informācija

Par Ministru prezidenta tikšanos ar Pensionāru federācijas vadību

Vakar, 19.februārī, pie Ministru prezidenta Guntara Krasta viesojās Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs profesors Jānis Porietis un federācijas priekšsēdētāja vietnieki Alfons Āliņš, Ārija Skuba un Irēna Reimane.

Latvijas Pensionāru federācijas vadītāji uzsvēra, ka visumā pozitīvi vērtē Ministru prezidenta un valdības darbību, tai skaitā labklājības ministra Vladimira Makarova īstenoto sociālo politiku.

Sarunas sākumā Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs profesors J.Porietis iepazīstināja Ministru prezidentu ar federācijas darbu un aktivitātēm. Tika pārspriesti jautājumi par pensionāru sociālajām problēmām, pensiju apmēriem, kā arī pensiju palielināšanas (indeksācijas) iespējas, tai skaitā diferencētu pensiju palielināšana tiem pensionāriem, kuriem pensija piešķirta līdz 1996.gadam. Apspriesti jautājumi par gāzes tarifiem un abonentmaksu, par telekomunikāciju tarifiem un sabiedriskā transporta biļešu cenām — jautājumi, kas būtiski skar lielu pensionāru daļu. Pārspriestas privatizācijas sertifikātu izmantošanas iespējas lielo valsts uzņēmumu un dzīvokļu privatizācijas kontekstā. Runājot par dzīvojamo māju privatizācijas procesu, Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvji atzīmēja privatizācijas gausos tempus Rīgā un Ventspilī, kā arī nesakārtotību jautājumā par v/u "Latvijas dzelzceļš" piederošo dzīvojamo māju nodošanu pašvaldībām tālākai privatizācijai.

G.Krasts piedāvāja rīkot regulāras Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvju un valdības pārstāvju tikšanās šo jautājumu risināšanai.

Valdības preses departaments

Par ekonomiskajiem noziegumiem kā starptautisku problēmu

Latvijas un ASV kopīgajā seminārā "Finansu un ekonomisko noziegumu apkarošana"

Finansu un ekonomiskie noziegumi jebkurā valstī ir bīstama parādība, un cīņa ar tiem ir aktuāla gan ASV, gan Latvijā. 17. februārī Ģenerālprokuratūrā sākās trīs dienu seminārs "Finansu un ekonomisko noziegumu apkarošana", kuru kopīgi rīkoja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra un ASV Tieslietu ministrija.

Latvijai šie jautājumi kļuvuši īpaši aktuāli, jo aptuveni pēc simt dienām — 1. jūnijā — stāsies spēkā likums par nelikumīgā ceļā iegūto naudas līdzekļu legalizācijas novēršanu. Tādēļ ir īpaši svarīgi apgūt iespējami vairāk zināšanu un praktiski sagatavoties tam.

Ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš sniedza pārskatu par Latvijas situāciju "netīrās naudas atmazgāšanā" un atzīmēja, ka mūsu straujās pārmaiņas, nesakārtotību un milzīgu īpašumu transformāciju izmanto ne tikai Latvijas iedzīvotāji. Līdzīgi procesi notiek visās bijušajās sociālisma valstīs. Dažos gados dzimst ne vien miljonāri, bet arī miljardieri. Tas nosaka milzīgu "duļķainas" naudas plūsmu visas pasaules mērogā.

Fokusējot uzmanību uz nacionālām problēmām, Jānis Skrastiņš iezīmēja trīs mērķus:

— ar naudas un citu līdzekļu atņemšanu vērsties pret organizēto noziedzību;

— apgrūtināt korupciju;

— neielaist "netīro" naudu biznesā, kas ir visbīstamākais nelikumīgi iegūtās naudas izlietojuma līmenis.

Trīs ASV prokurores — Ruta Morgana, Virdžīnija Kovingtona un Ernestīne Gilpina — stāstīja Latvijas kolēģiem gan par ASV likumdošanu, gan praktisko pieredzi cīņā ar "netīrās" naudas legalizēšanu, par konfiskāciju, kā arī par banku pienākumiem saskaņā ar naudas "atmazgāšanas" likumiem.

Visai vērtīgu informāciju un pārdomas par muitas un tranzīta problēmām sniedza "Crown Agents" pārstāvis Džons Terstons un VID Finansu policijas priekšnieks Gunārs Kūtris. Runāja arī banku pārstāvji un prokuratūras darbinieki.

Semināru apmeklēja ASV vēstnieks Latvijā Lerijs Nepers, Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis un IeM valsts sekretārs Andris Staris, Augstākās tiesas tiesneši un daudzi tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Starp prokuratūru un ASV Tieslietu ministriju izveidojusies ļoti laba sadarbība. Šis bija jau otrais Ģenerālprokuratūras un ASV Tieslietu ministrijas kopīgais seminārs, kura praktiskais organizators un vadītājs bija ASV Tieslietu ministrijas juridiskais konsultants Latvijā Ivars Krievāns.

