• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par konkursu "Par Latvijas ekspozīcijas pasaules izstādē EXPO' 98 Lisabonā koncepciju, projektēšanu un izgatavošanu" Par Baltijas valstu kultūras informācijas centru. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.02.1998., Nr. 44/45 https://www.vestnesis.lv/ta/id/46940

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidents - tiekoties ar Krievijas vēstnieku - tiekoties ar Izraēlas vēstnieku

Vēl šajā numurā

19.02.1998., Nr. 44/45

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

INFORMĀCIJA

Par konkursu "Par Latvijas ekspozīcijas pasaules izstādē EXPO’ 98 Lisabonā koncepciju, projektēšanu un izgatavošanu"

EXPO-9~1.JPG (7591 BYTES)

13.februārī Kultūras ministrijas Baltajā zālē notika darba grupas Latvijas dalībai pasaules izstādē EXPO’ 98 sēde. Tajā tika vēlreiz izvērtēts un precizēts projekts, kas uzvarējis konkursā "Par Latvijas ekspozīcijas pasaules izstādē EXPO’ 98 Lisabonā koncepciju, projektēšanu un izgatavošanu". Sēdē piedalījās darba grupas vadītājs ekonomikas ministrs Atis Sausnītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ģenerāldirektors un ekspertu grupas vadītājs Voldemārs Gavars, zemkopības ministrs Andris Rāviņš, kultūras ministre Ramona Umblija, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pēteris Elferts, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš un Ekonomikas ministrijas Ārējo ekonomisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece, darba grupas atbildīgā sekretāre Liene Drozdova. Konkursa uzvarētājus — SIA "ZOOM!" pārstāvēja projekta vadītāji un idejas autori Ēriks Stendzinieks (attēlā pa kreisi), mākslinieks Aigars Bikše un arī projekta līdzautors Holgers Elers. Pēc darba sēdes ar uzvarējušo projektu tika iepazīstināti preses pārstāvji.

Jau 9.februārī ekspertu darba grupa nolēma, ka labāko projektu iesniegusi SIA "ZOOM!". Firmas galvenā darbības joma ir augstvērtīga reklāmas dizaina radīšana un producēšana. 1997.gadā firma izstrādājusi idejas, sagatavojusi projektus un uzstādījusi 28 izstāžu stendus Latvijā, kā arī Frankfurtē un Hannoverē. "ZOOM!" veidos arī Latvijas tēlu pasaules izstādē EXPO’ 98, kas notiks no šī gada 22.maija līdz 30.septembrim Portugāles galvaspilsētā Lisabonā.

Paredzams, ka EXPO’ 98 piedalīsies 145 valstis un starptautiskas organizācijas. Izstādes EXPO’ 98 tēma ir "Okeāns — mantojums nākotnei". Tā aizņems 60 ha platību. Četru mēnešu laikā izstādi apmeklēs apmēram 16 miljoni cilvēku. Lēmumu par Latvijas piedalīšanos izstādē pieņēma Latvijas valdība 1997.gada beigās. Kopš tā laika daudz kas ir paveikts: ir izvēlēta ļoti laba vieta Latvijas ekspozīcijai, Latvijas nacionālajai dienai rezervēts 24.jūnijs. 1998.gada 22. un 23.janvārī Lisabonā bija ģenerālkomisāru trešā un pēdējā tikšanās, kuras laikā precizēti visi ar izstādes sagatavošanas gaitu saistītie jautājumi, tika saņemts Latvijas līdzdalības līgums. 26.janvārī Latvijas puse parakstīja līgumu par Latvijas dalību izstādē EXPO’ 98. Kā atzina Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras ģenerāldirektors V.Gavars, no astoņiem iesniegtajiem projektiem vispiemērotākais bijis tieši SIA "ZOOM!" piedāvājums, jo tas visveiksmīgāk apvieno drosmi būt mūsdienīgam un izteiksmīgu latvisku individualitāti. Bez tam ekspozīcijas veidols ir spējīgs saglabāt savu sākotnējo izskatu un kvalitāti visu četru izstādes mēnešu laikā, mainīties un piemēroties atbilstoši dažādām ekspozīcijām un kultūras programmām. Kā stāstīja paši mākslinieki, ņemot vērā ekspertu komisijas ieteikumus un papildu informāciju, ir attīstīts Latvijas paviljona risinājums. Tēls tiek veidots vizuāli askētiskā simbolu valodā, spēcīgāk atsedzot to daudznozīmīgumu. Koncepcijas pamatā ir visā pasaulē atpazīstamu simbolu sasaiste ar Latvijas identitāti nepastarpināti apliecinošiem simboliem: ūdeni kā nesošu vidi, gaisu kā aptverošu vidi un laivu kā veselumu, kas vieno šīs divas vides. Paviljona telpu sadalīs desmit organiskā stikla kolonnas, pildītas ar desmit dažādu Latvijas upju baseinu, jūras un arī lietus ūdeni. Kā vizuāla saikne starp aplūkojamo oriģinālu un skatītāju kalpos videomateriāls, kas raksturos katra ūdens parauga izcelšanos. Interesanti ir tas, ka izstādes apmeklētājam, ieejot Latvijas paviljonā, būs jāšķērso Baltijas jūras ūdenī iegremdēta melnozola koka plakne — simbolisks laivas tēls. "Laivas" šūpošanās pēc mākslinieku ieceres tad arī radīs emocionālo sasaisti ar paviljona telpu un tiks apliecināta Latvijas kopība un saistība ar pasaules vidi. Vēsture, kultūra un ekonomika veido pamatu Latvijas veselumam. Dalība pasaules norisēs ir tas attiecību "ēters", kurā mēs komunicējam, apmaināmies ar informāciju, kultūru un tradīcijām. "Ja Portugālē iztvaiko glāze ūdens, tad tā varbūt kā lietus sasniedz Latviju," saka mākslinieki un šo savu ideju realizē arī projektā. Izstādes apmeklētājs, ja vien to vēlas, var nokļūt saskarē ar īpašā sistēmā cirkulējošu lietus ūdeni, kas, protams, vests no Latvijas. Demonstrētais videomateriāls tēlaini saista objektā izmantoto ūdeni ar tā rašanās vietām — pasaules ūdenskrātuvēm — un līdz ar to rāda visas pasaules ekoloģijas vienotību.

