INTERVIJAS. SARUNAS

Latvija un Eiropa. Tieslietu zināšanu kāpnēs

Dr. habil. iur., prof. Kalvis Torgāns, LU Juridiskās fakultātes dekāns, — "Latvijas Vēstnesim"

Par juridiskās izglītības izaugsmi

— Profesor, pastāstiet, lūdzu, par jauniem aizsākumiem, notikumiem jūsu vadītajā fakultātē!

— Gandrīz katru dienu ir lielāki vai mazāki notikumi, jaunumi. Piemēram, iepriekšējā nedēļā, tātad neparasti — ziemā — 104 jaunie juristi saņēma diplomus par profesionālās izglītības iegūšanu. Nupat notika jauno uzņemšanas noteikumu apspriešana Universitātes vadībā. Šodien (mūsu saruna notika 4. februārī — RB) būs sanāksme par jaunā semestra sākumu un ar akreditāciju saistītajiem pasākumiem. Piektdien man paredzēta tikšanās ar Igaunijas tieslietu ministru Paulu Varulu, kas ierodas Rīgā. Un tā varētu turpināt. Taču viens no nozīmīgākajiem, es pat teiktu valstiski nozīmīgiem notikumiem, ir tas, ka Juridiskajā fakultātē pabeidza strādāt starptautiskā akreditācijas komisija un deva pozitīvu vērtējumu ar ierosinājumu akreditēt studiju programmu uz nākamiem sešiem gadiem. Protams, akreditācijas rezultātus izskatīs un galīgo slēdzienu sniegs Izglītības un zinātnes ministrijas akreditācijas padome.

— Ko pētīja akreditācijas komisija, vai tai bija daudz kritisku piezīmju par juristu izglītības iegūšanu?

— Latvijā pakāpeniski notiek studiju programmu un augstskolu akreditācija, kuras mērķis ir pārbaudīt, pārliecināties, vai attiecīgā mācību iestāde atbilst Eiropas priekšstatiem par izglītību, vai mūsu valstī izdotie diplomi ir atzīstami ārzemēs.

Šo akreditācijas komisiju vadīja beļģu profesors Marsels Storme. Tajā bija pa vienam pārstāvim no Igaunijas, Lietuvas un arī mūsējais — Policijas akadēmijas profesors Anrijs Kavalieris. Komisija vispirms izskatīja daudzus un dažādus dokumentus, taču viņu galvenais mērķis bija noskaidrot, kā ir dzīvē, vai fakultāte spējīga darboties. Pārbaude bija visai pamatīga un visu laiku bija jūtams, ka prof. M.Storme salīdzina mūsu fakultāti ar tām plašajām un bagātajām augstskolām, kādas Rietumos esmu redzējis arī es. Tāpēc galvenās kritiskās piezīmes mūs nepārsteidza. Tās attiecas uz kadru komplektēšanu un mācību literatūru. No citām piezīmēm pārdomas radīja pieņēmums, ka mācību programma ir pārāk liela, studentus pārslogojoša, arī komisijas atzinums, ka studentu "atbirums" ir pārlieku mazs. Eiropā labās universitātēs studijas nespējot beigt apmēram puse no uzņemtajiem, mums — tikai ap 20 procenti.

— Vai jūs piekrītat komisijas vērtējumam attiecībā uz kadriem un ko domājat panākt nākotnē?

— Salīdzinot ar citām LU fakultātēm, mēs nebūt neesam starp sliktākajiem. Fakultātē strādā 6 profesori, habilitētie tiesību doktori un 17 docenti, tiesību doktori. Taču ap 20 mācībspēku ir bez zinātniskiem nosaukumiem un grādiem. Viņu vidū samērā labā proporcijā ir amatu savienotāji, pieredzējuši praktiķi — tiesneši, advokāti, valsts iestāžu darbinieki un fakultātes jaunā paaudze. Lai komisija redzētu, ka mēs cenšamies, kā tagad mēdz teikt, tuvoties Eiropai, uz tikšanos ar komisiju uzaicināju astoņus jaunos mācībspēkus — mūsu fakultātes absolventus, kas zināšanas padziļinājuši ASV, Anglijā, Vācijā un citur, brīvi runā angliski vai vāciski, ieguvuši maģistra grādu ārzemēs vai Latvijā. Pastāstīju arī, ka drīzumā doktora darbu Kembridžā aizstāvēs Ineta Ziemele, bet Minsterē — Kaspars Balodis. Komisija bija klāt arī pirmajā pēc ilgiem gadiem doktora darba aizstāvēšanā fakultātē (Sanita Osipova). Taču uz komisiju, īpaši priekšsēdētāju, tas sevišķi lielu iespaidu neatstāja. Un var saprast, ja mūsu situāciju salīdzina ar Rietumu augstskolām, kur pat profesoriem draud bezdarbs un sīvas konkurences apstākļos speciālistam bez grāda nav cerību kļūt par mācībspēku.

— Šur tur, arī masu saziņas līdzekļos, ir pavīdējuši spriedumi, ka kadru ziņā Juridiskā fakultāte vai pat visa LU ir uz sabrukuma robežas. Vai komisijai tāds secinājums neradās?

— Tāds vērtējums ir stipri pārspīlēts, varbūt tas liecina par iespējamo konkurentu aktivitātēm. Kadru korpusu, protams, nesauksim par spožu, bet jāsaprot, ka jaunas mācībspēku paaudzes sagatavošana nav divu vai triju gadu jautājums. Komisija savā vērtējumā ierakstīja ko citu: ka fakultātei ir grūtības ar kadru komplektēšanu un ka to ietekmē arī algu līmenis. Komisijas priekšsēdētājs izteicās, ka ir satriekts par atšķirībām, ja salīdzina mācībspēku algas ar to, cik saņem Saeimas deputāti, Ministru kabineta un ministriju darbinieki, tiesneši un pat Augstākās tiesas sēžu sekretārs. Viņš bija satriekts arī par to, cik maz uzmanības Latvijā izglītībai velta valsts, un par to, ka pēc koeficientiem, pēc kuriem rēķina budžeta finansējumu, juristi iedalīti vislētāk sagatavojamo specialitāšu grupā.

— Tiešām jābrīnās, kā tad fakultāte tomēr turpina dzīvot.

— Ir trīs faktori, kas sekmē izdzīvošanu un varbūt pat attīstību. Pirmais. Blakus budžeta finansējumam esam ieviesuši studijas par daļēju samaksu no fizisko un juridisko personu līdzekļiem.