Lai zaļotu balto bērzu birzis

14. aprīlī Ukru pagastā sākās Meža dienas

Foto: Andris Kļaviņš — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Mežu dienās Dobeles rajona Ukru pagastā, Leišmalē: zemkopības ministrs Aigars Kalvītis un Saeimas deputāts Gundars Bērziņš

Meža dienas Latvijā bija kļuvušas par skaistu tradīciju kopš 1930.gada. Tās norisinājās visā valstī, aktīvi piedaloties skolēniem, mazpulcēniem, aizsargiem, studentiem, karavīriem. Sevišķi svinīgi tajos pagastos, kur ieradās Valsts prezidents vai kāda cita augsta amatpersona. Meža dienu uzdevums bija apmežot lauksaimniecībā neizmantojamo zemi vai arī izdaiļot lauku sētas un parkus, apstādīt ceļmalas, kā arī iestādīt piemiņas kokus vēsturisko cīņu vietās. To dienu atplaiksnījums izpaudās pirms nedaudz gadiem sāktajai akcijai — apjozīsim Latviju ar ozolu vainagu!

A/s "Latvijas finieris" prezidents Juris Biķis

Meža zinātniski pētnieciskā institūta "Silava" direktors Imants Baumanis

Ukru pamatskolas 9.klases skolniece Evija un klases audzinātāja Jeļena Viti; Saeimas deputāts Andris Bērziņš un Latvijas Kokmateriālu eksportētāju asociācijas vadītājs Harijs Jordāns              &n Foto: Andris Kļaviņš — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Ja pirmskara Latvijas gados vietām vīri vēl nokvēpa līdumu dūmos, tad tagad esam sasaimniekojuši gandrīz pusmiljonu hektāru lauksaimnieciskā ražošanā neizmantotas zemes. Valsts zemes dienests, veicot zemes pārraudzību 1999. gadā, konstatējis: kādreizējās mūsu kviešu klētīs Jelgavas rajonā tāda ir 3,6%, Bauskas — 8,1%, bet Ludzas rajonā — 38,3%. No neizmantotām lauksaimniecības zemēm liela daļa jau aizaugusi un arī turpina aizaugst ar krūmiem. Lauksaimniecībā neizmantotās zemes apjoms joprojām pieaug.

Pēc mežsaimniecības un lauksaimniecības speciālistu domām, visreālākais šādu zemju izmantošanas veids būtu to apmežošana. Pēc Valsts meža dienesta datiem, 1999.gadā apmežoti tikai 340 ha lauksaimniecības zemju, tātad, lai apmežotu 430 tūkstošus hektāru, būs vajadzīgi simt gadi, ja apmežošana notiks pašreizējos tempos.

Šā pavasara programma "Meža dienas — 2000" ieskanējās 14.aprīlī Leišmalē, Dobeles rajona Ukru pagastā. Septiņdesmit gadus vecās tradīcijas uzspodrinātāju vidū bija akciju sabiedrības "Latvijas finieris", valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži", daudzu saimniecisko un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, skolēni un vietējie iedzīvotāji. Meža dienas tika svinīgi atklātas mūsu lauku politiku simbolizējošā vietā pamesto Ceplīšu māju pagalmā uz pussagruvušu mūru fona. Kā sacīja vietējās skolas direktore, šīs mājas bērni mācījušies Ukru skolā, tagad arī Ukru skolai draudot likvidēšana. Ceplīšu saimnieki mājas pameta, un nevienam nevajadzīgo zemi nopirka "Latvijas finieris". Tā nu saplākšņa ražotāji kopā ar talciniekiem, skanot folkloras kopas "Silavots" dziesmām, uzsāka vairāk nekā sešu hektāru zemes apstādīšanu ar bērziem. "Latvijas finieris" prezidents Juris Biķis "Latvijas Vēstnesim" pastāstīja:

— Katrs uzņēmums, kas normāli pelna, iegulda līdzekļus ne tikai ražošanas attīstībā un algās, bet daļu atdod arī sportam, kultūrai vai — kā šinī gadījumā — koku stādīšanā, kas arī ir kultūras sastāvdaļa. Komerciāli tā dos augļus tikai pēc gadiem četrdesmit piecdesmit, bet visus šos gadus priecēs cilvēkus. Šie pamestie lauki tagad būs sakopti. Mums šādi "poligoni" ir vairāki, šeit ap trīssimt hektāru, pavisam valstī ap tūkstoš divsimt hektāru. Tas nav daudz. Es to uzskatu par iniciatīvas pieteikumu, uzaicinājumu sekot. Bet bērziņus stādīja ne tikai tāpēc, ka tā vēlējās Juris Biķis, vai tāpēc, ka stādītāju vidū bija daudz Bērziņu — "Unibankas" prezidents Andris Bērziņš, Latvijas bērnu fonda prezidents Andris Bērziņš, Saeimas deputāts Gundars Bērziņš, bet savu vārdu teikuši zinātnieki. Zinātnieks un pētniecības institūta "Silava" direktors Imants Baumanis to apstiprināja:

— Ņemot vērā lauksaimniecības zemju apmežošanas specifiku, tieši bērzs ir viena no vispiemērotākajām koku sugām šīm zemēm. To nosaka bērza bioloģiskās īpašības. Priede un egle kādreiz mēslotajās zemēs cieš no sakņu trupes. Zinātnieki strādā pie bērza selekcijas. Šie mūsu izaudzētie stādi būs ar taisniem stumbriem, tīriem no zariem, un izaugs ātrāk nekā parasti. Pēc 40–50 gadiem stumbri atbildīs finierkluču kvalitātei. Padomju laikā bērzu padzina no meža, un tas mūsu mežos palicis tikai 5 procenti, tāpēc "Latvijas finiera" ļaudis pareizi dara, aktivizējot bērza audzēšanu, jo drīz vairs nebūs ko cirst. Diemžēl valstī ieved nekvalitatīvas kontrabandas sēklas.

Kā Ukru pagastā, diezgan attālā nomalē, sacelto jampadraci vērtē tāds pieredzējis vīrs kā Dobeles rajona virsmežzinis Aivars Ķirsons?

— Uzskatu, ka meža dienu tradīcijas atjaunošana ir tikai aizsākumā. Valsts meži tiek atjaunoti, bet privātie īpašnieki grib tikai cirst, stādīšanai nav ne līdzekļu, ne vēlēšanās. Tas ir tuvredzīgi. Trūkst stādu. Mūsu mežniecības piedalās ozolu stādīšanas akcijā uz robežas. Mums rajonā ir ap 80km robeža, vajadzīgs ļoti daudz stādu, tomēr pirms dažām dienām iestādījām 150 ozoliņu.

Bet zemkopības ministrs Aigars Kalvītis bija noskaņots optimistiski un solīja, ka Ukru Ceplīšos pēc desmit piecpadsmit gadiem būs skaistas bērzu birzis un daudz sēņu, Latvijas lauki būs sakopti vai vismaz mežiem apstādīti. Pats viņš solījās strādāt par diviem tāpēc, ka nebija paņēmis līdzi lāpstu.

Naskākie un priecīgākie šajos svētkos bija Ukru, Bukaišu, Bēnes un Auces skolēni. Viņi strādāja, mazāk domādami par mūsu mežu problēmām, bet viņi būs tie, kas pieredzēs, ka Ceplīšos kādreiz šūposies balto bērzu birzs.

Andris Kļaviņš — "Latvijas Vēstnesim"