nozaru zinas

Turpinājums. Sākums — "LV" 13.01.98., nr. 8; 14.01.98., nr. 9; 16.01.98., nr.11/12;

21.01.98., nr.15; 22.01.98., nr.16/17; 23.01.98., nr.18/19;

24.01.98., nr.20; 27.01.98., nr.21/22; 28.01.98., nr.23/24;

5.02.98., nr.31; 10.02.98., nr.34/35; 11.02.98., nr.36;

18.02.98., nr.42/43.

Latvijas ekonomika: šodien, reformās, rīt

No Ekonomikas ministrijas 1997.gada ziņojuma par Latvijas tautsaimniecības attīstību

Saturā

1. Tautsaimniecības ekonomiskā stāvokļa īss raksturojums

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

6. Rekomendācijas uz ekonomisko izaugsmi orientētas ekonomiskās politikas īstenošanai

5.1. Valsts ekonomiskās attīstības stratēģija

Tāpēc Latvijā ir aktivizēts darbs vidēja un ilgtermiņa valsts ekonomiskās politikas konkretizācijā. Valdība deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību ir apņēmusies līdz 1998. gada 1. maijam izstrādāt valsts ekonomiskās attīstības stratēģiju, kura ietvertu valsts institūciju koordinētu pasākumu kopumu ekonomiskās izaugsmes aktivizācijai. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citām valsts un ārzemju organizācijām un speciālistiem ir uzsākusi valsts ekonomiskās attīstības stratēģijas dokumenta projekta izstrādi.

Dokumenta uzdevums ir konkretizēt valsts ekonomisko politiku, sekmēt aktīvāku un koordinētāku visu ekonomiskās politikas virzienu īstenošanu, lai izveidotu tādu ekonomisko sistēmu, kura spētu nodrošināt tautsaimniecības stabilu, sabalansētu un ilgtspējīgu izaugsmi, tādējādi radot pamatu iedzīvotāju labklājības pieaugumam, drošībai un demokrātijas attīstībai. Mērķa sasniegšanas kritēriji ir iekšzemes kopprodukts, investīcijas, nodarbinātība, kā arī dzīves līmeņa, apkārtējās vides u.c. rādītāji.

Tas būs viens no ekonomiskās politikas pamatdokumentiem, izstrādājot un detalizējot nacionālās programmas, nozaru stratēģijas, valsts investīciju programmas, valsts budžeta prioritātes utt.

Ņemot vērā, ka valsts ekonomiskās attīstības stratēģijas dokuments ir izstrādāšanas stadijā, raksturosim tikai galvenos vidēja un ilgtermiņa ekonomiskās politikas pamatvirzienus.

Valsts ekonomiskās attīstības stratēģija paredz turpināt virzību uz Rietumu tipa tirgus saimniecību ar pietiekami liberālu, uz konkurences principiem un privātīpašumu balstītu ekonomiku, atvērtu ārējās tirdzniecības politiku un pakāpenisku ekonomiskās vides pielāgošanu Eiropas savienības prasībām. Ekonomiskās stratēģijas pasākumu realizēšana būs pamats iedzīvotāju labklājības pieaugumam, drošībai un demokrātijas attīstībai.

Konsekventas ekonomiskās reformas tirgus liberalizācijas virzienā nostiprina valsts konkurētspēju un ir pamats tautsaimniecības izaugsmei. Tomēr, kā rāda pasaules valstu pieredze, šādas reformas maina izveidojušos "status quo" situāciju sabiedrībā. Iegūst tie, kas spēj ātri pārorientēties jaunajos ekonomiskajos apstākļos, bet tie, kuri saņēma atbalstu no valsts dažādu subsīdiju veidā un bija aizsargāti no ārējās konkurences ar dažādu barjeru palīdzību, kļūst zaudētāji. Lai neaizkavētu reformas, svarīgi ir zaudējušos valstiski pabalstīt ar informāciju, padomu, iespēju pārkvalificēties u.tml. Šī iemesla dēļ stratēģijā līdzās ekonomiskās vides uzlabošanas problēmām īpaša vērība tiks pievērsta arī izglītības jautājumiem, dažādu konsultācijas centru izveidei, sociālajām problēmām u.tml.

Ekonomiskās stratēģijas pasākumi paredz:

— nodrošināt stabilu makroekonomisko vidi kā priekšnoteikumu izaugsmei, realizējot stingru fiskālo un monetāro politiku, kas sekmēs inflācijas un kredītprocentu likmju tālāku samazināšanos un privāto investīciju pieaugumu. Monetārās politikas mērķis — stabils (prognozējams) valūtas kurss. Valsts pieprasījuma ierobežošanas politika nav uzskatāma par pašmērķi, stratēģija paredz valsts ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanu ilgtermiņa periodā. Valsts ar investīciju programmām, vienlaicīgi uzlabojot to efektivitāti, stimulēs ekonomisko izaugsmi, finansējot ieguldījumus infrastruktūrā, izglītībā un konsultāciju sistēmā;

— veikt struktūrpolitikas pasākumus, pabeidzot vidējā laika periodā valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, īpašu uzmanību pievēršot stratēģisko investoru izvēlei un privatizāciju kavējošo faktoru novēršanai; nodrošināt veselīgas konkurences attīstību valstī, vēršoties pret negodīgas konkurences izpausmēm un citiem konkurences likuma normu pārkāpumiem, pilnveidojot monopolu uzraudzību, kā arī sakārtojot valsts atbalsta sistēmu; pilnveidojot kvalitātes nodrošināšanas un veicināšanas mehānismu; īstenojot valsts investīciju programmas utt. Šie pasākumi izveidos racionālu īpašuma struktūru un nostiprinās privāto īpašumu, veicinās godīgu konkurenci un sekmēs labāku resursu izlietojumu un tādējādi palielinās Latvijas konkurētspēju;

— uzlabot uzņēmējdarbības vidi , lai palielinātu privātās investīcijas. To ir iecerēts panākt, pilnveidojot nodokļu sistēmu, lai nodokļi no ienākumiem, kuri tiek investēti, pēc iespējas tiktu samazināti, bet no ienākumiem, kuri tiek patērēti — palielināti; kompleksi sakārtojot uzņēmējdarbības likumdošanu visos tās posmos; novēršot uzņēmējdarbības birokrātiskos šķēršļus un sakārtojot licencēšanu. Ir iecerēts plašāk attīstīt uzņēmējdarbības konsultācijas un apmācības centrus. Lai paaugstinātu kredītu pieejamību privātajam sektoram, tiks izveidots ķīlu reģistrs un slikto parādnieku reģistrs, nodrošināta uzņēmumu grāmatvedības datu sakārtotība, veicināta dažādu garantiju fondu izveidošana mazā un vidējā biznesa attīstībai, eksportam u.tml.;

