projekti

Par Enerģētikas likumu

Saeimas Prezidijam

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu, iesniedzam likumprojektu "Enerģētikas likums".

Lūgums iekļaut minēto likumprojektu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Saeimas deputāti: A.Sausnītis, E.Jurkāns, J.Ābele, D.Turlais,

V.Boka, V.Nagobads, J.Celmiņš, O.Grinbergs,

1998.gada 5.februārī P.Keišs, V.Stikuts, P.Apinis, L.Tenis, J.Rāzna

Likumprojekts

Enerģētikas likums

Saeimas dok. nr.3750; likumprojekts nr.1038

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) enerģija — šī likuma izpratnē ir prece ar noteiktu vērtību — iegūtā elektroenerģija, siltumenerģija, gāze vai cita veida iegūtā enerģija;

2) energoapgāde — uzņēmējdarbība enerģētikā, kurai nepieciešama licence un kas ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai realizāciju lietotājiem;

3) energoapgādes uzņēmums — licencēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodarbojas ar energoapgādi;

4) energoapgādes uzņēmuma objekts — energoapgādes uzņēmumam piederoša vai tā lietošanā esoša manta, kuru tieši izmanto energoapgādei: ēkas, būves, stacijas, iekārtas, ierīces, ietaises, tīkli, līnijas un to piederumi;

5) energoefektivitāte — enerģijas izmantošanas lietderīguma pakāpe, kas izpaužas galaproduktu veida un kvalitātes samērā ar enerģijas patēriņu;

6) energoresursi — apzinātie kurināmā krājumi un enerģijas avoti (ūdens potenciālā, zemes dzīļu siltuma (ģeotermālā), vēja enerģija, saules siltums), kurus var izmantot lietošanai vai enerģijas iegūšanai:

a) reģeneratīvie energoresursi — apzinātie energoresursi, kuru rašanos un atjaunošanos nosaka dabas vai antropogēnie (cilvēka izraisītie) procesi: ūdens potenciālā, saules, vēja, biomasas un zemes dzīļu siltuma (ģeotermālā) enerģija, kurus var izmantot lietošanai vai enerģijas iegūšanai;

b) sekundārie energoresursi — energoresursi, kuri rodas jebkura veida tehnoloģiskos procesos kā blakusprodukts, kā arī tehnoloģiskā procesā neizlietotā enerģija, kas ir derīga tālākai izmantošanai;

c) vietējie energoresursi — Latvijā apzinātie reģeneratīvie energoresursi un kurināmā krājumi, kurus var izmantot lietošanai vai enerģijas iegūšanai;

8) enerģijas lietotājs — fiziska vai juridiska persona, kas no energoapgādes uzņēmumiem pērk un patērē konkrēto enerģijas vai kurināmā veidu savām vajadzībām vai lieto to energoapgādei vai cita veida uzņēmējdarbības veikšanai;

9) enerģijas pārvade — energoapgādes veids, kas ietver energoresursu vai enerģijas transportēšanu pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem;

10) enerģijas sadale — energoapgādes veids, kas ietver energoresursu vai enerģijas transportēšanu pa vidējā un zemā sprieguma tīkliem vai spiediena vadiem;

11) enerģijas realizācija — energoapgādes veids, kas ietver kurināmā vai enerģijas pārdošanu lietotājiem un līdzdalību pastāvīgas, drošas un stabilas enerģijas apgādes nodrošināšanā;

12) enerģijas ražošana — energoapgādes veids, kas ietver energoresursu pārveidošanu lietošanai nepieciešamās enerģijas veidā;

13) koģenerācija — enerģijas ražošanas tehnoloģiskais process, kurā vienlaikus izstrādā gan siltumenerģiju, gan elektroenerģiju;

14) kurināmais — nafta un naftas produkti, dabas gāze, sašķidrinātā gāze, degakmens, degakmens gāze, degakmens eļļa, ogles, kūdra, kurināmā koksne un cita biomasa, kodoldegviela, kuru sadedzina enerģijas iegūšanai;

15) kurināmā drošības rezerve — energoapgādes uzņēmuma īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgo enerģijas veidu;

16) licence — šī likuma izpratnē ir saskaņā ar likumu izsniegta speciāla atļauja, kas nosaka energoapgādes uzņēmuma tiesības un pienākumu nodarboties ar energoapgādi licences darbības zonā;

17) licences darbības zona — licencē noteikta teritorija, kurā ir tiesīgs darboties konkrētais energoapgādes uzņēmums un enerģijas lietotājs;

18) regulators — valsts vai pašvaldības iestāde, kura saskaņā ar likumu veic energoapgādes regulēšanu.

2.pants

Šis likums reglamentē enerģētiku kā Latvijas Republikas tautsaimniecības nozari, kas aptver energoresursu ieguvi, izmantošanu un dažāda veida enerģijas ražošanu, iegādi, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un piegādi enerģijas lietotājiem, kā arī nosaka pārvaldes kārtību enerģētikā un energoapgādes uzņēmumu darbības organizācijas un attīstības principus.

3.pants

Lai nodrošinātu tautsaimniecību un iedzīvotājus ar elektroenerģiju, siltumenerģiju un gāzi noteiktā kvalitātē un pieprasītajā daudzumā, kā arī veicinātu Latvijas integrāciju starptautiskajā enerģētisko materiālu un produktu tirgū, investīciju piesaistīšanu un privatizāciju enerģētikā, energoapgādes attīstību un energoefektivitātes paaugstināšanu, šī likuma mērķis ir vērsts uz:

1) efektīvu enerģijas lietošanu un energoapgādes efektivitātes veicināšanu, sabalansējot enerģijas patēriņu;

2) nepārtrauktu, drošu, kvalitatīvu enerģijas lietotāju nodrošināšanu ar enerģiju, dažādojot izmantojamā kurināmā veidus, energoapgādes drošības palielināšanu, enerģijas sadales un piegādes uzlabošanu;

3) labvēlīgu apstākļu radīšanu vietējo, reģeneratīvo un sekundāro energoresursu izmantošanai un importēto energoresursu daudzveidībai;

4) enerģijas tirgus atvērtības un tranzīta veicināšanu un infrastruktūras modernizāciju, cenu un tarifu noteikšanas atklātību, pārskatāmību un pakāpenību;

5) enerģijas lietotāju tiesības izvēlēties patērējamās enerģijas veidu;

6) investīcijām labvēlīgas vides veidošanu;

7) ekonomiski pamatotas konkurences veicināšanu, lai uzlabotu energoapgādi;

8) enerģētikas saudzējošu ietekmi uz vidi un vidi saudzējošu tehnoloģiju izmantošanu.

4.pants

(1) Enerģētikas politika ir valsts tautsaimniecības politikas sastāvdaļa un tās īstenošanas stratēģiju nosaka Ministru kabinets Latvijas enerģētikas nacionālajā programmā, kuru izstrādā 15 gadu ilgam laika periodam un tā tiek koriģēta periodiski ik pēc pieciem gadiem, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem, izmaiņām un attīstību tautsaimniecībā, kā arī starptautiskiem faktoriem, kuri ietekmē enerģētiku un energoapgādi valstī.

(2) Ministru kabinets un energoapgādes uzņēmumi, realizējot Latvijas enerģētikas nacionālo programmu, īsteno enerģētikas politiku.

II nodaļa. Energoapgādes uzņēmumu licencēšana un to darbība

5.pants

(1) Energoapgādes uzņēmumi ir regulējamie uzņēmumi, kuri saskaņā ar licencē noteiktajām prasībām nodrošina esošo un potenciālo enerģijas lietotāju drošu, pastāvīgu un stabilu apgādi ar elektroeneģiju, siltumenerģiju, gāzi vai cita veida enerģiju un kurināmo pieprasītajā daudzumā un kvalitātē atbilstoši vides aizsardzības nosacījumiem.

(2) Energoapgādes uzņēmums Ministru kabineta noteiktā kārtībā piegādā elektroenerģiju, siltumenerģiju vai gāzi enerģijas lietotājiem un var pārtraukt to enerģijas lietotāju apgādi, kuri nav samaksājuši par saņemto enerģiju vai kurināmo vai kā citādi nav izpildījuši savas saistības ar energoapgādes uzņēmumu.

6.pants

(1) Energoapgādes uzņēmumam tā licences darbības zonā un termiņā ir pastāvīgas saistības apgādāt enerģijas lietotājus ar elektroenerģiju, siltumenerģiju vai gāzi tiem nepieciešamajā daudzumā un kvalitātē par regulatora apstiprinātiem tarifiem. Šādas pastāvīgas saistības saglabājas arī gadījumos, kad mainās energoapgādes uzņēmuma īpašnieks, īpašuma forma, uzņēmējdarbības forma vai ir nepieciešama jauna licence.

(2) Līdz jaunas licences saņemšanai energoapgādes uzņēmumam ir pienākums apgādāt ar enerģiju nepieciešamajā kvalitātē un pieprasītajā daudzumā esošos enerģijas lietotājus, kā arī sagatavot tos potenciālos enerģijas lietotājus, kuri ir pieprasījuši to apgādi ar enerģiju.

7.pants

(1) Licenci saskaņā ar likumu izsniedz regulators Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

(2) Licenci uz 20 gadiem izsniedz enerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei un gāzes uzglabāšanai, bet realizācijai — uz pieciem gadiem.

8.pants

Energoapgādes uzņēmumam izsniegtā licencē ir jānosaka:

1) veicamās energoapgādes veidu;

2) licences darbības zonu kā ģeogrāfisku teritoriju;

3) licences darbības termiņu;

4) energoapgādes nodrošināšanai nepieciešamās lietas, priekšmetus, mantu un aktīvus;

5) vides aizsardzības (ekoloģiskās ekspertīzes) nosacījumus energoapgādes uzņēmumam;

6) kurināmā drošības rezerves apjomu, norādot kurināmā veidus un energoapgādes uzņēmuma pienākumu enerģētikas krīzes laikā pārdot kurināmo Ministru kabineta noteiktā kārtībā pēc valsts vai pašvaldības enerģētikas krīzes centra pieprasījuma;

7) energoapgādes uzņēmuma pienākumu plānveidīgi attīstīt savu darbību un piedalīties koordinētas un efektīvas energoapgādes plānošanā un attīstīšanā;

8) energoapgādes uzņēmuma pienākumu periodiski nodrošināt regulatoru ar informāciju par savu darbību un pārmaiņām energoapgādei.

9.pants

Energoapgādes uzņēmumi nodrošina enerģētikā noteikto drošības prasību ievērošanu un darbinieku kvalifikācijas atbilstību, kā arī tehniskajiem noteikumiem, standartiem un līgumu nosacījumiem atbilstošu enerģijas kvalitāti, kā arī nodrošina to īpašumā vai lietošanā esošo objektu nepārtrauktu darbību un atbilstošu tehnisko stāvokli.

10.pants

Energoapgādes uzņēmumi regulatora noteiktajā kārtībā sniedz tā pieprasīto informāciju, bet reizi gadā tie sniedz regulatoram pārskatu par savu paveikto un plānoto darbību.

11.pants

(1) Energoapgādes uzņēmuma pārveidošanu, kas saistīta ar tā objektu paplašināšanu vai jaunu objektu ierīkošanu, kas pārsniedz vienu megavatu, energoapgādes uzņēmumi var uzsākt pēc jaunas licences saņemšanas vai grozījumu izdarīšanas spēkā esošajā licencē, ja to neparedz jau esošās licences nosacījumi.

(2) Energoapgādes uzņēmuma pārveidošanu, kas saistīta ar tā objektu sašaurināšanu par jaudu, kas pārsniedz vienu megavatu, vai esošo objektu, kuru jauda pārsniedz vienu megavatu, slēgšanu var uzsākt pēc regulatora un par enerģētiku atbildīgā ministra rakstiskas atļaujas saņemšanas. Pēc atļaujas izsniegšanas energoapgādes uzņēmuma sašaurināšanai vai esošo objektu slēgšanai regulators izdara attiecīgas izmaiņas energoapgādes uzņēmuma licencē.

(3) Energoapgādes uzņēmuma darbība var tikt pārtraukta vai izbeigta pēc regulatora un par enerģētiku atbildīgā ministra rakstiskas atļaujas saņemšanas.

(4) Informāciju par energoapgādes uzņēmumu pārveidošanu, likvidēšanu, to darbības pārtraukšanu vai izbeigšanu šiem energoapgādes uzņēmumiem ir jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" pirms attiecīgo darbību uzsākšanas.

