diplomātija

Izraēla gaida Latvijas Valsts prezidentu

No 22. līdz 25.februārim Valsts prezidents Guntis Ulmanis atradīsies valsts vizītē Izraēlā.

Latvijas Republikas oficiālās delegācijas sastāvā uz Izraēlu dosies iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers, kultūras ministre Ramona Umblija, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Valdis Nagobads, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš. Kā goda viesi kopā ar valsts prezidentu Izraēlā ieradīsies Latvijas Universitātes rektors profesors Juris Zaķis, virsrabīns Natāns Barkāns, Latvijas Ebreju biedrības priekšsēdētājs Grigorijs Krupņikovs, LU profesors Aivars Stranga. Izraēlu apmeklēs arī plaša Latvijas uzņēmēju delegācija, kuri pārstāv banku un tirdzniecības sektorus.

Pirmdien, 23.februārī, Izraēlas prezidenta Ezera Veicmana rezidencē notiks oficiālā sagaidīšanas ceremonija. Sasveicinoties ar Izraēlas prezidentu, G.Ulmanis teiks uzrunu, skarot vairākas tēmas. Valsts prezidents akcentēs politiskā un ekonomiskā dialoga paplašināšanas nepieciešamību starp Izraēlu un Latviju. Kā ļoti būtisku savstarpējo attiecību veicināšanā viņš atzīmēs ciešu saikņu nostiprināšanu starp cilvēkiem. G.Ulmanis runās part to, ka stipru divpusējo attiecību attīstību ar kaimiņvalstīm un tālāku reģionu valstīm ir Latvijas ārpolitikas apzināta prioritāte. Kā svarīgu principu politikā prezidents akcentēs vēstures morālo vērtējumu. Pilnīga vēsturiskā apziņa ir nepieciešams elements Latvijas politikā. G.Ulmanis atzīmēs, ka starptautisko attiecību globalizācijas gaitā tuvas un labi pazīstamas kļūst valstis un tautas, kurām ir vienāda vērtību sistēma.

Pēc tam notiks Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu tikšanās. Vakarā G.Ulmanis teiks uzrunu svinīgajās vakariņās, ko par godu Latvijas Valsts prezidentam rīkos Izraēlas prezidents E.Veicmans.

Šajā dienā Valsts prezidents apmeklēs Holokausta muzeju, kā arī viesosies Kibucā, kur paredzēta rūpniecības ražotņu apskate.

24.februārī Valsts prezidents tiksies ar Izraēlas rūpniecības un tirdzniecības ministru Natanu Šaranski. Tikšanās laikā galveno uzsvaru plānots likt uz Izraēlas un Latvijas ekonomisko sadarbību. Tiks apspriestas Izraēlas investīciju piesaistes iespējas Latvijā, tirdzniecības apgrozījuma palielināšanas iespējas starp abām valstīm un citi ekonomisko sadarbību veicinoši aspekti. Pavisam nesen nodibināta Latvijas un Izraēlas tirdzniecības kamera, kas ir svarīgs faktors savstarpējās ekonomiskās sadarbības veicināšanā. Pēc tam sekos Kneseta apmeklējums, kura laikā G.Ulmanis tiksies ar Izraēlas parlamenta spīkeru un vadošajiem pārstāvjiem. Dienas otrajā pusē Valsts prezidents ieradīsies Jeruzalemes mērijā, bet vakarā uzstāsies Izraēlas Ārpolitikas padomē ar lekciju, kurā runās par Latviju jaunajā Eiropā un par tiem izaicinājumiem, kas saskatāmi XXI gadsimta sākumā. Pēc tam G.Ulmanis tiksies ar Izraēlas studentiem, kuri studē tālmācībā Latvijas Universitātē, pasniedzējiem un inteliģences pārstāvjiem. (1996.gada 3.martā parakstīts Latvijas Universitātes sadarbības līgums ar "Consulting and Directing Ltd. "MODUM" par maģistra programmas pedagoģijā apguvi).

25.februārī Valsts prezidents dosies uz Telavivu, kur tiksies ar Izraēlas ietekmīgākajiem uzņēmēju aprindu pārstāvjiem. Valsts prezidents piedalīsies seminārā par uzņēmējdarbības attīstību starp Latviju un Izraēlu. G.Ulmanis savā uzrunā klātesošajiem iecerējis raksturot Latviju kā labu partnervalsti uzņēmējdarbībā, vēršot uzmanību uz Latvijas ģeogrāfiskā novietojuma un Latvijas brīvostu, brīvo ekonomisko zonu priekšrocībām, kā arī stabilo ekonomisko izaugsmi un veiksmīgi īstenotajām reformām. Pēc tam Valsts prezidents ieradīsies Tefenā, kur paredzēta industriālā parka apskate. (Šis parks darbojas desmit gadus un ir kļuvis par mājvietu apmēram 45 jauniem vidi nepiesārņojošiem uzņēmumiem, kas orientējas uz produkcijas eksportu un nākotni saista ar savas produkcijas eksporta palielināšanu).