— veidot mērķtiecīgu ārējās tirdzniecības politiku, kas radītu apstākļus, lai Latvija varētu aktīvi un efektīvi piedalīties starptautiskajā integrācijā. Latvijas interesēs ir likvidēt šķēršļus tirdzniecības un ekonomiskajai kooperācijai, tādējādi paaugstinot savu konkurētspēju, paplašinot eksporta tirgu un piesaistot vairāk ārvalstu investīciju. Vienlaicīgi ar ārējā tirgus tālāko liberalizāciju ir iecerēts veikt eksportu sekmējošus pasākumus, gan paplašinot eksporta informatīvo nodrošinājumu, gan pilnveidojot mehānismu eksporta kreditēšanai u.c.;

— attīstīt finansu tirgus politiku, kas sekmēs tālāku tirgus kapitalizācijas pieaugumu. Šīs sfēras uzlabošanu ir iecerēts panākt ar finansu tirgus attīstību veicinošu tiesību aktu sistēmas pilnveidošanu, to integrāciju Eiropas un pasaules finansu tirgos, kā arī veicot finansu institūtu uzraudzības centralizāciju un labāku koordināciju;

— īstenot pasākumus atsevišķās tautsaimniecības nozarēs . Ekonomiskā stāvokļa uzlabošanās atsevišķos tautsaimniecības sektoros ir atkarīga no konkurences, struktūrpolitikas, uzņēmējdarbības, finansu tirgus, ārējās tirdzniecības politikas utt., kā arī daudzu citu faktoru mijiedarbības, taču arī speciālu pasākumu veikšana to stimulēšanai un darbības sakārtošanai ir nepieciešama. Pasākumi atsevišķās nozarēs tiks veikti tā, lai vienlaicīgi netiktu kavēta citu sektoru darbība, minimizējot subsīdijas u.c. protekcionisma pasākumus;

— celt darba tirgus kvalitāti, teritoriālo un profesionālo mobilitāti. Tādi pasākumi kā īres tirgus liberalizācija, dzīvokļu privatizācija un pieraksta sistēmas atcelšana paaugstinās darbaspēka teritoriālo mobilitāti, savukārt izglītības un pārkvalifikācijas sistēmas attīstība radīs nepieciešamo izglītības infrastruktūru profesionālās mobilitātes palielināšanai;

— paaugstināt iedzīvotāju izglītības līmeni, gan reformējot esošo valsts izglītības sistēmu, gan stimulējot privātā sektora iesaistīšanos izglītības procesā. Profesionālās izglītības sistēma tiks pārveidota tā, lai tā būtu jutīgāka pret darba devēju vajadzībām pēc kvalificēta darbaspēka un darba ņēmēju vajadzībām apgūt jaunas iemaņas labāka atalgojuma saņemšanai;

— uzturēt un veicināt zinātniskos pētījumus un eksperimentus , lai sekmētu jaunu tehnoloģiju ieviešanu ražošanā. To iecerēts panākt, paaugstinot zinātnes atdevi un nostiprinot saikni: izglītība – zinātne – ražošana – patērētājs;

— realizēt mērķtiecīgu sociālo politiku , nodrošinot sociālās garantijas atbilstoši konkrētās personas izdarītajiem apdrošināšanas maksājumu apmēriem un pilnveidojot sociālā nodrošinājuma sistēmu;

— nodrošināt ekonomiskās vides izlīdzināšanu Latvijas reģionos, radot vienādas biznesa attīstības iespējas. Ir paredzēts stimulēt īpaši atbalstāmo jeb depresīvo reģionu attīstību;

— realizēt tādu vides aizsardzības politiku, kas nodrošinās resursu racionālu, ekonomisku izmantošanu un vides piesārņojuma samazināšanu, lai tādējādi mazāk apdraudētu cilvēku veselību un ekosistēmu stabilitāti;

— veikt valsts sektora un menedžmenta uzlabošanu, kura reformēšanā galvenie principi būs atklātība, pakāpeniskums un valsts atsacīšanās no tiem procesiem, kurus efektīvāk un veiksmīgāk var īstenot privātais sektors.

Valsts ekonomiskās stratēģijas pamatdokumentā tiks dots detalizēts galveno ekonomisko mērķu, to sasniegšanas kritēriju un ekonomiskās politikas virzienu un pasākumu izklāsts. Laika gaitā ekonomiskie pasākumi tiks pilnveidoti un pārskatīti atbilstoši jauniem apstākļiem.

Ekonomiskajiem pasākumiem ir jābūt savstarpēji saskaņotiem un koordinētiem. Tāpēc tiek piedāvāts izveidot Ekonomikas ministrijā valsts ekonomiskās stratēģijas koordinējošu vienību, kuras mērķis būs sekot ekonomisko pasākumu izpildei, informēt valdību par tās izpildes problēmām, gatavot priekšlikumus ekonomiskās stratēģijas pilnveidošanai u.tml.

Vienlaicīgi ir nepieciešams paaugstināt ekonomisko koordināciju visaugstākajā līmenī, izveidojot patstāvīgu sadarbības mehānismu starp Saeimu, Ministru kabinetu un Latvijas Banku, kurš nodrošinātu regulāru informācijas apmaiņu un konsultācijas valsts vadības līmenī par ekonomiskās politikas jautājumiem un tautsaimniecības attīstības perspektīvām.

Sabiedrība ir jāiepazīstina ar reformām un valsts attīstības perspektīvām un jādod iespēja diskutēt par tām. Lai nodrošinātu plašāku sabiedrības līdzdalību ekonomiskās politikas jautājumu apspriešanā un saskaņotu dažādu sabiedrisko grupu intereses, tiek piedāvāts izveidot neatkarīgu Ekonomikas konsultatīvo padomi. Tā nodrošinās valdības piedāvāto ekonomisko pasākumu neatkarīgu analīzi, ģenerēs priekšlikumus ekonomiskās politikas īstenošanai un saskaņos dažādu sabiedrisko grupu intereses. Ekonomikas konsultatīvās padomes sastāvā ir jāiekļauj ārpus valdības un politiskajām partijām esošie ievērojamākie tautsaimniecības speciālisti no ekonomikas zinātnes, arodbiedrībām, darbu devējiem u.tml. Šīs padomes sekretariāts jāfinansē no valsts budžeta, kā arī ārvalstu palīdzības fondu u.tml. līdzekļiem.

