MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Ievēlēti jauni goda doktori

Kauņas Tehnoloģijas universitātes (KTU) senāta sēdē par šīs augstskolas goda doktoriem ievēlēti dabas aizsardzības inženieris, jaunievēlētais Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Rīgas Tehniskās universitātes profesors akadēmiķis Egons Lavendelis un ASV Ziemeļilinoisas universitātes profesors Romualds Kašuba.

V.Adamkus ir viens no Lietuvas vides aizsardzības stratēģijas izveidotājiem, Kauņas ūdensattīrīšanas iekārtu būves iniciators, kā arī KTU zinātniskā žurnāla par vides pētīšanas un aizsardzības problēmām redkolēģijas loceklis.

E.Lavendelis kauņiešu atzinību izpelnījies par latviešu un lietuviešu zinātnieku sakaru nodibināšanu un uzturēšanu, kā arī par Latvijas un Lietuvas dinamikas skolas izveidošanu un vadīšanu. E.Lavendelis ir arī zinātniskā izdevuma "Vibrotehnika" redkolēģijas loceklis.

Profesoram Kašubam kauņieši ir visvairāk pateicības parādā par atbalstu KTU un tās izvešanu pasaulē.

KTU sabiedrības informēšanas nodaļas vadītājs Viļus Misēvičs informēja, ka šai sēdei vajadzēja notikt jau pērn decembrī, taču tā atlikta valsts prezidenta vēlēšanu dēļ. "Mēs negribējām, lai goda doktora nosaukuma piešķiršanu V.Adamkum sabiedrība uztvertu kā politisku akciju," teica V.Misēvičs.

Aizkulisēs tiek dalīti ministru portfeļi

Pēc Lietuvas preses ziņām, ir iespējami vadošās — konservatoru — partijas kompromisi ar jauno prezidentu Valdu Adamku. Viens no variantiem — premjerministrs Ģedimins Vagnoris atbrīvo no amata vienu ministru, kura darbs neapmierina prezidentu. No prezidenta savukārt tiek cerēts, ka viņš neiebildīs pret citu ministru kandidatūrām, ko izvēlēsies konservatori.

Divi līdz šim visbiežāk kritizētie ministri — veselības aizsardzības ministrs Jozs Galdiks un lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrs Vītauts Knašis — jau paziņojuši, ka nepiedalīsies atjaunotā ministru kabineta darbā. Par reāliem kandidātiem uz lauksaimniecības un mežsaimniecības ministra amatu tiek uzskatīta pašreizējā viceministre Natālija Kazlauskiene un valdības padomdevējs lauku jautājumos Arvīds Basjulis. Veselības aizsardzības ministra postenim tiek minētas vairākas kandidatūras no dažādām partijām, taču vēl nav skaidrs šīs ministrijas liktenis kopumā. Tā kā veselības aizsardzības iestāžu finansēšanu pārņem slimokases, atlikušajās Veselības aizsardzības ministrijas struktūrās varētu funkcionēt atsevišķi departamenti vai arī tikt pievienotas Sociālās aizsardzības un drošības ministrijai, ko vada bijusī veselības aizsardzības ministra vietniece Irēna Degutiene.

Jaunajā ministru kabinetā paredzamas arī citas izmaiņas. Tiks likvidēta Sakaru un informātikas ministrija, bet tās struktūras pievienos Satiksmes ministrijai. Nav skaidrs arī Celtniecības un urbānistikas ministrijas, tāpat atsevišķu citu ministru liktenis.Gandrīz visu ministru amatiem tiek piedāvātas jaunas kandidatūras. taču tie visi ir tikai ierosinājumi un plāni. Pašā valdībā jaunais tās sastāvs vēl nav ticis nopietni apspriests, bet premjerministrs Ģedimins Vagnoris devis solījumu līdz 20.februārim klusēt par izmaiņām valdības sastāvā un tās struktūrās.

Pērn — 100 000 tūristu

Pērn Lietuva no tūrisma nopelnījusi vairāk nekā 1,45 miljardus litu jeb 4,5% no valsts kopprodukta. Budžets no iebraukušajiem tūristiem ieguvis 407,6 miljonus litu.

Valsts tūrisma departaments preses konferencē prezentēja Nacionālo tūrisma attīstības programmu, kas paredz šogad no tūrisma iegūt 1,55 miljardus litu jeb 4,7% no valsts kopprodukta.

Plānots, ka 2001. g. Lietuva no tūrisma iegūs vairāk nekā 1,88 miljardus litu jeb 5,2% no kopprodukta un šajā sektorā strādās ap 85 tūkstoši cilvēku.

