informacija

Par šāgada subsīdijām lauksaimniekiem

Zemkopības ministra Andra Rāviņa preses konferencē

Vakar, 19. februārī, Zemkopības ministrijas preses konferencē zemkopības ministrs Andris Rāviņš pavēstīja pēdējos jaunumus ieilgušajā sertificēto mazjaudas kautuvju epopejā. Proti, otrdienas, 17. februāra, Ministru kabineta sēdē ticis nolemts, ka tajās pašvaldībās, kuru teritorijā vēl nav nevienas sertificētas kautuves, drīkstēs lopus kaut tāpat kā līdz šim — mājas apstākļos un šī gaļa būs jārealizē arī tāpat kā līdz šim — tajos tirgos, kuros ir veterinārā kontrole. Šis lēmums būs spēkā līdz šā gada 31. decembrim. Atļauju varēs dot Valsts veterinārais departaments. Paralēli šiem atvieglojumiem pašvaldībām kopīgi ar zemniekiem, uzņēmējiem un rajonu lauksaimniecības departamentiem ir jārūpējas par to, lai līdz gada beigām sertificētas kautuves to teritorijā būtu. Pašlaik Latvijā ir 350 sertificētas mazjaudas kautuves, bet pašvaldību — 600. Taču starp daudzām pašvaldībām ir vienošanās par kopīgu kautuves lietošanu, un arī attālumi nav pārāk lieli.

Zemkopības ministrs teica, ka viens no solītajiem, bet vēl nepaveiktajiem darbiem ir labības tirgus sakārtošana. Ir bijušas tikšanās ar labības ražotājiem, pārstrādātājiem un banku pārstāvjiem, un visas puses ir vienojušās par vekseļu sistēmas ieviešanu. Taču ir jāpastiprina Labības tirdzniecības aģentūras ietekme Latvijas labības tirgū. Tādēļ būtu nepieciešams palielināt Labības tirdzniecības aģentūras finansu līdzekļu apjomu graudu iepirkšanai par 4 — 5 miljoniem latu, lai segtu graudu iepirkuma un pārdošanas cenas starpību. Par šo jautājumu tiks uzsāktas sarunas valdībā, lai kopīgiem spēkiem atrastu vajadzīgās finanses. Ir cerības, ka līdz sējai graudu tirgus būs sakārtots.

Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta direktore Velta Feodorova pastāstīja, kas ietilpst lauksaimniecības attīstības koncepcijā, pie kuras tika strādāts pagājušā gada nogalē un kas ir papildinājums 1998. gada lauksaimniecības gada programmai. Lauksaimniecības attīstības koncepcijas preambulā atrodams Latvijas bioloģiskā, intelektuālā, ekoloģiskā un klimatiskā potenciāla vērtējums. Balstoties uz to, ir noteikti Latvijas lauksaimniecības attīstības pamatvirzieni un programmatiskā attīstība 15 dažādām lauksaimniecības jomām. Vēl turpinās rīcības plāna izstrāde, kādā veidā reāli sasniegt lauksaimniecības attīstības ieceres. Lauksaimniecības attīstības koncepcija ir izskatīta gan Ministru kabinetā, gan Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un 31. martā tiks iesniegta Saeimā.

Runājot par subsīdijām, Velta Feodorova ar prieku atzīmēja jūtamo finansu palielinājumu — par 6 miljoniem latu vairāk nekā pērn. Tas ļāva atbalstīt netradicionālo saimniekošanu. Taču aktivizējušās ir arī lopkopības un augkopības saimniecības. Pagājušajā gadā subsīdijas saņēma 6000 piena lopkopības saimniecības, bet šāgada janvārī pieteikumus jau iesnieguši 11 000 īpašnieki. Pagājušajā gadā subsīdijas saņēma vairāk nekā 13 000 saimniecības, šogad to skaits noteikti būs lielāks.

Uz subsīdijām skābo augšņu kaļķošanai šogad pretendē 2000 saimniecību, bet meliorācijas sistēmu sakārtošanai subsīdijas varētu saņemt ap 1000 saimniecību.

Pagājušajā gadā lauku organizācijas projekti tika izstrādāti 200 saimniecībās, šogad potenciālie subsīdiju saņēmēji šim mērķim ir 139 saimniecības. Jau šie skaitļi vien, atzīmēja Velta Feodorova, liecina par zemnieku aktivizēšanos valsts atbalsta saņemšanai visās subsīdiju programmās.

Ļoti būtiski ir tas, ka, sākot ar šogadu, tiks subsidēts ganāmpulku reģistrs. No 2000. gada janvāra dzīvnieku īpašnieki būs tiesīgi realizēt dzīvnieku izcelsmes produkciju un dzīvus dzīvniekus, kā arī izlaist dzīvniekus kopējās ganībās tikai tajā gadījumā, ja ganāmpulks būs reģistrēts atbilstoši ES prasībām.

Rūta Bierande,

"LV" lauksaimniecības redaktore

Par nāvessodu un visu mūsu drošību

Starptautiskajā konferencē "Nāvessods, sabiedrības un indivīda drošība"

Divas dienas — 18. un 19.februārī — Reiterna namā starptautiskas konferences "Nāvessods, sabiedrības un indivīda drošība" ietvaros notika lietišķa, ieinteresēta saruna, dažādu viedokļu izpausme par minēto tematu. Kā jau "LV" vakar rakstīja, konferencē uzrunu teica Valsts prezidents Guntis Ulmanis (skat. "LV" 19.februāra numuru).

Kā konferences atklāšanā teica Apvienoto Nāciju Latvijas asociācijas Latvijā ģenerālsekretārs Eižens Āriņš, šis ir noslēguma pasākums Baltijas valstīs realizētā tāda paša nosaukuma starptautiskā projektā. Tā iniciatori ir Eiropas Parlamenta liberālo un centra partiju deputāti. Atbildību par projekta norisi Baltijas valstīs uzņēmies Zviedrijas starptautiskais liberālais centrs (SILC). Projekta finansēšanā piedalās arī F.Naumana fonds un Sorosa fonds. Viņš uzsvēra, ka Latvija ir gan parakstījusi un ratificējusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, bet tas neattiecas uz tās 6.protokolu par nāvessoda atcelšanu. Tāpēc diskusijas vērta ir šī jautājuma apspriešana plašākā auditorijā.

Konferencē īsu runu teica arī Eiropas Savienības Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Ginters Veiss, savas domas pauda Zviedrijas SILC pārstāve, īpašā padomniece cilvēktiesībās Johanna Stranda.