12.pants

(1) Energoapgādes uzņēmumi, lai nodrošinātu enerģijas iepirkšanu, ražošanu, pārvadi, sadali un realizēšanu enerģijas lietotājiem, darbojas atsevišķi, kā arī horizontāli vai vertikāli integrēti, saņemot atsevišķu licenci katram energoapgādes veidam.

(2) Enerģijas ražošanas, pārvades, sadales un realizācijas funkciju nodalīšana nedrīkst apdraudēt kopējo sistēmas tehnisko un finansiālo stabilitāti un enerģijas lietotāju apgādes drošību.

(3) Horizontālā integrācija ir dažādu energoapgādes uzņēmumu apvienošanās (elektroenerģijas apgāde ar gāzes apgādi; gāzes apgāde ar siltumenerģijas apgādi; elektroenerģijas apgāde ar siltumenerģijas apgādi).

(4) Vertikālā integrācija ir divu vai vairāku energoapgādes veidu (ražošana un pārvade vai ražošana un sadale vai pārvade un sadale) veikšana vienā energoapgādes uzņēmumā.

(5) Energoapgādes uzņēmumi var uzsākt horizontālu vai vertikālu integrāciju, kā arī atdalīšanos atsevišķos energoapgādes uzņēmumos pēc atļaujas saņemšanas no regulatora, kas saskaņota ar par enerģētiku atbildīgo ministru.

13.pants

(1) Atļaujas, kas saskaņā ar likumu nepieciešamas energoapgādes uzņēmumu pārveidošanas vai integrācijas uzsākšanai, valsts vai pašvaldību iestādes vai amatpersonas izsniedz ne vēlāk kā 30 dienu laikā no attiecīga energoapgādes uzņēmuma pieteikuma saņemšanas.

(2) Ja regulators atsakās dot atļauju energoapgādes uzņēmumu pārveidošanai vai integrācijas uzsākšanai, tas ne vēlāk kā 30 dienu laikā informē par to energoapgādes uzņēmumu, pamatojot atteikuma iemeslu, un savu lēmumu regulators publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

14.pants

(1) Energoapgādes uzņēmums ir tiesīgs vienoties par enerģijas piegādi lielā apjomā ar tādu enerģijas lietotāju, kura enerģijas gada patēriņš ir lielāks par regulatora noteikto enerģijas gada patēriņa apjomu (kvalificētais enerģijas lietotājs), noslēdzot līgumu, kurā paredz enerģijas piegādes un lietošanas blakus nosacījumus.

(2) Šādu līgumu nosacījumi nevar būt diskriminējoši attiecībā pret citiem enerģijas lietotājiem, kas saņem un lieto enerģiju līdzīgā vidē un par regulatora apstiprinātiem enerģijas tarifiem.

15.pants

(1) Energoapgādes uzņēmumi var darboties pārvades sistēmā, sadales sistēmā vai centralizētās siltumapgādes sistēmā.

(2) Pārvades sistēma ir enerģijas vai gāzes pārvades tīkls ar visiem pārvades funkciju veikšanai nepieciešamiem energoapgādes uzņēmuma objektiem, kas nepieciešami enerģijas transportēšanai un pārvadei.

(3) Sadales sistēma ir enerģijas vai gāzes sadales tīkls ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamiem energoapgādes uzņēmuma objektiem, kas nepieciešami enerģijas transportēšanai un sadalei.

(4) Tīkls ir līniju un iekārtu kopums, kas nepieciešams enerģijas transportēšanai.

(5) Sistēmas lietotājs ir fiziska vai juridiska persona, kura piegādā enerģiju pārvades vai sadales sistēmai vai kuru apgādā pārvades vai sadales sistēma.

16.pants

(1) Sistēmas operators (tai skaitā arī dabas gāzes krātuves operators) ir energoapgādes uzņēmums, kura īpašumā, valdījumā vai lietošanā ir enerģijas pārvades vai sadales sistēmas (dabas gāzes krātuves) un kurš ir atbildīgs par enerģijas plūsmu nodrošināšanu, pārvades vai sadales sistēmas ekspluatāciju, nepieciešamības gadījumā, arī šīs sistēmas attīstību.

(2) Visiem sistēmas operatoriem (tai skaitā arī dabas gāzes krātuves operatoram) ir tiesības:

1) prasīt informāciju no sistēmas lietotājiem vai to pretendentiem, kas nepieciešama sistēmas pieslēguma un tās lietošanas nosacījumu izstrādei;

2) sniegt motivētu atteikumu sistēmas lietotājam vai to pretendentam gadījumos, ja iesniegtā informācija nav pietiekama nosacījumu izstrādei vai, ja pamatojoties uz sniegto informāciju, pieprasītos sistēmas lietošanas nosacījumus nevar izpildīt.

(3) Sistēmas operatori nodrošina, lai palīgpakalpojumu izpilde, kas tiem nepieciešama sistēmas darbībai un sistēmas operatora funkciju izpildei, būtu pieejama pretendentiem, kuri šādus palīgpakalpojumus var veikt nepieciešamā kvalitātē un par zemākām izmaksām.

(4) Sistēmas operatori nav tiesīgi veikt tādas darbības, kas nav tieši saistītas ar to darbību un var traucēt vai apdraudēt to pienākumu izpildi.

(5) Sistēmas operatori nav tiesīgi izpaust komerciālu informāciju, kas tiem kļuvusi zināma izpildot sistēmas operatoru pienākumus.

Komerciālas un konfidenciālas informācijas saturu nosaka energoapgādes uzņēmumi, saskaņojot to ar regulatoru.

17.pants

(1) Autonomais ražotājs ir uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), juridiska vai fiziska persona, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju ar nolūku to patērēt pašu vajadzībām.

(2) Autonomais ražotājs var pārdot saražotās elektroenerģijas vai siltumenerģijas pārpalikumu arī citiem enerģijas lietotājiem, par samaksu izmantojot sistēmas operatora pakalpojumus, kura licences darbības zonā tas atrodas, vai pārdot šādu enerģijas pārpalikumu pašam sistēmas operatoram.

(3) Sistēmas operators, ja to pieļauj pārvaldes vai sadales sistēmas tehniskās iespējās, savā licences darbības zonā nodrošina autonomajam ražotājam iespēju pārvadīt vai sadalīt saražotās siltumenerģijas vai elektroenerģijas pārpalikumu, lai to pārdotu enerģijas lietotājiem.

18.pants

Neatkarīgais ražotājs ir energoapgādes uzņēmums, kurš ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju, bet neveic tās sadali vai pārvadi sistēmā, kurā tas ir iekļauts.

III nodaļa. Energoapgādes uzņēmumu īpašums un īpašuma tiesību aizsardzība

19.pants

Siltumenerģijas un gāzes apgādes iekārtas, kā arī elektroenerģijas apgādes instalācijas, kuras, atrodoties ēku un būvju iekšienē, kalpo vienīgi šo ēku un būvju apgādei ar siltumenerģiju, gāzi vai elektroeneģiju, ir šo ēku un būvju kā galvenās lietas blakus lietas, un visi ar tām saistītie izdevumi un nastas ir jānes galvenās lietas īpašniekam vai lietotājam.

20.pants

(1) Energoapgādes uzņēmumiem, kuri veic enerģijas lietotāju apgādi ar siltumenerģiju, elektroenerģiju vai gāzi, Civillikumā noteiktā kārtībā ir pastāvīga servitūta nodibināšanas tiesības, tai skaitā arī vēl neesošai lietai, kas nepieciešama energoapgādes uzņēmuma objektu ierīkošanai, ekspluatācijai un attīstībai.

(2) Servitūta lietošanas kārtību un apjomu nosaka energoapgādes uzņēmumam savstarpēji vienojoties ar kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieku.

(3) Energoapgādes uzņēmums kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekam par servitūtu maksā atlīdzību saskaņā ar vienošanos, tomēr ne augstāku par pieciem procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības gadā.

(4) Ja energoapgādes uzņēmums nevar vienoties ar kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieku par servitūta apjomu vai lietošanu, strīdu izšķir tiesa.

21.pants

Kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem vai lietotājiem, izmantojot platību, kuru aizņem energoapgādes uzņēmuma objekti, ir jāievēro Aizsargjoslu likumā noteiktie ekspluatācijas un drošības aizsargjoslu lietošanas tiesību aprobežojumi.

22.pants

Energoapgādes uzņēmumiem ir izpirkuma un pirmpirkuma tiesības uz energoapgādes veikšanai nepieciešamajiem objektiem, tai skaitā ēkām, būvēm, sistēmām, ierīcēm, iekārtām, tīkliem, cauruļvadiem vai citiem objektiem, kuri nav energoapgādes uzņēmuma īpašums, bet atrodas energoapgādes uzņēmuma bilancē vai ir izvietoti attiecīgā energoapgādes uzņēmuma licences darbības zonā, kā arī uz zemi, kuru aizņem energoapgādes uzņēmuma objekti.

23.pants

(1) Kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs nav tiesīgs kavēt energoapgādes uzņēmuma objekta ierīkošanas vai remonta darbus.

(2) Kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam ir jānodrošina iespēja energoapgādes uzņēmuma personālam piekļūt pie objektiem, kuri atrodas vai tiks ierīkoti liegumzonās, slēgtās teritorijās vai ēkās, lai izdarītu šādu objektu remontu un ar to ekspluatāciju vai ierīkošanu saistītos darbus.

(3) Energoapgādes uzņēmumu objektu ierīkošana aizsargājamās dabas teritorijās jāsaskaņo ar valsts vides aizsardzības institūciju un aizsargājamās dabas teritorijas pārvaldes institūciju, bet kultūras pieminekļos, to aizsardzības zonās vai kultūrvēsturiskās teritorijās — ar valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

24.pants

(1) Esošo objektu pārvietošanu pēc kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par šā nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem.

(2) Energoapgādes uzņēmumam ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš ir jābrīdina kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieks par savu objektu ierīkošanu, teritoriālo paplašināšanu vai plānotajiem remontdarbiem. Par remontdarbiem, kuri nepieciešami energoapgādes uzņēmumu objektu avāriju novēršanai vai likvidēšanai, kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieku ir jābrīdina pirms šo remontdarbu uzsākšanas, bet, ja tas nav iespējams, ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc šādu remontdarbu uzsākšanas.

25.pants

Servitūtam izbeidzoties, energoapgādes uzņēmumam jāsakārto kalpojošais nekustamais īpašums atbilstoši tā agrākajam stāvoklim vai kalpojošais nekustamais īpašums tiek sakārtots pēc enegoapgādes uzņēmuma un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja savstarpējas vienošanās.

IV nodaļa. Elektroenerģijas ražošana un pārvade

26.pants

(1) Visiem elektroenerģijas ražotājiem ir pienākums:

1) efektīvi izmantot Latvijā esošos energoresursus;

2) organizēt elektroenerģijas ražošanas procesu, ievērojot drošības prasības, vides aizsardzības normatīvus un nodrošinot ilglaicīgu un stabilu ražošanas attīstību;

3) nodrošināt izmantotā kurināmā efektivitāti atbilstoši pieejamo tehnoloģiju sasniegumiem elektroenerģijas ražošanas iekārtu rūpniecībā;

4) organizēt savu darbību tā, lai nepieciešamības gadījumā varētu kompensēt elektroenerģijas ražošanas vai citas ar to saistītās darbības rezultātā nodarītos tiešos zaudējumus un pēc iespējas likvidēt kaitējuma izraisītās sekas;

(2) Elektroeneģijas ražotājiem, kuriem ir nepieciešama licence, ir arī pienākums piedalīties elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora noteiktās elektroenerģijas apgādes sistēmas vadības kārtības izstrādāšanā un izpildē.

27.pants

Energoapgādes uzņēmumi jaunu nepieciešamo elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešanu veic kārtībā, kādu nosaka par enerģētiku atbildīgais ministrs.

28.pants

(1) Elektroenerģijas pārvadi pa augsta sprieguma tīkliem (110 un vairāk kilovolti) lielos apjomos veic energoapgādes uzņēmums, kuram ir izsniegta licence elektroenerģijas pārvadei un tas izveido valstī vienu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru, lai garantētu elektroenerģijas apgādes drošību un nodrošinātu ekonomisko līdzsvaru starp elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali.

(2) Citiem energoapgādes uzņēmumiem ir tiesības izmantot elektroenerģijas pārvades sistēmu un ar tās darbību saistīto iekārtu elektroenerģijas pārvadei pa augsta sprieguma tīkliem vienīgi pēc atļaujas saņemšanas no elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora.