1990. gadā Eiropā sākusi darboties "Naudas atmazgāšanas" konvencija. Tā savā preambulā nosaka, ka noziegumi kļuvuši par starptautisku problēmu, kas prasa efektīvu metožu lietošanu starptautiskā mērogā. Ja mēs negribam Latviju redzēt kā valsti, kurā tiek legalizēta gan pašu, gan citās zemēs negodīgi iegūta nauda, arī mums jāsāk aktīvs darbs. Lai arī noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas apkarošanas pasākumi ir salīdzinoši jauni visā pasaulē, ir jāapvieno dažādu valstu spēki šīs problēmas risināšanā, jo arī organizētā noziedzība ir starptautiska.

Dzintra Šubrovska,

Ģenerālprokuratūras

preses sekretāre

Par nāvessodu un visu mūsu drošību

Starptautiskajā konferencē "Nāvessods, sabiedrības un indivīda drošība"

Turpinājums no 1.lpp.

Referātu "Vai civilizētai sabiedrībai ir vajadzīgs nāvessods?" nolasīja Igaunijas Cilvēktiesību institūta direktore Merle Haruoja, bet "Nāvessoda problēmas risinājumi Lietuvā" — Lietuvas Cilvēktiesību asociācijas atbildīgais sekretārs Stasis Kaušinis. Igaunija jau pirms dažiem gadiem ir parakstījusi arī minētās Konvencijas 6. protokolu. Pēdējais nāvessods tur piespriests 1991.gadā, un igauņi cer, ka tas tik tiešām būs pēdējais. Tomēr kaimiņzemē nav viennozīmīgas attieksmes pret nāvessodu, tāpēc joprojām svarīgi informēt sabiedrību, veidot sabiedrisko domu, ka civilzētā valstī nav vietas tādam soda veidam. Taču, kā referente atzīmēja, vienlaikus valstij ir jāgarantē personu un īpašumu drošība, aizsardzība. Jāuzlabo vispārējā situācija, lai nerastos apstākļi, kas veicinātu noziedzību. Savukārt pārstāvis no Lietuvas Stasis Kaušinis pastāstīja, ka kopš 1995. gada Lietuvā neizpilda nāvessodu, 1996.gadā Valsts prezidents to apstādinājis ar savu dekrētu. Tā kā liela sabiedrības daļa tomēr iestājas par nāvessoda piemērošanu, Lietuvas Seima deputāti griezušies savā Konstitucionālajā tiesā, lai tā izsaka savu viedokli.

Latvijas Republikas ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa referāts "Vai nāvessodam ir preventīva nozīme?" argumentēti pierādīja, kāpēc pašreizējā situācijā Latvijā nav pilnīgi atceļams nāvessods, dažos īpašos gadījumos tas būtu saglabājams jaunajā Krimināllikumā. Taču vienlaikus jāveic sagatavošanas darbi: jāizveido perfekta sistēma ieslodzījumu vietās un jāizdara daudz kas cits. Tad ar laiku var cerēt uz nāvessoda pilnīgu izslēgšanu no likuma.

Šai atziņai pievienojās vairāki citi runātāji, un ne tikai juristi, bet arī, piemēram, LZA akadēmiķe, LU Filozofijas un socioloģijas institūta direktore Maija Kūle, pamatodama savu viedokli, ka mūsu sabiedrībā nevalda Eiropas liberāli demokrātiskās idejas, kur uzsvars likts uz audzināšanu, filozofisku uzskatu, ka ļaunais ir labā trūkums.

Pārdomām un rosinājumiem piesātinātus referātus nolasīja Saeimas deputāti Ruta Marjaša, Antons Seiksts, Ģirts Kristovskis, Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Leontīna Plūksna, Zvērinātu advokātu kolēģijas priekšsēdētājs Aivars Niedre, tiesu psihiatrijas psiholoģe Ilze Veitnere, LU Rīgas Humanitārā institūta Psiholoģijas nodaļas vadītāja Ārija Karpova. Policijas akadēmijas rektors Zenons Indrikovs, Kriminoloģisko pētījumu centra vadītājs Andrejs Vilks un citi, interesantas bija arī diskusijās izteiktās domas un viedokļi konferences temata sakarā.

Vairākus nolasītos referātus redakcija gatavo publicēšanai. Ar rīkotāju atbalstu ceram arī citus priekšlasījumus un konferences galadokumentu darīt zināmus plašākai sabiedrībai.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore