noteikumu 8.punktā minētajos gadījumos — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides valsts inspekcija (turpmāk — Vides valsts inspekcija).

6. Ārvalstu fiziskās un juridiskās personas (turpmāk — ārvalstu zvejnieki) drīkst zvejot Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos un Rīgas jūras līcī, pamatojoties uz kārtējā gada vienošanās protokolā, kas parakstīts saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, noteikto kārtību. ību.

7. Zveja jūras ūdeņos ir atļauta:

7.1. saskaņā ar noteiktajiem zvejas limitiem, kurus katru gadu pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un, ņemot vērā Starptautiskās Baltijas jūras Zvejniecības komisijas Latvijai iedalītās nozvejas kvotas un Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta rekomendācijas, nosaka Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvalde (turpmāk — Zivsaimniecības pārvalde);

7.2. ar zvejas kuģiem, kuru sarakstu atbilstoši zvejas vietām jūrā un zivju sugām katru gadu apstiprina Zivsaimniecības pārvalde. lde.

8. Zveju jūras ūdeņos zinātniskos un citos īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) pēc saskaņošanas ar Zivsaimniecības pārvaldi un Vides valsts inspekcijas izdotas attiecīgas zvejas atļaujas (licences) saņemšanas veic specializēti pētniecības kuģi vai citi zvejas kuģi un peldošie līdzekļi. Ārvalstu zvejniek i (arī starptautiskās organizācijas) zinātniskās pētniecības darbus var veikt, ja Latvijā noteiktajā kārtībā ir saņemta attiecīga Ārlietu ministrijas atļauja.

II. Zvejnieku pienākumi

9. Vispārīgie pienākumi: umi:

9.1. zvejot ar kuģiem, kuri iekļauti Zivsaimniecības pārvaldes apstiprinātajos sarakstos, un nepārsniegt zvejas limitus;

9.2. nodrošināt dalītu nozvejas un zivju izkraušanas uzskaiti pa zivju sugām un pēc svara (ja nepieciešams — pēc skaita), piekrastes zvejā — arī pa zvejas rīku veidiem;

9.3. reģistrēt zvejas datus Zivsaimniecības pārvaldes apstiprinātajos zvejas žurnālos: piekrastes zvejā — pēc atgriešanās krastā pirms zivju pārdošanas vai transportēšanas, jūras zvejā — pēc katras zvejas operācijas veikšanas, bet ārvalstu zvejniekiem — attiecīgās valsts zvejas žurnālos;

9.4. augošā secībā apkopot datus par nozvejas apjomu pa zivju sugām katrā zvejas apakšrajonā vai piekrastes zvejas vietā un saskaņā ar Zivsaimniecības pārvaldes apstiprinātajām pārskata veidlapām iesniegt attiecīgās ziņas Jūras vides pārvaldē: ldē:

9.4.1. Latvijas zvejniekiem — ne vēlāk kā līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša sestajam datumam;

9.4.2. ārvalstu zvejniekiem — ne vēlāk kā līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam;

9.5. pēc Zivsaimniecības pārvaldes, Vides valsts inspekcijas vai Jūras vides pārvaldes pieprasījuma sniegt informāciju, kas raksturo zveju jūras ūdeņos, un ziņas, kas attiecas uz kuģu un laivu identifikāciju un raksturojumu;

9.6. marķēt dreifējošos un peldošos noenkurotos zvejas rīkus saskaņā ar š o noteikumu 2.pielikumu;

9.7. pēc loma pacelšanas nekavējoties veikt zivju šķirošanu, un, ja piezveja pārsniedz šo noteikumu 22.punktā noteikto piezvejas apjomu, attiecīgo zivju daudzumu atlaist jūrā;

9.8. nepieļaut tādu ar zveju, zivju apstrādi jūrā un zivju transportēšanu saistītu darbību veikšanu, kas izraisa vides piesārņošanu jūrā, ostās un krastā;

9.9. sniegt iespēju zinātniskās pētniecības iestādēm, noslēdzot attiecīgus līgumus, veikt zivju bioloģiskās analīzes. Bioloģiskajām analīzēm un citiem zinātniskajiem pētījumiem izmantotie nozvejas apjomi netiek ieskaitīti zvejniekiem noteiktajos zvejas limitos, ja līgumā nav noteikts citādi;

9.10. ziņot Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtam par iezīmētu zivju un putnu, kā arī par jūras zīdītāju (piemēram, roņu) noķeršanu;

9.11. lai nodrošinātu Latvijas zvejas flotes atbilstību pieejamajiem zivju resursiem, saskaņot ar Zivsaimniecības pārvaldi zvejas kuģu iegādi un jaunu zvejas kuģu būvi;

9.12. atļaut Vides valsts inspekcijas un Jūras vides pārvaldes pilnvarotām amatpersonām pārbaudīt visas kuģa telpas, uzrādīt pārbaudei zvejas vietu, nozvejotās un apstrādātās zivis, gatavo produkciju, zvejas rīkus un ar zveju saistītos dokumentus un atļaut veikt izrakstus no tiem, kā arī sniegt pārbaudes veikšanai ne p ieciešamo palīdzību.