5.2. Integrācija Eiropas Savienībā

1991. gada 21. augustā starp Eiropas Kopienu un Latviju tika nodibinātas diplomātiskas attiecības. 1995. gada 12. jūnijā tika parakstīts Asociācijas līgums starp Latviju un ES. Šobrīd Asociācijas līgumu ir ratificējušas visas ES dalībvalstis, un paredzams, ka tas stāsies spēkā 1998. gada pirmajā ceturksnī. Minētais līgums aizstās Brīvās tirdzniecības līgumu, kurš ir spēkā kopš 1995. gada 1. janvāra.

1993. gadā Kopenhāgenā Eiropadome pieņēma politisku lēmumu, ka ES ir gatava uzņemt jaunas dalībvalstis no Centrāl- un Austrumeiropas, ja šīs valstis lūgs ES tās uzņemt un izpildīs, tā sauktos Kopenhāgenas kritērijus. Eiropas komisija viedokļus par kandidātvalstu atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem bija iekļāvusi visaptverošā dokumentā "Agenda 2000", kas tika publicēts 1997. gada vasarā (skatīt 5.1. ielikumu).

Balstoties uz šo atzinumu, 1997. gada decembrī Luksemburgā tika pieņemts Eiropadomes lēmums par paplašināšanās sarunu uzsākšanu ar visām 11 valstīm – pretendentēm, tomēr aktīvas starpvaldību iestāšanās sarunas 1998. gada aprīlī tiks uzsāktas tikai ar Eiropas Komisijas rekomendētajām asociētajām valstīm — Poliju, Čehiju, Ungāriju, Slovēniju un Igauniju, kā arī ar Kipru. Ar pārējām valstīm, tai skaitā Latviju, pagaidām norisināsies pārrunas par sarunu sagatavošanu jeb "pasīvās sarunas". Tomēr arī uzaicināšana uz "pasīvajām" sarunām skaidri apliecina visai pasaulei, ka Latvija iekļaujas Eiropas attīstīto valstu sabiedrībā un reiz kļūs par ES dalībvalsti.

Lai sekmētu Latvijas integrāciju ES, ir nodibināta Eiropas integrācijas padome (EIP), kuras vadītājs ir Ministru prezidents un kurā ietilpst galvenie par integrāciju atbildīgie ministri. Šī padome apspriežas vismaz reizi mēnesī, lai koordinētu visus ar integrāciju ES saistītos jautājumus. Eiropas integrācijas birojs (EIB) ir centrs, kurš apkopo integrāciju veicinošos ierosinājumus un organizē to īstenošanu. Integrācijas procesa politisko koordinēšanu nodrošina Saeimas Eiropas lietu komisija.

5.1. ielikums

"Agenda 2000. Eiropas Komisijas atzinums par Latvijas pieteikumu iestāties Eiropas Savienībā"

Šajā atzinumā izteikti sekojoši secinājumi:

— Latvijai piemīt demokrātiskai valstij raksturīgās pazīmes, un tai ir stabilas institūcijas, kas garantē likumu varu un cilvēktiesības, kā arī cieņu pret minoritātēm un minoritāšu aizsardzību. Tomēr Latvijai jāveic pasākumi, kas paātrinātu krieviski runājošo nepilsoņu naturalizācijas tempu, lai viņiem būtu iespējams labāk integrēties Latvijas sabiedrībā;

— Latvija ir guvusi atzīstamus panākumus tirgus ekonomikas izveidē, taču vidēji īsā laikā tai rastos nopietnas grūtības, ja nāktos sacensties ar Eiropas savienībā pastāvošo konkurences spiedienu un tirgus spēkiem;

— Latvija ir guvusi zināmus panākumus pamatlikumu pārņemšanā, it sevišķi saistībā ar vienoto tirgu. Ja turpmāk tam veltītu pietiekami lielas pūles, vidēji īsā laikā Latvijai vajadzētu kļūt spējīgai piedalīties vienotajā tirgū. Lai pamatlikumus varētu visā pilnībā piemērot tādā sektorā kā lauksaimniecība, būs nepieciešamas sevišķi lielas pūles, arī investīciju ziņā. Ja Latvija vēlas, lai tai būtu struktūras, kas efektīvi piemēro pamatlikumus, jānostiprina pārvaldes sistēma.

Šie apsvērumi pamato Komisija viedokli, ka sarunas ar Latviju par tās iestāšanos Eiropas savienībā jāuzsāk, tiklīdz šī valsts ir pietiekami daudz paveikusi Eiropadomes Kopenhāgenas sanāksmes definēto dalības nosacījumu izpildē.

Valdība, reaģējot uz Eiropas savienības "Agenda 2000. Eiropas Komisijas atzinumu par Latvijas pieteikumu iestāties ES", pieņēma Latvijas Republikas valdības tuvākās rīcības plānu Latvijas integrācijai Eiropas savienībā intensificēšanai . Šis valdības rīcības plāns paredz virkni valstiski veicamu pasākumu ekonomisko kritēriju sasniegšanai 1997. un 1998. gados. Galvenie ir šādi:

— izvērtēt tautsaimniecības nozaru attīstības pakāpes un perspektīvas;

— izstrādāt valsts ekonomiskās attīstības stratēģiju;

— pamatā pabeigt privatizācijas procesu;

— īstenot mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālo programmu - palielināt investīciju līmeni uzņēmējsabiedrībās, palielināt ražotās produkcijas konkurētspēju, palielināt jaunizveidoto uzņēmumu skaitu;

— attīstīt zemes tirgu, paātrināt zemes reģistra reformas;

— atvieglot lauksaimniecības kreditēšanu;

— uzlabot valsts ieņēmumu iekasēšanu, uzsākot Valsts ieņēmumu dienesta informatizācijas projekta realizāciju, kas nodrošinātu centralizētu visu nodokļu un nodevu uzskaiti, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksu uzskaiti, kā arī aktivizējot nodokļu parādu iekasēšanu.