Valsts prezidenta valsts vizītes laikā paredzēta plaša kultūras programma. Tiks parakstīta sadarbības programma starp Latviju un Izraēlu kultūras, izglītības un zinātnes jomā laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam. Paredzēts apmeklēt Jeruzalemes vecpilsētu, Izraēlas muzeju, svētās vietas pie Tibērijas ezera (Galilejas jūras) un Nācareti.

Valsts prezidenta preses dienests

Latvija kā interesants, patīkams atklājums

Bernārs Ponsē (Bernard Poncet), Francijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums

no 1.lpp.

Nobeidzot manu atbildi par Latvijas un Francijas attiecībām, jāteic, ka tajās ir arī viens melns punkts, kuru mēs cenšamies atrisināt. Tā ir problēma ar bijušo Latvijas vēstniecības ēku Parīzē. Problēma, ko plaši analizēja arī Kalnietes kundze savā intervijā "Latvijas Vēstnesim" (skat. "LV" 18.02.98.).

Protams, es šai lietai sekoju ar lielu uzmanību. Ir izveidota darba grupa, pats arī tajā esmu piedalījies. Tas notika tūlīt pēc Ulmaņa kunga vizītes Parīzē. Šis jautājums skarts arī Birkava kunga un Moskoviči kunga tikšanās laikā. Es domāju, mēs atradīsim risinājumu šai ērkšķainajai problēmai. Taču tajā pašā laikā es domāju, ka tas nebūs iespējams tikai ar kādu burvju nūjiņas mājienu. Jo šī problēma — no mūsu viedokļa raugoties — skar ne vis tikai divas, bet gan trīs valstis.

— Vēstnieka kungs, Latvijas un Francijas attiecības ļoti labas bija jau pirms Otrā pasaules kara. Vai jūs piekrītat, ka viss pozitīvais mūsu valstu pašreizējās attiecībās ir loģisks turpinājums labajām attiecībām divdesmitajos un trīsdesmitajos gados?

— Jā, par to esmu pilnīgi pārliecināts.

— Domāju, jūs arī piekritīsiet, ka tagad šī sadarbība ir vēl augstākā līmenī — Francija Latvijai sniedz ļoti būtisku palīdzību mūsu valsts ceļā uz Eiropas Savienību un NATO. Kā, jūsu skatījumā, norit Latvijas virzība uz šīm Eiropas un transatlantiskajām struktūrām?

— Jā, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Francijas un Latvijas attiecības attīstījušās plašākā kontekstā. Ir skaidrs, ka Francija pilnīgi noteikti atbalsta Baltijas valstu un īpaši Latvijas tiesības izvēlēties savu aliansi. Ir arī pilnīgi skaidrs, ka Francija jau no paša sākuma atbalsta Latvijas ieiešanu lielajā Eiropas ģimenē. Bet pašreizējā brīdī man šķiet grūti izteikt kādu prognozi. Attiecībā uz NATO — Latvijas drošībai noteikti vajadzēs iekļauties Eiropas drošības arhitektūrā. Par Eiropas Savienību — es domāju, Latvijai jājūtas pilnīgi pārliecinātai par savu aicinājumu. Kaut vai tikai tāpēc, ka tikko stājies spēkā Latvijas asociatīvais līgums ar ES. Un arī tāpēc, ka pirmā asociācijas padomes sanāksme notiks pēc dažām dienām 23. februarī.

Jūs zināt, ka pēc mūsu domām, ES paplašināšanas procesā nav runa ne par pirmajiem, ne otrajiem, ne par pēdējiem. Visas kandidātvalstis atradīsies uz vienas starta līnijas. Vajadzēs vienīgi ņemt vērā atšķirības katras valsts sagatavotības līmenī. Pēc mūsu domām, paplašināšanas process nozīmē attīstību. Bet būtu pāragri jau tagad minēt kādu datumu, kad varētu sākties ES sarunas ar Latviju. Manuprāt, Latvijai, tāpat kā visām kandidātvalstīm, vajadzēs izpildīt Kopenhāgenā noteiktos kritērijus. Bet Francija, tieši tāpat kā visas pārējās ES dalībvalstis, vēlas, lai Latvija tajā brīdī, kad būs iestājusies ES jau būtu atradusi veidu, kā integrēt visus savas valsts iedzīvotājus. Un mēs atbalstām visus tos cilvēkus un viņu pūliņus, sākot ar prezidentu Ulmani, kuri pieliek pūles sabiedrības harmonizēšanai. Es domāju, tā ir īstā panākumu atslēga — ārpus Kopenhāgenas kritērijiem, kas ir tādi tehniski kritēriji.