10. Kuģu kapteiņu un kapteiņu palīgu (sardzes stūrmaņu) pienākumi, zvejojot, kā arī veicot zivju apstrādi un transportēšanu:

10.1. uzņemt uz kuģa un pārcelt uz citiem kuģiem Vides valsts inspekcijas un Jūras vides pārvaldes pilnvarotas amatpersonas, kas pilda dienesta pienākumus, pēc viņu pieprasījuma;

10.2. ļaut Vides valsts inspekcijas un Jūras vides pārvaldes pilnvarotām amatpersonām, kas pilda dienesta pienākumus, bez maksas uzturēties uz jūrā esošiem kuģiem;

10.3. bez maksas pārraidīt no kuģa raidstacijām Vides valsts inspekcijas un Jūras vides pārvaldes pilnvarotu amatpersonu dienesta ziņojumus;

10.4. glabāt uz kuģa šos noteikumus un citus dokumentus, kas reglamentē zveju, bet uz ārvalstu kuģiem — kārtējā gada vienošanās protokolā, kas parakstīts saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, noteiktos dokumentus;

10.5. nodrošināt, lai kuģa vai peldošā līdzekļa identifikācijas zīmes būtu skaidri salasāmas;

10.6. divas stundas pirms kuģa ienākšanas ostā ziņot ostas dienestam par kuģa kravu — jūras ūdeņos nozvejotām zivīm — un paredzamo ienākšanas laiku ostā;

10.7. ārvalstu zvejas kuģu kapteiņu papildu pienākums ir nosūtīt ziņojumus par kuģa ienākšanu un iziešanu no Latvijas jurisdikcijā esošajiem jūras ūdeņiem, ievērojot kārtējā gada vienošanās protokolā, kas parakstīts saskaņā ar Latvijas Republikas un attiecīgās valsts zvejniecības līgumu, noteikto kārtību.

III. Zvejas rīku lietošanas nosacījumi

11. Zvejniekiem aizliegts: gts:

11.1. turēt uz kuģa klāja vai peldošajos līdzekļos zvejas rīkus, kas nav minēti šo noteikumu 3.pielikumā, kā arī atrasties jūras piekrastē ar izmantošanai sagatavotiem zvejas rīkiem, kurus attiecīgajā laikposmā un zvejas vietā lietot aizliegts. Atļautie rezerves zvejas rīki jāglabā atsevišķi no lietojamiem zvejas rīkiem;

11. 2. izmantot enkurojamos un peldošos zvejas rīkus bez marķējuma vai ja to marķējums neatbilst šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām prasībām;

11.3. pievienot zvejas rīkiem ierīces, kuras varētu aizsegt linuma acis vai samazināt to izmērus, izņemot šo noteikumu 13. un 14.punktā paredzētajos gadījumos;

11.4. vada vilkšanai krastā izmantot mehāniskos transportlīdzekļus;

11.5. izvietot piekrastes zvejā tīklus, tīklu jedas, āķu jedas, lucīšu murdus un lucīšu murdu jedas tuvāk par 100 m vienu no otras jebkurā virzienā, bet reņģu stāvvadus, zivju murdus un zušu (sīkzivju) murdus tuvāk par 700 m vienu no otra sānu virzienā un tuvāk par 100 m pārējos virzienos;

11.6. izmantot zvejā eksplozīvas, toksiskas vai narkotiskas vielas, elektrozveju, kā arī pneimatiskos ieročus un duramos rīkus; kus;

11.7. izmantot zvejai ēsmas zivtiņu vadu, ja noteiktais āķu limits ir mazāks par 300 āķiem un Jūras vides pārvaldē nav saņemta licence zvejai ar ēsmas zivtiņu vadu.

12. Šo noteikumu 11.punktā un 3.pielikumā minētie zvejas rīki netiek uzskatīti par izmantošanai sagatavotiem, ja:

12.1. traļu durvis ir cieši nostiprinātas pie falšborta iekšējās vai ārējās puses vai traļa lokiem un veijeri un kabeļi atvienoti no traļa durvīm vai spolēm;

12.2. vadu apakšējā grunts kārta ir atvienota no vada tīkla daļas; ļas;

12.3. tīkli ir ievietoti pārvalkos;

12.4. āķu jedas un āķi ir novietoti aizvērtās kastēs.

13. Lai novērstu tīklu materiāla priekšlaicīgu nolietošanos, atļauts: uts:

13.1. piestiprināt traļa āmja apakšējai daļai buru audeklu (brezentu), tīkla audumu vai citu materiālu;

13.2. traļa āmja, tā piltuvveida un cilindriskās daļas izturības palielināšanai izmantot maisus, kurus pagatavo no līdzvērtīga vai rupjāka materiāla, nekā izmantots āmja izgatavošanai, ar linuma acs iekšējo izmēru, kas vismaz divas reizes pārsniedz linuma acs iekšējo izmēru āmī, bet ne mazāku par 80 mm, ja linuma acs iekšējais izmērs āmī ir mazāks par 40 mm. Maisu var piestiprināt gar āmja priekšējo un aizmugurējo malu vai arī starp tām, piešujot pa vienu āmi aptverošu loku v a i piešujot pa vienu līniju āmja garumā.

14. Traļos un velkamajos vados atļauts izmantot vārstuli (aizsprosta tīklu) ar mazāku linuma acs iekšējo izmēru nekā traļa āmī. Vārstuli piestiprina āmja iekšpusē un tā priekšpusē. Attālumam starp vārstuļa piestiprināšanas priekšējo līniju un āmja pakaļējo galu jābūt vismaz trīs reizes lielākam par vārstuļa garumu.