"Tūrisma attīstības tendences ir optimistiskas," teica Valsts tūrisma departamenta direktora vietnieks Jozs Ragucks.

Programmā līdzās nākotnes plāniem ir arī rūpīga līdz šim Lietuvā iebraukušo analīze, kā arī norādīti tūrisma veicināšanas veidi un paņēmieni. Programma sagatavota pēc pasaules standartiem, un tajā par tūrismu tiek saukti arī biznesa darījumu ceļojumi.

Programmas autors Ekonomisko pētījumu centra direktors Ģedimins Rainis informēja, ka pērn Lietuvu apmeklējuši ap 100 000 "īsto" tūristu, no tiem apmēram 65 000 uz Lietuvu atvedušas tūrisma pakalpojumu sabiedrības. Ap 43% bija ieradušies biznesa darīšanās, 35% — kultūras apmaiņas un valsts iepazīšanas nolūkā, 16% — atpūsties, 3% — ciemos pie radiem, draugiem u. tml. Gandrīz puse no visiem atbraukušajiem bija Krievijas, Baltkrievijas u.c. NVS valstu pilsoņi, 32% — no Latvijas un Igaunijas, 10% — no Polijas, 2,5% — no Vācijas.

Galvenie viesnīcu iemītnieki aizpērn bijuši ārzemnieki, kas ieradušies dienesta darīšanās ( 58% no visiem viesnīcu viesiem). Ģ. Rainis norādīja, ka ar katru gadu vairāk ārzemnieku Lietuvā ierodas, lai iepazītu to un atpūstos. Diemžēl izklaides bizness visā Lietuvas tūrisma pakalpojumu sistēmā ir vājākā vieta.

Turklāt Nacionālajā tūrisma attīstības programmā norādīti arī citi trūkumi — nepietiekama Lietuvas pazīšana pasaulē, informācijas par Lietuvu trūkums starptautiskajos tūrisma gadatirgos un organizācijās, mazs valsts atbalsts tūrisma sektoram un apmeklējamajām vietām. Pašlaik apmēram 70% tūristu izmitināšanas vietu un 80% tūrisma pakalpojumu uzņēmumu ir privāti. 1996.gadā Lietuvā privāti bija 70% visu viesnīcu, pērn šis skaitlis tikpat kā nav mainījies, bet šogad tiek plānots privatizēt lielākās galvaspilsētas viesnīcas — "Lietuva", "Naujasis Vilnius" un citas.

Paplašināt tūrisma attīstību valstī traucē arī apdzīvojamās platības problēma, īpaši Viļņā. Pēc Ekonomisko pētījumu centra datiem, nākotnē pieprasījums pēc viesnīcām Lietuvā palielināsies. Investīcijas viesnīcu un restorānu sektorā 1996. gadā bijušas 23 miljoni litu. 1997.gadā šis sektors saņēmis 30,7 miljonu litu ilgtermiņa un 10 miljonu litu īstermiņa aizdevumu. Arī ārzemju investīcijas minētajā sektorā līdz šim nav bijušas lielas. 1997. gada sākumā Lietuvā darbojās 31 viesnīca un restorāns ar ārvalstu kapitālu, bet ārzemju investīcijas tajās bija 33,4 miljoni litu.

Lietuvā jāmaksā arī par vietējām telefona sarunām

No 4. februāra par vienu vietējo telefona sarunu minūti Lietuvā jāmaksā 7 centi (1lits — Ls 0,148). Maksā tikai tas, kurš zvana. Vienu stundu mēnesī katram telefona īpašniekam atļauts runāt par brīvu. Tajā pašā laikā no 6 uz 10 litiem mēnesī palielināta abonēšanas maksa, tādējādi šī bezmaksas stunda ir ierēķināta abonēšanas maksā. Arī starppilsētu telefona sarunas ir kļuvušas par 5 centiem dārgākas — par 1 minūti tagad jāmaksā 30 centu, naktī — 15 centu. Atvieglojumi maksājumos par telefonu ir sociāli atbalstāmām personām, vientuļiem pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm — viņi par brīvu var runāt 5 stundas mēnesī jeb 10 minūtes dienā. Par 30 procentiem lētākas kļuvušas starptautiskās sarunas.

Šādi jaunumi ir izraisījuši lielu neapmierinātību sabiedrībā, kas izpaužas dažādu protestu veidā. Sabiedrības spiediena rezultātā Ģedimins Vagnoris ierosinājis atļaut arī tiem pensionāriem, kuri dzīvo kopā ar strādājošiem ģimenes locekļiem, 5 stundas mēnesī runāt par brīvu.