Valdības plāns paredz arī vairākus svarīgus ekonomiskas ievirzes pasākumus, kuri saistīti ar spēju uzņemties ES dalībvalstu pienākumus:

— pārskatīt uzņēmējdarbību regulējošo normatīvu un licencēšanas prasības, nodrošinot, lai tās labvēlīgi ietekmētu uzņēmējdarbību un atbilstu ES nostādnēm;

— izstrādāt Dzelzceļa likumprojektu;

— izstrādāt Enerģētikas likumprojektu;

— izstrādāt priekšlikumus jumta līguma pārskatīšanai starp Latvijas valdību un "Tilts-Communication" par ekskluzīvā termiņa samazināšanu un telefona pakalpojumiem;

— uzlabot muitas administrāciju;

— radīt efektīvu sistēmu bankrota procedūras vienkāršošanai un paātrināšanai;

— izstrādāt likumprojektu "Par patērētāju aizsardzību";

— izstrādāt Komerclikuma projektu, kurā būtu apvienotas uzņēmējdarbību regulējošās normas;

— samazināt ievedmuitas apmēra vidējo līmeni un pakāpeniski atcelt ievedmuitas tarifus.

1997. gada beigās Eiropas Komisija nāca klajā ar dokumentu "Latvija: Pievienošanās partnerība" , kurš paredz Latvijai prioritāri veicamos pasākumus īstermiņā (līdz 1998. gada beigām) un vidējā termiņā. Dokumentā ietvertie pasākumi būs jāizpilda noteiktajā termiņā un to veikšanai paredzēti ES PHARE programmas līdzekļi un ES dalībvalstu piedāvātā tehniskā palīdzība. Šobrīd norisinās Latvijas puses piedāvāto grozījumu un papildinājumu iestrāde dokumenta projektā. Ņemot vērā to, ka prioritārie pasākumi pārsvarā ir iekļauti, ņemot vērā Komisijas atzinuma norādījumus Kopenhāgenas Eiropadomes pieņemto kritēriju izpildei, prioritāri veicamo pasākumu sarakstā pārsvarā ietverti tie paši uzdevumi, kurus paredz Latvijas Republikas valdības tuvākās rīcības plāns Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā intensificēšanai. Dokumenta apstiprināšana ir paredzēta 1998. gada martā.

Ļoti nozīmīgs pasākums ir nacionālās programmas Acquis pārņemšanai sagatavošana, kuras pirmo versiju paredzēts izstrādāt 1998. gada janvārī. Atšķirībā no iepriekšējās Latvijas nacionālās programmas integrācijai Eiropas savienībā, kura pamatā koncentrējās uz Eiropas Komisijas Baltās grāmatas direktīvu iestrādi nacionālajā likumdošanā (tās aptvēra tikai iekšējā tirgus likumdošanu), šīs programmas saturs ir ievērojami plašāks — viss ES likumdošanas kopums.

Atsevišķu nozaru integrācijas aspekti aplūkoti citās Ziņojuma nodaļās.

5.3. Privatizācija

5.3.1. Privatizācijas ietekme uz tautsaimniecību

Īpašuma tiesību reformēšana Latvijā tika uzsākta 1991. gada otrajā pusē realizējot Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991. gada 20. marta lēmumu "Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem". Atbilstīgi tam valsts īpašuma objekti (uzņēmumi), kas netiek bez maksas nodoti pašvaldību valdījumā un likumā noteiktajā kārtībā denacionalizēti, tiek privatizēti. Laika periodā no 1991. gada jūnija līdz 1994. gada jūnijam valsts īpašumā esošo uzņēmumu un statūtsabiedrību privatizāciju veica nozaru ministrijas atbilstoši lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu, pašvaldību tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu objektu, zemes lauku apvidos, agroservisa, piena, gaļas pārstrādes uzņēmumu, maizes ražošanas valsts (pašvaldību) uzņēmumu privatizācijas likumiem. Ņemot vērā uzņēmumu vadības un nozaru ministriju priekšlikumus, Latvijas valdība katru gadu sastādīja un apstiprināja privatizējamo un neprivatizējamo valsts uzņēmumu un to atsevišķu struktūrvienību sarakstus. Līdz 1993. gada beigām privatizējamo valsts uzņēmumu sarakstā tika iekļauti 712 uzņēmumi un to daļas, bet neprivatizējamo uzņēmumu sarakstā — 558, taču līdz 1994. gada jūnijam privatizācija bija pabeigta tikai 131 rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības u.c. nozaru uzņēmumā jeb 19% no privatizēšanai paredzētajiem uzņēmumiem (698). 1993. gada beigās 68,6% no rūpniecības kopprodukcijas ražoja valsts un pašvaldību organizāciju īpašumā esošie uzņēmumi (skatīt 5.1. tabulu).

5.1. tabula

Īpašuma formu īpatsvars rūpniecības produkcijas ražošanā

(procentos no kopapjoma)

	1993	1994	1995	1996
Valsts īpašums	65,0	49,2	41,9	32,4
Pašvaldību īpašums	3,6	4,0	4,8	4,3
Privātais sektors	17,8	26,9	31,2	42,4
Jauktais īpašums ar valsts kapitāla daļu	13,4	19,8	22,1	20,9

Tā kā likumi, kas noteica privatizācijas procesu lauksaimniecības nozarē, tika pieņemti jau 1991.–1992. gadā, privātā sektora īpatsvars lauksaimniecības produkcijas ražošanā ir salīdzinoši augstāks nekā rūpniecībā (skatīt 5.2. tabulu). 1994. gadā tika pabeigta piena pārstrādes uzņēmumu privatizācija, 1996. gadā — maizes un gaļas ražošanas, bet 1997. gadā — labības glabāšanas un pārstrādes uzņēmumu privatizācija. Lauksaimniecības nozarē turpina darboties 116 statūtsabiedrības, kas izveidojušās uz bijušo kolhozu un sovhozu bāzes.

Īpašuma formu īpatsvars

5.2. tabula

lauksaimniecības produkcijas ražošanā Latvijā

(procentos no kopapjoma)

	1990	1991	1992	1993	1994	1995	1996
Valsts saimniecības un statūtsabiedrības	72	66	48	35	27	24	24
Zemnieku saimniecības, piemājas saim-
niecības un personīgās palīgsaimniecības	28	34	52	65	73	76	76

Privatizācijas politikas maiņu noteica Latvijas valdības deklarācija 1994. gada septembrī. Jaunā privatizācijas politika paredzēja aktivizēt privatizācijas procesus visā tautsaimniecībā, lai iespējami ātrāk radītu labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai un veicinātu investīciju piesaisti ekonomikas attīstībai. Valstī sāka realizēt centralizētu, visaptverošu, atklātu, uz tirgus principiem balstītu privatizāciju, pakāpeniski iesaistot privatizācijas procesā privatizācijas sertifikātu īpašniekus. Realizējot likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", 1994. gada 22. aprīlī tika nodibināta un reģistrēta bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra", kas šobrīd nodrošina valsts īpašuma objektu privatizācijas procesu, tiešo ārvalstu investīciju piesaisti privatizētajiem uzņēmumiem, kapitāla tirgus veidošanos, akciju publisko piedāvājumu, uzņēmumu un statūtsabiedrību valsts budžeta parādu kapitalizāciju un zemesgabalu zem valsts īpašuma objektiem privatizāciju. Privatizācijas normatīvo aktu un privatizācijas procesa organizatoriskās infrastruktūras sakārtošana ir nodrošinājusi to, ka privātsektors 1996. gada beigās deva 59% no iekšzemes kopprodukta un nodarbināja 64% strādājošo (skatīt 5.1. zīmējumu).

Privātā sektora īpatsvars*

5.1. zīmējums

(procentos)

* EM novērtējums

5.3.2. Valsts īpašuma objektu un zemesgabalu privatizācija

Valsts īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas gaita.

Valsts īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācija Latvijā tuvojas nobeigumam.

Vairāk nekā 95% valsts uzņēmumu un valsts statūtsabiedrību ar Ministru kabineta lēmumu ir nodoti privatizācijai. Privatizācijai pagaidām nav nodoti atsevišķi specializēti valsts lauksaimniecības uzņēmumi, sociālās aprūpes un veselības aprūpes uzņēmumi, kā arī kultūras iestādes. No lielajiem uzņēmumiem privatizācijai vēl nav nodoti: valsts a/s "Lidosta "Rīga"", valsts a/s "Latvijas dzelzceļš", valsts a/s "Latvijas pasts" un Rīgas brīvosta. Pavisam privatizācijai nodoti 848 dažādi valsts īpašuma objekti (skatīt 5.3. tabulu) no tiem 35 — ar vairāk nekā 500 strādājošajiem.

5.3. tabula

Valsts īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācija 1994.–1997. gadā*

	1994	1995	1996	1997 (I-X)
Privatizācijai nodoto objektu skaits	238	453	829	848
Apstiprināto privatizācijas objektu skaits	39	397	711	978
Pārdoto objektu skaits	15	247	516	760
Kopējā objektu pārdošanas cena, Ls milj.	1,5	34,8	37,2	151,3
Garantētās investīcijas, Ls milj.	1,1	18,2	37,8	36,9
Pārņemtās saistības, Ls milj.	0,3	14,7	36,5	146,6
Pirkumu līgumos garantēto darba vietu skaits	297	13870	14103	19853

* LPA dati

Privatizācijas aģentūra 1997. gadā ir saglabājusi iepriekšējo tempu — viens objekta pirkuma līgums dienā. 1997. gada desmit mēnešos noslēgti 244 valsts īpašuma objektu (uzņēmumu) pirkuma līgumi, 20 valsts kapitāla daļu pirkuma līgumi, 3 nekustamā īpašuma pirkuma līgumi. Pilnībā pabeigta 9 valsts uzņēmumu likvidācija. Ievērojami aktivizējusies Privatizācijas aģentūras darbība uzņēmumu denacionalizācijas jomā — izskatītas 146 lietas, t.i., vairāk nekā trīs iepriekšējos gados kopā. Sagaidāms, ka valsts uzņēmumu privatizācija kopumā tiks pabeigta līdz 1998. gada 1. jūlijam.

Kopējā objektu pārdošanas cena 1997. gada desmit mēnešos sasniedza 151,3 milj. latu. No kopējās pārdošanas cenas 44,4% maksājumu jāveic latos, 55,6% — privatizācijas sertifikātos. Slēdzot valsts objektu (uzņēmumu) pirkuma līgumus, tajos tiek paredzēti arī investīciju un darba vietu saglabāšanas nosacījumi (skatīt 5.3. tabulu).

Sekmīgi norisinās valsts infrastruktūras uzņēmumu privatizācija. 1997. gada 2. aprīlī parakstītais līgums ar Vācijas kompāniju "Ruhrgas" un "PreussenElektra" konsorciju un Krievijas kompāniju "Gazprom" par privatizējamās valsts a/s "Latvijas gāze" 32,5% akciju pirkšanu nodrošina tiešās ārvalstu investīcijas 55 milj. ASV dolāru apmērā.

1997. gada 19. septembrī ar a/s "LaSaM" valsts kapitāla daļas nomaksas pirkuma līguma parakstīšanu tika pavērts ceļš valsts a/s "Ventspils naftas" privatizācijas uzsākšanai. 1997. gada 2. oktobrī tika parakstīts līdz šim nozīmīgākais līgums Privatizācijas aģentūras darbības laikā — pievienošanās līgums, ar kuru a/s "LaSaM" tika pievienota valsts a/s "Ventspils nafta". Pēc šī līguma noslēgšanas privātā kapitāla īpatsvars a/s "Ventspils nafta" kapitālā sastāda 37 procentus.

1997. gadā turpinājās arī valsts a/s "Latvijas kuģniecība" privatizācija. 1997. gada 2. oktobrī Privatizācijas aģentūra apstiprināja tās privatizācijas pamatnostādnes, kurās privatizāciju paredzēts veikt divās kārtās. Pirmajā kārtā tiks noteikts uzņēmuma stratēģiskais investors, kuram tiks pārdoti 35% uzņēmuma akciju. Otrajā kārtā paredzēts pārdot valstij piederošās akcijas publiskajā piedāvājumā gan par privatizācijas sertifikātiem, gan par naudu. Daļu akciju paredzēts piešķirt a/s "Latvijas Krājbanka" rehabilitācijas programmai, pensiju fondam, uzņēmuma darbiniekiem un pensionāriem. 1997. gada 30. oktobrī Privatizācijas aģentūra veica pretendentu atlasi, nosakot divus potenciālos investorus — "Laskaridis Shipping Co" un "Tufton Oceanic", kuriem tiks dota iespēja veikt valsts a/s "Latvijas kuģniecība" padziļinātu izpēti.

Sadarbībā ar Pasaules banku, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un AG "Deutsche Bank" konsultantiem Privatizācijas aģentūra turpina sagatavot optimālo privatizējamās valsts a/s "Latvenergo" restrukturizācijas modeli. Uzsākta arī SIA "Lattelekom" valsts kapitāla daļas sagatavošana privatizācijai.

Publiskā piedāvājuma programma.

1995. gada 30. janvārī Privatizācijas aģentūra uzsāka akciju publisko piedāvājumu, izsludinot v/u "Kaija", "Latinterauto" un Saldus naftas bāzes akciju pārdošanu. Līdz 1997. gada 6. novembrim privatizācijas publiskā piedāvājuma programmā par sertifikātiem ir piedāvātas 62 uzņēmumu akcijas. Par publiskajā piedāvājumā pārdotajām akcijām līdz 1997. gada 1. novembrim ieskaitīti 9,7 milj. privatizācijas sertifikātu.

Privatizācijas aģentūra plāno privatizācijas publiskā piedāvājuma programmā vēl iekļaut apmēram 19 tādu valsts īpašuma objektu akcijas, kuru kopējais pamatkapitāls ir aptuveni 320 milj. latu.

Ir sekmīgi realizētas tādu lielu sabiedrību kā "Latvijas Unibanka", "Latvijas Krājbanka", "Rīgas kuģu remonta rūpnīca", "Daugavpils pievadķēžu rūpnīca", "Rīgas transporta flote", "Staburadze", "Valmieras stikla šķiedras rūpnīca" un "Ventspils nafta" akciju publiskais piedāvājums. 1997. gada decembrī paredzēts uzsākt a/s "Ventspils nafta" publiskā piedāvājuma tautas kārtu, kurā par Privatizācijas aģentūras noteikto cenu akcijas varēs iegādāties tikai fiziskās personas, turklāt ne vairāk kā 100 akciju katra. 1998. gadā paredzēts publiskajā piedāvājumā realizēt arī citu jau privatizēto un vēl privatizējamo uzņēmumu akcijas, piemēram, a/s "Latvijas gāze", a/s "Latvijas kuģniecība", a/s "Latvijas balzams" un a/s "Latvenergo" akcijas.

Privatizācijas publiskā piedāvājuma programma ir devusi ievērojamu ieguldījumu kapitāla tirgus attīstībā Latvijā. Rīgas Fondu biržā tiek kotētas privatizācijas procesā emitētās akcijas.

Privatizācijas aģentūra paredz uzsākt nelielas akciju daļas pārdošanu starptautiskajā vērtspapīru tirgū, izmantojot globālo depozitāro sertifikātu programmu. Pirmā sabiedrība Latvijā, kuras akciju kotēšana uzsākta ārzemēs, ir "Latvijas Unibanka". Globālo depozitāro sertifikātu programmas ietvaros paredzēts realizēt 4,8 milj. "Unibankas" akciju. Īstenojot ieceri veikt minēto vērtspapīru apgrozību Londonas biržā, tiks celts "Unibankas" prestižs un veicināts privatizācijas process Latvijā.

Nodokļu parādu kapitalizācija.

Latvijas naudas ieviešanas procesā (1992.–1993. gads), kā arī banku krīzes (1994.–1995. gads) dēļ gandrīz visiem privatizācijas procesā esošajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām bija uzkrājies aptuveni ceturdaļmiljardu latu liels kopējais parāds valsts un sociālajam budžetam. Lai atvieglotu privatizēto un privatizējamo valsts rūpniecības un lauksaimniecības uzņēmumu grūto finansiālo stāvokli un nodrošinātu nodokļu parādu ieskaitīšanu budžetiem, 1996. gadā Latvijas valdība nolēma sākt valsts budžetā ieskaitāmo maksājumu pamatparāda kapitalizāciju (skatīt 5.2. ielikumu).

Nodokļu maksājumu pamatparādi tiek kapitalizēti, ievērojot šādus nosacījumus:

1) privatizētajam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) pēc kapitalizācijas:

— aktīvu vērtībai, kas pārvērtēta tirgus cenās, atskaitot visas kreditoru saistības (latos), ir jābūt lielākai par nulli;

— kopējais likviditātes koeficients būs ne mazāks par 1,0, bet sabiedrības pašas kapitāla nodrošinājuma koeficients — ne mazāks par 0,1.

2) privatizējamai (pašlaik privatizācijas procesā esošai) statūtsabiedrībai (uzņēmumam) pēc kapitalizācijas:

— pašas kapitālam (latos) jābūt pozitīvam;

— kreditoru saistību attiecība pret pašu kapitālu ir mazāka par 5,0;

— nodokļu maksājumu pamatparāda pieaugums pēdējos sešos mēnešos pēc privatizācijas brīža sastāda ne vairāk kā 10 procentus;

— kopējais likviditātes koeficients būs ne mazāks par 1,0 un kapitāla nodrošinājuma koeficients — ne mazāks par 0,1.

Valsts nodokļu parādu kapitalizācijas pirmā gada pieredze liecina, ka ievērojams skaits parādu kapitalizācijas subjektu neatbilst minētajiem nosacījumiem, līdz ar to šis process attīstās nevienmērīgi (skatīt 5.4. tabulu).

5.2. ielikums

Tiesiskā nodrošinājuma pilnveidošana

Lai paplašinātu nodokļu parādu kapitalizāciju privatizācijas procesā, Ministru kabinets 1997. gada 3. jūnijā pieņēma noteikumus nr.200 "Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju", 1997. gada 29. jūlijā — noteikumus nr.265 "Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju privatizētajiem pašvaldību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)". Saskaņā ar šiem noteikumiem kapitalizāciju veicošās institūcijas (Latvijas Privatizācijas aģentūra un Zemkopības ministrija, kas ir nodrošinājusi agroservisa uzņēmumu privatizāciju) var kapitalizēt šādus nodokļu maksājumu pamatparādus:

— apgrozījuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa maksājumu pamatparādu;

— peļņas nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādu;

— akcīzes nodokļa maksājumu pamatparādu;

— sociālā nodokļa maksājumu pamatparādu, ja tas ir izveidojies līdz 1996. gada 1. janvārim.

Vienlaikus ar nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizāciju tiek dzēsta ar attiecīgo pamatparādu saistītā nokavējuma nauda un soda nauda.