IV. Zvejas rīku parametri un pieļaujamais skaits

15. Zvejojot aizliegts lietot zvejas rīkus, kuru parametri atšķiras no šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem pieļaujamajiem parametriem, to skaitā:

15.1. traļus un velkamos vadus, ja to linuma acs iekšējais izmērs ir mazāks par specializētajai zvejai noteiktiem šādiem izmēriem:

15.1.1. mencu zvejai ar parastajiem traļiem — 120 mm;

15.1.2. mencu zvejai ar traļiem, kas aprīkoti ar selektīvajiem logiem vai citām konstrukcijām, kuras nodrošina 38 cm garu mencu 50 % aizturi — 105 mm;

15.1.3. plekstu zvejai 26.apakšrajonā — 120 mm;

15.1.4. plekstu zvejai 28.apakšrajonā — 110 mm;

15.2. tīklus, ja linuma acs iekšējais izmērs ir mazāks par: par:

15.2.1. mencu zvejai — 105 mm;

15.2.2. plekstu zvejai 26.apakšrajonā — 120 mm;

15.2.3. plekstu zvejai 28.apakšrajonā — 110 mm;

15.3. traļus, ja to linuma acu solis ir mazāks par specializētajai zvejai noteiktiem šādiem izmēriem: iem:

15.3.1. reņģu zvejai 26.apakšrajonā — 16 mm;

15.3.2. reņģu zvejai 28.apakšrajonā — 14 mm;

15.3.3. brētliņu zvejai 26. un 28.apakšrajonā — 8 mm;

15.4. specializētajā zvejā — zvejas rīkus, ja to linuma acu solis neatbilst šādiem izmēriem:

15.4.1. reņģu un salaku zvejai ar tīkliem un stāvvadiem — no 14 līdz 25 mm;

15.4.2. brētliņu zvejai ar tīkliem — no 10 līdz 15 mm;

15.4.3. lucīšu zvejai ar lucīšu murdu — no 16 līdz 20 mm (izņemot izberamo asti);

15.5. lašu un taimiņu specializētajā zvejā:

15.5.1. dreifējošus tīklus un peldošus noenkurotus tīklus, ja linuma acs iekšējais izmērs ir mazāks par 157 mm;

15.5.2. izmantot vienam zvejas kuģim vairāk par 600 dreifējošiem un peldošiem noenkurotiem tīkliem, ņemot vērā, ka katra tīkla garums nepārsniedz 35 m, mērot pa augšviru;

15.5.3. vienlaikus izmantot no viena zvejas kuģa dreifējošās vai noenkurotās āķu jedas, kurām kopā ir vairāk par 2000 āķiem;

15.5.4. glabāt uz viena kuģa vairāk par 100 rezerves tīkliem un 200 rezerves āķiem; iem;

15.5.5. izmantot āķus, kuriem īsākais attālums no smailes līdz kātiņam ir mazāks par 19 mm;

15.6. piekrastes zvejā:

15.6.1. atsevišķus tīklus, ja to garums pārsniedz 100 m;

15.6.2. zivju un zušu (sīkzivju) murdus, reņģu stāvvadus, ja to sētas garums pārsniedz 600 m;

15.6.3. tīklus, ja to linuma acu solis ir mazāks par 40 mm (izņemot šo noteikumu 15.4.apakšpunktā minētajos gadījumos);

15.6.4. zivju murdus un zivju velkamos vadus, ja to linuma acu solis jebkurā no uzbūves elementiem, izņemot āmi, ir mazāks par 30 mm;

15.6.5. lucīšu murdus, ja to augstums pārsniedz 2 m vai sētas garums pārsniedz 30 m;

15.6.6. zušu (sīkzivju) murdus, ja to linuma acu solis ir mazāks par 16 mm vai lielāks par 18 mm, bet sētā — mazāks par 18 mm vai lielāks par 30 mm;

15.6.7. ēsmas zivtiņu velkamos vadus, ja spārna garums pārsniedz 10 m un linuma acu solis ir mazāks par 6 mm vai lielāks par 12 mm. mm.

16. Specializētajā mencu zvejā aizliegts turēt uz kuģa zvejas rīkus, kuru acu izmēri ir mazāki par mencu zvejā atļauto zvejas rīku acu izmēru.

V. Zvejas aizlieguma laiki un vietas

17. Aizliegta:

17.1. specializētā plekstu zveja — no 15.februāra līdz 15.maijam;

17.2. jebkāda akmeņplekstu zveja, to pārstrāde vai glabāšana uz kuģiem un citiem peldošajiem līdzekļiem — no 1.jūnija līdz 31.jūlijam;

17.3. reņģu zveja Rīgas jūras līcī ar traļiem — no 12.maija līdz 10.jūnijam; jam;

17.4. zveja ar visu veidu zvejas rīkiem visu gadu Salacas, Gaujas, Daugavas, Lielupes un Ventas upju grīvu rajonos 1000 m rādiusā no ietekas, bet pārējo upju un kanālu ieteku rajonos — 200 m rādiusā no ietekas;

17.5. zveja piekrastē ar visu veidu zvejas rīkiem:

17.5.1. no 1.maija līdz 31.maijam, izņemot reņģu un lucīšu specializēto zveju. Minētā lieguma laikā plekstu specializētā zveja ar velkamajiem vadiem atļauta, sākot ar 16.maiju;

17.5.2. no 1.o ktobra līdz 15.novembrim, izņemot plekstu specializēto zveju ar plekstu vadiem un reņģu specializēto zveju ar reņģu tīkliem;