29.pants

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram papildus 16.pantā noteiktajam ir pienākums nodrošināt:

1) vienotu elektroenerģijas pārvades sistēmas darbību, ekspluatāciju, attīstību un savienojumu ar citām sistēmām;

2) elektroenerģijas plūsmas vadību elektroenerģijas pārvades sistēmā, ņemot vērā iespējas apmaiņai ar citu valstu elektroenerģijas pārvades sistēmām;

3) elektroenerģijas pārvades tīklam pieslēgto elektroenerģijas ražošanas iekārtu darbības vadību;

4) elektroeneģijas sadales sistēmu operatoru apgādi ar elektroenerģiju atbilstoši pieprasītai kvalitātei un apjomam;

5) elektroenerģijas pārvades sistēmas drošību, ņemot vērā vides aizsardzības prasības;

6) taisnīgus elektroenerģijas pārvades sistēmas lietošanas nosacījumus visiem elektroenerģijas pārvades sistēmas lietotājiem un informēt enerģijas lietotājus un elektroeneģijas sadales sistēmas lietotājus par nosacījumiem, kas jāievēro, lai piekļūtu elektroenerģijas pārvades sistēmai;

7) lai ar elektroenerģijas pārvades sistēmu savienotas sistēmas operators saņemtu pietiekamu informāciju drošas un efektīvas sistēmu sadarbības, saskaņotas attīstības un savstarpējas savienojamības nodrošināšanai;

8) elektroeneģijas apgādes sistēmas aptverošu un tās saskaņotu darbību reglamentējošu elektroenerģijas apgādes sistēmas vadības kārtības noteikšanu, kas saskaņota ar elektroenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem un kuru apstiprina regulators.

30.pants

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators atbilstoši par enerģētiku atbildīgā ministra noteiktai kārtībai ne retāk kā reizi 2 gados izstrādā un publicē periodisku aprēķinu par:

1) elektroenerģijas ražošanas un pārvades jaudu, kuru var pievienot elektroeneģijas pārvades sistēmai;

2) nepieciešamību uzstādīt savienojumus ar citām elektoenerģijas apgādes sistēmām;

3) potenciālo elektroenerģijas pārvades jaudu;

4) elektroeneģijas lietotāju pieprasījumu prognozi.

V nodaļa. Elektroenerģijas sadale

31.pants

Elektroeneģijas sadali pa tīkliem ar spriegumu līdz 110 kilovoltiem veic energoapgādes uzņēmums, kurš ir elektroenerģijas sadales sistēmas īpašnieks un savas licences darbības zonā izveido elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru, lai garantētu elektroeneģijas apgādes drošumu, stabilitāti un enerģijas lietotāju apgādi ar elektroenerģiju.

32.pants

Vienā elektroenerģijas sadales licences darbības zonā var darboties tikai viens elektroenerģijas sadales sistēmas operators, un noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā nav pieļaujama elektroenerģijas sadales licenču darbības zonu pārklāšanās.

33.pants

Elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram papildus 16.pantā noteiktajam ir pienākums nodrošināt:

1) elektroenerģijas sadales sistēmas darbību, ekspluatāciju, attīstību un savienojumiem ar citām energoapgādes sistēmām;

2) elektroenerģijas plūsmas vadību sistēmā un apmaiņu ar citām elektroenerģijas apgādes sistēmām;

3) eneģijas lietotāju apgādi ar elektroenerģiju;

4) elektroenerģijas sadales sistēmas drošumu un līdzvērtīgus sistēmas lietošanas nosacījumus visiem elektroenerģijas sadales sistēmas lietotājiem;

5) līdzdalību elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora noteiktās elektroenerģijas apgādes sistēmas vadības kārtības izstrādāšanā un izpildīt tās prasības;

6) lai ar elektroenerģijas sadales sistēmu savienotas sistēmas operators saņemtu pietiekamu informāciju drošas un efektīvas sistēmu sadarbības, saskaņotas attīstības un savstarpējas savienojamības nodrošināšanai;

7) informāciju enerģijas lietotājiem un elektroenerģijas sadales sistēmas lietotājiem par nosacījumiem, kas jāievēro, lai piekļūtu elektroenerģijas sadales sistēmai.

VI nodaļa. Piekļūšana elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmām

34.pants

(1) Elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoram, vadot starpsistēmu elektroenerģijas plūsmu, jāievēro ekonomiskā pakāpeniskuma princips, kas nozīmē izmantojamo avotu secīgu sakārtošanu pēc ekonomiski pamatotiem kritērijiem (tai skaitā pēc piedāvātās enerģijas cenas, energoapgādes nepārtrauktības un stabilitātes, sistēmas pamatfondu atjaunošanas, enerģijas transportēšanas attāluma), bet pie līdzvērtīgiem nosacījumiem, priekšrocības izmantot elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmu ir valsts teritorijā izvietotajiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiskajā procesā izmanto reģeneratīvos energoresursus, atkritumus vai koģenerācijas režīmu.

(2) Vienojoties par elektroenerģijas iepirkuma cenām no ražotāja, jāvadās pēc minimālo izmaksu un ekonomiskā pakāpeniskuma principiem, un šīm cenām ir jābūt atbilstošām, pamatotām un nediskriminējošām attiecībā pret līdzīga apjoma elektroenerģijas ražotājiem.

35.pants

Elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas operatoriem ir jāizstrādā attiecīgās sistēmas pieslēguma un sistēmas lietošanas nosacījumi, kuriem ir jābūt atklātiem un pieejamiem visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, tai skaitā elektroenerģijas ražotājiem un lietotājiem, kuri pieprasa šādu informāciju.

36.pants

(1) Sistēmas operators, kurš ir saņēmis pieprasījumu sniegt informāciju par pieslēgumu sistēmai un sistēmas lietošanu, ir atbildīgs par sistēmas lietotājiem vai pretendentiem sniegto informāciju.

(2) Gadījumos, kad sistēmas pieslēguma un sistēmas lietošanas nosacījumu izstrāde skar citu elektroenerģijas apgādes sistēmu operatoru darbību vai kompetenci, šādu nosacījumu izstrādes saskaņošanu veic tas sistēmas operators, kurš saņēmis sistēmas lietotāja vai pretendenta pieprasījumu izstrādāt pieslēguma un sistēmas lietošanas nosacījumus.

VII nodaļa. Elektroenerģijas realizācija

37.pants

(1) Energoapgādes uzņēmumiem, kuriem ir izsniegta licence elektroenerģijas ražošanai, un kuri ir tieši pieslēgti elektroenerģijas pārvades sistēmai, ir pienākums saražoto elektroenerģiju un rīcības jaudu piedāvāt elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram, bet, ja tas atsakās, šiem elektroenerģijas ražotājiem ir tiesības piedāvāt saražoto elektroenerģiju sadales sistēmas operatoriem vai enerģijas lietotājiem.

38.pants

Elektroenerģijas ražotājiem ir tiesības piegādāt saražoto elektroenerģiju enerģijas lietotājam, kuram tas ir tieši pieslēgts, ja ir ievērotas šādas prasības:

1) ir saņemta regulatora atļauja;

2) regulators šādas tieši pieslēgtās līnijas operēšanai ir izsniedzis licenci konkrētajam elektroenerģijas ražotājam vai atļauju enerģijas lietotājam;

3) elektroenerģijas iepirkšanas tarifa (cenas) aprēķināšanas metodiku, kas nepieļauj citu enerģijas lietotāju diskrimināciju nosaka regulators.

39.pants

(1) Enerģijas lietotājiem ir tiesības izvēlēties elektroenerģijas ražotāju, no kura iepirkt elektroenerģiju pārvades licences darbības zonā.

(2) Elektroenerģijas ražotājs, kurš piegādā saražoto elektroenerģiju tieši enerģijas lietotājam, izmantojot elektroenerģijas sadales vai pārvades sistēmas operatora pakalpojumu, sedz visus ar attiecīgo sistēmu lietošanu saistītos izdevumus.

40.pants

(1) Kvalificētie elektroenerģijas lietotāji ir elektroenerģijas lietotāji, kuriem Ministru kabineta noteiktā kārtībā piešķirtas tiesības slēgt līgumus par elektroenerģijas piegādi (pirkšanu) tieši ar elektroenerģijas ražotāju, kurš darbojas konkrētajā elektroenerģijas pārvades sistēmā vai atrodas ārpus tās licences darbības zonas.

(2) Kvalificētajiem elektroenerģijas lietotājiem ir jāsedz visi tie izdevumi, kuri radušies energoapgādes uzņēmumam, lai nodrošinātu to apgādi ar elektroenerģiju.

(3) Ministru kabinets nosaka prasības kvalificētajiem elektroenerģijas lietotājiem un kārtību, kādā kvalificētie elektroenerģijas lietotāji iepērk elektroenerģiju ārpus pārvades sistēmas.

41.pants

(1) Licencētais elektroenerģijas sadales uzņēmums savā licences darbības zonā iepērk no mazām hidroelektrostacijām ar jaudu līdz 2 megavatiem, kuru ekspluatācija uzsākta līdz 2005.gada 1.janvārim, saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas parametriem, astoņus gadus no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam. Pēc tam šāda iepirkuma cena atbilst elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam.

(2) Licencētais elektroenerģijas sadales uzņēmums iepērk no savā licences darbības zonā izvietotajiem vēja ģeneratoriem, kuru ekspluatācija uzsākta līdz 2001.gada 1.janvārim saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas parametriem, astoņus gadus no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam. Pēc tam šāda iepirkuma cena atbilst elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam.

42.pants

Elektroenerģijas iepirkšanas vienotu kārtību no jebkuras jaudas elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kuras tehnoloģiskajā procesā izmanto tikai sadzīves atkritumus vai to pārstrādes produktus, nosaka Ministru kabinets.

43.pants

Vienotu kārtību, kādā licencētie elektroenerģijas sadales uzņēmumi iepērk no savā licences darbības zonā izvietotām koģenerācijas stacijām ar elektroenerģijas ģeneratoru kopējo uzstādīto jaudu līdz 4 megavatiem saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas parametriem, ievērojot nosacījumu, ka šajā koģenerācijas stacijā saražotās un centralizētās siltumapgādes tīklā nodotās siltumenerģijas jauda pārsniedz saražotās elektroenerģijas jaudu, nosaka Ministru kabinets.

44.pants

Licencētais elektroenerģijas sadales uzņēmums var iepirkt no savā licences darbības zonā izvietotajām koģenerācijas stacijām ar elektroenerģijas ģeneratoru kopējo uzstādīto jaudu līdz 4 megavatiem saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas parametriem par cenu, kuru nosaka pusēm savstarpēji vienojoties, ja šajā koģenerācijas stacijā saražotās un centralizētās siltumapgādes tīklā nodotās siltumenerģijas jauda nepārsniedz saražotās elektroenerģijas jaudu.

45.pants

Licencētais elektroenerģijas pārvades uzņēmums var iepirkt koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju no licences darbības zonā izvietotām koģenerācijas stacijām ar elektroenerģijas ģeneratoru kopējo uzstādīto jaudu virs 4 megavatiem par cenu, kuru nosaka pusēm savstarpēji vienojoties.

VIII nodaļa. Gāzes apgādes sistēma

46.pants

(1) Gāzes piegādi enerģijas lietotājiem nodrošina dabas gāzes apgādes sistēmas energoapgādes uzņēmumi un sašķidrinātās gāzes apgādes uzņēmumi.

(2) Dabas gāzes apgādes sistēmā ietilpst augsta spiediena gāzes pārvades sistēmas vadi (ar darba spiedienu virs 1,6 megapaskāliem) un nepieciešamās lietas, priekšmeti (palīgobjekti), cita manta, kas nepieciešama gāzes pārvadei, gāzes krātuves un gāzes sadales sistēmas tīkli (sadalošie tīkli ar darba spiedienu līdz 1,6 megapaskāliem) un nepieciešamās lietas, priekšmeti (palīgbūves), cita manta, kas nepieciešama gāzes sadalei līdz savstarpēji noteiktai enerģijas lietotāju piederības robežai.

(3) Dabas gāzes apgādes sistēmas īpašnieks izveido dabas gāzes apgādes sistēmas operatoru.

47.pants

Dabas gāzes pārvades sistēmas operators papildus 16.pantā noteiktajam nodrošina:

1) dabas gāzes pārvades sistēmas darbību, tehnisko ekspluatāciju un attīstību;

2) dabas gāzes piegādi sadales sistēmai atbilstoši dabas gāzes sadales sistēmas operatoru pamatotam pieprasījumam;

3) dabas gāzes plūsmu vadību dabas gāzes pārvades sistēmā atbilstoši sistēmas tehniskajām iespējām un saskaņā ar nediskriminējošiem nosacījumiem dabas gāzes saņemšanai no ārvalstīm un novadīšanai uz ārvalstīm;

4) iespējamo dabas gāzes pārvades sistēmas avāriju lokalizāciju un likvidāciju sistēmā;

5) dabas gāzes iepirkšanu no ārvalstīm.