Es gribētu izmantot šo iespēju, lai precizētu kādu jautājumu un novērstu zināmas neskaidrības, kas radušās sakarā ar Francijas, Itālijas un Beļģijas priekšlikumu par ES institucionālo bāzi. Pretēji tam, kā daži to vēlējas saprast, mūsu nodoms nav kavēt paplašināšanas procesu, bet gan darīt visu, lai paplašinātā Eiropas Savienība būtu efektīva. Šis aspekts ir patiešam jāuzsver.

Eiropas Savienība nav vienkārši brīvas apmaiņas zona. Tā ir organizācija ar saviem likumiem, kas ir kompleksi. Ir skaidrs, ka bez institucionāliem uzlabojumiem ES nespēs ar 25 valstīm darboties līdzīgi kā ar 15 valstīm . Bet tam nekādā ziņā nevajadzētu ietekmēt Latvijas cerības.

— Paldies par šo būtisko precizējumu. Īpaši svarīgi, ka to jūs izteicāt "Latvijas Vēstnesim" — laikrakstam, kuru rūpīgi lasa un analizē ne vien visās Latvijas valsts institūcijās, bet arī ārvalstu vēstniecībās. Sakiet, vēstnieka kungs, kādas problēmas pašlaik ir aktuālas Francijā?

— Pašlaik parlamentā notiek plašas diskusijas par darba laika organizēšanu. Bija arī ļoti plašas debates par Francijas pilsonības saņemšanas atvieglošanu, par veidu, kā iegūt Francijas pilsonību. Šīs debates vērstas uz to, lai atvieglotu tieši jauno cilvēku integrāciju, to, kuri dzimuši Francijā. Esmu konstatējis, ka reizēm Latvijas presē situāciju Latvijā salīdzina ar situāciju Francijā. Taču problēmas, ar kurām saskaramies mēs Francijā, ir citādas. Jūs jau zināt, ka Francijā bijuši dažādi imigrācijas viļņi. Un imigrācija, īpaši, ja tā ir nelegāla, tūlīt rada nodarbinātības problēmas. Un problēma ir citāda tādēļ, ka Francijā ir runa par tādu cilvēku naturalizāciju, kuriem jau ir kādas valsts pilsonība. Līdz ar to šī problēma Francijā ir pavisam cita.

—Atļaujiet tagad, pēc šiem ārpolitiski ļoti svarīgajiem jautājumiem pievērsties kādam vieglākam aspektam.

— Tomēr ne pārāk vieglam (smejas).

— Man ir ļoti patīkami būt šeit — ēkā, kur arī pirms Otrā pasaules kara atradās Francijas vēstniecība. Tagad tā atkal ir Francijas īpašums, un ir ļoti labi iekārtots. Bet kā jūs pats, vēstnieka kungs, šeit jūtaties un kā esat apmierināts ar darba apstākļiem Latvijā? Ar to es domāju arī jūsu kontaktus ar Latvijas valsts oficiālajiem pārstāvjiem, kā arī ar Latvijas sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem.

— Es jūtos laikam gan labāk nekā Kalnietes kundze Parīzē.

— Kas jums dod šādu parliecību?

— Mēs atrodamies ideālā vietā. Ļoti skaistā ēkā, pašā pilsētas centrā. Tas arī ļoti atvieglo dzīvi. Šajā ēkā mums ir apvienota gan vēstniecība un visi oficiālie dienesti, gan arī rezidence. Līdz ar to es varu ļoti viegli pārraudzīt visu, kas notiek man apkārt.

Arī mans pirmais iespaids par Latviju bija ļoti patīkams. Kad tiku nosūtīts par vēstnieku uz Latviju, es jūsu valsti nepazinu. Braucu pie jums bez jebkādiem a priori priekšstatiem un aizspriedumiem. Latvija man bija ļoti interesants un patīkams atklājums. Es ļoti labi izprotu grūtības, kas var rasties valstij parejas periodā, kādā pašlaik ir Latvija. Un arī valstī, kurai šāds īpašs ģeopolitiskais novietojums. Līdz ar to mans darbs, kā pārstāvot Franciju, šeit ir ļoti interesants, ar analīzes un sapratnes elementiem.