17.6. lucīšu zveja: eja:

17.6.1. ar traļiem — visu gadu;

17.6.2. specializētajā zvejā ar murdiem — no 1.oktobra līdz 30.aprīlim;

17.7. z veja ar velkamajiem vadiem visu gadu Rīgas jūras līča piekrastē, izņemot plekstu zveju rajonā no Ovišu raga līdz Kolkas ragam un zveju ar ēsmas zivtiņu vadu;

17.8. plekstu zveja ar velkamajiem vadiem vietās, kuru dziļums nepārsniedz 5 m;

17.9. specializētā brētliņu zveja Rīgas jūras līcī ar traļiem visu gadu;

17.10. zveja ar traļiem vietās, kuru dziļums nepārsniedz 20 m, kā arī Irbes jūras šaurumā starp līnijām, kas savieno Ovišu bāku (57° 34,1234'; 21° 42,9574') ar Loades bāku (57° 57,4760'; 21° 58,2789') rietumos un Kolkas ragu (57° 45,60’N; 22° 36,40’E) ar Kāvinina bāku (57° 59,00’N; 22° 36,80’E) austrumos, un 187., 194. un 201.zvejas kvadrātā (1.pielikums);

17.11. zveja ar traļiem, ja tiem piestiprināts gruntrops, Rīgas jūras līcī — visu gadu;

17.12. specializētā zivju zveja tehniskām vajadzībām un dzīvnieku barībai (izņemot brētliņu un reņģu zveju) vai bez saskaņošanas ar Zivsaimniecības pārvaldi un Vides valsts inspekciju nodot šiem mērķiem vairāk par 10% no kopējās nozvejas;

17.13. mencu pārkraušana jūrā uz citiem kuģiem vai peldošajiem līdzekļiem.

18. Lašu un taimiņu specializētā zveja aizliegta:

18.1. ar dreifējošiem tīkliem un peldošiem noenkurotiem tīkliem — no 1.jūnija līdz 15.septembrim;

18.2. ar dreifējošām un noenkurotām āķu jedām — no 1.aprīļa līdz 15.novembrim;

18.3. ar dreifējošiem tīkliem, peldošiem noenkurotiem tīkliem un dreifējošām vai noenkurotām āķu jedām Rīgas jūras līcī un jūras piekrastē — visu gadu;

18.4. ar visu veidu zvejas rīkiem piekrastē — no 1.oktobra līdz 15.novembrim. rim.

19. Ð o noteikumu 15., 16., 17. un 18.punktā minētā zveja tiek uzskatīta par specializētu, ja:

19.1. tiek veikta kādas noteiktas zivju sugas zveja ar šai zivju sugai paredzēto zvejas rīku un attiecīgā zivju suga un zvejas rīks ir ierakstīts zvejas atļaujā (licencē);

19.2. kādas zivju sugas nozvejas svars atkārtoti pārsniedz 50% no attiecīgajā tralēšanā vai tīklu izlikšanā iegūtās nozvejas kopējā svara, ja zvejo ar tiem pašiem zvejas rīkiem, nemainot zvejas vietu, attālumā, kas nepārsniedz piecas jūras jūdzes no jebkura tajā pašā dienā izdarītās tralēšanas trases vai tīklu izlikšanas līnijas punkta.

VI. Zivju minimālie garumi un piezvejas apjomi

20. Zvejojot aizliegts pārsniegt šo noteikumu 22.punktā minēto mazizmēra zivju piezvejas apjomu, kā arī pieņemt, apstrādāt, transportēt, glabāt un pārdot šādu sugu zivis, ja to izmērs svaigā veidā ir mazāks par:

20.1. brētliņai (Sprattus sprattus balticus) — 10 cm;

20.2. salakai (Osmerus eperlanus) — 11 cm;

20.3. reņģei (Clupea harengus membras):

20.3.1. Rīgas jūras līcī un tā piekrastē — 11 cm;

20.3.2. jūrā un tās piekrastē — 13 cm;

20.4. asarim (Perca fluviatilis) — 17 cm;

20.5. lucītim (Zoarces viviparus) — 20 cm;

20.6. plekstei (Platichthys flesus trachurus) — 21 cm;

20.7. vimbai (Vimba vimba) — 29 cm; cm;

20.8. plaudim (Abramis brama) — 29 cm;

20.9. ālantam (Leuciscus idus) — 29 cm;

20.10. akmeņplekstei (Psetta maxima) — 30 cm;

20.11. sīgai (Coregonus lavaretus) — 35 cm;

20.12. mencai (Gadus morhua callarias) — 35 cm;

20.13. zutim (Anguilla anguilla) — 45 cm;

20.14. zandartam (Stizostedion lucioperca) — 45 cm;

20.15. līdakai (Esox lucius) — 45 cm;

20.16. taimiņam (Salmo trutta) — 50 cm;

20.17. lasim (Salmo salar) — 60 cm.

21. Šo noteikumu 20.punktā minēto zivju izmēru nosaka, mērot zivi no purna gala (mute aizvērta) līdz astes spuras galam. Ja mēra apstrādātas (sālītas, kūpinātas vai kaltētas) zivis, noteiktais izmērs tiek samazināts par 4 %.