48.pants

Dabas gāzes krātuves operators papildus 16.pantā noteiktajam:

1) nodrošina dabas gāzes krātuves darbību, tehnisko ekspluatāciju un attīstību, lai veiktu dabas gāzes uzkrāšanu, uzglabāšanu un izsniegšanu dabas gāzes pārvades sistēmas operatoram atbilstoši tehniskajām iespējām;

2) uzglabā atsevišķiem enerģijas lietotājiem piederošu dabas gāzes rezervi par šo lietotāju līdzekļiem, ja to pieļauj krātuves tehniskās iespējas;

3) organizē iespējamo avāriju lokalizāciju un likvidāciju dabas gāzes krātuvē.

49.pants

Dabas gāzes sadales sistēmas operators papildus 16.pantā noteiktajam ir atbildīgs par:

1) dabas gāzes sadales sistēmas darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību;

2) dabas gāzes saņemšanu no dabas gāzes pārvades sistēmas operatora un piegādi enerģijas lietotājiem;

3) iespējamo avāriju lokalizāciju un likvidāciju dabas gāzes sadales sistēmās un avārijas dienestu;

4) enerģijas lietotāju gāzes izmantošanas ierīču un iekārtu tehniskās apkalpes un apkopes pakalpojumu sniegšanu enerģijas lietotājiem;

5) informācijas sniegšanu enerģijas lietotājiem par nosacījumiem, kas jāievēro, lai pieslēgtos dabas gāzes sadales sistēmai vai to lietotu.

IX nodaļa. Siltumapgādes sistēma

50.pants

(1) Siltumapgādi veic energoapgādes uzņēmumi enerģijas lietotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei, ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai, enerģijas lietotājiem optimālākajā veidā, ievērojot ekonomiskos, sociālos, vides un kultūras pieminekļu aizsardzības nosacījumus.

(2) Siltumapgādi var nodrošināt izmantojot centralizēto siltumapgādes sistēmu vai lokālo siltumapgādi, ko veic autonomais ražotājs.

(3) Centralizētās siltumapgādes sistēma ir siltumavotu, siltumtīklu un siltumenerģijas lietotāju kopums, kas saskaņoti ražo, pārveido, pārvada, sadala un patērē siltumenerģiju.

51.pants

(1) Centralizēto siltumapgādi var veikt viens vertikāli integrēts energoapgādes uzņēmums. Sistēmās, kurās ir vairāki siltumenerģijas ražotāji, no kuriem vismaz viens ir neatkarīgais ražotājs, ir jāizveido centralizētās siltumapgādes sistēmas operators.

(2) Siltumapgādes sistēmas operatora funkcijas var pildīt vertikāli integrēts uzņēmums, kurš savstarpēji nodalīti veic siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali.

52.pants

Siltumenerģijas apgādes sistēmas operators tam noteiktajā licences darbības zonā iepērk siltumenerģiju no siltumenerģijas ražotājiem, tai skaitā no neatkarīgajiem ražotājiem, nodrošina siltumenerģijas lietotāju drošu un kvalitatīvu siltumapgādi. Šim mērķim sistēmas operators izveido optimālo sistēmas operatīvās vadības struktūru.

53.pants

(1) Viena siltumenerģijas apgādes sistēmas operatora licences darbības zonā var darboties vairāki siltumenerģijas ražotāji un tiem ir tiesības piedāvāt sistēmas operatoram iepirkt saražoto siltumenerģiju.

(2) Sistēmas operators slēdzot līgumus par siltumenerģijas iepirkšanu no ražotājiem vai arī atsakot tos slēgt, vadās no šādiem ekonomiskā pakāpeniskuma principa kritērijiem:

1) piedāvātās siltumenerģijas cena un apmaksas nosacījumi;

2) siltumenerģijas pārvades izmaksas;

3) siltumenerģijas ražošanas režīma atbilstība patēriņa režīmam;

4) piedāvātās siltumenerģijas atbilstība sistēmas operatora noteiktajiem tehniskajiem parametriem.

54.pants

Enerģijas lietotājiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu, ievērojot attiecīgās pašvaldības izdotos saistošos noteikumus un noteikto administratīvās teritorijas siltumapgādes attīstības perspektīvu.

55.pants

Pašvaldības, veicot likumā noteikto pastāvīgo funkciju, organizē siltumapgādi savas administratīvās teritorijas robežās:

1) nodrošina apstākļus centralizēto siltumapgādes sistēmu efektīvai darbībai un kurināmā piegādei;

2) veic siltumapgādes attīstības prognozēšanu un plānošanu atbilstoši administratīvās teritorijas attīstības, vides aizsardzības, kultūras pieminekļu aizsardzības un citiem nosacījumiem;

3) administratīvo teritoriju attīstības plānu ietvaros, ņemot vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības nosacījumus, vietējo energoresursu izmantošanas iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, nosaka siltumapgādes attīstības perspektīvas un saskaņo tās ar regulatoru;

4) siltumapgādes attīstības perspektīvas realizācijai pašvaldības nosaka, kurās administratīvās teritorijas daļās saglabājama un attīstāma centralizētā siltumapgāde un kurās enerģijas lietotājiem ir tiesības izvēlēties citu siltumapgādes veidu.

56.pants

Centralizētas siltumapgādes sistēmai pieslēgtas ēkas, būves vai to kompleksu atslēgšani nolūkā izmantot lokālo siltumapgādi, atļauju dod pašvaldība, izvērtējot, vai ierosinātais projekts atbilst administratīvās teritorijas attīstības plānā paredzētajai centralizētās siltumapgādes attīstības prespektīvai un pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

X nodaļa. Energoefektivitātes paaugstināšana

57.pants

Energoefektivitātes paaugstināšana ir organizatorisku un tehnisku pasākumu kopums, kas ietver enerģijas efektīvu lietošanu, lai panāktu līdzvērtīgu rezultātu vai galaproduktu (preci vai pakalpojumu) nepieciešamā kvalitātē un daudzumā, samazinot enerģijas patēriņa apjomu.

58.pants

Energoapgādes uzņēmumi, uzsākot jaunu objektu būvniecību vai ierīkošanu, kā arī esošo objektu paplašināšanu, izmanto vai uzstāda vienīgi tādas energoapgādē izmatojamās iekārtas, ietaises un ierīces, kuras atbilst energoefektivitātes, kvalitātes un drošuma prasībām.

59.pants

(1) Enerģijas lietotāji ierīko vai uzstāda tādas enerģiju patērējošās iekārtas vai ierīces, kuras atbilst energoefektivitātes kvalitātes un drošuma prasībām.

(2) Enerģijas lietotāji nodrošina enerģijas efektīvu izmantošanu to īpašumā vai lietošanā esošajās ēkās un būvēs.

60.pants

(1) Enerģiju patērējošo iekārtu tehniskajā dokumentācijā jānorāda to enerģijas patēriņš tipiskos lietošanas apstākļos.

(2) Tirdzniecībā piedāvājamā enerģija patērējošām iekārtām, šo iekārtu energoefektivitāte tiek norādīta speciālā marķējumā par tehnisko raksturojumu.

(3) Enerģiju patērējošo iekārtu energoefektivitātes atbilstību prasībām apliecina to atbilstības sertifikāts.

61.pants

Jaunbūvēs, vai veicot ēku un būvju rekonstrukciju, esošie vai nākamie enerģijas lietotāji uzstāda tādas norobežojošās konstrukcijas, kuru siltuma pretestība nav mazāka par atbilstošajos normatīvos noteikto.

62.pants

Enerģijas un kurināmā efektīvas izlietošanas, vietējo energoresursu apgūšanas un izmantošanas veicināšanai un energoefektivitātes paaugstināšanai Ministru kabinets var izveidot speciālu energoefektivitātes fondu, kurā ieskaita finansu līdzekļus no mērķa ziedojumiem un ieguldījumiem enerģijas efektīvas lietošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, kā arī no citiem ieņēmumiem un ienākumiem.

XI nodaļa. Enerģētikas krīze

63.pants

Enerģētikas krīze ir likumā noteiktā kārtībā izsludināti periodi, kad enerģijas vai kurināmā piegādes energoapgādes uzņēmumiem vai enerģijas lietotājiem ir apdraudētas vai traucētas tādā apjomā, ka šos apdraudējumus un pārtraukumus energoapgādes uzņēmumi nespēj laikus prognozēt un novērst ar saimnieciskās darbības metodēm.

64.pants

(1) Enerģētikas krīzes izsludināšanu Ministru kabinetam ierosina par enerģētiku atbildīgais ministrs gadījumos, kad enerģijas piegādes ir traucētas apjomā, kas var apdraudēt iedzīvotāju drošību, veselību un tautsaimniecības funkcionēšanu, un šie traucējumi aptver teritoriju, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedz 1/3 no valsts iedzīvotāju skaita, vai arī šī teritorija ir vairāk kā 1/2 valsts teritorijas.

(2) Enerģētikas krīzi valstī izsludina Ministru kabinets.

65.pants

Sistēmas operatoram un energoapgādes uzņēmumam, kura licences darbības zona skar pašvaldības attiecīgo administratīvo teritoriju, ir pienākums informēt attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldību — pilsētas domi (pagasta padomi) par enerģijas piegādes traucējumiem vai to tuvošanos attiecīgajā administatīvajā teritorijā.

66.pants

(1) Vietējas enerģētikas krīzes izsludināšanu ierosina pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs gadījumos, kad enerģijas piegādes ir traucētas apjomā, kas var apdraudēt iedzīvotāju drošību, veselību un tautsaimniecības funkcionēšanu noteiktā norobežotā teritorijā, kura sakrīt ar pašvaldības attiecīgo administratīvo teritoriju.

(2) Vietējo enerģētikas krīzi izsludina attiecīgā pilsētas dome (pagasta padome), kuras administratīvo teritoriju skar enerģētikas krīze.

(3) Par vietējas enerģētikas krīzes izsludināšanu pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs nekavējoties ziņo par pašvaldībām un par enerģētiku atbildīgajiem ministriem.

67.pants

Enerģētikas krīzes laikā energoapgādes uzņēmums, lai pēc iespējas nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar nepieciešamajiem enerģijas veidiem, var uzsākt kurināmā drošības rezerves izmantošanu, kuras apjoms un veids noteikts licencē.

68.pants

(1) Ministru kabinets nosaka enerģijas lietotāju apgādes ar enerģiju kārtību izsludinātas enerģētikas krīzes laikā, kas paredz:

1) enerģijas patēriņa ierobežojumus un prioritātes atsevišķām enerģijas lietotāju grupām;

2) kurināmā drošības rezervju izmantošanas kārtību energoapgādes uzņēmumos, lai pēc iespējas nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar enerģiju.

(2) Ministru kabineta noteikto enerģijas lietotāju apgādes ar enerģiju kārtību pēc valsts enerģētikas krīzes izsludināšanas realizē attiecīgie sistēmas operatori un Valsts enerģētikas krīzes centrs attiecībā uz visiem energoapgādes uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem Ministru kabineta noteiktā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu.

(3) Šī panta pirmajā daļā noteiktā kārtība ir spēkā arī izsludinātas vietējās enerģētikas krīzes laikā, un to ir jāpiemēro attiecīgajiem sistēmas operatoriem un pašvaldību enerģētikas krīzes centriem, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju apgādi ar elektroenerģiju un gāzi attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

69.pants

(1) Vienotu Valsts enerģētikas krīzes centra darbības kārtību un kompetenci nosaka Ministru kabineta noteikumi.

(2) Valsts enerģētikas krīzes centru izveido Ministru kabinets, pieaicinot atbildīgas amatpersonas, kas pārstāv Ekonomikas ministriju, Finansu ministriju, Tieslietu ministriju, Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Iekšlietu ministriju, Civilās aizsardzības centru un energoapgādes uzņēmumu pārstāvjus.

70.pants

Valsts enerģētikas krīzes centru sasauc Ministru kabinets 4 stundu laikā pēc valsts enerģētikas krīzes izsludināšanas.

71.pants

(1) Pēc situācijas stabilizēšanās enerģētikā un enerģijas piegāžu stabilitātes un drošības atjaunošanas par enerģētiku atbildīgais ministrs ierosina Ministru kabinetam atcelt valsts enerģētikas krīzi.

