Valsts prezidents

Nacionālās drošības padomes ārkārtas sēdē

Vakar, 19. februārī, pēc Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas tika sasaukta Nacionālās drošības padomes (NDP) ārkārtas sēde.

Valsts prezidents ierosināja padomi pieņemt politisku lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību līdzdalību starptautiskā operācijā ārpus valsts teritorijas ANO Drošības padomes 1991. gada 3. aprīļa rezolūcijas nr.687 un ar to saistītās citās ANO Drošības padomes rezolūcijās noteikto saistību nodrošināšanai ASV spēku sastāvā.

NDP ieteica Valsts prezidentam iesniegt izskatīšanai Saeimā lēmumprojektu "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību piedalīšanos starptautiskā operācijā ārpus valsts teritorijas".

Valsts prezidents nosūtīja vēstuli Saeimas Prezidijam par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu 19. februārī.

Valsts prezidenta preses dienests

Saeimas ārkārtas sēdē:

Runa Saeimas ārkārtas sēdē 1998.gada 19.februārī

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs, Prezidija locekļi, deputāti un ministri!

Esmu pateicīgs Saeimas priekšsēdētājam un Prezidijam par operatīvo rīcību un par man doto iespēju šovakar šeit uzstāties.

Atbilstoši Nacionālās drošības padomes šodienas lēmumam un manai pārliecībai atļaujiet man jūs šovakar uzrunāt par ļoti svarīgu tēmu.

Vēršos pie jums jautājumā, kas liek atcerēties 1991.gada janvāra notikumus Rīgā. Vienlaikus ar drūpošās padomju impērijas agoniju Baltijas republikās no mums vairāku tūkstošu kilometru attālumā norisinājās Persijas līča krīzes drāma. Toreiz, pamatojoties uz ANO Drošības padomes lēmumu, ASV vadītā sabiedroto koalīcija atbrīvoja Kuveitu no Sadama Huseina agresoriem.

1991.gadā Latvija vēl nebija pilnībā neatkarīga valsts un ANO dalībniece. Mums nebija iespējas piedalīties starptautiskajos centienos savaldīt agresoru. Mēs uz barikādēm cīnījāmies par savu neatkarību. Šodien Sadama Huseina režīms vēlreiz apdraud pasaules mieru un drošību. Un tieši tāpēc šodien Latvijai ir jāapstiprina sava stratēģiskā izvēle — kopā ar Rietumu sabiedrotajiem nodrošināt demokrātijas vērtību, cilvēktiesību un starptautisko normu aizsardzību.

Latvija ir ANO dalībvalsts un atbalsta ANO Drošības padomes lēmumus attiecībā uz Irāku. Irākas režīms nepilda starptautiskās sabiedrības saprātīgās prasības un ierobežo masu iznīcināšanas ieroču inspekcijas darbību. Visu valstu interesēs ir — lai šāda visaptveroša pārbaude notiktu.

Runa ir par masu iznīcināšanas ieročiem. Tas ir apdraudējums visai pasaulei un tātad arī Latvijai. Masu iznīcināšanas ieroči nedrīkst tikt pielietoti vai nonākt noziedzīgās rokās, kad rodas briesmas, ka tie varētu tikt lietoti ar neparedzamām sekām.

Latvija nav nošķirta valsts, drošības ziņā mēs esam saistīti ar citiem reģioniem. Drošība ir nedalāma. Nedalāmai un vienotai ir jābūt arī valstu nostājai pret masu iznīcināšanas ieročiem nedemokrātisku režīmu rokās.

Latvijas ārpolitikas pamatprincips ir aktīva iesaistīšanās kopējās drošības garantēšanā, nevis neitralitāte, savrupstāvēšana. Nav iespējama neitrāla nostāja šajā jautājumā. Šī situācija ir lakmusa tests Latvijas principiem. Tā ir robežšķirtne — vai mēs esam kopā ar demokrātiskajām valstīm, rīkojamies noteikti un saskaņā ar savu stratēģiju vai arī svārstāmies, šaubāmies un mīņājamies uz vietas.

