NOTIKUMA VIDŪ

Baltijas māksla — Ķīpsalā

Ar starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT1 atbalstu izdevies piepildīt Latvijas Mākslinieku savienības, Kultūras ministrijas un Mākslas akadēmijas senloloto ieceri — sarīkot Rīgā starptautisku mākslas izstādi gadatirgu. 19.februārī BT1 prezidents Viesturs Tīle RTU Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā svinīgi atklāja pirmo šāda veida izstādi Baltars, kas būs atvērta līdz svētdienai, 22.februārim. Tās organizēšanā piedalījusies Mākslinieku savienība, Kultūras ministrija un Rīgas Dome.

Ar glezniecību, grafiku un lietišķo mākslu izstādē piedalās 37 mākslinieku apvienības, organizācijas un saloni, pavisam vairāk nekā 200 autoru. Diemžēl no ārvalstīm ir tikai daži dalībnieki — kāda somu firma, kas piedāvā igauņu rotkaļu darbus, un lietuviešu uzņēmums SAVEX ar dažādām mākslīgo materiālu un koka sagatavēm spoguļu, fotogrāfiju un mākslas darbu ierāmēšanai.

Kā uzsvēra izstādes projekta vadītājs mākslas zinātnieks Santis Puriņš, šai izstādei ir ļoti demokrātiska ievirze. Tajā varējuši piedalīties visi, kas vien vēlējušies. Šoreiz visaktīvākās bijušas Rīgas, Jūrmalas, Talsu un Limbažu mākslinieku kopas. Izstādes laikā paredzēts arī seminārs par mākslas tirgus attīstību Latvijā.

Kolektīvajos stendos uzmanību saista Makslinieku savienības galerijas gleznu, Latvijas Tekstilmākslas asociācijas gobelēnu un batikas darbu un Cēsu starptautisko plenēru akvareļu ekspozīcijas. Par akvarelistu piedalīšanos šajā skatē rūpējušās Inta Bērente–Strenga un Irīda Lazdiņa. Šovasar Cēsīs notiks jau 16.plenērs. Šajās akvareļglezniecības nometnēs strādājuši mākslinieki no Oslo, Stokholmas un Helsinkiem, Klaipēdas, Kārdifas un Sidnejas, no dažādām Vācijas un ASV pilsētām. Ik pēc trim gadiem Latvijā notiek Baltijas akvareļglezniecības izstādes. Šis gadatirgus ar laiku varētu kļūt par vēl vienu mākslinieku tikšanās un sadarbības vietu.

Līdzīgu domu izsaka Rīgas lietišķās mākslas salona "Roze" īpašnieces Inese Kalmice un Iveta Zarāne. Kontakti ir nepieciešami. Pašiem jāiesaistās to veidošanā. Reklāma ir ļoti dārga, paši mākslinieki to nevar atļauties. Tāpēc salons cenšas iet tautā, cik vien iespējams, braucot uz dažādiem sarīkojumiem un gadatirgiem. Šoreiz tā ekspozīcijā ir Silvijas Šmidkenas un citu pazīstamu profesionālo mākslinieku, kā arī daiļamata meistaru keramika, rotaslietas, pītas mēbeles un citas skaistas lietas. Dāmas interesējas par rotaslietu sagatavēm, ko tālāk var veidot pēc sava prāta un gaumes — vai nu tepat vai pie cita meistara.

Grafiķe Ināra Garklāva, ko pazīstam kā brīnišķīgās animācijas filmas "Kaķīša dzirnavas" autori un latviešu pasaku ilustratori, izstādījusi tikai dažus ierāmētus oriģināldarbus un izlikusi apskatei pārdesmit ofortus:

— Es pašlaik galvenokārt audzinu mūsu trīs bērnus, pastarītei tikai gads un trīs mēneši. Es par izstādi uzzināju no radio. Gribējās izkustēties no mājas, tikties ar kolēģiem. Man šī piedalīšanās ir lielākoties tāda sapurināšanās. Ir jāredz, kā māksla attīstās, kādu ceļu iet. No pirmās izstādes jau nevar gribēt, lai tā parādītu pil-nīgu un objektīvu mākslas ainu. Te vēl ir daudz nejaušību. Bet labi, ka ir iesākts.

Arī rotu māksliniece un gleznotāja Līvija Andrjukaitīte priecājas par iespēju izstādīties. Šoreiz viņa rāda ainavas un ziedus.

— Pagājušajā gadā man bija piecas personālizstādes. Biju Amerikā, izstādījos Floridā un Losandželosā. Pašai jau man naudas nav, par ceļu maksāja lietuviešu biedrība. Tikko piedalījos sakrālās mākslas izstādē Berlīnē. Izstādēs piedalos daudz, bet savus darbus pārdot neprotu. Nav jau arī pienācīgas reklāmas. Lai par tevi sāktu interesēties, vajag katalogu. Bet tas maksā lielu naudu.

Izstādes saimnieks Viesturs Tīle šai mākslas skatei sola visplašāko publicitāti. Ielūgumi izplatīti daudziem mākslas sfēras ļaudīm, mākslas muzeju speciālistiem, ārvalstu vēstniecībām un kopuzņēmumu vadītājiem. Māksla nevar pastāvēt bez naudas, un šādu izstāžu mērķis ir savest kopā tos, kas mākslas darbus rada, un tos, kas spēj un grib tos iegādāties. Daudzās Eiropas valstīs šie mākslas gadatirgi ir ļoti populāri. Arī Latvijā, kas atrodas Baltijas valstu vidū un ir pazīstama ar savām mākslas tradīcijām, šī izstāde var kļūt par vērienīgu starptautiska mēroga mākslas skati, respēktējamu mākslas tirgu un forumu, kurā regulāri tiktos Baltijas un Eiropas mākslas speciālisti, mākslinieki un viņu darbu potenciālie pircēji.

Panākumus šajā ceļā, kas tikko sācies, gan izstādes saimniekiem, gan autoriem un visiem māksliniekiem vēlēja arī Mākslinieku savienības prezidents Egils Rozenbergs, jo jāstrādā būs visiem kopā un jāstrādā ilgi un neatlaidīgi, lai gadu no gada palielinātos dalībnieku skaits, izstāde aptvertu aizvien plašāku ģeogrāfiju un arvien augstāks kļūtu tās mākslinieciskais līmenis. Ar laiku šī izstāde varētu kļūt par Latvijas tradicionālo Mākslas dienu kulmināciju. Tad arī varēsim teikt, ka Latvijā tiešām ir starptautiska mākslas izstāde gadatirgus "Baltars".

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Līvija Andrjukaitīte — šoreiz ar gleznām

Ritas Valneres darbu klāsts — viens no bagātākajiem

Rutas Bogustovas austās gleznas

Tekstilmākslas asociācijas stendi

Salona "Roze" keramika