(2) Valsts enerģētikas krīzi atceļ Ministru kabinets.

72.pants

Valsts enerģētikas krīzes centrs darbojas līdz enerģētikas krīzes seku likvidācijai, un to atsauc Ministru kabinets.

73.pants

(1) Vietējās enerģētikas krīzes laikā pašvaldība nosaka enerģijas lietotāju apgādes kārtību ar siltumenerģiju un sašķidrināto gāzi attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Šī kārtība reglamentē:

1) siltumenerģijas un sašķidrinātās gāzes patēriņa ierobežojumus un prioritātes atsevišķām enerģijas lietotāju grupām attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;

2) kurināmā drošības rezervju izmantošanas kārtību energoapgādes uzņēmumos, kuru pienākums ir apgādāt enerģijas lietotājus ar tiem nepieciešamo siltumenerģiju un sašķidrināto gāzi attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(2) Pašvaldības noteikto enerģijas lietotāju apgādes kārtību ar siltumenerģiju un sašķidrināto gāzi pēc vietējās enerģētikas krīzes izsludināšanas realizē attiecīgais sistēmas operators un attiecīgās pašvaldības enerģētikas krīzes centrs attiecībā uz visiem energoapgādes uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem Ministru kabineta noteiktā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu, ja tie veic šo uzņēmējdarbību attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(3) Vietējās enerģētikas krīzes pārvarēšanas un novēršanas pasākumus pašvaldības veic par pašvaldības budžeta līdzekļiem.

74.pants

(1) Pašvaldības enerģētikas krīzes centru izveido pilsētas dome (pagasta padome) un sasauc pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs ne vēlāk kā 4 stundu laikā pēc vietējās enerģētikas krīzes izsludināšanas.

(2) Vairākas pašvaldības, kuras vienlaicīgi skar enerģētikas krīze, var koordinēt atsevišķo pašvaldību enerģētikas krīzes centru darbību vai izveidot vienotu pašvaldību enerģētikas krīzes centru, kuru sasauc pēc šo pašvaldību domes (padomes) priekšsēdētāju kopīgas vienošanās, pieaicinot atbildīgas pašvaldības amatpersonas, vides aizsardzības speciālistus un energoapgādes uzņēmumu pārstāvjus.

75.pants

(1) Ministru kabineta un pašvaldības noteiktā enerģijas lietotāju apgādes ar enerģiju kārtība izsludinātas enerģijas krīzes laikā var ierobežot energoapgādes uzņēmumu saistības apgādāt ar enerģiju visus enerģijas lietotājus tā licences darbības zonā, kā arī energoapgādes uzņēmumu un enerģijas lietotāju līgumu par enerģijas piegādi saistību izpildi.

(2) Energoapgādes uzņēmumi nav atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti enerģijas lietotājiem izsludinātas enerģētikas krīzes laikā.

76.pants

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu, izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves, lai enerģētikas krīzes periodos tiktu nodrošināta enerģijas lietotāju apgāde ar nepieciešamo enerģiju.

77.pants

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā energoapgādes uzņēmumi un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu, pārdod tiem piederošo kurināmo pēc valsts vai pašvaldības enerģētikas krīzes centra pieprasījuma izsludinātas enerģētikas krīzes laikā.

78.pants

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek veikta nepieciešamās informācijas apkopošana un izvērtēšana, lai nodrošinātu optimālu enerģijas patēriņa sabalansētību, enerģētikas krīzes novēršanas plānošanu, vadību, krīzes seku likvidēšanu un pārvarēšanu.

79.pants

Kārtību, kādā enerģijas lietotāju apgāde ar enerģiju tiek veikta izņēmuma stāvoklī vai ārkārtējās situācijās, nosaka citi likumi.

XII nodaļa. Enerģētikas pārvalde

80.pants

(1) Enerģētikas pārvaldi veic Ministru kabinets un to īsteno Ekonomikas ministrija un par enerģētiku atbildīgais ministrs.

(2) Ministru kabinets nosaka jaunu energoapgādes uzņēmumu objektu ierīkošanas kārtību un izdod tehniskos noteikumus enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu ierīkošanai, ekspluatācijai un aizsardzībai.

81.pants

(1) Par enerģētiku atbildīgais ministrs veic šādas funkcijas:

1) sniedz atļaujas par energoapgādes uzņēmumu darbību, kas nepieciešamas regulatora lēmumu pieņemšanai un saskaņo regulatora atļaujas;

2) nosaka kārtību, kādā elektroenerģijas pārvades sistēmas operators izstrādā un publicē periodiskos aprēķinus;

3) nosaka jaunu nepieciešamo elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešanas kārtību;

4) vada normatīvo aktu projektu izstrādi valsts enerģētikas politikas īstenošanai;

5) veicina enerģijas lietotājiem piegādāto energoresursu efektīvu un ekonomisku izmantošanu;

6) veicina investīciju piesaistīšanu enerģētikā, kā arī energoapgādes uzņēmumu objektu modernizācijā un būvniecībā.

(2) Par enerģētiku atbildīgajam ministram ir tiesības pieprasīt un netraucēti saņemt tam nepieciešamo informāciju no regulatora un energoapgādes uzņēmumiem.

82.pants

Jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešanas nepieciešamības gadījumā par enerģētiku atbildīgais ministrs, pamatojoties uz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora periodiskajiem aprēķiniem, izsniedz atļauju jaunu elektroenerģijas ražošanas staciju būvei 83.pantā noteiktā kārtībā vai izsludina konkursu par jaunu jaudu piegādi no esošajām elektroenerģijas ražošanas stacijām vai elektroenerģijas sistēmām 84.pantā noteiktā kārtībā.

83.pants

(1) Atļauju jaunu elektroenerģijas ražošanas staciju būvei par enerģētiku atbildīgais ministrs izsniedz nosakot kritērijus elektroenerģijas piegādes sistēmas drošībai, elektroenerģijas ražošanas ekonomiskajam pakāpeniskumam, tehniskajām un finansiālajām iespējām, ņemot vērā noteiktās prasības vides aizsardzībai, nekustamā īpašuma izmantošanai un sociālai ietekmei.

(2) Par enerģētiku atbildīgais ministrs dod piekrišanu licences izsniegšanai likumā noteiktā kārtībā.

(3) Atteikuma gadījumā par enerģētiku atbildīgais ministrs atļaujas pretendentam pamatot atteikuma iemeslus, kuriem jābūt taisnīgiem un pienācīgi pierādītiem.

84.pants

(1) Konkursu par jaunu jaudu piegādi no esošajām elektroenerģijas ražošanas stacijām vai elektroenerģijas sistēmām (turpmāk — konkurss) par enerģētiku atbildīgais ministrs izsludina, publicējot laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz vienā starptautiskā laikrakstā.

(2) Konkursa pretendentu atlases termiņš ir ne mazāk kā seši mēneši no sludinājuma par konkursa izsludināšanu publicēšanas dienas.

(3) Konkursa organizēšanas praktiskai izpildei var pieaicināt neatkarīgus ekspertus, un konkursa procesa pārraudzību veic regulators.

(4) Pēc konkursa pretendenta atlases pārvades sistēmas operators ir tiesīgs slēgt ilgtermiņa līgumu par elektroenerģijas piegādi ar konkursa uzvarētāju.

85.pants

Pašvaldības, plānojot energoapgādes attīstību savās administratīvajās teritorijās, var ierosināt energoapgādes uzņēmumu horizontālo integrāciju un uzņēmumu saplūšanu vienotā uzņēmumā, ja tas pazemina energoapgādes perspektīvās robežizmaksas, uzlabo enerģijas lietotāju apgādes drošumu un kvalitāti un eneģijas sadales sistēmu darbību.

86.pants

(1) Energoapgādes uzņēmumu objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu valsts tehnisko uzraudzību un kontroli veic Valsts Energoinspekcija, kuras pienākumi ir:

1) saskaņot energoapgādes uzņēmumu objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu projektēšanu un izgatavošanu;

2) kontrolēt energoapgādes uzņēmumu objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu montāžas kvalitātes, drošības un ekspluatācijas pārbaudes, to atbilstošu un savlaicīgu veikšanu;

3) kontrolēt un uzraudzīt elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas apgādē izmantojamo iekārtu atbilstības novērtēšanas kārtību un apliecinājumu energoapgādes uzņēmumos;

4) veikt elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas kvalitātes prasību izpildes un atbilstības kontroli un uzraudzību, lai veicinātu elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas efektīvu izmantošanu;

5) piedalīties elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas apgādes sistēmu avāriju noskaidrošanā.

(2) Valsts Energoinspekcija savas kompetences ietvaros sastāda administratīvo parkāpumu protokolus un uzliek administratīvos sodus saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

(3) Valsts Energoinspekciju izveido Ministru kabinets. Valsts Energoinspekcija ir civiliestāde un tās darbību pārrauga Ekonomikas ministrija.

87.pants

(1) Enerģētikas pārvaldes īstenošanai nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, energoefektivitātes paaugstināšanas, enerģijas racionālas lietošanas un citu projektu izstrādi un izstrādes koordinēšanu veic Latvijas Enerģētikas aģentūra, kuras galvenie uzdevumi ir:

1) nodrošināt enerģētikas pārvaldes realizēšanai nepieciešamo informatīvo bāzi, veikt informācijas analīzi un ekspertīzi;

2) analizēt enerģētikas nozares attīstību, sagatavot prognozes un periodiskus ziņojumus valdībai par stāvokli enerģētikā;

3) veikt efektivitātes analīzi investīciju projektiem enerģētikā;

4) organizēt energoapgādes uzlabošanas, energoefektivitātes paaugstināšanas un enerģijas racionālas lietošanas veicināšanas pasākumus.

(2) Latvijas Enerģētikas aģentūra ir bezpeļņas organizācija, neprivatizējama valsts akciju sabiedrība, kuru nodibina Ministru kabinets un tās darbību pārrauga Ekonomikas ministrija.

(3) Latvijas Enerģētikas aģentūras statūtus apstiprina Ministru kabinets.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinetam viena mēneša laikā no šī likuma spēkā stāšanās noteikt kārtību, kādā iepērk elektroenerģiju šī likuma 42.pantā un 43.pantā paredzētajos gadījumos.

2. Ministru kabinetam līdz 1999.gada 1.janvārim noteikt kārtību, kādā energoapgādes uzņēmumi un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu, izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves.

3. Ministru kabinetam līdz 1999.gada 30.jūnijam noteikt kvalificēto elektroenerģijas lietotāju definēšanas kritērijus un kārtību, kādā kvalificētie elektroenerģijas lietotāji iepērk elektroenerģiju ārpus pārvades sistēmas un izstrādāt ar to sastītos nepieciešamos normatīvos aktus.

4. Šā likuma 86.panta otrā daļa stājas spēkā vienlaicīgi ar atbilstošiem grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

 

Par likumprojektu

Likumprojekts "Enerģētikas likums" ir izstrādāts kā speciālais enerģētikas sektora likums, kura uzdevums ir noteikt enerģētikas vietu Latvijas Republikas tautsaimniecībā saistībā ar 1995.gada 12.jūnijā parakstītā Eir opas līguma normām un Eiropas Enerģētikas hartas nolīguma nosacījumiem.

Likumprojektā "Enerģētikas likums" tiek noteikti darbības un attīstības principi enerģētikā, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskās enerģētikas infrastruktūras attīstībā, integrāciju starptautiskā energoresursu tirgū, investīcijas enerģētikā, energoapgādes attīstību nolūkā uzlabot nepārtrauktu patērētāju apgādi un energoresursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu.

Likumprojektā nav paredzēti ierobežojumi īpašuma formu un uzņēmējdarbības veidu daudzveidībai enerģētikā. Savukārt ir noteikta valsts veicamā uzraudzība pār visiem energoapgādes uzņēmumiem, kuri sabiedrības interesēs nodarbojas ar energoapgādi — apgādā patērētājus ar tiem nepieciešamo enerģiju, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības veida vai īpašuma formas.

Likumprojekta otrā nodaļa reglamentē energoapgādes uzņēmumu, tai skaitā arī sistēmas operatoru, darbības vispārīgos nosacījumus, tiem sabiedrības interesēs veicot energoresursu ražošanu, pārvadīšanu, sadalīšanu un realizāciju patērētājiem — enerģijas lietotājiem. Atsevišķa likuma norma paredz autonomo enerģijas ražotāju darbību licencētā energoapgādes uzņēmuma licences darbības zonā. Tā ir attiecināma uz tiem autonomiem siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražotājiem, kuri realizē saražotās enerģijas pārpalikumu citiem enerģijas lietotājiem.

