PROBLĒMAS

Kādi esam, kā spējam palīdzēt

Inita Pauloviča, Labklājības ministrijas Sociālās attīstības departamenta direktore,— "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

Departamenta galvenā misija ir — rast mehānismu, kas palīdzētu veidot sociālās attīstības politikas stratēģiju. Lai būtu vienota ceļa izjūta un skaidrība, kas un kādēļ notiek, kāda ir norišu kopsakarība un kā rast izeju no dažādām situācijām. Jo jebkura problēma vienā nozarē ietekmē arī citu nozaru darbību. Departamenta darbinieki tad arī veiks visu šo ietekmju analīzi. Turklāt katra pārmaiņa lielajā ekonomikā atstāj iespaidu uz cilvēku. Bet Labklājības ministrija ir starpposms starp lielo ekonomiku un katra atsevišķa cilvēka nodrošinātības garantijām. "Ja cilvēkiem, piemēram, pietrūks naudas, lai samaksātu par dzīvokli, elektroenerģiju vai citiem komunālajiem pakalpojumiem, viņi kļūs par mūsu sistēmas klientiem," uzskata I.Pauloviča. "Mums būs jāprot uz to reaģēt, jāprot šos jautājumus risināt." Šeit, iespējams, arī sāksies Labklājības ministrijas kopējās stratēģijas izstrāde. Un arī rūpes par to, lai likumā noteiktā sociālā palīdzība, ko sniedz pašvaldība, nonāktu pie konkrētā cilvēka, kuram tā ir nepieciešama. Ar statistikas datu palīdzību to noskaidrot nav iespējams. Tātad — ir tomēr vajadzīgi īpaši pētījumi. Neskaidru jautājumu ir daudz. "Mums, piemēram, vajadzētu pētīt, vai visiem iedzīvotājiem ir pieejama medicīniskā palīdzība. Pagaidām par to ir tikai vispārējs priekšstats. Mēs zinām, ka šiem pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem. Taču tikpat labi zinām, ka joprojām palielinās hronisko slimību skaits, arī ielaisto slimību skaits. Cilvēki tagad pārāk reti griežas pie ārsta pēc palīdzības. Agrāk, kad medicīniskā palīdzība bija bezmaksas, cilvēki gāja pie ārsta tāpat vien, parunāties, kā pie psihoterapeita. Pašlaik to vairs nedara. Un rezultāts ir redzams. Taču, pētot šos jautājumus, arī te ar statistikas datiem vien ir par maz."

Pavisam nesen labklājības ministrs Vladimirs Makarovs un ANO Attīstības programmas (UNDP) pastāvīgais pārstāvis Latvijā, Starptautiskās darba organizācijas (ILO) pārstāvis Jans Sends Sorensens parakstījuši līgumu par projekta "Nabadzības novēršanas stratēģijas izstrāde" īstenošanu. Par šī projekta koordināciju un pildīšanu būs atbildīgs Sociālās attīstības politikas departaments. "Mēs strādāsim gan ar finansētājinstitūcijām, gan ar pētniekiem, arī ar citiem departamentiem," saka I.Pauloviča. "Un šī projekta novērtēšanas politikas rezultātā mums vajadzētu nonākt pie kaut kādas stratēģijas, kas līdzētu novērst nabadzību. Tie varētu būt ieteikumi valdībai. Līdz šim visiem ir zināms, ka valstī ir nabadzība, bet neviens nezina, kā šo problēmu risināt," viņa turpina. "Mēs, protams, varam sacīt, ka nabadzību novērsīsim tajā brīdī, kad uzlabosies ekonomiskā situācija. Taču mēs labi zinām arī to, ka pat visās ekonomiski attīstītajās valstīs pastāv nabadzība. Un vēl. Nabadzība rada nabadzību. Trūcīgiem cilvēkiem reti izdodas izrauties no savas situācijas. Vai nu spēka un uzņēmības pietrūkst, vai izglītības par maz. Nabadzības problēma pastāvēs vienmēr. Mums ir skaidri jāapzinās un jāformulē mērķi, kā šo problēmu iespēju robežās risināt. Protams, arī pašlaik mūsu valstī ir apdrošināšanas sistēma, ir palīdzības sistēma, taču visus tā diemžēl neaizsniedz. Mēs vēl nespējam cilvēkiem pilnībā palīdzēt. Līdzšinējā darbība acīmredzot nav bijusi pietiekami efektīva. Kā liecina statistika, trūcīgo iedzīvotāju skaits valstī ir ļoti liels. Parakstītā līguma mērķis ir mēģināt rast līdzekļus, ar kuriem ietekmēt nabadzības līmeni. Ar pabalstu palielināšanu vien neko nevar atrisināt. Ir jābūt ilgtermiņa stratēģijai izglītībā, veselības aizsardzībā un nodarbinātībā. Jārod iespēja palīdzēt arī gados jaunajiem, lai viņi iekļūtu turīgo kārtā un nebūtu spiesti raizēties par izdzīvošanu."

Aprīlī būs jāpabeidz pirmais sociālais ziņojums, pirmais pārskats par labklājības sistēmu Latvijā. Tajā būs arī neliela analīze par pašreizējām problēmām. "Beidzot Labklājības ministrijai būs šāds visaptverošs materiāls par to, kādi esam un ko darām," saka I.Pauloviča. "Un, ja šādu ziņojumu sagatavosim katru gadu, tad ar laiku varēsim redzēt, kā veidojas mūsu vēsture."

Armīda Priedīte,

"LV" korespondente