Par manu saskarsmi ar Latvijas institūcijām — es cenšos, lai šie sakari būtu iespējami dažādāki. Jo šiem kontaktiem nevajadzētu būt tikai diplomātiskiem, tikai ar Ārlietu ministriju. Tā es mēģinu šo saskarsmi paplašinat, īpaši kultūras jomā.

— Vai jūs, vēstnieka kungs, kultūras dzīve interesē arī ārpus jūsu darba pienākumiem? Vai jums ir kāds vaļasprieks?

— Jā, protams! Kas attiecas uz hobijiem — nezinu gan, vai tas ir hobijs, bet man ļoti patīk mūzika. Īpaši klasiskā mūzika. Es ļoti bieži apmeklēju koncertus, operu, un reti kad esmu vīlies. Bieži eju arī uz izstādēm. Man patīk glezniecība, īpaši modernā māksla.

— Savā laikā, pirms Otrā pasaules kara, Rīgu devēja par Mazo Parīzi. Vai jūs varētu piekrist šādam simboliskam apzīmējumam?

— Manuprāt, šis izteiciens radies sakarā ar Rīgas vēsturi un ļoti bagāto kultūras dzīvi. Protams, šādi salīdzinājumi ir arī mazliet riskanti. Taču Rīgā, pilsētā ar mazāk nekā miljonu iedzīvotāju, ir patiešām ļoti aktīva kultūras dzīve. Rīga ir bagāta gan ar muzikālām, gan ar teātra tradīcijām (tās gan es, diemžēl, nevaru baudīt valodas barjeras dēļ).

— Vēstnieka kungs, vai jūs vēlaties vēl ko piebilst mūsu sarunā?

— Jā. Es gribētu atsaukties uz savas kolēģes Sandras Kalnietes neseno interviju jūsu avīzē.

— Patīkami, ka jūs tik vērīgi sekojat mūsu publikācijām.

— Es gribētu mazliet apstrīdēt Kalnietes kundzes vārdus par Francijas nodomiem, kā veidot savas attiecības ar ASV. (Protams, varbūt es Kalnietes kundzi esmu pārpratis). Es gribētu atgādināt, ka Francija ir ASV uzticīga sabiedrotā. Un tajā pašā laikā Francija ir prasīga partnere. Francija vēlas, lai Eiropa teiktu pati savu vārdu visā, kas attiecas uz pašas Eiropas drošību. Nekas vairāk un nekas mazāk. Lai visus varbūt nomierinātu, es varu pateikt, ka Francijas vēstniekam Rīgā ir amerikāņu izcelsmes sieva. Arī šis vienkāršais fakts man ļauj ar jums ērti runāt par šo jautājumu.

Es negribētu, lai Latvija paliek pie šī shematiskā viedokļa, ka Francija nepārtraukti ir tādā kaislību krīzē attiecībā pret ASV. To saku tādēļ, ka pēdējā laikā daudz tiek runāts par Irāku. Mums nav nekādu atsķirību ar ASV šīs problēmas vērtējumā. Protams, Irākai ir jāpilda visas ANO noteiktās saistības. Vienkārši mēs rūpējamies, lai tiktu izsmeltas visas diplomātiskās iespējas, pirms tiek lietots spēks.

— Paldies, vēstnieka kungs, arī par šo precizējumu. Tas ir patiešām aktuāls sakarā ar ieilgušo Irākas krīzi, kam vērīgi seko līdzi arī Latvijas sabiedrība. Jūs arī noteikti esat iepazinies ar trīs Baltijas valstu prezidentu paziņojumu sajā sakarā. Attiecībā uz Latvijas vēstnieces Sandras Kalnietes interviju "Latvijas Vēstnesim": es gribu izteikt savu pārliecību, ka Kalnietes kundzes formulējums nav pretrunā ar jūsu pozīciju. Mūsu valsts vēstniece, runājot par ASV un Francijas attiecībām, uzsvēra, ka arī Francija ir lielvalsts, un kā tāda — ļoti pašapzinīga. Domāju, tam taču arī jūs, vēstnieka kungs, piekritīsit?

-— Jā (smejas).

— Šeit būtu ļoti simbolisks nobeigums intervijai ar Francijas vēstnieku— jautrs, kāds manā iespaidā, ir jūsu tautas raksturs. Vai gribat ko novēlēt "Latvijas Vēstneša" lasītājiem?

— Es gribu novēlēt, lai Latvijai pēc iespējas ātrāk izdotos šī pāreja, ko jau minēju. Mans vēlējums attiecas uz visiem cilvēkiem Latvijā. Ceru, ka turpmākajos gados Latvija kļūs par plaukstošu, nākotnē vērstu valsti.

— Paldies, vēstnieka kungs, par interviju un labajiem vēlējumiem!

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"