Valsts nodokļu parādu kapitalizācija

5.4. tabula

Privatizācijas aģentūrā ceturkšņu griezumā

(tūkst. latu)

	1996	1997			Kopā uz 1997.gada
	IV	I	II	III	15. novembri
LPA apstiprināto parādu
kapitalizācijas noteikumu skaits	4	25	15	10	60
Kopējā parādu summa	2117	7826	6249	9265	28453
tai skaitā:
pamatparāds	1250	4457	3243	3602	14031
Kapitalizējamais pamatparāda
palielinājums	239	1518	1337	1854	5567
Dzēšamā kavējuma/soda nauda	628	1851	1669	3809	8855

Kapitalizācijas procedūra paredz nodokļu maksājumu pamatparāda summas aizstāšanu ar statūtsabiedrības kapitāla daļām tādā pašā vērtībā, palielinot pamatkapitālu. Ja statūtsabiedrības dalībnieki vai pati statūtsabiedrība likumā un tās statūtos noteiktajos gadījumos neizmanto pirmpirkuma tiesības, šīs kapitāla daļas tiek pārdotas atklātā izsolē vai Rīgas fondu biržā. Par akcijām (kapitāla daļām), kas ir ekvivalentas pamatparādam, jāmaksā latos, par nodokļu parāda palielinājuma daļu — sertifikātos. Privatizācijas aģentūra iegūtos naudas līdzekļus ieskaita Finansu ministrijas un (vai) Labklājības ministrijas norādītajos budžeta kontos proporcionāli kapitalizētajiem nodokļu maksājumu pamatparādiem (skatīt 5.5. tabulu).

Zemesgabalu zem valsts īpašuma objektiem privatizācija.

1997. gadā Latvijā tika uzsākta zemesgabalu, uz kuriem atrodas privatizētie un privatizācijai nodotie valsts īpašuma objekti (uzņēmumi), privatizācija. Privatizācijas aģentūrā līdz š.g. 1. novembrim bija reģistrēti 413 priekšlikumi par zemes gabalu privatizāciju no personām, kuras privatizējušas ēkas (būves). Ministru kabinets ir akceptējis 129 zemes gabalu nodošanu privatizācijai. Noslēgti 15 pirkuma līgumi kopsummā par Ls 2 420 634, tai skaitā ar kompensācijas sertifikātiem apmaksājamā daļa — Ls 67 086,2.

5.5. tabula

Valsts nodokļu parādu kapitalizācijas rezultāti ceturkšņu griezumā

(tūkst. latu)

	1996	1997			Kopā uz 1997.gada
	IV	I	II	III	15. novembri
LPA apstiprināto parādu
kapitalizācijas noteikumu skaits	4	25	15	10	60
Kopējā parādu summa	2117	7826	6249	9265	28453
tai skaitā:
pamatparāds	1250	4457	3243	3602	14031
Kapitalizējamais pamatparāda
palielinājums	239	1518	1337	1854	5567
Dzēšamā kavējuma/soda nauda	628	1851	1669	3809	8855
Finansu ministrijas (valsts budžeta) rīcībā
1. kopējā dzēsto parādu summa:	0	958	2614	510	5735
tai skaitā:
pamatparāds	0	389	1631	246	2964
pamatparāda palielinājums	0	156	547	103	1146
kavējuma/soda naudas	0	413	436	161	1625
2. uzņēmumu skaits	0	3	26	4	41
Labklājības ministrijas (Valsts sociālās
apdrošināšanas fonda) rīcībā
1. kopējā dzēsto parādu summa	0	290	3257	301	3914
tai skaitā:
pamatparāds	0	233	1913	150	2336
pamatparāda palielinājums	0	23	562	61	656
kavējuma/soda naudas	0	34	782	90	922
2. uzņēmumu skaits	0	9	20	4	42

5.3.3. Pašvaldību īpašuma

objektu privatizācija

Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" normu prasībām Ekonomikas ministrija no 1994. gada 3. marta, t.i., no minētā likuma spēkā stāšanās dienas, līdz 1997. gada 1. novembrim ir izskatījusi 500 pašvaldības īpašuma objektu privatizācijas projektu.

1997. gada pirmajos trīs ceturkšņos Ekonomikas ministrijā ir izskatīts par 30 pašvaldības īpašuma objektu privatizācijas projektiem vairāk nekā visā 1996. gadā Ņemot vērā privatizācijas procesa attīstības tendences, paredzams, ka 1997. gadā kopā varētu tikt iesniegti līdz 200 pašvaldības īpašuma privatizācijas projektu.

Visos 1997. gadā iesniegtajos privatizācijas projektos ir piemērota viena privatizācijas metode — pārdošana. Likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" darbības laikā 1995. gadā ir lietota arī ieguldīšanas metode, taču tikai vienā privatizācijas projektā. Pašvaldības īpašuma objektu privatizācijā lietotie privatizācijas paņēmieni ir norādīti 5.6. tabulā.

Pārsvarā uz valsts īpašuma objektu privatizāciju piesakās tikai viens pretendents — privatizējamā objekta nomnieks vai zemes īpašnieks, kas izmanto likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" paredzētās pirmpirkuma tiesības.

5.6. tabula

Pašvaldību īpašuma privatizācijas paņēmienu piemērošana

Privatizācijas paņēmieni	1995	1996	1997 (I-IX)
Pārdošana uz nomaksu	75	78	106
Kapitāla daļu pārdošana	2	3	1
Pārdošana izsolē ar pretendentu atlasi	5	6	6
Pārdošana atklātā izsolē	12	11	14
Pārdošana ar tūlītēju samaksu	23	31	29
Pārdošana piedāvājumu konkursā	1	3	1
Noma ar izpirkumu	0	1	4
Pārveidojot statūtsabiedrībā	0	0	2

5.3.4. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un izmantošana

Līdz 1997. gada 1. novembrim 2,45 milj. iedzīvotāju ir piešķirti 104,3 milj. sertifikātu par Latvijā nodzīvoto laiku, tai skaitā 761 tūkst. sertifikātu ir piešķirti politiski represētām personām. 67,5 tūkst. bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku ir piešķirti 5 milj. īpašuma kompensācijas sertifikātu 139,3 milj. latu nominālvērtībā.

Sertifikāti privatizācijā tiek izmantoti gan tieši, ieskaitot tos valsts un pašvaldību kontā, gan netieši, nododot sertifikātus kopīgo ieguldījumu fondiem vai statūtsabiedrībām. Kompensācijas sertifikātu īpašniekiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" ir paredzētas priekšrocības privatizācijā.

Pēc Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centra datiem, aptuveni 5,5 tūkst. cilvēku saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" tiks dzēsti kompensācijas sertifikāti naudā par lauku zemi aptuveni 14 milj. latu vērtībā.