Nākamā nodaļa nosaka energoapgādes uzņēmumu īpašuma tiesības un to aizsardzību, kas ietver arī energoapgādes uzņēmumu servitūta tiesības, lietojot svešu nekustamo īpašumu, lai nodrošinātu sabiedriskā pakalpojuma saistību izpildi nolūkā veikt patērētāju apgādi ar tiem nepieciešamo enerģiju.

Nākamās likumprojekta nodaļas ietver normas, kas reglamentē atsevišķus enerģētikas sektorus — elektroenerģijas apgādes, gāzes apgāde un siltumeneģijas apgādes. Tās nosaka attiecīgā sektora organizācijas pamatprincipus, sistēmu operatoru darbību tajos. Šo likuma nodaļu mērķis ir ietvert sevī attiecīgo ES direktīvu prasības, tādējādi harmonizējot enerģētikas sektora likumdošanu ar Eiropas līguma prasībām. Nozīmīgākās ir ES direktīvas, kas skar tirgus liberalizāciju enerģētikā. Elektroenerģijas tirgus liberalizācijas direktīva 96/92/EEC tika pieņemta 1996.gada 19.decembrī, savukārt līdzīga gāzes tirgus liberalizācijas direktīva vēl tiek apspriesta un to paredzēts pieņemt vistuvākajā nākotnē.

Atsevišķās nodaļās tiek reglamentēta energoefektivitātes paaugstināšana un krīzes situācijas enerģētikā, kā arī nepieciešamās darbības krīzes situācijas laikā, kas skar enerģijas lietotājus visā valstī kopumā vai kādā atsevišķā teritorijā. Izstrādājot šīs normas, ir ietvertas attiecīgo ES direktīvu prasības, kuras nosaka pasākumus enerģētikas krīzes novēršanai, energoapgādes kārtību krīzes laikā un kuras ir iespējams piemērot Latvijas apstākļos. Svarīgākās no tām ir 68/414/EEC; 68/416/EEC; 73/238/EEC; 76/491/EEC; 77/706/EEC; 79/639/EEC; 96/82/EEC. Krīzes situācijas novēršanas un tās pārvarēšanas jautājumu reglamentācijai pēc Enerģētikas likuma pieņemšanas Saeimā valdībai būs jānosaka nepieciešamo darbību kopums, lai nepieļautu enerģētikas krīzes situāciju izveidošanos, kā arī tās novēršanas pasākumus, gadījumos, ja tāda tomēr izveidojas, atbilstoši likuma normām izstrādājot nepieciešamo likumpakārtoto dokumentu paketi.

Likumprojekta beidzamā, 12.nodaļa reglamentē pārvaldes sistēmu enerģētikas sektorā, nosakot pārvaldes funkcijas un to izpildes mehānisma pamatprincipus, kā arī par enerģētiku atbildīgā ministra pienākumus.

Vienlaikus saistībā ar enerģētikas likumprojektu ir izstrādāti nepieciešamie grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā", un dokuments tiek iesniegts izskatīšanai vienā paketē ar enerģētikas likumprojektu. Likumu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" varēs atzīt par spēku zaudējušu pēc tam, kad būs izveidota Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padome, kā to paredz likumprojekts "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likumprojekts". Grozījumi citos likumos saistībā ar Enerģētikas likumprojektu, tai skaitā likumā "Par pašvaldībām", nav nepieciešami.

Par likumprojektu "Par enerģētiku"

Saeimas Prezidijam

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu, iesniedzam likumprojektu "Par enerģētiku".

Lūgums iekļaut minēto likumprojektu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Saeimas deputāti: O.Kostanda, E.Zelgalvis,

1998. gada 12. februārī K.Čerāns, I.Liepa, J.Kušnere

 

Saeimas Prezidijam

Sakarā ar to, ka 12.02.1998. deputāti ir iesnieguši Saeimas Prezidijam alternatīvo likumprojektu "Par enerģētiku" (dokuments nr.3781; likumprojekta reģistra nr.1045), ļaujiet vērst Jūsu uzmanību uz tālāk sacīto.

Minētais alternatīvais likumprojekts ir klajā pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu, proti, tas neatbilst likumiem "Par uzņēmējdarbību", "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā", "Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm", "Par finansu vadību", "Par nodokļiem un nodevām", "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu", "Par valsts statistiku", "Par LR starptautiskajiem līgumiem", "Par Ministru kabineta iekārtu" u.c. Jāatzīmē, ka nav pieļaujama arī alternatīvajā likumprojektā paredzētā Enerģētikas ministrijas veidošana, jo tas palielinās valsts pārvaldes aparātu un izmaksas tā uzturēšanai.

Alternatīvais likumprojekts ir nopietnā pretrunā ar tirgus liberalizācijas un privatizācijas pamatprincipiem, tai skaitā arī par tirgus atvēršanu. Tajā tiek ignorētas Eiropas līguma un ES direktīvu prasības, Baltās grāmatas normas, kā arī tas neatbilst Eiropas Enerģētikas hartas nolīgumam. Visus minētos starptautiskos līgumus ir ratificējusi Latvijas Republikas Saeima.

Pamatojoties uz sacīto un sakarā ar to, ka Saeimas 12.02.1998.plenārsēdē tika akceptēts un nodots komisijām deputātu 05.02.1998. iesniegtais likumprojekts "Enerģētikas likums" (dokuments nr.3750; likumprojekts nr.1038), kā arī ņemot vērā to, ka deputātiem būs iespēja izteikt priekšlikumus minētā likumprojekta "Enerģētikas likums" izskatīšanas gaitā Saeimā, lūdzu noraidīt Saeimas Prezidijam 12.02.1998. iesniegto alternatīvo likumprojektu "Par enerģētiku" (dokuments nr.3781; likumprojekta reģistra nr.1045).

Ar cieņu, —

1997.gada (17.)18.februārī ekonomikas ministrs A.Sausnītis

 

Likumprojekts

Par enerģētiku

Saeimas dok.nr.3781; likumprojekts nr.1045

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants.

Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

Dabīgais monopolstāvoklis — ierobežota konkurences iespēja energoapgādē, kas veidojas objektīvu tehnisku vai ekonomisku apstākļu dēļ;

Enerģētika — tautsaimniecības infrastruktūra, kas ietver enerģijas resursu izpēti, iegūšanu, iegādi, enerģijas ražošanu un pārveidošanu, transportēšanu vai pārvadīšanu, glabāšanu, piegādi un racionālu izlietošanu un kuras galvenais uzdevums ir pietiekama tautsaimniecības un iedzīvotāju nodrošināšana ar visiem nepieciešamajiem enerģijas veidiem;

Energoapgāde — uzņēmējdarbība, kura ietver enerģijas vai kurināmā ražošanu, uzglabāšanu, transportēšanu vai pārvadīšanu, sadalīšanu un realizāciju;

Energoapgādes uzņēmums — uzņēmums, kas nodarbojas ar energoapgādi;

Energoapgādes uzņēmuma objekti — energoapgādes uzņēmumam piederošas vai tā lietošanā esošas ēkas, būves un komunikācijas ar iekārtām, kas paredzētas enerģijas vai kurināmā ražošanai, transportam, pārvadīšanai, sadalīšanai, uzglabāšanai un realizācijai; elektropārvades līnijas, transformatoru apakšstacijas, siltuma un kurināmā cauruļvadi, visu enerģijas veidu sadales punkti un citi objekti, kā arī ar tiem saistītās inženiertehniskās komunikācijas;

Enerģijas ražošana un energoresursu ieguve — uzņēmējdarbība primāro enegoresursu ieguvē vai pārveidošanā kādā no enerģijas veidiem, vai arī viena enerģijas veida pārveidošana citā enerģijas veidā;

Enerģijas pārvadīšana un energoresursu transportēšana — uzņēmējdarbība, kas ietver enerģijas vai kurināmā transportēšanu no ražošanas vietas pa maģistrālajiem tīkliem — cauruļvadiem, elektropārvades līnijām un jebkura veida transporta ceļiem līdz sadales vai uzkrāšanas vietai;

Enerģijas un energoresursu sadalīšana — uzņēmējdarbība, kas ietver enerģijas vai kurināmā transportēšanu pa vietējiem tīkliem: cauruļvadiem, elektropārvades līnijām vai jebkura veida transporta ceļiem no maģistrālajiem tīkliem līdz sadales vai uzkrāšanas vietai;

Energoresursu uzglabāšana — uzņēmējdarbība, kas saistīta ar realizācijai paredzēto energoresursu uzkrāšanu noliktavās, tvertnēs, krautuvēs vai krātuvēs;

Enerģijas un energoresursu realizācija — uzņēmējdarbība, kas saistīta ar enerģijas un energoresursu pārdošanu patērētājiem un citiem uzņēmējiem;

Enerģijas patērētājs — juridiskā vai fiziskā persona, kura pērk enerģiju un energoresursus patēriņam;

Enerģētiskā sistēma — tehniski vai ekonomiski savstarpēji saistīta enerģētiska struktūra: elektrostacijas, elektropārvades līnijas, transformatoru apakšstacijas, siltuma avoti, siltumtīkli, gāzes vadi, gāzes krātuves, naftas un naftas produktu vadi; visu enerģijas veidu un kurināmā sadales punkti un citi objekti, kas darbojas vienotā tehnoloģiskā procesā;

Enerģētikas valsts pārvaldes institūcijas — ar likumu vai Ministru kabineta lēmumu izveidotas valsts pārvaldes struktūras, kuru funkcijās ietilpst enerģētikas vadība, koordinācija un kontrole;

Energoinspekcija — valsts tehniskās uzraudzības iestāde, kas veic energoapgādes uzņēmumu un enerģijas patērētāju tehnisko uzraudzību;

Energoefektivitātes paaugstināšana — darbība, kas nodrošina preces ražošanu vai pakalpojuma sniegšanu, samazinot tam nepieciešamo enerģijas patēriņu un vienlaikus saglabājot preces vai pakalpojuma kvalitāti;

Koģenerācija — tehnoloģisks process, kurā vienlaikus ražo gan siltuma, gan elektroenerģiju;

Kofinansēšana — objekta vienlaicīga finansēšana no vairākiem finansēšanas avotiem;

Krīzes situācija enerģētikā — periods, kad enerģijas apgāde valstī vai reģionā ir neregulāra vai arī pastāv pamatoti draudi, ka tā varētu kļūt neregulāra.

Naftas produkti — naftas pārstrādes rezultātā iegūtie naftas produkti, ko izmanto kā degvielu vai kurināmo;

Primārie energoresursi — nafta un naftas produkti, ogles, degakmens, gāze, kūdra, kodoldegviela, hidroenerģija, biomasa, t. sk. koksne, saules, vēja un ģeotermālā enerģija, kuri var tikt izmantoti enerģijas ražošanai;

Pazemes gāzes krātuve — ģeoloģisks veidojums zemes dzīlēs, kas aprīkots dabasgāzes uzkrāšanai un uzglabāšanai;

Sekundārie energoresursi — energoresursu enerģētiskais potenciāls, kas nav izmantots līdz tehnisko iespēju robežai tehnoloģiskos procesos, kā arī tehnoloģiskos procesos iegūtā enerģija un blakusprodukti, kuri ir noderīgi tiešai izmantošanai vai enerģijas ražošanai;

Trešās puses finansēšana — energotaupības pasākumu finansēšana, ko uz līgumu pamata veic specializētas firmas, kurām ir finansu līdzekļi un kas balstās uz to, ka energotaupības pasākumos ieguldītie līdzekļi ātri atmaksājas, ja norēķinos par enerģiju uz laiku tiek saglabāts noteikts cenu līmenis. Firmas veic visus šādu pasākumu ieviešanas un ekspluatācijas darbus līgumā paredzētajā laikā, kurā atgūst ieguldītos līdzekļus un gūst savai darbībai nepieciešamo peļņu;

Vietējie energoresursi — kūdra, nafta, biomasa, t. sk. koksne un citi dabas atjaunojamie energoresursi;

Valsts rezerve energoapgādē — valsts rīcībā esošie energoresursu krājumi, kas nodrošina valstiski svarīgu objektu — siltumapgādes, neatliekamās medicīniskās palīdzības, valsts aizsardzības, avārijas dienestu, transporta — funkcionēšanu energoresursu piegāžu pārtraukuma gadījumā.

2. pants.