Par ekspozīcijas sagatavošanas organizatorisko pusi ir atbildīga Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, saturiski Latvijas paviljonu paredzēts piepildīt gan ar liecinājumiem par Latvijas ekonomiskajiem un kultūras dzīves sasniegumiem, gan zīmēm un simboliem, kas uzskatāmi un pat taustāmi rāda Latvijas vidi un kultūrtelpu. Atstājot paviljonu, apmeklētāji varēs paņemt līdzi no Latvijas atvestās, dabā salasītās lietiņas — čiekurus, koka gabaliņus, gliemežvākus. Ekspozīcijas materiālu dabiskums un īstums arīdzan ir viena no svarīgākajām Latvijas tēla daļām šajā prestižajā pasaules izstādē.

Latvijas piedalīšanās šajā pasaules izstādē ir daudzu Latvijas valdības institūciju kopdarbs, kurš intensīvi jāturpina.

Iveta Zvaigzne,

KM preses sekretāre

Foto: A.F.I.

Par Baltijas valstu kultūras informācijas centru

Starp daudziem pasākumiem, kas šogad notiek Stokholmā, kā Eiropas kultūras galvaspilsētā, paredzēta Baltijas kultūras un informācijas centra atklāšana 23.aprīlī.

Centrs atradīsies Heselbijas pilī, kurā jau vairākus gadus darbojas Ziemeļvalstu galvaspilsētu kultūras centrs.

Centra izveidi un darbību nodrošina Baltijas un Ziemeļvalstu Kultūrapmaiņas asociācija. Latviju šīs asociācijas padomē pārstāv Latvijas vēstniecības kultūras atašejs Juris Kronbergs un KM stratēģijas nodaļas speciāliste Gundega Laiviņa, Rīgas Domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja Kārina Pētersone un Kultūras pārvaldes pārstāve Ilona Vanadziņa. Izveidota akciju sabiedrība, kuras akcijas pieder Zviedrijai, Latvijai, Igaunijai un Lietuvai, kā arī Stokholmai, Rīgai, Viļņai, Tallinai, Oslo, Helsinkiem, Reikjavikai un Kopenhāgenai. Latvijas valsts un Rīga iegādājušās katra 25 akcijas (katru 1000 SEK vērtībā).

Kā preses konferencē pastāstīja Gundega Laiviņa, pēc centra atklāšanas ceremonijas notiks seminārs, tiks atklāta Baltijas valstu fotomākslas izstāde un informācijas centrs. Pasākumā piedalīsies Pociema skolēnu orķestris. Paredzēts, ka aprīļa pirmajā pusē pilī notiks Baltijas un Ziemeļvalstu tēlnieku simpozijs. Par centra turpmāko darbību tiks spriests Asociācijas padomes sēdē pēc centra atklāšanas. Katra valsts piedāvās konkrētus projektus, kā sadarbībā ar Heselbijas pili attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstu kultūras apmaiņu.

Augusta beigās Asociācijas padomes sēde notiks Rīgā.

"LV" informācija

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!