22. Pieļaujamais zivju piezvejas apjoms:

22.1. mencas piezveja reņģu un brētliņu zvejā nedrīkst pārsniegt 10 % no loma kopējā svara, izņemot šo noteikumu 22.8.apakšpunktā minēto gadījumu. Mazizmēra mencas nedrīkst būt vairāk par 5 % no mencu piezvejas;

22.2. mazizmēra mencu, plekstu un akmeņplekstu piezveja nedrīkst pārsniegt 5 % no attiecīgās sugas viena tralējuma vai tīklu nozvejas svara ;

22.3. mazizmēra reņģu un brētliņu piezveja katras minētās sugas nozvejā nedrīkst pārsniegt 15 % no to skaita vienā tralējumā, izņemot pirmo tralējumu, pēc kura, ja piezveja pārsniedz noteiktos procentus, zveja jāpārtrauc vai jāmaina zvejas vieta; eta;

22.4. mazizmēra lucīšu piezveja zvejā ar lucīšu murdiem nedrīkst pārsniegt 15 % no kopējā lucīšu nozvejas svara;

22.5. mazizmēra sīgu, vimbu, ālantu un zandartu piezveja zvejā ar murdiem un tīkliem nedrīkst pārsniegt 5 % pēc skaita no attiecīgās sugas zivju nozvejas;

22.6. mencu zvejā plekstu piezveja to zvejas aizlieguma laikā nedrīkst pārsniegt 28.apakšrajonā — 10 %, 26.apakšrajonā — 30 % no mencu kopējās nozvejas svara, izņemot šo noteikumu 22.8.apakšpunktā minēto gadījumu;

22.7. pārējo mazizmēra zivju, kuras nav minētas šo noteikumu 22.1., 22.2., 22.3., 22.4., 22.5. un 22.6.apakšpunktā, kopējā piezveja nedrīkst pārsniegt 5 % no kopējās nozvejas svara; ara;

22.8. pēc kādas zivju sugas zvejas limita pilnīgas apguves, veicot citu zivju sugu specializētu zveju, nedrīkst pārsniegt šīs sugas piezvejā 5% no nozvejas kopējā svara.

23. Nav atļauta:

23.1. mazizmēra lašu un taimiņu piezveja;

23.2. akmeņplekstu piezveja to zvejas aizlieguma laikā;

23.3. šo noteikumu 20.punktā minēto zivju sugu piezveja (neatkarīgi no to izmēra) ēsmas zivtiņu zvejā ar ēsmas zivtiņu vadu.

24. Ja piezveja pārsniedz šo noteikumu 22. un 23.punktā noteikto piezvejas apjomu, attiecīgo zivju daudzumu nekavējoties atlaiž jūrā un izdara attiecīgu ierakstu zvejas žurnālā, ņemot vērā, ka:

24.1. par piezveju tiek uzskatītas to sugu zivis konkrētajā lomā, kuru zveja ir aizliegta attiecīgajā laikposmā, vietā vai ar attiecīgo zvejas rīku, kā arī mazizmēra zivis un zivis, kuru zveja nav paredzēta zvejas atļaujā (licencē);

24.2. piezvejas noteikšanai liela loma gadījumā (1 t un vairāk) no vairākām vietām tiek ņemti vismaz trīs paraugi un piezvejas procentu nosaka kā vidējo lielumu no atsevišķu paraugu procentu summas.

VII. Zivsaimniecības pārvaldes un zvejas kontroles institūciju tiesības un pienākumi

25. Zivsaimniecības pārvaldei, pamatojoties uz Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ir šādas tiesības un pienākumi:

25.1. atbilstoši Starptautiskās Baltijas jūras Zvejniecības komisijas rekomendācijām par izmaiņām starptautiskajos zvejas noteikumos attiecīgajā gadā noteikt kārtējos pasākumus zvejas regulēšanā; anā;

25.2. noteikt papildpasākumus zvejas regulēšanā, apturēt zveju atsevišķās vietās jūras ūdeņos, kā arī pieņemt lēmumu par noteiktu zivju sugu zvejas apturēšanu, ja pilnībā izmantoti vai pārsniegti limitos un kvotās noteiktie apjomi;

25.3. atkarībā no hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem izmainīt zvejas aizlieguma sākuma laiku par 15 dienām, nemainot kopējo aizlieguma ilgumu, bet saglabāt tos aizlieguma laikus, kurus noteikusi Starptautiskā Baltijas jūras Zvejniecības komisija;

25.4. ievērojot Starptautiskajā Baltijas jūras Zvejniecības komisijā Latvijai iedalītās nozvejas kvotas, noteikt zvejas limitus un zivju nozvejas apmaiņas apjomus, kuri paredzēti protokolos, kas parakstīti saskaņā ar starpvaldību līgumiem, kā arī noteikt pieļaujamo zvejas kuģu skaitu un tipu zvejai jūras ūdeņos, un sadalīt zvejas limitus zvejniekiem.

26. Zivsaimniecības pārvaldei ir tiesības neslēgt rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu, kā arī tiesības nepiešķirt papildu zvejas limitu un neizsniegt jaunu zvejniecības uzņēmējdarbības licenci, ja zvejas kuģu iegāde vai būve nav iepriekš saskaņota ar Zivsaimniecības pārvaldi.