Likuma uzdevums

Likums "Par enerģētiku" nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā veic enerģētikas valsts pārvaldi un regulēšanu un veido energoapgādes uzņēmumu un enerģijas patērētāju juridiskās un ekonomiskās attiecības, lai panāktu drošu un nepārtrauktu tautsaimniecības un iedzīvotāju apgādi ar energoresursiem.

II nodaļa. Latvijas enerģētikas stratēģija

3. pants.

Latvijas enerģētikas stratēģijas izstrādāšana un realizācija

1. Latvijas enerģētikas stratēģija nosaka enerģētikas attīstības galvenos mērķus, virzienus un strukturālās izmaiņas enerģētikā.

2. Latvijas enerģētikas stratēģija rada priekšnoteikumus šādu galveno enerģētikas problēmu realizācijai:

1) energoapgādes piemērošanai darbam tirgus ekonomikas apstākļos;

2) vietējo un dabas atjaunojamo energoresursu maksimālai piesaistīšanai;

3) enerģijas racionālai izlietošanai un taupībai;

4) siltumenerģijas maksimālai izstrādei koģenerācijas režīmā;

5) energoapgādes uzņēmumu modernizācijai;

6) centralizētās siltumapgādes energoefektivitātes paaugstināšanai;

7) stabilu energoresursu importa piegāžu nodrošināšanai uz konkurences pamata;

8) elektroenerģijas izstrādes palielināšanai tautsaimniecības stabilizācijai.

3. Latvijas enerģētikas stratēģiju izstrādā enerģētikas ministra vadībā tam pakļautās institūcijas ne mazāk kā 10 gadu ilgam laika periodam. Pirms stratēģijas izstrādes tiek veikti nepieciešamie zinātniskie un tehniskie pētījumi, kas to pamato.

4. Latvijas enerģētikas stratēģiju izskata Ministru kabinets un apstiprina Saeima.

5. Latvijas enerģētikas stratēģiju ietver Enerģētikas attīstības nacionālajā programmā, kas ir rīcības programma stratēģijas ieviešanai. Nacionālā programma atbilstoši stratēģijai tiek izstrādāta 10 gadiem. Programma periodiski tiek koriģēta, balstoties uz zinātniski pamatotiem pētījumiem un precizējumiem. Programmas sastāvdaļa ir nacionālā energotaupības programma, kura apkopo arī visas energoefektivitātes paaugstināšanas un energotaupības vietējās programmas.

6. Enerģētikas attīstības nacionālo programmu izstrādā Latvijas Enerģētikas aģentūra enerģētikas ministra vadībā un apstiprina Ministru kabinets.

7. Latvijas enerģētikas stratēģijas izstrādāšanu, tai nepieciešamos zinātniskos un tehniskos pētījumus, kā arī enerģētikas nacionālās programmas izstrādāšanu un koriģēšanu finansē no valsts budžeta vai Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

4. pants.

Enerģētikas plānošana un regulēšana

1. Enerģētikas stratēģijas realizācijai veic enerģētikas plānošanu un tā tiek finansēta no valsts budžeta.

2. Enerģētikas plānošanai veido bilances:

1) primāro energoresursu patēriņa bilanci;

2) elektroenerģijas ražošanu, importu, eksportu, tranzītu, patēriņu;

3) gāzes importu, glabāšanu, tranzītu, patēriņu;

4) naftas produktu un cietā kurināmā importu, glabāšanu, tranzītu, patēriņu, rezerves;

5) vietējo energoresursu ieguvi un izmantošanu;

6) siltumenerģijas ražošanu, patēriņu;

7) enerģētikas kaitīgo izmešu bilanci.

3. Enerģētikas plānošanas datus ieslēdz Enerģētikas attīstības nacionālajā programmā.

4. Enerģētikas regulēšanu veic Enerģētikas ministrs likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" noteiktajā kārtībā ar spēkā esošo tiesību un normatīvo aktu un dokumentu palīdzību, piemērojot tam cenu un tarifu veidošanas mehānismu, slēdzot valsts vārdā līgumus ar galvenajiem enerģijas monopoluzņēmumiem, kā arī licenzējot energoapgādes sistēmā iesaistīto ražošanas un servisa uzņēmumu darbību.

III nodaļa. Enerģētikas valsts pārvaldes institūcijas un enerģētikas stratēģijas realizācijas struktūras

5. pants.

Enerģētikas valsts pārvaldes institūcijas un to kompetence

1. Enerģētikas valsts pārvaldei izveido Latvijas Republikas Enerģētikas ministriju un tās pārvaldes objekts aptver vienotu un nedalītu visas valsts enerģētikas kompleksu.

2. Enerģētikas ministriju vada enerģētikas ministrs, kurš:

1) izvēlas ceļus enerģētikas stratēģijas realizācijai un atbild par stāvokli enerģētikā Saeimas priekšā;

2) koordinē enerģētikas valsts pārvaldes institūciju darbību;

3) veic enerģētikas regulēšanu likumdošanā noteiktā kārtībā;

4) vada Latvijas enerģētikas stratēģijas, enerģētikas attīstības nacionālās programmas un likumprojektu izstrādi;

5) koordinē enerģētikas zinātnes un izglītības sistēmas darbību atbilstoši Latvijas enerģētikas stratēģijai;

6) sagatavo uz enerģētiku attiecināmus noteikumus, metodiskos norādījumus, priekšrakstus un normatīvus jautājumus, kas nav reglamentēti ar likumdošanu un iesniedz tos apstiprināšanai Ministru kabinetā;

7) slēdz ilgtermiņa līgumu (3 gadi) valsts vārdā ar enerģētikas galvenajiem monopoluzņēmumiem par šo uzņēmumu uzņēmējdarbības noteikumiem;

8) nosaka nepieciešamo valsts rezervju apjomu un nodrošina to veidošanu;

9) nosaka kvalitātes rādītājus energoresursiem, ko ieved Latvijā un izved no tās;

10) veicina investīciju piesaistīšanu enerģētikā;

11) risina Latvijas valsts vārdā enerģētikas jautājumus ar ārvalstu pārstāvjiem.

3. Pie enerģētikas ministra tiek organizēta un darbojas Enerģētikas padome, kuras sastāvu apstiprina Ministru kabinets un kuras sastāvā iekļauj pārstāvjus no šādām valsts pārvaldes un sabiedriskām institūcijām:

1) Finansu ministrijas;

2) Ekonomikas ministrijas;

3) Enerģētikas ministrijas;

4) Monopoldarbības uzraudzības komitejas;

5) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas;

6) Zemkopības ministrijas;

7) Energoinspekcijas;

8) Pašvaldību Savienības;

9) patērētāju interešu aizsardzības sabiedriskas struktūras;

10) iekļauj arī galveno energouzņēmumu pārstāvi.

4. Enerģētikas Padome ir valstiska struktūra ar padomdevēja tiesībām, kuras uzdevumos ietilpst:

1) izskatīt un ieteikt tālākvirzīšanai likumprojektus vai likumu labojumus enerģētikā;

2) izskatīt un ieteikt apstiprināšanai normatīvos aktus un dokumentus enerģētikā;

3) izskatīt un ieteikt apstiprināšanai energoresursu cenas un tarifus, kuru apstiprināšana ietilpst Ministru kabineta vai Enerģētikas ministra kompetencē;

4) izskatīt un ieteikt apstiprināšanai Latvijas enerģētikas attīstības un citas ar enerģētiku saistītas programmas;

5) izskatīt un ieteikt apstiprināšanai investīciju programmas enerģētikā;

6) izskatīt principiālas domstarpības starp enerģijas patērētājiem un piegādātājiem un ieteikt ceļus domstarpību atrisināšanai. Ja domstarpību likvidēšanai nepieciešama valdības institūciju lēmuma pieņemšana, veikt šī lēmuma sagatavošanu;

7) valsts līgumu sagatavošana galvenajiem energoapgādes monopoluzņēmumiem;

8) savas kompetences ietvaros kontrolēt jebkura energoapgādes uzņēmuma darbības atbilstību tiesību aktu un izsniegtās licences vai valsts līguma prasībām;

9) sekmēt patērētāju interešu aizsardzību.

5. Enerģētikas padomes sastāvā ir divi pastāvīgie darbinieki (padomes priekšsēdētājs un tehniskais sekretārs) un 10 citu pārvaldes struktūru pārstāvji. Padomes darbība tiek finansēta no valsts budžeta.

6. Enerģētikas padomei ir tiesības principiālu domstarpību gadījumos ar enerģētikas ministru griezties domstarpību novēršanai pie Ministru kabineta.

6. pants.

Institūcijas enerģētikas valsts pārvaldes un programmu realizācijai un kontrolei

1. Enerģētikas ministra pārraudzībā darbojas Latvijas Enerģētikas aģentūra, kas ir bezpeļņas valsts iestāde un izpildinstitūcija ar enerģētikas pārvaldi saistīto darbu sagatavošanai un izpildes organizēšanai. Latvijas Enerģētikas aģentūra:

1) izstrādā Enerģētikas attīstības nacionālo programmu un citas ar enerģētiku saistītās programmas;

2) organizē zinātniskos un tehniskos pētījumus enerģētikas problēmu risināšanai;

3) veido un uztur informatīvās datu bāzes enerģētikā;

4) ved energoresursu bilances;

5) izstrādā normatīvos aktus un dokumentus, kā arī metodiskos norādījumus enerģētikā;

6) izstrādā metodiskos norādījumus enerģijas cenu un tarifu veidošanai;

7) sagatavo pārskatus, prognozes un ziņojumus par enerģētikas stāvokli valstī un priekšlikumus par stāvokļa uzlabošanu;

8) organizē Latvijas enerģētikas attīstības nacionālās programmas un citu ar enerģētiku saistīto programmu izpildi;

9) izsniedz licences enerģijas ražotāju (izņemot galvenos monopoluzņēmumus) un piegādes, kā arī servisa uzņēmumiem un kontrolē licenču saistību ievērošanu;

10) veido investīciju programmu enerģētikā un sekmē tās izpildi;

11) nodrošina energoekonomijas stratēģijas izstrādi un sekmē tās realizāciju;

12) koordinē dabas atjaunojamo energoresursu izmantošanu;

13) nodrošina energoekonomijas informācijas centra darbu;

14) nodrošina informāciju enerģētikā, sekmē apmācību, semināru un izstāžu organizēšanu par enerģētikas jautājumiem;

15) nodrošina ārējos sakarus enerģētikā, kā arī piedalās starptautiskās enerģētikas programmās, organizē to izstrādi un ieviešanu.

2. Latvijas Enerģētikas aģentūra valsts pasūtījuma daļas izpildīšanai tiek finansēta no valsts budžeta. Tās pienākumus un tiesības, kā arī finansēšanas kārtību nosaka speciāls likumdošanas akts.

3. Enerģētikas ministra pārraudzībā tiek organizēta un darbojas Valsts energoinspekcija. Energoinspekcija veic energoapgādes uzņēmumu un energopatērētāju valsts tehnisko uzraudzību. Tās darbība vērsta uz energoresursu racionālas un taupīgas izmantošanas sekmēšanu.

4. Valsts energoinspekciju izveido ar Ministru kabineta lēmumu un tās darbību, pienākumus un tiesības nosaka Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

5. Valsts Energoinspekciju finansē daļēji no valsts budžeta, daļēji no enerģētikas galveno monopoluzņēmumu atskaitījumiem no peļņas, kuru apmērus un nomaksas kārtību nosaka valsts līgumā šiem uzņēmumiem.

6. Latvijas Enerģētikas aģentūras direktoru un Valsts energoinspekcijas priekšnieku ieceļ un no darba atbrīvo Ministru kabinets.

7. pants.

Enerģētikas attīstības fonds

1. Enerģētikas attīstības, energoresursu efektīvas izlietošanas un dabas atjaunojamo energoresursu apgūšanas veicināšanai izveido Enerģētikas attīstības fondu.

2. Fonda statūtus, finansu uzkrājuma veidošanas un izmantošanas kārtību apstiprina Ministru kabinets, kas ieceļ arī fonda direktoru.

3. Enerģētikas attīstības fonds atrodas enerģētikas ministra pārraudzībā un ministrs atbild par tā darbību.

IV nodaļa. Enerģētikas likumu, normatīvo aktu un dokumentu izstrādāšanas kārtība

8. pants.

Enerģētikas tiesību un normatīvo aktu izstrādāšana

1. Enerģētikas tiesību un normatīvo aktu klāstā ietilpst:

1) enerģētikas likumi;

2) enerģijas piegādes un lietošanas tehniskie noteikumi;

3) energosistēmu būvniecības un ekspluatācijas noteikumi;

4) energosistēmu drošības noteikumi;

5) metodiskie noteikumi, instrukcijas un norādījumi enerģētikā.