Tiesiskā nodrošinājuma pilnveidošana

5.3. ielikums

Realizējot valdības Deklarācijas izpildi, kura paredz līdz 1998. gada vidum pamatā pabeigt privatizācijas sertifikātu izmantošanu, 1996. gada 10. decembrī ar Ministru kabineta rīkojumu nr.502 "Par darba grupas izveidošanu privatizācijas sertifikātu ātrākai izmantošanai" tika izveidota valdības darba grupa.

Pildot šo rīkojumu, ir pieņemti šādi Ministru kabineta noteikumi:

— noteikumi nr.157 "Grozījumi Ministru kabineta 1995. gada 12. septembra noteikumos nr.276 "Noteikumi par rudzu cenas noteikšanu zemes izpirkšanai un kompensācijas par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos aprēķināšanai";

— noteikumi nr.171 "Noteikumi par kompensācijas aprēķināšanu bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem un maksas noteikšanu par īpašumā nodoto zemi pilsētās";

— noteikumi nr.187 "Kārtība, kādā izmaksājama kompensācija naudā, dzēšot par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos piešķirtos īpašuma kompensācijas sertifikātus";

— noteikumi nr.200 "Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju";

— noteikumi nr.209 "Grozījumi Ministru kabineta 1995. gada 15. augusta noteikumos nr.253 "Noteikumi par starpniecības uzņēmumu (statūtsabiedrību) darbību ar privatizācijas sertifikātiem";

— noteikumi nr.212 "Grozījumi 1995. gada 18. jūlija Ministru kabineta noteikumos nr.210 "Privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumi"";

— noteikumi nr.265 "Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju privatizētajiem pašvaldību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)".

Saeimā 1997. gada 30. oktobrī pieņemts likums "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos". Likumā ir vienkāršota reformas laikā piešķirtās zemes strīdu izskatīšanas kārtība, kā arī zemes reformas laikā piešķirtās zemes pārdošanas kārtība fiziskajām un juridiskajām personām par sertifikātiem.

Ar Ekonomikas ministrijas 1997. gada 25. jūnija rīkojumu nr.118 apstiprināta "Instrukcija par Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997. gada 20. maija noteikumu nr.187 "Kārtība, kādā izmaksājama kompensācija naudā, dzēšot par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos piešķirtos īpašuma kompensācijas sertifikātus" izpildi".

Apstiprināts Ekonomikas ministrijas 1997. gada 9. jūlija rīkojums nr.129 "Par starpniecības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) privatizācijas sertifikātu tirgū licencēšanu".

Pamatojoties uz LZA Ekonomikas institūta pētījumu "Privatizācijas sertifikātu izmantošanas prognoze un valsts uzņēmumu privatizācijas procesa analīze", izstrādāts komentārs par privatizācijas sertifikātu turpmākās izmantošanas iespējām.

Privatizācijā izmantotie privatizācijas sertifikāti

5.2. zīmējums

(līdz 1997. gada 1. novembrim)

Līdz 1997. gada 1. novembrim valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijā izmantoti 27,9 milj. sertifikātu jeb 25,5% no kopējā piešķirto sertifikātu skaita (skatīt 5.2. zīmējumu), tai skaitā:

— uzņēmumu u.c. īpašuma objektu iegādei — 3,9 milj. sertifikātu;

— statūtsabiedrību kapitāla daļu (akciju) iegādei — 14,2 milj. sertifikātu, tajā skaitā akciju publiskajā piedāvājumā 32,7 tūkst. cilvēku izmantojuši 9,7 milj. sertifikātu;

— zemes izpirkšanai — 4,1 milj. sertifikātu, noslēdzot 79,4 tūkst. līgumu par 478,6 tūkst. ha lauku zemes un 1585,15 ha pilsētu zemes privatizāciju;

— 54 tūkst. dzīvokļu privatizācijai — 5,6 milj. sertifikātu.

Privatizācijā izmantoti 303,9 tūkst. kompensācijas sertifikātu (6% no piešķirto kompensācijas sertifikātu skaita).

Fizisko personu kontos atlikuši 56,7 milj. sertifikātu, tajā skaitā 3,2 milj. kompensācijas sertifikātu (skatīt 5.3. zīmējumu).

Darījumu veikšanai privatizācijas sertifikātu tirgū to īpašnieki var izmantot 75 licencētu starpniecības uzņēmumu pakalpojumus.

Līdz 1997. gada 1. novembrim starpniecības uzņēmumu kopējais darījumu apjoms bija 131,26 milj. sertifikātu (skatīt 5.4. zīmējumu), tai skaitā 2,82 milj. īpašuma kompensācijas sertifikātu. 1997. gada 1. novembrī starpniecības uzņēmumu tirdzniecības kontos bija uzkrāti 21,3 milj. sertifikātu (tai skaitā 0,96 milj. kompensācijas sertifikātu).

Privatizācijas sertifikātu izmantošana 1997. gadā

5.3. zīmējums

(līdz 1997. gada 1. novembrim)

5.4. zīmējums

Privatizācijas sertifikātu tirgū veikto darījumu apjomi un vidējās cenas 1997. gada janvārī–oktobrī

5.3.5. Dzīvojamo māju privatizācija

1997. gada 11. jūnijā tika izdarīti grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", kuri noteica, ka valsts daudzdzīvokļu mājās esošu dzīvokli, mākslinieku darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu var nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Ir izdarīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, lai novērstu pretrunas starp likuma un noteikumu normām, kā arī uzlabotu un veicinātu dzīvojamo māju privatizācijas procesu.

Valstī līdz 1997. gada 1. oktobrim dzīvojamo māju privatizācijas grafikus ir apstiprinājusi 501 dzīvojamo māju privatizācijas komisija, t.i., 88,7% no visām komisijām. Dzīvojamo māju sagatavošanu privatizācijai līdz š.g. 1. oktobrim uzsākušas 447 pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisijas, t.i., 79 % no visām komisijām.

Valstī kopā privatizācijas gaitā sagatavotas un nodotas privatizācijai 1629 dzīvojamās mājas un 80801 dzīvoklis, tai skaitā 50303 dzīvokļi privatizēti līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (2460 dzīvokļi privatizēti valsts dzīvojamās mājās).

Līdz 1997. gada 1. novembrim privatizācijai ir piedāvāti 17,6% no kopējā dzīvokļu skaita.

 

Turpinājums — seko