27. Vides valsts inspekcijas un Jūras vides pārvaldes pilnvarotām amatpersonām ir šādas tiesības un pienākumi:

27.1. izsniegt zvejas atļaujas (licences) un noteikt to izsniegšanas un pagarināšanas kārtību, kā arī veikt zvejas noteikumu zināšanu pārbaudi pirms zvejas atļaujas (licences) izsniegšanas un reģistrēt zvejniekus — individuālā darba veicējus;

27.2. šo noteikumu pārkāpuma gadījumos uz laiku apturēt vai anulēt zvejas atļaujas (licences) un informēt par to Zivsaimniecības pārvaldi vai attiecīgo piekrastes pašvaldību;

27.3. uzturēties uz zvejas kuģiem un peldošajiem līdzekļiem, veikt kuģu telpu, nozvejoto un apstrādāto zivju, gatavās produkcijas, zvejas rīku, zvejas vietu un ar zveju saistīto dokumentu pārbaudi, kā arī izrakstīt nepieciešamo informāciju no minētajiem dokumentiem;

27.4. pieprasīt no zvejniekiem informāciju par zveju; eju;

27.5. pēc kuģu ienākšanas ostā veikt zivju izkraušanas un pirmās pārdošanas dokumentu pārbaudi un uzskaiti;

27.6. apkopot no zvejniekiem saņemtās ziņas par kārtējā mēneša nozveju un līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam Zivsaimniecības pārvaldē un Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtā iesniegt pārskatu par zivju nozveju iepriekšējā mēnesī.

VIII. Atbildība par šo noteikumu neievērošanu

28. Fiziskajām un juridiskajām personām neatkarīgi no uzliktā administratīvā soda vai kriminālsoda ir pienākums saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti zivju resursiem šo noteikumu pārkāpumu rezultātā. ātā.

29. Neatkarīgi no uzliktā administratīvā soda vai kriminālsoda, ja šie noteikumi tiek pārkāpti atkārtoti, Vides valsts inspekcijas un Jūras vides pārvaldes pilnvarotas amatpersonas ir tiesīgas anulēt izsniegto zvejas atļauju (licenci). Izdarītais zvejas noteikumu pārkāpums var būt par iemeslu nozveja s limitu piešķiršanas atteikumam nākamajā gadā vai zvejas tiesību nomas līguma laušanai.

30. Zivis, kas iegūtas, neievērojot šos noteikumus, neatkarīgi no pārkāpuma atklāšanas vietas Vides valsts inspekcijas un Jūras vides pārvaldes pilnvarotas amatpersonas, noformējot attiecīgus dokumentus, konfiscē un pārdod zivju pārstrādes vai tirdzniecības uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), un nozvejoto zivju apjomu ieskaita zvejnieka nozvejas limitā.

31. Pēc Vides valsts inspekcijas un Jūras vides pārvaldes pilnvarotu amatpersonu pieprasījuma zvejas rīkus un peldošos līdzekļus, kas zvejā izmantoti, neievērojot šos noteikumus, kā arī nozvejotās zivis līdz to pārdošanas vai uzglabāšanas vietai nogādā noteikumu pārkāpējs.

IX. Pārejas jautājumi

32. Lucīšu zvejas rīku izmantošanas aizliegums, kas noteikts šo noteikumu 15.4.3.apakšpunktā, stājas spēkā ar 1999.gada 1.janvāri.

33. Traļu zvejas aizliegums ar gruntropu, kas noteikts šo noteikumu 17.11.apakšpunktā, stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri.

34. Zvejas veikšanas aizliegums bez uzņēmējdarbības licences vai reģistrācijas, kas noteikta šo noteikumu 5.1.apakšpunktā, piekrastes zvejā stājas spēkā ar 1999.gada 1.janvāri.

35. Atzīt par spēku zaudējušiem: iem:

35.1. Ministru kabineta 1994.gada 3.maija noteikumus nr.99 "Par rūpniecisko zveju Latvijas Republikas teritoriālajos jūras ūdeņos, ekonomiskajā zonā un Rīgas jūras līcī" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 60.nr.; 1996, 120.nr.);

35.2. Ministru kabineta 1996.gada 9.jūlija noteikumus nr.258 "Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 3.maija noteikumos nr.99 "Par rūpniecisko zveju Latvijas Republikas teritoriālajos jūras ūdeņos, ekonomiskajā zonā un Rīgas jūras līcī"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 120.nr.).  

Ministru prezidents G.Krasts

Zemkopības ministrs A.Rāviņš

2.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 17.februāra
noteikumiem nr.55

Zvejas rīku marķēšana

1. Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņu joslas (divas jūras jūdzes aiz bāzes līnijas) jābūt šādam zvejas rīku aprīkojumam:

1.1. stodere rietumu sektorā (no dienvidiem caur rietumiem līdz ziemeļiem ieskaitot) jāaprīko ar diviem karodziņiem, divām luminiscējošām lentveida svītrām un ierobežotas redzamības gadījumos — arī ar divām baltām gaismām. Stodere austrumu sektorā (no ziemeļiem caur austrumiem līdz dienvidiem ieskaitot) jāaprīko ar vienu karodziņu, vienu luminiscējošu lentveida svītru un ierobežotas redzamības gadījumos — arī ar vienu gaismu;

1.2. zvejas rīki, kuru garums pārsniedz vienu jūras jūdzi, jāaprīko ar starpstoderēm ik pēc vienas jūras jūdzes. Stoderēm jābūt aprīkotām tāpat kā austrumu sektorā, bet karodziņam jābūt baltam;