2. Enerģijas piegādes un lietošanas tehniskos noteikumus izstrādā Latvijas Enerģētikas aģentūra kopā ar attiecīgiem enerģijas ražošanas un piegādes uzņēmumu pārstāvjiem. Tos apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

3. Energosistēmu būvniecības un ekspluatācijas noteikumus, kā arī drošības noteikumus izstrādā enerģētikas ministra apstiprinātas tehniskās komitejas (elektrotehniskā, siltumenerģijas un kurināmā, gāzes un naftas produktu). Šos noteikumus apstiprina Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Noteikumu izstrādes plānošanu veic Latvijas Enerģētikas aģentūra.

4. Metodiskos noteikumus, instrukcijas un norādījumus enerģētikā izstrādā Latvijas Enerģētikas aģentūra un apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

9. pants.

Enerģētikas standartu izstrādāšanas un apstiprināšanas un kvalitātes sertifikātu izsniegšanas kārtība

1. Enerģētikas standartus un tehniskās normas izstrādā Nacionālās standartizācijas un metroloģijas centra vadībā enerģētikas ministra vai citu nozares ministru apstiprinātas tehniskās komitejas (elektrotehniskā, siltumenerģijas un kurināmā, gāzes, naftas produktu, būvniecības, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības), kuru sastāvā ieslēdz visas ieinteresētās puses — ražotājus, patērētāju pārstāvjus, zinātnes un valsts organizāciju pārstāvjus. Standartu izstrāde pamatojas uz Eiropas Savienībā saistošiem standartu izstrādes noteikumiem. Enerģētikas standartus un tehniskās normas apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

2. Enerģētikas standartu izstrādi koordinē Latvijas Enerģētikas aģentūra.

3. Kvalitātes sertifikātu izsniegšanu enerģētikā veic Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

V nodaļa. Enerģijas ražošanas un piegādes uzņēmumi, energoresursi un enerģētiskās sistēmas

10. pants.

Energoresursu ražošana un izmantošana

1. Enerģijas ražošanas un piegādes uzņēmumi veic uzņēmējdarbību likuma "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" un citu likumu, enerģētikas normatīvo aktu un dokumentu, valsts līgumu vai izdoto licenču ietvaros.

2. Kurināmo, izņemot koksni, Latvijas Republikā var realizēt tikai tad, ja ir kurināmā sastāvu un kvalitāti apliecinošs sertifikāts, kuru izsniedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

3. Kārtību, kādā valsts un sabiedrisko interešu nodrošināšanai var tikt atsavināti vietējie energoresursi, kas atrodas zemes dzīlēs Latvijas teritorijā un kontinentālajā šelfā, nosaka likums "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedrības vajadzībām" un citi tiesību akti.

4. Primāros energoresursus un iekšzemes ūdeņu potenciālo enerģiju, kas prasa upju aizdambēšanu vai upes gultnes maiņu, var lietot vienīgi pēc speciālas atļaujas saņemšanas tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

11. pants.

Dabas atjaunojamo un sekundāro energoresursu izmantošana

1. Valsts nosaka prioritātes un atvieglojumus visa veida investīciju piesaistīšanai atjaunojamo un sekundāro enerģijas resursu apgūšanas projektiem.

2. Patērētāju īpašumā esošajos energoavotos saražotā elektroenerģija, kas atbilst valstī noteiktiem elektroenerģijas parametriem, jāuzņem elektrotīklā par līgumcenām un saskaņā ar likuma "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" nosacījumiem. Tehniskos noteikumus šo ietaišu pieslēgšanai izsniedz elektrotīkla īpašnieks.

12. pants.

Kurināmā un naftas produktu valsts rezerves

1. Kurināmā un naftas produktu valsts rezerves attiecībā uz to apjomu, uzkrāšanu, uzglabāšanu, atjaunošanu, aizsardzību un sadali, kā arī pārskatu sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas materiālajām rezervēm".

2. Energoapgādes uzņēmumiem tiek noteikta darbības drošībai energoresursu uzkrājuma rezerve saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā".

13. pants.

Enerģētiskās sistēmas un to darbība

1. Enerģijas apgādes sistēmas veido atsevišķi enerģijas ražošanas un piegādes uzņēmumi, kuri ir saistīti tehnoloģiski. Tie nodrošina vienotu tehnoloģisko procesu un darbojas saskaņotā režīmā. Režīma ievērošanu nodrošina savstarpējie līgumi.

2. Enerģijas apgādes sistēmu elektrostacijas, siltuma avoti, elektriskie un siltuma tīkli darbojas paralēli, to darbību koordinē, lai nodrošinātu optimālo tehnisko, ekonomisko un drošības režīmu. Darbības koordināciju nodrošina ar tiesību un normatīvajiem aktiem un dokumentiem.

3. Latvijas Republikas elektroapgādes sistēma veido kopēju elektropārvades tīklu sistēmu ar Baltijas valstīm un to vada no kopēja vadības (dispečeru) centra, kas izvietots Rīgā. Savstarpējās attiecības Baltijas valstu starpā kopējas elektroapgādes sistēmas izmantošanā nosaka starpvalstu līgumi.

4. Jaunu energoapgādes objektu izvēli un celtniecību nosaka enerģētikas attīstības un investīciju programmas saskaņā ar apstiprināto Latvijas enerģētikas stratēģiju.

VI nodaļa. Enerģētikas ekonomikas pamatprincipi

14. pants.

Uzņēmējdarbības un īpašuma veidi enerģētikā

1. Stratēģiski svarīgie enerģētikas objekti Latvijā — Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde un pazemes gāzes krātuvju pazemes daļa ir valsts īpašums. Tos nevar izmantot kā ķīlu kredītu saņemšanai, izņemot gadījumus, kad kredīts tiek ņemts pašu šo objektu atjaunošanai vai modernizācijai.

2. Termoelektrostacijām ar 100 megavatu un lielāku jaudu (izņemot gadījumus, ja termoelektrostacijas tiek celtas nozaru atsevišķu uzņēmumu pašapgādei), pazemes gāzes krātuvju virszemes daļai un dabasgāzes cauruļvadiem, elektropārvades tīkliem ar 110 kilovoltu un augstāku spriegumu, koplietošanas elektropārvades tīkliem ar 10–20 kilovoltu spriegumu un naftas produktu cauruļvadiem valsts ir uzņēmuma akciju vai paju kontrolpaketes turētāja.

3. Mainot energoapgādes uzņēmuma īpašuma formu vai uzņēmējdarbības veidu, nevar tikt mainīts energoapgādes uzņēmuma darbības profils.

15. pants.

Enerģijas cenas un tarifi

1. Enerģijas tarifu noteikšanu veic šajā likumā un likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" paredzētajā kārtībā.

2. Lai veicinātu koģenerāciju un atbalstītu centralizētās siltumapgādes efektivitātes paaugstināšanu, aprēķinot pašizmaksu koģenerācijas procesā izstrādātai siltumenerģijai un elektroenerģijai, izmanto Eiropas Savienības valstīs lietoto īpatnējā kurināmā sadalīšanas metodiku pēc ekvivalentās kondensācijas tipa termoelektrostacijām.

3. Ministru kabinets apstiprina un īsteno energoefektivitātes paaugstināšanas programmas, kurās ietver nosacījumus, kas rosina ražotājus un patērētājus izmantot enerģiju racionālākajā un ekonomiskākajā, vidi saudzējošā veidā. Enerģijas tarifā paredz noteiktu izdevumu daļu šādu programmu finansēšanai. Līdzekļus uzkrāj Enerģētikas attīstības fondā.

4. Lai nodrošinātu enerģijas tarifu un to aprēķināšanas atklātumu, noteiktā kārtībā apstiprinātos tarifus publicē Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā 30 dienas pirms to stāšanās spēkā. Tiek nodrošināta iespēja interesentiem iepazīties ar tarifu aprēķināšanas datiem.

16. pants.

Investīcijas un enerģētikas finansēšanas principi

1. Enerģijas ražošanas un piegādes uzņēmumi pēc brīvas izvēles jaunu enerģētikas objektu celtniecībai un esošo objektu rekonstrukcijai izmanto kredītus vai citus finansējuma veidus, vai arī veido uzkrājumus no peļņas. Uzkrājumu veidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

2. Valdības garantijas kredītiem piešķir tikai stratēģiskas nozīmes enerģētikas objektu celtniecības vai rekonstrukcijas finansēšanai. Šo statusu enerģētikas objektiem nosaka Ministru kabinets.

3. Energoefektvitātes palielināšanai Ministru kabinets veicina modernu investīciju piesaistīšanas metožu ieviešanu — trešās puses finansēšanu un kofinansēšanu.

VII nodaļa. Valsts institūciju, enerģijas ražotāju, piegādātāju un patērētāju savstarpējo attiecību pamatprincipi

17. pants.

Enerģijas ražotāju, piegādātāju un patērētāju attiecības

1. Enerģijas ražotāju, piegādātāju un patērētāju attiecības nosaka līgums, ko slēdz saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā", šo likumu un citiem spēkā esošiem tiesību aktiem un noteikumiem enerģētikā.

2. Līgumu slēdz uz laiku, ne mazāku par vienu gadu. Līgumslēdzējas puses ir tiesīgas izdarīt grozījumus līgumā, informējot par tiem otru līgumslēdzēju pusi ne vēlāk kā mēnesi pirms grozījumu stāšanās spēkā.

3. Līgumslēdzēju pušu strīdus izskata Enerģētikas padome.

18. pants.

Enerģētikas valsts pārvaldes institūciju attiecības ar pašvaldībām

1. Šā likuma 7. un 8. pantā minētās enerģētikas pārvaldes un kontroles institūcijas ir tiesīgas pieprasīt un pašvaldību pienākums ir sniegt visa veida informāciju, kas saistīta ar energoapgādi.

2. Reģionālo energoapgādes attīstību un plānošanu nodrošina pašvaldības. To koordinē enerģētikas valsts pārvaldes institūcijas tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

3. Enerģētikas ministrs, pārvaldes institūcijas un Latvijas Enerģētikas aģentūra atbalsta visa veida investīciju piesaistīšanu enerģētikas un energoresursu taupības problēmu risināšanai pašvaldībās.

4. Latvijas Enerģētikas aģentūra nodrošina pašvaldību teritorijās strādājošo energoapgādes uzņēmumu licencēšanu.

19. pants.

Enerģijas ražotāju un piegādātāju uzņēmumu un pašvaldību attiecības

1. Enerģijas ražošanas un piegādes uzņēmumu un pašvaldību attiecības nosaka šo uzņēmumu īpašuma forma. Ja energoapgādes uzņēmums ir pašvaldības īpašums, pašvaldība kā īpašnieks pilnībā to kontrolē un atbild par tā darbību.

2. Ja pašvaldības teritorijā strādā uzņēmumi, kuri ražo un piegādā enerģiju, bet kuri nav pašvaldību īpašums, pašvaldība ir tiesīga savu pilnvaru ietvaros regulēt energoapgādes procesu, aizstāvot patērētāju intereses. Pašvaldība ir tiesīga pieprasīt un energoapgādes uzņēmuma pienākums ir sniegt visu nepieciešamo informāciju par uzņēmuma darbību energoapgādē.

3. Enerģijas ražošanas un piegādes uzņēmumu un pašvaldību attiecības nosaka šis likums un citi spēkā esošie tiesību akti, noteikumi un dokumenti.

VIII nodaļa. Starptautiskā sadarbība

20. pants.

Pārstāvība starptautiskajās enerģētikas organizācijās

1. Starpvalstu līmenī enerģētikas jomā un starptautiskajās enerģētikas organizācijās Latvijas Republiku pārstāv enerģētikas ministrs vai viņa pilnvarota persona, ja Ministru kabinets nav noteicis citu pārstāvniecības kārtību.

IX nodaļa. Vides aizsardzība

21. pants.

Enerģētika un vide

1. Energoapgādes uzņēmumiem savā darbībā jāievēro valsts vides aizsardzības dienestu prasības un, pamatojoties uz tiesību aktiem un vides aizsardzības normatīvajiem dokumentiem, jāsniedz tiem pieprasītā informācija.

2. Energoapgādes uzņēmumi par nesertificēta kurināmā iegādi, realizāciju un izmantošanu atbild tiesību aktos noteiktā kārtībā.

3. Jebkura jauna energoapgādes objekta celtniecība, kurā paredzēts izmantot kurināmo, iepriekš jāsaskaņo ar valsts vides aizsardzības dienestiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.