Maksas ieviešanu par vietējām telefona sarunām kritizē arī Lietuvas prezidents un daļa Seima locekļu. Jaunievēlētais prezidents Valds Adamkus uzskata, ka sabiedrības sašutums ir pamatots un likumīgs. Viņaprāt, par telefona sarunu padārdzināšanu vajadzēja būt paziņotam 6 mēnešus iepriekš, bet pašu padārdzināšanu vajadzēja labi apdomāt. Lietuvas Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis nosūtījis sakaru un informātikas ministram R.Pleiķim vēstuli, kurā teikts, ka maksas ieviešana par vietējām telefona sarunām kārtējo reizi parādījusi pastāvīgo valdības darba trūkumu — lēmumi tiek pieņemti aiz slēgtām durvīm, un tikai pēc to pieņemšanas tiek apspriestas to politiskās sekas. Pēc V.Landsberģa domām, sabiedrības savlaicīga neinformēšana un nesagatavošana ir politiski neizdevīga un var kļūt pat bīstama. Seima loceklis sociāldemokrāts Vītenis Andrjukaitis apgalvo, ka šis lēmums ir pretrunā ar pašu valdības programmu, kurā teikts, ka par katru paredzamo jaunu cenu ieviešanu ir jāpaziņo vismaz pusgadu iepriekš. Seima Kristīgo demokrātu frakcija pieprasa, lai satiksmes un informātikas ministrs apturētu savu lēmumu vai arī lai to izdarītu valdība. Pretējā gadījumā Kristīgo demokrātu frakcija ierosinās šo lēmumu atcelt Seimam.

Ceturtdien, 12. februārī, Viļņā notika mītiņš, kura dalībnieki iesniedza sakaru un informātikas viceministram Henrikam Varnam rezolūciju. Tajā ir brīdinājums — ja netiks apturēts minētais lēmums, iedzīvotāji tiks aicināti uzsākt finansiālu un tehnisku "Lietuvas telekoma" boikotu. Mītiņā aktīvi piedalījās arī Seima locekļi: Sociāldemokrātu partijas priekšsēdētājs Aloīzs Sakals, LDDP līderis Česlovs Juršēns un partijas "Jaunā Lietuva" līderis Staņislovs Buškevičs. Mītiņu organizēja Lietuvas arodbiedrību apvienība, nacionālā partija "Jaunā Lietuva" un Lietuvas Brīvības līga. Pēc dažādu avotu ziņām, tajā piedalījās 4 — 10 tūkstoši cilvēku.

Igaunijas Republikā

Ienākumu pārsvars pār cenu pieaugumu

Iepriekšējos gados cenu pieaugums ir pārsniedzis ienākumus. 1997. gads ir pirmais, kad vidējais ienākumu līmenis ir par pusi pārsniedzis cenu pieauguma līmeni.

Patēriņa preču cenu indekss pērn, salīdzinot pa mēnešiem, ir pieaudzis vienmērīgi, t.i., 8—10% līmenī.

Otrs būtisks dzīves līmeņa uzlabošanās rādītājs ir patēriņa struktūras izmaiņa. No 1993. līdz 1996. gadam pārtikai izlietotie līdzekļi no visiem tēriņiem samazinājās no 39% līdz 34%, bet 1997. gadā no 34% līdz 30%.

Izdevumi miteklim pēdējos trijos gados ir nemainīgi palikuši 18% līmenī.

Rūpniecības preču iegādes un sadzīves pakalpojumu tēriņi ir palielinājušies no 37% uz 40% no kopējiem izdevumiem. Visu kopā ņemot, ienākumu pārsvars pār cenu pieaugumu pagājušajā gadā ir 15%.

Ienākumu, izdevumu un patēriņa cenu indeksa pieaugums

Igauņu dziesma Eirovīzijas konkursa finālā

Pērngad igauņu dziedātāja Mārja Līze Ilusa ar dziesmu "Aizliegtā zeme" Eirovīzijas dziesmu konkursā Īrijā ieguva augsto astoto vietu. Arī šogad Igaunijas dziesma "Jūras bērni", kuras autori ir Marija un Tomi Rahula, piedalīsies finālkonkursā Anglijā 9. maijā. To izpilda deviņpadsmitgadīgais Koits Tome. Populārais igauņu dziedātājs Jāks Joala izteicies, ja Eirovīzijas fināls būs līdzīgs kā iepriekšējos gados, tad igauņu dziesmai ir izredzes, jo tās pluss ir ārkārtīgā vienkāršība, bet šādas dziesmas ir grūti uzrakstīt.

Materiāli "Latvijas Vēstnesim":

par Lietuvu — Evija Liparte

par Igauniju — Katrīna Ducmane