1.3. dreifējošās jedas abos galos jāaprīko ar stoderēm, un tām jābūt aprīkotām tāpat kā austrumu sektorā. Ar stoderi nav jāaprīko ar kuģi savienotais zvejas rīka gals;

1.4. ja zvejas rīki atrodas tuvu ūdensvirsmai, to stoderes jāaprīko ar virsūdens sfēriskām zīmēm un gaismām;

1.5. auklai, kas savieno zvejas rīkus un stoderes, jābūt no grimstoša vai svaru nesoša materiāla;

1.6. stoderei jābūt vismaz 1,5 m virs ūdens līmeņa. Karodziņam jābūt taisnstūrveidā un katrai karodziņa malai — ne īsākai par 40 cm. Attālumam starp diviem karodziņiem pa vertikāli jābūt vismaz 20 cm. Attālumam starp karodziņu un ūdens virsmu jābūt vismaz 80 cm. Karodziņiem, kas ir zvejas rīku abos galos, jābūt vienādā krāsā (izņemot baltu) un ar vienādiem izmēriem. Augšējai zīmei jābūt sfēriskai (apaļai) 25 cm diametrā un ar luminiscējošu lenti. Šīs zīmes vietā var izmantot sfērisku radarreflektoru. Luminiscējošai lentei jābūt vismaz 6 cm platai. Gaismai jābūt dzeltenai un mirgojošai ar piecu sekunžu intervālu un redzamību vismaz divu jūras jūdžu attālumā. Radarreflektora atstarotā signāla redzamībai kuģa radarā jābūt vismaz divas jūras jūdzes. Stodere vai stoderes augšējais signāls nedrīkst būt sarkanā vai zaļā krāsā. Uz stoderes vai karodziņa jābūt kuģa numuram vai nosaukumam.

2. Piekrastē visiem zvejas rīkiem jābūt marķētiem šādi: ādi:

2.1. marķēšanas zīmei jābūt izgatavotai no putuplasta, korķa vai cita ūdensizturīga materiāla, un tās izmērs nedrīkst būt mazāks par 5 x 10 cm, vai no baltmetāla (alumīnija vai cita gaiša metāla) — ar plāksnītes izmēru 3 x 6 cm;

2.2. uz marķēšanas zīmes jānorāda šādas ziņas:

2.2.1. zvejas atļaujas (licences) numurs;

2.2.2. juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārds un uzvārds. Burtu un ciparu lielumam un uzrakstītā nodiluma pakāpei jābūt tādai, lai uzraksti un apzīmējumi būtu skaidri salasāmi;

2.3. marķēšanas zīmes piestiprina:

2.3.1. tīkla abos galos pie augšējās auklas, ne tālāk kā vienu metru no katra gala;

2.3.2. murdam un stāvvadam — pie selgas mērķa viena metra augstumā virs ūdens un pie centrālās bojas;

2.3.3. lucīšu murda abos galos pie enkuru bojām;

2.3.4. āķu jedai — pie pamatauklas ne tālāk par vienu metru no katra gala;

2.4. marķēšanas zīmēm jābūt arī pie vienas no tīklu enkuru vai mērķa bojām. Šīm bojām jābūt atzīmētām ar atšķirīgu, tumši zilu vai melnu karodziņu, kas atšķiras no citu boju karodziņiem. Karodziņu izmēriem jābūt ne mazākiem par 20 x 30 cm. Vietās, kur to pieļauj dziļums, boju vietā karodziņus var piestiprināt pie iespraustām kārtīm;

2.5. zvejas rīki, kas saskaņā ar līgumiem tiek izmantoti pētnieciskiem nolūkiem, papildus tiek marķēti arī ar pētniecības iestādes zīmi.  

Zemkopības ministrs A.Rāviņš

 

3.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 17.februāra
noteikumiem nr.55

Atļautie zvejas rīki

1. Tralis — aktīva tipa zvejas rīks, kas sastāv no trošu vai virvju konstrukcijas, pie kura piestiprināts konusveida tīkla linuma maiss ar āmi un kuru velk viens vai divi kuģi:

1.1. gruntstralis — tralis ar gruntropu;

1.2. pelaģiskais tralis — tralis bez gruntropa;

1.3. dvīņu tralis — pelaģiskais tralis, kuru velk divi kuģi.

2. Velkamais vads — aktīva tipa zvejas rīks, kas sastāv no tauvām, linuma spārniem un linuma maisa (astes):

2.1. plekstu vads — velkamais vads specializētai plekstu zvejai;

2.2. ēsmas zivtiņu vads — neliela izmēra smalkacaina linuma velkamais vads ēsmas zivtiņu ieguvei āķu zvejai.

3. Tīkls — pasīva tipa zvejas rīks, kas sastāv no viensienas vai trīssienu linuma un ir piesiets (uzsēdināts) pie auklām (virām):

3.1. dreifējošs tīkls — tīkls, kas brīvi pārvietojas vēja vai straumes ietekmē;

3.2. peldošs noenkurots tīkls — tīkls, kas noenkurots pie grunts;

3.3. tīklu jeda — pie virām savstarpēji savienota tīklu rinda.

4. Reņģu stāvvads — stacionārs krātiņa tipa zvejas rīks, kas sastāv no sētas, aploka un vienas vai divām augšpusē vaļējām kastēm ar piltuvi (pacēlumu).