Latvija neapšaubāmi vēlas sev drošu nākotni. Tā ir sasniedzama daudzpusējā sadarbībā, katram ieguldot savu daļu kopīgā drošībā, konkrētā rīcībā, kad tas ir nepieciešams. Latvija varēs sagaidīt palīdzību sev tikai tanī gadījumā, ja pati būs strādājusi, lai izveidotu savu aizsardzības sistēmu un spēkus, un ja tā būs gatava solidārai rīcībai krīzes novēršanā citā reģionā.

Šodien mums ir ne tikai iespēja, bet arī pienākums dot savu ieguldījumu starptautiskajā drošībā. Tādējādi mēs nostiprinām arī paši savu drošību. Mums ir iespēja rīkoties kopā ar valstīm, kuras piecdesmit gadu garumā neatzina mūsu valsts vardarbīgo pievienošanu Padomju Savienībai. Ar valstīm, kuras sekmēja Latvijas neatkarības atgūšanu un kuras var nākt Latvijai palīgā grūtā brīdī.

Pirms mēneša mēs Vašingtonā parakstījām ASV un Baltijas hartu. Tā apstiprina mūsu kopīgās vērtības, jaunās Eiropas redzējumu un gatavību kopīgi rīkoties, lai aizstāvētu šīs vērtības un sasniegtu kopīgos mērķus. Šodien mūsu morālais pienākums ir uzņemties savu daļu atbildības par kopīgo nākotni un palīdzēt mūsu draugiem un sabiedrotajiem. Latvijai ir jāparāda politiskā tālredzība un jāizsaka principiāls un praktisks atbalsts pasākumiem, kas vērsti uz ANO rezolūciju bezierunu izpildi no Irākas puses. Kādēļ?

Ja pasaules demokrātiskā sabiedrība šobrīd nespēs vai negribēs atbilstoši reaģēt uz Sadama Huseina Irākas izaicinājumu, tā tikai stiprinās gan šī, gan līdzīgu režīmu pozīcijas pasaulē. Tas nākotnē neizbēgami novedīs pie politiskās situācijas destabilizācijas dažādos pasaules reģionos. Nedomāju, ka Latvija šādā situācijā būs ieguvēja.

Pievienošanās starptautiskajai aliansei, kurā bez NATO dalībvalstīm savu gatavību piedalīties ir izteikušas vairākas NATO partnervalstis, vēlreiz pārliecinoši parādīs to, ka Latvija nav vienīgi drošības patērētāja. Tas liecinās par to, ka Latvija ir atbildīga un nobriedusi valsts, kura spēj un grib dot reālu ieguldījumu starptautiskās drošības nostiprināšanā.

Latvijai kā ANO dalībvalstij ir svarīgi, lai ANO rezolūcijas tiktu precīzi pildītas un respektētas. Latvijai ir tiesības to pieprasīt. ANO Latvijas gadskārtējo iemaksu veidā saņem arī Latvijas nodokļu maksātāju naudu. Tādēļ gribu aicināt Saeimu atbalstīt Nacionālās drošības padomes lēmumu par Latvijas bruņoto spēku vienību nosūtīšanu ārpus Latvijas teritorijas robežām, lai nodrošinātu ANO rezolūcijās noteikto prasību izpildi. Vēlos atgādināt arī triju Baltijas valstu prezidentu pausto valstu apņēmību sniegt ieguldījumu krīzes novēršanā. Tā ir pareizā izvēle un mūsu politika.

Cienījamie deputāti!

Jūs esat vairākkārt pieņēmuši būtiskus un tālredzīgi pareizus lēmumus. Aicinu jūs skaidri demonstrēt Latvijas politisko gribu un pieņemt tādu lēmumu arī šovakar. Esmu pārliecināts, ka jūs pieņemsit stratēģiski pareizo lēmumu, kas atbildīs Latvijas nacionālajām interesēm.