5. Murds — stacionārs krātiņa tipa zvejas rīks, kas sastāv no sētas, aploka un viena vai diviem iedzirkņiem ar āmi:

5.1. zivju murds — murds, kura linuma acu solis nav mazāks par 30 cm;

5.2. zušu (sīkzivju) murds — murds, kura linuma acu solis ir no 16 līdz 18 mm;

5.3. lucīšu murds — murds specializētai lucīšu zvejai, kas sastāv no sētas un diviem murdiem ar āmi (izberamo asti);

5.4. lucīšu murdu jeda — savstarpēji savienotu lucīšu murdu rinda.

6. Āķu jeda — pie pamatauklas ar pavadiņām piestiprinātu āķu rinda, kas dreifē vai ir noenkurota.  

Zemkopības ministrs A.Rāviņš

 

4.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 17.februāra
noteikumiem nr.55

Rūpnieciskās zvejas rīku konstrukcijas elementu pieļaujamie parametri

1. Aktīvie zvejas rīki

Nosaukums	Spārna garums (m)	Linuma acu izmērs (mm)
Mencu tralis parastais	—	ne mazāks par 120*
ar selektīvo logu	—	ne mazāks par 105*
Plekstu tralis
26.apakšrajons	—	ne mazāks par 120*
28.apakšrajons	—	ne mazāks par 110*
Reņģu tralis
26.apakðrajons	—	ne mazāks par 16**
28.apakðrajons	—	ne mazāks par 14**
Brētliņu tralis	—	ne mazāks par 8**
Plekstu velkamais vads
26.apakšrajons	ne lielāks par 20	ne mazāks par 120*
28.apakšrajons	ne lielāks par 20	ne mazāks par 110*
Zivju velkamais vads	ne lielāks par 20	ne mazāks par 30**
Ēsmas zivtiņu velkamais vads	ne lielāks par 10	no 6 līdz 12**

  2. Pasīvie zvejas rīki rīki

Nosaukums	Sētas vai tīkla garums (m)	Sētas vai tīkla acu izmērs (mm)	Konstrukcijas linuma acu izmērs (mm)
1	2	3	4
Reņģu stāvvads	ne lielāks par 600	no16 līdz 30**	no 14 līdz 25**
Zivju murds	ne lielāks par 600	no 30 līdz 120**	ne mazāks par 30**, izņemot āmi vai izberamo kasti
Zušu (sīkzivju) murds	ne lielāks par 600	no 18 līdz 30**	no 16 līdz 18**
Lucīšu murds	ne lielāks par 30	no 16 līdz 20**	no 16 līdz 20**, izņemot āmi vai izberamo kasti
Zivju tīkls	ne lielāks par 100	ne mazāks par 40**	—
Reņģu un salaku tīkls	ne lielāks par 100	no 14 līdz 25**	—
Brētliņu tīkls	ne lielāks par 100	no 10 līdz 15**	—
Mencu tīkls	ne lielāks par 100	ne mazāks par 105*	—
Plekstu tīkls
26.apakšrajons	ne lielāks par 100	ne mazāks par 120*	—
28.apakšrajons	ne lielāks par 100	ne mazāks par 110*	—
Lašu un taimiņu tīkls	ne lielāks par 35	ne mazāks par 157*	—
Lašu un taimiņu āķu jeda	āķa izmērs — ne mazāks par 19

Piezīmes. * Linuma acs iekšējo izmēru nosaka, izmantojot plakanu 2 mm biezu taustu (spraugmēru), kurš izgatavots no materiāla, kas izturīgs pret dilšanu, ar iedaļām milimetros un slīpņu kritumu 2 cm uz katriem tausta 8 cm. Taustu ar roku iespiež linuma acs atvērumā un nolasa mērījumu. Mēra izstieptas linuma acis perpendikulāri iesējuma virvei, šuvei vai stropei. Mērījumus veic tikai slapjam linumam, izvēloties vienu no zvejas rīka garenass 20 acīm ne tuvāk par 50 cm no linuma savienojuma šuves, iesējuma virves vai stropes.

** Linuma acu soli nosaka, izmērot attālumu slapjam zvejas rīkam starp grīstē saņemta linuma 11 vienas rindas mezgliem un dalot to ar 10. Par pamatu ņem 20 linuma acu (vienā rindā) mērījuma vidējo lielumu, mērot paralēli zvejas rīka garenasij ne tuvāk par 10 linuma acīm (bet ne tuvāk par 50 cm) no linuma savienojuma šuvēm, iesējuma virvē m vai stropēm.  

Zemkopības ministrs A.Rāviņš

 

5.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 17.februāra
noteikumiem nr.55

Takses piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, kādu fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis Latvijas Republikas jūras ūdeņos

Nr. p.k.	Zivju suga	Zaudējuma atlīdzība (latos)	Mērvienība
1.	Brētliņa, reņģe, salaka	0,5	1 kg
2.	Lucītis, plekste, vimba, plaudis, ālants, asaris	0,5	1 gab.
3.	Līdaka	1,5	1 gab.
4.	Menca, akmeņplekste, sīga, zutis, zandarts	5,0	1 gab.
5.	Lasis, taimiņš	25,0	1 gab.
6.	Citu sugu zivis, kas minētas šo noteikumu 18.punktā	1,0	1 kg

Piezīme. Ārvalstu zvejnieku nelikumīgas zivju ieguves rezultātā radīto zaudējumu var atlīdzināt konvertējamā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas maiņas kursa zaudējuma atlīdzināšanas dienā.

Zemkopības ministrs A.Rāviņš